Draudzē „Gars un Patiesība” arī ir izsludināts divdesmit vienas dienas gavēnis un lūgšanas (no 11. līdz 31.janvārim). Dievs caur šo gavēni ir noteicis izrāvienu arī mums kā draudzei. Tas būs varena garīga izrāviena un īpašas tikšanās laiks ar Dievu. Mūsu dzīvē ir lietas, kas bez gavēņa un lūgšanas nenotiks un nemainīsies. Par to saka pats Jēzus.
„Tad mācekļi piegāja pie Jēzus atsevišķi un sacīja: “Kāpēc mēs viņu nevarējām izdzīt?” Bet Jēzus tiem saka: “Jūsu mazticības dēļ; jo patiesi Es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, – un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams. Bet šī suga neiziet citādi kā vien ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību.”
(Маteja 17:19-21)
„Un, kad Viņš namā bija iegājis, Viņa mācekļi Tam savrup jautāja: “Kāpēc mēs nespējām to izdarīt?” Un Viņš tiem sacīja: “Šī suga citādi nevar iziet kā vien ar Dieva lūgšanu un gavēšanu.” (Marka 9:28-29)
Šajās Rakstu vietās Jēzus norādīja uz
virkni iemeslu, kuru dēļ cilvēka dzīvē atnāk garīgā sakāve. Jēzus mācekļi gribēja izdzīt ļauno garu, bet viņiem nekas neizdevās viņu mazticības dēļ, bet Jēzus to izdarīja, jo Viņam bija ticība. Ticība ir atslēga uz garīgo uzvaru.
- Ticības trūkums noved pie garīgās sakāves, savukārt ticība savieno mūs ar Dieva iespējām.
Dievam nekas nav neiespējams, un tam, kurš tic Viņam, arī nav nekā neiespējama. Bet tikai tad, kad mēs nokļūstam smagā situācijā, mēs varam ieraudzīt savas ticības patieso stāvokli un līmeni. Tieši tādos brīžos acīmredzama kļūst mazticība vai pilnīgs ticības trūkums. Kad Jēzus bija norādījis mācekļiem uz viņu mazticību, Viņš pateica, ka šīs sugas garus citādi nevar izdzīt kā vien ar gavēni un lūgšanu. Tas nozīmē, ka gavēnis un lūgšana ir tieši saistīti ar ticību. Ticība ir dinamiska, tā nestāv uz vietas. Ticība – tā ir vara, kuru Dievs mums ir dāvājis Kristū. Mēs varam saglabāt un pastāvīgi attīstīt ticību, tikai atrodoties Kristū. Ticība dara brīnumus. Tas, cik tuvu tu būsi Dievam, tas, kādā mērā tava griba ir pakļauta Dieva gribai, noteiks to, kādā mērā tava ticība ir spējīga darīt brīnumus. Mums kā ticīgajiem visiem ir ticība. Bet pastāv zināmas problēmas, kuras prasīs no mums augstāku ziedošanās līmeni Dievam, prasīs, lai mēs gavējam un lūdzam. Savukārt gavēnis vienmēr ir saistīts ar noteiktiem upuriem, ar sevis atdalīšanu no kaut kā. Jēzus maksāja cenu par staigāšanu šajā garīgajā līmenī – caur regulāru gavēni un lūgšanu.
- Ticība nevar pieaugt bez lūgšanas – bez sadraudzības ar Dievu, bez Dieva klātbūtnes.
Gavēnis un lūgšana – tas ir tieši tas, kas nostiprina mūsu ticību. Bez ticības mūsu problēmas netiks atrisinātas. Ticībai ir vajadzīga nevis vienkārši lūgšana, bet pastāvīga un pastiprināta lūgšana ar gavēni. Cilvēkam, kurš pastāvīgi paliek lūgšanā, būs stipra ticība. Bet ir svarīgi saprast, ka ne jau pati lūgšana stiprina tavu ticību, bet tas, cik dziļa ir tava sadraudzība ar Dievu, kura attīstās caur lūgšanu. Ir ļoti svarīgi, kāda ir kvalitāte tavai sadraudzībai ar Dievu. Ja sadraudzība ar Dievu kļūs par tavu galveno prioritāti, tad Dievs atklās tev Savu sirdi.Lai sasniegtu Dieva spēka pilnību, lūgšanai ir nepieciešams gavēnis. Dieva kalps Endrjū Marejs reiz teica, ka lūgšana – tā ir roka, ar kuras palīdzību mēs iesniedzamies neredzamajā pasaulē un ņemam no tās to, ko Dievs mums sagatavojis; bet gavēnis – tā ir otra roka, ar kuras palīdzību mēs atlaižam redzamo. Kamēr mēs turamies pie redzamā, mēs nevaram ieraudzīt neredzamo – to, ko Dievs mums ir sagatavojis.
