Grēks – ir viens no galvenajiem traģēdiju un visu iespējamo lāstu avotiem uz mūsu zemes

Es pateicos Dievam par jums un ticu, ka šī diena atnesīs jums lielas svētības, tādā mērā, kā jūs pārdomāsiet par Vārdu, kuru Dievs mums šodien dod.

Mēs ar jums runājam par to, kā var traģēdijas vai ciešanas, kuras ir mūsu dzīvē, pārvērst triumfā un uzvarā. Mēs noskaidrojām, ka līdz brīdim, kamēr netiks atrisināts grēka jautājums – tikmēr, bēdām un ciešanām nebūs robežu uz zemes. Grēks – ir viens no galvenajiem traģēdiju un visu iespējamo lāstu avotiem uz mūsu zemes. Tāpēc, Dievs sūtīja Jēzu Kristu uz zemes, lai caur Viņa upuri, kurš tika samaksāts par mūsu grēkiem, mēs atbrīvotos no grēka un lāsta varas, kas valda šajā nešķīstajā pasaulē. Debesu Tēvs pierādīja Savu mīlestību uz mums caur rīcību, ļaujot Savam Dēlam, Jēzum Kristum, mirt krustā, lai mēs tiktu attaisnoti.

„Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Rom.5: 8).

Un tā, mēs redzam, ka šodien pasaulē, grēks ir viens no traģēdiju avotiem. Dārgais lasītāj, tu vari atvieglot mocības šajā pasaulē, pievienojoties to cilvēku armijai, kuri ļaunumu uzvar ar mīlestības spēku. Pateicoties tam, ka Mozus pieņēma pareizo lēmumu, mēs redzējām, kā izglābās divi miljoni ebreju. Caur tavu pareizo lēmumu, Dievs var svētīt tavu ģimeni, tavu pilsētu, tavu valsti un visu pasauli.

Ja, tu vēl neesi pieņēmis Jēzu Kristu par savu Kungu un Glābēju, ja tu vēl piedzīvo kaislīgu vēlēšanos uz nepareizām lietām, ja tu vēl pretojies acīmredzamai Dieva gribai, ja tev ir nedabiska apetīte uz kaut ko grēcīgu, ja tu vēl dzīvo pēc acumirklīgas baudas principiem, tad zini, – ka tu ar savu dzīvi palielini sāpes un ciešanas uz šīs zemes.

Apstājies un lūdz Dievam piedošanu, atver savu dzīvi Viņa Dievišķajam spēkam un mīlestībai, uzaicini Jēzu Kristu savā sirdī un pasludini Viņu par savas dzīves Kungu un Glābēju. Un tad, tu kļūsi par Dieva žēlastības instrumentu, par instrumentu, kas atvieglina cilvēku sāpes, kas ir mierinājuma un gaismas avots.

“Tātad, kā viena cilvēka vainas dēļ, pasaulē ienācis grēks, un ar grēku – nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši;
Jo, ja jau viena cilvēka pārkāpuma dēļ nāve caur šo vienu kļuvusi par valdnieci, cik daudz vairāk tie, kas saņēmuši žēlastības un taisnības dāvanas pārpilnību, kļūs dzīvības valdnieki caur šo vienu Jēzu Kristu!” (Romiešiem.5:12,17).

Grēks ir Nāves valstības sākums. Ar nāvi, šeit netiek domāta acumirklīga, fiziskās dzīves nāve, bet no Radītāja dzīvības atdalīta cilvēka pakāpeniska iznīcināšana.

Garīgā nāve – ir grēka un nepaklausības rezultāts, kurā cilvēkam tiek atņemta Dieva slava (aizsardzība).

„Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības…” (Romiešiem 3:23).

Nāve – ir Dieva klātbūtnes atņemšana, kura nepieciešama, lai cilvēks varētu dzīvot pilnvērtīgi dzīvot. Kad pirmo reizi caur Ādamu un Ievu pasaulē ienāca grēks, tad viņi uzreiz pamanīja, ka viņi ir kaili un slēpās no Dieva.

„Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru. Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda.  Tad viņu abu acis tapa atvērtas, un viņi atzina, ka viņi bija kaili, un viņi savija vīģes lapas un taisīja sev gurnu apsējus.  Tad viņi sadzirdēja Dieva Tā Kunga balsi, kas dārzā staigāja dienas vēsumā; tad cilvēks un viņa sieva paslēpās starp dārza kokiem Dieva Tā Kunga priekšā. Un Dievs Tas Kungs sauca cilvēku, sacīdams: “Kur tu esi?” (1 Mozus 3:6-9).

Slava, kura bija viņu apģērbs, uzreiz pazuda, tāpēc, ka grēks ienāca viņu dzīvē un tādā veidā, viņi kļuva lāsta un ļaunuma ievainoti.

Grēks deva sākumu ļaunumam. Pirmais, kurš grēkoja, bija sātans, tāpēc sātans ir visa ļaunuma sākums.

Bet, par to mēs rīt parunāsim!

Ar Dieva mieru!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu!

    Mums nav grūti pateikties tad, kad viss ir kārtībā, kad Dievs atbild uz mūsu lūgšanām, – tad mēs pateicamies Dievam un sajūsmināmies par Viņu. Bet, atliek tikai Dievam atbildēt mums ne tā, kā mēs to vēlamies, bet tā, kā būtu labāk priekš mums, kā mēs sākam domāt, – bet kāpēc vispār ir jālūdz. Taču Bībele aicina mūs pateikties Dievam par visu. Bībele aicina mūs darīt to skaļi, lai arī citi cilvēki to sadzirdētu. Pateicies Dievam, slavē Viņu, dziedi Viņam – skaļā balsī!
  • Tas, ko esi gatavs ziedot jeb atdot, noteiks to, kas vēlāk ienāks tavā dzīvē

    Tas, no kā esi gatavs šķirties, noteiks to, kas nākotnē ienāks tavā dzīvē. Vakar mēs lasījām, ka Dievs aicināja Ābrahāmu atstāt savu zemi, sava tēva mājas un savus radiniekus, lai dotos uz to zemi, kuru Dievs viņam parādīs.„Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu” (1. Mozus, 12:1).
  • Mīlestība – tas ir pēdējo laiku uzvaras ierocis II

    „Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā…” (Mateja 5:43-44).„Bet jums, Saviem klausītājiem, Es saku: mīliet savus ienaidniekus, darait labu tiem, kas jūs ienīst, svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs kaitina.”(Lūkas 6:27-28).
  • Sadarbība ar Dievu

    Kad mēs lūdzam Dievu un pielūdzam Viņu, mēs vēlēsimies piepildīt Viņa gribu.Uz daudzām lūgšanām atbilde no Dieva neatnāk, jo šīm lūgšanām ir nepareizs pamats, nepareizas prioritātes. Piemēram, tu vari lūgt par cilvēku, kuram ir nopietnas problēmas. Un lūdzot, tu lūdz, lai Dievs paņem projām visas šīs problēmas vai arī atrisina tās. Taču jūs zināt, ka atbildes uz šīm lūgšanām var atnākt, un tomēr pēc kāda laika problēmas var atgriezties, jo nebūs novērsti tie iemesli, kuru dēļ šīs problēmas būs radušās.
  • Mīlestība – tas ir pēdējo laiku uzvaras ierocis III

    Mīlestības princips pasargā mūsu sirdis, pasargā mūsu emocijas, mūsu dzīvi no traumām un rētām. Pēdējās dienās palielināsies ļaunums, naids, nodevība, cietsirdība, nepareizas attiecības cilvēku starpā. Jēzus negrēkoja, bet cilvēki tik un tā zaimoja, runāja ļaunu par Viņu. Bet, kā tad Viņš reaģēja uz šīm ļaunajām valodām, zaimiem? Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, Viņš nekad ļaunu neuzvarēja ar ļaunu. Jēzus zināja, ka tas nedarbosies, bet tikai vairos ļaunuma, sāpju, emocionālo rētu un naida straumi tā cilvēka dzīvē, kurš mēģinās ļaunu uzvarēt ar ļaunu
  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba.Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību.Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51).Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!