Grēks – ir viens no galvenajiem traģēdiju un visu iespējamo lāstu avotiem uz mūsu zemes

Es pateicos Dievam par jums un ticu, ka šī diena atnesīs jums lielas svētības, tādā mērā, kā jūs pārdomāsiet par Vārdu, kuru Dievs mums šodien dod.

Mēs ar jums runājam par to, kā var traģēdijas vai ciešanas, kuras ir mūsu dzīvē, pārvērst triumfā un uzvarā. Mēs noskaidrojām, ka līdz brīdim, kamēr netiks atrisināts grēka jautājums – tikmēr, bēdām un ciešanām nebūs robežu uz zemes. Grēks – ir viens no galvenajiem traģēdiju un visu iespējamo lāstu avotiem uz mūsu zemes. Tāpēc, Dievs sūtīja Jēzu Kristu uz zemes, lai caur Viņa upuri, kurš tika samaksāts par mūsu grēkiem, mēs atbrīvotos no grēka un lāsta varas, kas valda šajā nešķīstajā pasaulē. Debesu Tēvs pierādīja Savu mīlestību uz mums caur rīcību, ļaujot Savam Dēlam, Jēzum Kristum, mirt krustā, lai mēs tiktu attaisnoti.

„Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Rom.5: 8).

Un tā, mēs redzam, ka šodien pasaulē, grēks ir viens no traģēdiju avotiem. Dārgais lasītāj, tu vari atvieglot mocības šajā pasaulē, pievienojoties to cilvēku armijai, kuri ļaunumu uzvar ar mīlestības spēku. Pateicoties tam, ka Mozus pieņēma pareizo lēmumu, mēs redzējām, kā izglābās divi miljoni ebreju. Caur tavu pareizo lēmumu, Dievs var svētīt tavu ģimeni, tavu pilsētu, tavu valsti un visu pasauli.

Ja, tu vēl neesi pieņēmis Jēzu Kristu par savu Kungu un Glābēju, ja tu vēl piedzīvo kaislīgu vēlēšanos uz nepareizām lietām, ja tu vēl pretojies acīmredzamai Dieva gribai, ja tev ir nedabiska apetīte uz kaut ko grēcīgu, ja tu vēl dzīvo pēc acumirklīgas baudas principiem, tad zini, – ka tu ar savu dzīvi palielini sāpes un ciešanas uz šīs zemes.

Apstājies un lūdz Dievam piedošanu, atver savu dzīvi Viņa Dievišķajam spēkam un mīlestībai, uzaicini Jēzu Kristu savā sirdī un pasludini Viņu par savas dzīves Kungu un Glābēju. Un tad, tu kļūsi par Dieva žēlastības instrumentu, par instrumentu, kas atvieglina cilvēku sāpes, kas ir mierinājuma un gaismas avots.

“Tātad, kā viena cilvēka vainas dēļ, pasaulē ienācis grēks, un ar grēku – nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši;
Jo, ja jau viena cilvēka pārkāpuma dēļ nāve caur šo vienu kļuvusi par valdnieci, cik daudz vairāk tie, kas saņēmuši žēlastības un taisnības dāvanas pārpilnību, kļūs dzīvības valdnieki caur šo vienu Jēzu Kristu!” (Romiešiem.5:12,17).

Grēks ir Nāves valstības sākums. Ar nāvi, šeit netiek domāta acumirklīga, fiziskās dzīves nāve, bet no Radītāja dzīvības atdalīta cilvēka pakāpeniska iznīcināšana.

Garīgā nāve – ir grēka un nepaklausības rezultāts, kurā cilvēkam tiek atņemta Dieva slava (aizsardzība).

„Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības…” (Romiešiem 3:23).

Nāve – ir Dieva klātbūtnes atņemšana, kura nepieciešama, lai cilvēks varētu dzīvot pilnvērtīgi dzīvot. Kad pirmo reizi caur Ādamu un Ievu pasaulē ienāca grēks, tad viņi uzreiz pamanīja, ka viņi ir kaili un slēpās no Dieva.

„Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru. Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda.  Tad viņu abu acis tapa atvērtas, un viņi atzina, ka viņi bija kaili, un viņi savija vīģes lapas un taisīja sev gurnu apsējus.  Tad viņi sadzirdēja Dieva Tā Kunga balsi, kas dārzā staigāja dienas vēsumā; tad cilvēks un viņa sieva paslēpās starp dārza kokiem Dieva Tā Kunga priekšā. Un Dievs Tas Kungs sauca cilvēku, sacīdams: “Kur tu esi?” (1 Mozus 3:6-9).

Slava, kura bija viņu apģērbs, uzreiz pazuda, tāpēc, ka grēks ienāca viņu dzīvē un tādā veidā, viņi kļuva lāsta un ļaunuma ievainoti.

Grēks deva sākumu ļaunumam. Pirmais, kurš grēkoja, bija sātans, tāpēc sātans ir visa ļaunuma sākums.

Bet, par to mēs rīt parunāsim!

Ar Dieva mieru!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība II

    Tu nekad nedrīksti aizmirst to, ka esi Dieva sūtnis uz šīs zemes. Kad tu sastopies ar kādu problēmu vai sarežģītu situāciju, domā par to, kā tavā vietā rīkotos Kristus, ko Viņš darītu līdzīgā situācijā. Tas tev palīdzēs. Kristus ir Tas, kuru mēs pārstāvam uz šīs zemes. Domā par to, kā Viņš rīkotos, ko Viņš teiktu, kā Viņš risinātu šo problēmu, kā Viņš pārvarētu tās grūtības, caur kurām tu šobrīd ej. Ja tu domāsi par to, un ja tu attīstīsi sevī šo Dieva dabu, tad būsi stiprs un ietekmīgs Dieva vēstnesis, būsi par derīgu sāli šai zemei un spilgtu gaismu šai pasaulei. Mūsu, kā Dieva bērnu, liktenis ir – būt par gaismu šai pasaulei un sāli šai zemei. Un, kā gaisma mēs varam spīdēt tikai tad, ja ļausim Dieva Vārdam vadīt mūsu dzīvi. Bībele saka, ka tad, kad Dieva Vārds ienāk mūsu sirdī, līdz ar to ienāk arī Dieva gaisma.

    Tu nekad nedrīksti aizmirst to, ka esi Dieva sūtnis uz šīs zemes. Kad tu sastopies ar kādu problēmu vai sarežģītu...

  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai?

    „Jo Tu, Kungs, svētī TAISNO un pušķo viņu(TAISNO) ar žēlastību kā ar bruņām.”(Psalms 5:13). Tātad, var teikt, ka tieši taisnība kvalificē cilvēku svētībām un Dieva labvēlībai. Tātad, pamats labvēlībai ir taisnība.

    „Jo Tu, Kungs, svētī TAISNO un pušķo viņu(TAISNO) ar žēlastību kā ar bruņām.”(Psalms 5:13). Tātad, var teikt, ka...

  • No kā ir atkarīgs tavs liktenis?

    Ļoti bieži mēs domājam, ka mūsu likteni nosaka citi cilvēki un tas, ko viņi dara attiecībā uz mums. Vai arī, dažkārt cilvēki domā, ka liktenis ir atkarīgs no tiem apstākļiem, kas ieskauj mūs, vai arī no tā, kas notiek ar mums pašiem un mums visapkārt. Taču tā nav patiesība un Dievs tā nedomā! Dievs domā, ka apstākļi, kuri tevi ieskauj, nevar noteikt tavu likteni. Tas ko cilvēki dara attiecībā uz tevi vai nedara, – arī tas nevar noteikt tavu likteni. Tavu likteni nosaka tas, kas atrodas tavā sirdī. Tālab, Dievs saka mums, lai vairāk par visu mēs sargājam savu sirdi.

    Ļoti bieži mēs domājam, ka mūsu likteni nosaka citi cilvēki un tas, ko viņi dara attiecībā uz mums. Vai arī...

  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! IV

    Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.”(Mateja 25:14-15).Jēzus šeit atklāj to, ka kritērijs Viņa novērtējumam ir nevis daudzums, bet uzticība. Dievs zina, ka katram no mums ir dažādas spējas, tāpēc, rezultāta daudzums dažādiem cilvēkiem būs dažāds. Tomēr, Jēzum ne tas ir svarīgi, bet tas, cik uzticīgs tu esi tajā, ko Dievs tev uzticējis. Svarīga ir tava attieksme pret Viņa darbiem.

    Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu. „Tas tāpat kā ar cilvēku...

  • Vai jūs zināt, ka jūs vēl joprojām neesiet tie, kas jūs varētu būt?

    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jotie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” Un tie tūdaļ atstāja savus tīklus unsekoja Viņam.”Augstāk minētajā Rakstu vietā, Jēzus redzēja kā divi brāļi meta tīklus jūrā, un Viņš tūdaļ spēja saskatīt, ka viņiem ir labāks liktenis. Tieši tādēļ, Viņš vērsās pie viņiem un aicināja viņus sekot Jēzum.Dieva Vārds šodien priekš jums ir šāds: sekojiet Jēzum, un Viņš darīs jūs.

    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli...

  • Kāpēc Jēzus slavēja un pateicās Dievam?

    Jēzus pateicās Dievam par to ka Dievs atklājās daudziem cilvēkiem un ka tie varēja pieņemt gaismu no debesīm. Tajā mēs redzam Jēzus attieksmi pret Dievišķajām atklāsmēm un tas ir piemērs, lai arī mēs rīkotos tāpat. Mums ir jāciena Dievišķās atklāsmes tieši tāpat kā to darīja Jēzus. Mēs varam pateikties Dievam par visu to ko Viņš mums atklāj. Bībele runā par Dievišķo gudrību kā par noslēpumainu un dārgu gudrību, kas ir apslēpta daudziem. Ne visiem atklājas Dievišķā gudrība.

    Jēzus pateicās Dievam par to ka Dievs atklājās daudziem cilvēkiem un ka tie varēja pieņemt gaismu no debesīm...