Noslēgums par par sāpju un ciešanu potenciālajām priekšrocībām

Mēs runājām par to, ka Dievs izmanto sāpes un problēmas mūsu garīgajai izaugsmei.

Mēs runājām par to, ka sāpēs un problēmās ir apslēptas mūsu potenciālās priekšrocības. Sāpes un ciešanas, vairāk par visu citu, piesaista mūsu uzmanību, māca mūs paļauties uz Dievu , pārbauda un attīra mūsu ticību, veido mūsu raksturu, sagatavo mūs mūžībai un dod mums iespēju gūt pieredzi kalpošanai citiem cilvēkiem.

Mēs runājām par to, ka, ja nepieņemsim attiecīgus pareizus lēmumus, problēmas pašas par sevi nepadarīs mūs nobriedušus. Priekšrocības ir vien potenciālas un ne automātiskas.

Koncentrējieties uz balvu, un ne uz sāpēm un diskomfortu

Lai iegūtu potenciālās priekšrocības, kas apslēptas sāpēs un problēmās, mums jāiemācās ieraudzīt ciešanu garīgo būtību un dabu.

Pirmkārt, salīdzinājumā ar mūžīgajām mokām, kuras sagaida katru, kurš iziet uz kompromisu šai dzīvē personīgā labuma dēļ, mūsu šīsdienas sāpes ir īslaicīgas.

Otrkārt, mūsu šīsdienas sāpes ir nenozīmīgas salīdzinājumā ar to Dieva godību, kura sagaida katru, kurš cienīgi izturēs šīs sāpes.

Ejot caur pagaidu ciešanām, mēs iegūstam mūžīgo godību un prieku. Pagaidu ciešanas vairo mūžīgo godību.

Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? IV

Lai iemācītos pareizi reaģēt uz sāpēm un problēmām, jāsaņem atklāsme par to, ka dzīvojot uz zemes, sāpes un problēmas mūsu dzīvē nekad nebeigsies. Kamēr virs zemes pastāv grēks, sāpes cilvēku dzīvēs nebeigsies. Mēs ciešam ne tikai savu personīgo grēku un nepareizās rīcības dēļ, bet citu cilvēku grēku un nepareizās rīcības dēļ.

Jozua un Kālebs, kā arī visa Izraēla tautas paaudze, kura iegāja apsolītajā zemē, bija spiesti 40 gadus maldīties tuksnesī. Kālab – jo Jozua un Kālebam bija cits gars, viņi ticēja Dievam un staigāja paklausībā Viņam? Taču, citu cilvēku nepareiza lēmuma dēļ ļaudis cieta un maldījās tuksnesī 40 gadus.

Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? II

Problēmas pārbauda un attīra mūsu ticību.

Bībele ļoti bieži salīdzina pārbaudījumus ar metālu kausējamo krāsni, kurā tiek sadedzināti visi piemaisījumi.

„Tad jūs līksmosities, tagad, ja tas ir vajadzīgs, drusku noskumdināti dažādos pārbaudījumos, lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas ugunīs tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies.”(1.Pētera 1:6-7).

Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā?

Problēmas piesaista mūsu uzmanību vairāk, kā jebkas cits.

Problēmas var kļūt par garīgo modinātāju no Dieva. Tieši par to tiek runāts Ījaba grāmatā 36:15

„Cietējus turpretī Viņš tieši izglābj viņu ciešanu dēļ un atver viņu ausis kā atlīdzību par viņu ciešanām.”

Ja pārpilnības un uzplaukuma laikā mēs dzirdam Dieva čukstus, tad sāpju un ciešanu laikā mēs dzirdam Viņa skaļo balsi. Sāpēm piemīt īpašība atmodinās mūsos uzmanību pret Dieva Vārdu un balsi. Lūk, tāpēc Salamans teica, lai pārpilnības laikā mēs baudām dzīvi, un ciešanu laikā – lai pārdomājam par savu dzīvi.

Ejot cauri sāpēm, pārbaudījumiem vai grūtībām, iemācies visā tajā slavēt To Kungu!

Sāpes un problēmas ir instrumenti, kurus Dievs izmanto mūsu garīgajai izaugsmei. Mēs mācamies paklausību caur ciešanām.

„un, Dēls būdams, tomēr ir mācījies paklausību no tā, ko cietis. “ (Ebr.5: 8).

Zelts tiek attīrīts ar ļoti augstas temperatūras palīdzību. Pārbaudījumi arī ir šī augstā temperatūra, kura mūs attīra. Mūsu ticībai ir jālīdzinās attīrītam zeltam.

Evaņģelizācija un māceklība II

„Celies, brēc naktī; ļauj izplūst jau pirmajos gaiļos savai sirdij Tā Kunga priekšā kā ūdenim. Pacel savas rokas lūgšanā uz To Kungu par tavu bērnu dvēselēm, kas mirst badā visos ielas stūros.”(Raudu Dziesmas 2:19).

Tas nav aicinājums uz kārtējo lūgšanu, tas ir aicinājums uz to, lai mēs ar jums brēcam, saucam uz to Kungu par to, lai Viņš sūta mums atmodu un atsvabina mūsu bērnus un nākamo paaudzi no neizbēgamām katastrofām un traģēdijām. Katra nopietna atmoda reiz sākās ar ļaužu lūgšanu vaimanām no visas sirds, kas tika vērstas uz Dievu.

Evaņģelizācija un māceklība

„Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).

Vēlos vērst jūsu uzmanību uz vārdu „ieraudzīja”, kurš izmantots abās šajās Rakstu vietās. Ejot garām, Jēzus ieraudzīja cilvēku – Mateju, Viņš ieraudzīja divus brāļus – Pēteri un Andreju. Jēzus pamanīja šos ļaudis, jo tie ar kaut ko piesaistīja Viņa uzmanību. Jēzus piedāvāja viņiem kļūt par daļu no Savas komandas