Ja tu vēlies staigāt Dieva labvēlībā, tad esi pateicīgs cilvēks!

Lai vairojas jums labvēlība un miers no Tā Kunga šodien! Mēs turpinām runāt par tēmu ” Dieva labvēlības spēks”. Tā kā tā ir ļoti nopietna tēma, es nolēmu tai veltīt vairāk laika. Šodien es vēlos, lai ieraugi to lomu, kuru spēlē pateicība labvēlības atbrīvošanā pār cilvēka dzīvi. Lūk, ko Dievs vēlas tev teikt šodien: Ja tu vēlies staigāt Dieva labvēlībā, tad esi pateicīgs cilvēks! Nepateicība aptur labvēlības plūsmu cilvēka dzīvē. Nevar pagurt svētīt pateicīgu cilvēku. Dāvids bija cilvēks, kurš piederēja pie tādu cilvēku kategorijas, kuri ir pateicīgi. Viņš pateicās Dievam par visu un aicināja citus cilvēkus pateikties Dievam līdz ar viņu.
„Slavējiet līdz ar mani Tā Kunga godu, kopā teiksim Viņa augsto Vārdu!” (Psalms 34:4).
Pateicība, slava un pielūgsme – tas bija viens no Dāvida veiksmīgās dzīves noslēpumiem.Dāvids novērtēja katru Dieva labdarību. Lūk , ko, piemēram, viņš sacīja:
“Es apgūlos un aizmigu, un nu es esmu pamodies, jo Tas Kungs mani sargā…. Es apgulšos mierā un dusēšu, jo Tu vien dari, ka dzīvoju drošībā.”(Psalms 3:6; 4:9).
Daudzi cilvēki pat nepievērš uzmanību šādām lietām, bet ne Dāvids. Viņš bija pateicīgs cilvēks, kurš pavēlēja savai dvēselei slavēt un svētīt To Kungu.
„Teici To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas manī, Viņa svēto Vārdu! Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas; Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību. Viņš bagātīgi iepriecina tevi vecumā ar svētīgām dāvanām, tā, ka tava jaunība atjaunojas kā ērglis.”(Psalms 103:1-5).
Ja lasīsiet par Dāvida lūgšanu dzīvi, jūs pamanīsiet brīnumainu samēru tam, cik reizes dienā Dāvids pateicās Dievam un cik reizes dienā viņš kaut ko lūdza Viņam. Trīs reizes dienā viņš skaitīja lūgšanas (Psalms 55:18), bet septiņas reizes dienā pateicās un slavēja Dievu (Psalms 119:164).Dāvids saprata, ka viņa dzīvē ir tik daudz tā, par ko viņš var pateikties Dievam, vairāk, nekā tā, ko vajag Dievam lūgt. Dievs tik daudz ir paveicis mūsu labā – ticīgo labā. Bībele runā par to, ka mums jau ir pilnība Viņā, un, tālab, mums jāiemācās pateikties Dievam par visu Viņa labdarību.
„Un Viņā arī jūs esat kļuvuši pilnīgi, jo Viņš ir galva visām varām un spēkiem;” (2.Kolosiešiem 2:10).
Tā vietā, lai mēs pastāvīgi kurnētu, žēlotos un ar īgnumu, neapmierināti ietu pa dzīvi, mums jāiemācās pateikties Dievam par visu.
„Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.” (1.Tesaloniķiešiem 5:18).
Es ticu, ka 70% mūsu lūgšanai jāsastāv no slavas un pateicības Dievam. Jēzū mums jau ir dots viss, tālab mūsu lūgšanai par sevi jāaprobežojas ar vienu: pateikties par to, ka mums ir viss, kas mums nepieciešams, un lūgt atklāsmi, gudrību un sapratni tam, lai spētu pielietot visu to, ko Dievs mums jau Kristū dāvājis. Tātad, pateicība atver durvis labvēlībai, bet nepateicība – aizver durvis Dieva labvēlības plūsmai.Šodien līksmosim, priecāsimies, pateiksimies un svinēsim mūsu Radītāja priekšā par to, ka Viņš ir avots visam tam, kas mums nepieciešams. Lai Dieva svētības jums šai dienā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pestīšanas cerība ir reāla apsardzība pēdējās dienās!

    Aprakstot pēdējo laiku grūto periodu, Jēzus sacīja, ka būs spēcīgi satricinājumi, un debesu stiprumi sakustēsies. Viņš sacīja, ka būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, un virs zemes – tautas būs nomāktas un būs neziņa; un jūra trokšņos un celsies. Vieni cilvēki šajā laikā, gaidot postu, bailēs pamirs, ieslīgs skumjās un neizpratnē, bet citiem – galvas būs paceltas, un viņi dzīvos priecājoties un pielūdzot Dievu, gaidīs glābšanu un atbrīvošanu, jo viņiem ir pestīšanas cerība.
  • Nepareiza motivācija II

    3. Konkurences vai sacenšanās gars.Daži cilvēki tiek vadīti ar vēlēšanos pierādīt citiem, ka viņi arī ko spēj. Tie, kas ir šī gara vadīti nevar palikt mierā, ja redz ka kādam lietas iet labāk nekā viņiem pašiem. Šie cilvēki pastāvīgi kādam kaut ko pierāda, tāpēc ka nemitīgi sevi salīdzina ar citiem cilvēkiem. Tādi cilvēki dzīvo pēc citu cilvēku režīma, tāpēc ka viņiem pašiem nav tāda.
  • Sēšanas un pļaušanas likums

    „Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību.” (Galatiešiem 6:7-8).„Jo, ja jūs pēc miesas dzīvojat, tad jums jāmirst. Bet, ja jūs Gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit.„(Romiešiem 8: 13)
  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds!

    Kad mēs runājam par izmaiņām, runāts tiek par mūsu sirdi. Tas, ko mums nodara citi, nenāk no mūsu sirds, bet tas tiek vērsts uz to, lai pārbaudītu mūsu sirds stāvokli. Mūsu reakcija uz cilvēku rīcību, uz spiedienu no malas – tieši tas nosaka mūsu sirds stāvokli. „Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”(Salamana pamācības 4:23).
  • Pārmaiņas – tas ir neatlaidīgs darbs II

    Atkarībā no tā, cik lielā mērā mēs pieaugsim un mainīsimies, mēs redzēsim, ka mēs kļūstam arvien pacietīgāki. Pacietība – tas ir Gara auglis, un Dievs grib redzēt šo augli mūsu dzīvē. Tālab, Dievs dažkārt pieļauj mūsu dzīvē kādas konfliktsituācijas, ar nolūku, lai palīdzētu mums attīstīt sevī pacietības augli. Dievs vēlas samīt mūsu lepnību un mainīt mūs mīlošā un ilgpacietīgā Kristus tēlā. Ja jūs ļaujat sev apvainoties par ikvienu sīkumu, tad jūs vēl aizvien esat lepns cilvēks. Dievs vēlas palīdzēt jums atbrīvoties no šīs lepnības. Tieši šī iemesla dēļ, Dievs pieļaus to, ka cilvēki dažkārt aizvaino jūs. Dievs vēlas, lai jūs iemācāties tikt galā ar to, un lai esat spējīgi celt savstarpējās attiecības ar cilvēkiem kā Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Viss tas, ko Dievs pieļauj mūsu dzīvē, nāks mums par labu, ja vien mēs ļausimies Dieva pārveidei.
  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? IV

    Ja, lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad cilvēki tieksies pie tevis, pat nesaprotot, kāpēc viņi to dara. Ja, lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad tavā dzīvē būs labvēlība no Dieva un cilvēku puses. Kas ir labvēlība? Tā ir vēlēšanās sniegt tev palīdzību. Cilvēki vēlēsies tev palīdzēt. Cilvēki vēlēsies ņemt aktīvu dalību tavā dzīvē, pat bez tā, ka tu viņiem to lūgsi vai sauksi viņus palīgā. Tā ir Dieva labvēlība. Un, nav obligāti, ka tie būs cilvēki, kurus tu pazīsti. Tie var būt cilvēki, kuri tevi, ne reizi nav redzējuši. Dievs – ir brīnišķīgs Dievs! Un, tas ir jāpiedzīvo personīgi.