Jēzus maina tos, kuri seko Viņam!

Sveicu jūs, dārgie draugi, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzos, lai jūsos neatdziest slāpes pēc Dieva Vārda un Viņa gudrības, slāpes pēc sadraudzības ar Viņu, jo Dievs ir mūsu dzīvības avots.Mēs turpinām runāt par to, ka mūsu pašu labad, Dievs vēlas mainīt katru no mums. Vakar mēs runājām, ka tad, ja mēs ļausim Dievam veikt mūsos Viņa pārmaiņas un sekosim Jēzum, tad mums apkārt esošie cilvēki varēs ieraudzīt pār mūsu dzīvi un kalpošanu debesu zīmogu.Vai atceraties, ka pēc Jēzus augšāmcelšanās, kad sinagogas sardzes priekšnieki, rakstu mācītāji un saduķeji satikās ar Viņa mācekļiem, tie ieraudzīja mācekļos pārcilvēcisku spēku. 
„Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu.”(Apustuļu darbi 4:13).
 Pie kāda secinājuma nonāca rakstu mācītāji un saduķeji pēc tam, kad tie pamanīja Jēzus mācekļu neparasto uzvedību? Viņi sacīja, ka šie cilvēki bija ar Jēzu! Mācekļi sekoja Jēzum.Kad mēs skatāmies uz apustuļa Pētera dzīvi, mums jāsaprot, ka sākumā viņa vārds bija Sīmanis, nevis Pēteris. Sīmanis kļuva par Pēteri tikai pēc tam, kad tas sāka sekot Jēzum. 
„Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, bija viens no tiem diviem, kas to no Jāņa bija dzirdējuši un bija Viņam sekojuši. Viņš vispirms atrod savu brāli Sīmani un viņam saka: “Mēs esam atraduši Mesiju” (tulkojumā: svaidītais). Viņš to aizveda pie Jēzus. Jēzus, viņu uzlūkojis, sacīja: “Tu esi Sīmanis, Jāņa dēls; tevi sauks Kēfa” (tulkojumā: Pēteris – klints).”(Jāņa 1:40-42).
 Kāds bija Pētera īstais vārds? Sīmanis! Ko šis vārds nozīmēja? Sīmanis – tas nozīmē niedre.Niedre – tas ir augs, kurš tiek vēja locīts dažādos virzienos. Runājot par cilvēku, tas ir nestabila cilvēka tēls, kurš vadās no savām jūtām un emocijām. Ja jūs lasīsiet Bībelē par to Pētera dzīves posmu, kad viņu vēl sauca par Sīmani, tad ieraudzīsiet, ka viņš bija tieši tāds cilvēks. Sīmanis bija ātras dabas un emocionāls cilvēks. Tikko viņš no laimes varēja lēkt līdz pat debesīm, bet pēkšņi viņš varēja pārvērsties par absolūti nomāktu cilvēku. Sīmanis bija visai nestabils cilvēks. Liekas, tikko Sīmanis varēja Dieva Gara vadīts teikt: „Tu esi Kristus!”, un tūlīt pat sacīt to, uz ko Jēzus viņam atbildēja: „Atkāpies no Manis, sātan”.Sīmanim bija tieksme bieži mainīties, atverot sevi nešķīstajam humānisma garam (skatīt Mateja 16:13-23).Taču, pēc tam, kad Sīmanis atstāja savus tīklus un sekoja Jēzum, ar viņu kaut kas notika. Ieraugot Sīmani, Jēzus tūlīt pat sacīja viņam: „Tu, Sīmani, tiksi saukts par Pēteri!” Vārds Pēteris nozīmē „klints”.Pēc tam, kad Sīmani sāka saukt par Pēteri, Jēzus vēlējās dot tam sapratni par to, ka viņš mainīsies līdz nepazīšanai. Tādejādi Jēzus Pēterim sacīja: „Es mainīšu tevi, tikai seko Man! Seko Man, un Es tevi darīšu!”Kad rakstu mācītāji un sinagogas sardzes priekšnieki ieraudzīja Pēteri, viņi brīnījās, sakot:„ Tas taču ir vienkāršs zvejnieks, nevis mācīts cilvēks!” Viņi nesaprata, no kurienes Pēterim radās tāda drosme un gudrība. Taču jūs zināt no kurienes šīs pārmaiņas. Pēteri mainīja Kungs Jēzus Kristus! Viņu mainīja Svētais Gars!Kālab Pēteris mainījās? Jo viņš sekoja Jēzum!Ja tu pastāvīgi sekosi Jēzum, tad tu pastāvīgi mainīsies uz labo pusi, un tad citi cilvēki brīnīsies par to, cik ļoti ir mainījusies tava dzīve. Jēzus maina tos, kuri seko Viņam. Jēzus mainīs arī tevi, ja vien tu sekosi Viņam! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pestīšanas cerība II

    Ābrahāma piemērs mums šodien ir kā modelis tam, kā mums jādzīvo šajā pasaulē, un vēl – tas palīdz mums izprast pestīšanas cerības lomu pēdējo laiku kaujā.Tālab, ka Ābrahāmam bija pestīšanas cerība, viņš ne pie kā neturējās šajā pasaulē un neļāva bagātības valdzinājumam traucēt viņa attiecībām ar Dievu.Ja tev ir pestīšanas cerība, tad dotajā brīdī tev ir viegli staigāt ticībā, un neatkarīgi no tā, kas tev ir vai kā tev nav, – tev ir viegli priecāties jau šobrīd.
  • Viss, kas vajadzīgs, tā ir mūsu gatavība samaksāt cenu par to, lai Dievs būtu ar mums

    Neatkarīgi no tā, ko jūs darat, neatkarīgi no tā, kāds ir jūsu dzīves statuss, un neatkarīgi no tā, kādi ir jūsu dzīves apstākļi, ja jums būs pieejama Dieva klātbūtne, tad jūs būsiet veiksmīgs cilvēks.Jāzeps bija verdzībā, viņu pārdeva prom uz svešu zemi viņa paša brāļi, taču tas nespēja apturēt viņa uzplaukumu.Kas tad īsti nosaka mūsu veiksmi? Tā ir Dieva klātbūtne ar mums! Varbūt ka ceļš uz to nebūs viegls. Ceļojums uz uzplaukumu un veiksmi, var būt garāks nekā jūs domājat, bet ja Dievs būs ar mums, tad ceļš būs apvīts ar Dieva labestību un labvēlību.
  • Dievišķā disciplīna II

    1. Izmantojiet visus garīgos ieročus, kurus jums devis Dievs:„ Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.” (Efeziešiem 6:10-17).
  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? III

    „Taču stiprais Dieva pamats pastāv ar šādu zīmogu: Tas Kungs pazīst savējos, un: lai atturas no netaisnības ikviens, kas daudzina Tā Kunga Vārdu.”(2.Timot. 2:19).Praktiskā taisnība – tas ir pamatīgs, nopietns pamats lai baudītu Dieva labvēlību. Ja tev patīk grēks, ja grēks ir tavs dzīvesveids, tu šķir, atdali sevi no labvēlības un visa tā, ko labvēlība atnes cilvēka dzīvē.
  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.
  • Jēzus Kristus kundzība V

    “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, …”(Mateja 28:18-19).Jēzus mums saka, lai mēs ejam pa dzīvi, bruņojušies ar sapratni par to, ka visa Dieva vara stāv mūsu pusē. Dieva griba ir tajā, lai mēs uzplaukstam, lai mēs esam veseli, lai ne tikai mēs izglābtos, bet arī mūsu mājinieki, lai mums ir miers un harmonija, lai izglābtos visi cilvēki un iepazītu patiesību. Bet ļoti bieži mēs varam redzēt, kā daudzās mūsu dzīves sfērās tiek pārkāpta Dieva griba.