Jums ir jādomā globāli un vērienīgi!

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!

Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Mēs runājam par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs jau noskaidrojām, ka, pirmkārt, mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot Dievam ar savām spējām un talantiem. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt savu potenciālu. Vēl mēs runājām par to, ka katram no mums ir jānoskaidro tas, ar ko mēs varam kalpot. To noskaidrot mums var palīdzēt izglītība, uzkrātā pieredze, spējas un talanti, iegūtās iemaņas un prasmes.

 

Taču ir vēl kas svarīgs, kas jums jāsaprot.

 

Jums ir jādomā globāli un vērienīgi.

 

Dieva Valstība ir kas vairāk, kā vienkārši draudze, tāpēc šo Valstību nevar noslēpt draudzes sienās.

Bībele saka, ka jūs esat zemes sāls un gaisma pasaulei, bet tas nozīmē, ka jūsu kalpošanai ir jāiziet ārpus draudzes robežām un jāietekmē pilsēta, valsts un pasaule. Ir jādomā par to, kā pasālīt zemi un apgaismot (izglītot) pasauli.

Ir jāiesāk lokāli, bet jādomā vērienīgi un globāli.

”Jūs …. būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam” – saka Jēzus Apustuļu darbu Grāmatā 1:8.

Dieva Valstība var ieiet noteiktā teritorijā, – līdzīgi mazam sinepju graudiņam, kuram ir potenciāls dinamiskai izaugsmei. Sēkla aug nemanāmi, bet gala rezultātā pārvēršas varenā kokā, kura ēnā pēc tam paslēpjas daudzi putni. Dieva Valstība ir kā raugs, kas saraudzē visu mīklu. Un šī Valstība darbojas it visur, kur to ielaiž.

 

Iesākt vajag ar vienu konkrētu cilvēku un kalpot viņam, bet tai pat laikā vajag domāt vērienīgi. Piemēram, ja jūs jūtat vēlēšanos kalpot jaunatnei un nest Dieva Valstību šajā sabiedrības slānī, tad jums vajag domāt ne tikai par jauniešiem savā draudzē vai jūsu pusaudžiem (lai arī jūs iesāksiet tieši ar viņiem), bet jums jādomā par to, kā iemantot jūsu pilsētas jaunatni Tam Kungam, kā radīt kustību, kas ietekmēs jaunatni jūsu valstī. Ja jūs sākat domāt šādā virzienā, tad Dievs dos jums stratēģiju, Viņš izies jums palīgā, jo tā ir Viņa griba.

 

Jebkuru sociālo un profesionālo cilvēku grupu vajag aplūkot kā tautu, pie kuras jūs aicina Dievs. „Ejiet un māciet visas tautas!” – tas ir Dieva uzdevums! Šīs tautas ir mūsu apsolītā zeme, kas mums ir jāiekaro Dievam.

 

Tomēr tas nenotiks bez cīņas, jo šai zemē dzīvo milži un giganti. Israēla tauta nevarēja ieiet savā apsolītajā zemē līdz tam brīdim, kamēr no šīs zemes netika izdzīti giganti un netika sagrauti viņu elki. To nav iespējams paveikt bez pārdabiska atbalsta, tāpēc Dievs ir apsolījis, ka Viņš būs ar mums.

 

Jāatzīmē šādi nozīmīgi faktori:

  • Mums ir jāiet uz mūsu zemi ar apziņu, ka Tas Kungs ir kopā ar mums. Šāda apziņa dara mūs drosmīgus kā Dāvidu, kad viņš cēlās pret Goliātu.
  • Dievs veda Israēla tautu pa ceļu, kas veda uz apsolīto zemi. Un kamēr viņi sekoja Dieva vadībai un klausīja Viņam, Dievs dāvāja viņiem uzvaru. Mēs kontaktējamies ar Dievu un lasām Viņa vārdu tāpēc, lai ceļā uz apsolīto zemi saņemtu Viņa rīkojumus un vadību.
  • Lūgšana nebūt nav kāda reliģioza darbība. Lūgšana – tas ir līdzeklis sadraudzībai (kontaktam) ar Dievu un tam, lai saņemtu Viņa instrukcijas mūsu darbībai. Lūgšana kļūst interesanta, efektīva un rīcībspējīga tad, kad mēs tiecamies iemantot savu apsolīto zemi. Citādi lūgšana kļūs par garlaicīgu un sausu reliģisko rituālu. Jēzus jau ir teicis, ka bez Viņa mēs nenieka nespējam, tāpēc ieiet savā apsolītajā zemē varēs tikai tie, kuri iet roku rokā ar Viņu.
  • Sekojot Tam Kungam, mēs iepazīstam Dievu Viņa spēka, gudrības, mīlestības un uzvaras pilnībā. Ceļā uz apsolīto zemi mēs sagraujam visus šķēršļus un atrodam Viņa brīnumaino atbalstu un nodrošinājumu.
  • Mēs iegūsim mieru tikai tad, kad ieiesim savā apsolītajā zemē, tas nozīmē – savā aicinājumā. Tas nozīmē, ka ārpus sava aicinājuma mums miera un apmierinājuma nebūs. Mēs esam radīti šim mērķim, un kad mēs dzīvojam saskaņā ar šo aicinājumu, tad mēs piepildāmies ar prieku, apmierinājumu un mieru.

 

Jums ir jāsagatavo sevi savai kalpošanai.

 

Mēs jau runājām par to, ka, lai ieietu savā aicinājumā, mums nāksies cīnīties. Tas nebūs viegli! Būs nežēlīga pretošanās, tāpēc vajag gatavoties un apbruņot sevi šai kaujai. Šim nolūkam ir nepieciešama informācija un stratēģiskais plāns. Piemēram, ja tava zeme – tā ir jaunatne, tādā gadījumā vajag iepazīties ar jūsu pilsētas vai rajona jaunatnes problēmām, vajag zināt, kādās vietās jaunieši visbiežāk pulcējas, vajag izstrādāt plānu kontaktu nodibināšanai ar viņiem, vajag domāt par vispusīgu uzbrukumu utt.

 

Tas ir īss materiāls ļoti dziļām pārdomām. Dzīve uz zemes – tas ir nopietni! Ir svarīgi nodzīvot šo dzīvi, izpatīkot Dievam un piepildot savu aicinājumu.

 

Tas Kungs lai jūs svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību II

    „Būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.”(Filipiešiem 1:6).Kāpēc Pāvels bija pārliecināts, ka Kungs pabeigs labo darbu, kuru Viņš iesācis ticīgo cilvēku dzīvēs? Rūpīgi aplūkojot kontekstā, jūs ieraudzīsiet, ka Pāvela pārliecība balstījās uz šo cilvēku attieksmi pret Dieva darbiem. Savas Vēstules iesākumā Pāvels runā par to, ka jau no paša sākuma, kopš šie cilvēki sāka staigāt ar Dievu, viņi ņēma līdzdalību evaņģēlijā.

    „Būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus...

  • Kādas vēl sekas nes sevī nepiedošana?

    Nepiedošana izārda Dievišķo saikni vai savstarpējās attiecības un atnes šķelšanos Kristus Miesā.Šodien Jēzus Kristus Draudzē ir liels haoss aizvainotu cilvēku dēļ. Daudzi cilvēki nav spējīgi komunicēt un celt savstarpējās attiecības ar citiem cilvēkiem bailēs no atstumtības un aizvainojuma dēļ. Daudzi cilvēki nepiedošanas dēļ uzceļ ap sevi milzīgu sienu. Tādi cilvēki saņem jaunas „atklāsmes”, kuras arvien vairāk un vairāk attālina viņus no citiem cilvēkiem un padara tos pasīvus draudzē.

    Nepiedošana izārda Dievišķo saikni vai savstarpējās attiecības un atnes šķelšanos Kristus Miesā. Šodien Jēzus...

  • Dievs paaugstinās un svētīs katru, kurš ziedos sevi Viņam un Viņa Valstības darbiem! II

    Dievs visus mācekļus aicina kalpot un pienest Viņam augļus.Kādu Dievs, kā mani, aicina kalpot par mācītāju un sludinātāju. Kādu Viņš aicina savā darba vietā veidot savstarpējās attiecības, caur kurām daudzi cilvēki tiks glābti un pakļausies ticībai Jēzum. Kādu Dievs aicina strādāt ar jaunatni, palīdzot viņiem nostāties uz pareizā ceļa un piepildīt Dieva gribu savai dzīvei. Kādu Viņš aicina strādāt ar bērniem, sievietēm vai vīriešiem; kādu sadzirdēt to, ka Dievs viņu aicina strādāt ar skolotājiem vai arī muzikālajā kalpošanā.

    Dievs visus mācekļus aicina kalpot un pienest Viņam augļus. Kādu Dievs, kā mani, aicina kalpot par mācītāju un...

  • Pavairošanas likums

    Ja mūsu rīcībā ir sēkla un mēs to iedēstām pareizā augsnē, tad mēs noteikti sagaidīsim ražu. Sēkla noteikti izaugs. Iesētā sēkla visupirms dod zelmeni, tad – vārpu, un tikai pēc tam – graudus vārpā. Pieaugums, izaugsme – tas vienmēr ir process. Lai ieraudzītu pieaugumu un izaugsmi, mēs nevaram apiet šo procesu. Savukārt, no savas puses mums jādara tas, kas mums jādara. Visupirms mums jāsaprot, ka, lai mēs sagaidītu pieaugumu savā dzīvē, iesākumā jābūt sēklai. Atcerieties, ka jums šai brīdī šī sēkla jau ir. Ja vēlaties redzēt pieaugumu un izaugsmi kādā no savas dzīves sfērām, jums jāzina, ka jums jau ir sēkla no Dieva.

    Ja mūsu rīcībā ir sēkla un mēs to iedēstām pareizā augsnē, tad mēs noteikti sagaidīsim ražu. Sēkla noteikti...

  • Ticības apliecinājuma princips

    Dievs palīdzēja Ābrahāmam noticēt Dievam, Kurš neesošu sauc par esošu. Tas arī ir ticības apliecinājuma princips. Dievs sauc to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu. Kad Dievs nosauca Ābrāmu par Ābrahāmu, viņam tajā laikā vēl nebija mantinieka. Bet, neskatoties uz to, pateicoties jaunajam vārdam, Ābrahāms sāka pats sevi saukt par „tēvu daudzām tautām”. Un katru reizi, kad viņš pats sāka sevi tā saukt vai arī kad viņu sauca kāds cits, skanēja apliecinājums tam, ko Dievs bija ieplānojis – Ābrahāms kļūs par tēvu daudzām tautām. Mēs redzam, ka Ābrahāms „pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām…”

    Dievs palīdzēja Ābrahāmam noticēt Dievam, Kurš neesošu sauc par esošu. Tas arī ir ticības apliecinājuma princips...

  • Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē III

    Eksistē milzum daudz lietu, kuras rada cilvēkiem prieku, un tas ir labi. Taču, Jēzus Savu mācekļu uzmanību vērsa uz to, ka viņu priekam ir jābūt balstītam uz mūžīgām vērtībām un mūžīgiem mērķiem. Priecāties par pārejošām lietām – tas vēl nav patiesais prieks. Īstais prieks ir tad, kad jūs varat sasaistīt visus notikumus savā dzīvē ar mūžīgā mērķa piepildīšanu, mērķa, kura dēļ jūs dotajā mirklī pat esat gatavi ciest.

    Eksistē milzum daudz lietu, kuras rada cilvēkiem prieku, un tas ir labi. Taču, Jēzus Savu mācekļu uzmanību vērsa...