Jums ir jādomā globāli un vērienīgi!

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!

Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Mēs runājam par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs jau noskaidrojām, ka, pirmkārt, mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot Dievam ar savām spējām un talantiem. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt savu potenciālu. Vēl mēs runājām par to, ka katram no mums ir jānoskaidro tas, ar ko mēs varam kalpot. To noskaidrot mums var palīdzēt izglītība, uzkrātā pieredze, spējas un talanti, iegūtās iemaņas un prasmes.

 

Taču ir vēl kas svarīgs, kas jums jāsaprot.

 

Jums ir jādomā globāli un vērienīgi.

 

Dieva Valstība ir kas vairāk, kā vienkārši draudze, tāpēc šo Valstību nevar noslēpt draudzes sienās.

Bībele saka, ka jūs esat zemes sāls un gaisma pasaulei, bet tas nozīmē, ka jūsu kalpošanai ir jāiziet ārpus draudzes robežām un jāietekmē pilsēta, valsts un pasaule. Ir jādomā par to, kā pasālīt zemi un apgaismot (izglītot) pasauli.

Ir jāiesāk lokāli, bet jādomā vērienīgi un globāli.

”Jūs …. būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam” – saka Jēzus Apustuļu darbu Grāmatā 1:8.

Dieva Valstība var ieiet noteiktā teritorijā, – līdzīgi mazam sinepju graudiņam, kuram ir potenciāls dinamiskai izaugsmei. Sēkla aug nemanāmi, bet gala rezultātā pārvēršas varenā kokā, kura ēnā pēc tam paslēpjas daudzi putni. Dieva Valstība ir kā raugs, kas saraudzē visu mīklu. Un šī Valstība darbojas it visur, kur to ielaiž.

 

Iesākt vajag ar vienu konkrētu cilvēku un kalpot viņam, bet tai pat laikā vajag domāt vērienīgi. Piemēram, ja jūs jūtat vēlēšanos kalpot jaunatnei un nest Dieva Valstību šajā sabiedrības slānī, tad jums vajag domāt ne tikai par jauniešiem savā draudzē vai jūsu pusaudžiem (lai arī jūs iesāksiet tieši ar viņiem), bet jums jādomā par to, kā iemantot jūsu pilsētas jaunatni Tam Kungam, kā radīt kustību, kas ietekmēs jaunatni jūsu valstī. Ja jūs sākat domāt šādā virzienā, tad Dievs dos jums stratēģiju, Viņš izies jums palīgā, jo tā ir Viņa griba.

 

Jebkuru sociālo un profesionālo cilvēku grupu vajag aplūkot kā tautu, pie kuras jūs aicina Dievs. „Ejiet un māciet visas tautas!” – tas ir Dieva uzdevums! Šīs tautas ir mūsu apsolītā zeme, kas mums ir jāiekaro Dievam.

 

Tomēr tas nenotiks bez cīņas, jo šai zemē dzīvo milži un giganti. Israēla tauta nevarēja ieiet savā apsolītajā zemē līdz tam brīdim, kamēr no šīs zemes netika izdzīti giganti un netika sagrauti viņu elki. To nav iespējams paveikt bez pārdabiska atbalsta, tāpēc Dievs ir apsolījis, ka Viņš būs ar mums.

 

Jāatzīmē šādi nozīmīgi faktori:

  • Mums ir jāiet uz mūsu zemi ar apziņu, ka Tas Kungs ir kopā ar mums. Šāda apziņa dara mūs drosmīgus kā Dāvidu, kad viņš cēlās pret Goliātu.
  • Dievs veda Israēla tautu pa ceļu, kas veda uz apsolīto zemi. Un kamēr viņi sekoja Dieva vadībai un klausīja Viņam, Dievs dāvāja viņiem uzvaru. Mēs kontaktējamies ar Dievu un lasām Viņa vārdu tāpēc, lai ceļā uz apsolīto zemi saņemtu Viņa rīkojumus un vadību.
  • Lūgšana nebūt nav kāda reliģioza darbība. Lūgšana – tas ir līdzeklis sadraudzībai (kontaktam) ar Dievu un tam, lai saņemtu Viņa instrukcijas mūsu darbībai. Lūgšana kļūst interesanta, efektīva un rīcībspējīga tad, kad mēs tiecamies iemantot savu apsolīto zemi. Citādi lūgšana kļūs par garlaicīgu un sausu reliģisko rituālu. Jēzus jau ir teicis, ka bez Viņa mēs nenieka nespējam, tāpēc ieiet savā apsolītajā zemē varēs tikai tie, kuri iet roku rokā ar Viņu.
  • Sekojot Tam Kungam, mēs iepazīstam Dievu Viņa spēka, gudrības, mīlestības un uzvaras pilnībā. Ceļā uz apsolīto zemi mēs sagraujam visus šķēršļus un atrodam Viņa brīnumaino atbalstu un nodrošinājumu.
  • Mēs iegūsim mieru tikai tad, kad ieiesim savā apsolītajā zemē, tas nozīmē – savā aicinājumā. Tas nozīmē, ka ārpus sava aicinājuma mums miera un apmierinājuma nebūs. Mēs esam radīti šim mērķim, un kad mēs dzīvojam saskaņā ar šo aicinājumu, tad mēs piepildāmies ar prieku, apmierinājumu un mieru.

 

Jums ir jāsagatavo sevi savai kalpošanai.

 

Mēs jau runājām par to, ka, lai ieietu savā aicinājumā, mums nāksies cīnīties. Tas nebūs viegli! Būs nežēlīga pretošanās, tāpēc vajag gatavoties un apbruņot sevi šai kaujai. Šim nolūkam ir nepieciešama informācija un stratēģiskais plāns. Piemēram, ja tava zeme – tā ir jaunatne, tādā gadījumā vajag iepazīties ar jūsu pilsētas vai rajona jaunatnes problēmām, vajag zināt, kādās vietās jaunieši visbiežāk pulcējas, vajag izstrādāt plānu kontaktu nodibināšanai ar viņiem, vajag domāt par vispusīgu uzbrukumu utt.

 

Tas ir īss materiāls ļoti dziļām pārdomām. Dzīve uz zemes – tas ir nopietni! Ir svarīgi nodzīvot šo dzīvi, izpatīkot Dievam un piepildot savu aicinājumu.

 

Tas Kungs lai jūs svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Atskaitīšanās pieprasa pastāvību un sistemātiskumu

    Ko es ar to domāju, runājot par pastāvību un sistemātiskumu? Piemēram, es atskaitos reizi pusgadā un tas ir ļoti ilgs laika posms, kurā es varu sadarīt daudz dažādas lietas. Tāpēc man ir vajadzīga tāda struktūra vai sistēma, kurā es varu regulāri un sistemātiski atskaitīties, kā minimums reizi nedēļā.

    Ko es ar to domāju, runājot par pastāvību un sistemātiskumu? Piemēram, es atskaitos reizi pusgadā un tas ir ļoti...

  • Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu!

    Mums nav grūti pateikties tad, kad viss ir kārtībā, kad Dievs atbild uz mūsu lūgšanām, – tad mēs pateicamies Dievam un sajūsmināmies par Viņu. Bet, atliek tikai Dievam atbildēt mums ne tā, kā mēs to vēlamies, bet tā, kā būtu labāk priekš mums, kā mēs sākam domāt, – bet kāpēc vispār ir jālūdz. Taču Bībele aicina mūs pateikties Dievam par visu. Bībele aicina mūs darīt to skaļi, lai arī citi cilvēki to sadzirdētu. Pateicies Dievam, slavē Viņu, dziedi Viņam – skaļā balsī!

    Mums nav grūti pateikties tad, kad viss ir kārtībā, kad Dievs atbild uz mūsu lūgšanām, - tad mēs pateicamies...

  • Dieva Vārds – tā ir garīgā barība

    Dievs vēlas, lai mēs būtu veseli, stipri ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Mums nevajadzētu garīgi gavēt. Mēs varam gavēt fiziski, lai iegūtu garīgu spēku. Bet, lai mēs būtu garīgi stipri, mums katru dienu garīgi jābarojas. Ja tu to nedari, tad tu kā ticīgais paliksi vājš, būsi vājš savos spriedumos un ticībā. Kad mēs paliekam vāji, mums ir nepieciešams stiprināt sevi garīgi. Tādēļ Dievs mums ir devis Savu Vārdu.„kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti,…”(1.Pētera2:2)

    Dievs vēlas, lai mēs būtu veseli, stipri ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Mums nevajadzētu garīgi gavēt. Mēs...

  • Disciplinēts cilvēks – tas ir tas, kurš paverdzina sevi

    Disciplinēts cilvēks pakļauj sevi uzstādītajiem likumiem un kārtībai. Ja jums nepastāv nekādi noteikumi vai likumi, ja jums neeksistē vārds „kārtība”, tad jūs esat nedisciplinēts cilvēks, un garīgā izaugsme jums ir vienkārši neiespējama. Garīgā izaugsme, kas saistīta ar pozitīvām pārmaiņām cilvēka dzīvē, neattiecas uz nedisciplinētu cilvēku.Ja cilvēkam nav disciplīnas, tad nav svarīgi, cik daudz likumu vai noteikumu tiks uzstādīti, viņš tik un tā tos pastāvīgi pārkāps.

    Disciplinēts cilvēks pakļauj sevi uzstādītajiem likumiem un kārtībai. Ja jums nepastāv nekādi noteikumi vai...

  • Dieva slava parādās lūgšanu kalnā

    Ja, tu pieliksi nepieciešamo piepūli un pārvarēsi visas barjeras, lai uzkāptu šajā lūgšanu kalnā, tad Tā Kunga slava pavadīs tevi visur, kur tu iesi.Dārgie brāļi un māsas, dārgie mācītāji un līderi, dārgie kalpotāji! Vai jums ir lūgšanu kalns? Vai jums ir tāds laiks, kad jūs apstājaties savā aizņemtībā, lai meklētu Dievu lūgšanā, Kurš ir vienīgais dzīvības Avots?

    Ja, tu pieliksi nepieciešamo piepūli un pārvarēsi visas barjeras, lai uzkāptu šajā lūgšanu kalnā, tad Tā Kunga...

  • Pie kādas cilvēku kategorijas šodien piederi tu – pie Jēzus mācekļiem vai pie pūļa? II

    Ceļš, pa kuru mūs vedīs Jēzus, ne vienmēr būs gluds un viegls. Bībele mums saka, ka Pats Jēzus ir pacietis krustu, kaunu un zaimošanu attiecībā uz Sevi. Tas nozīmē, ka Jēzus noteikti vedīs mūs pa raudu un nāves ielejām, pa ceļiem, kurus mēs negribam staigāt, bet kas ir labāki priekš mums, jo tikai Viņš zina, kas ir pats labākais mums. Mācekļi sekoja Jēzum ne tikai tad, kad Viņš runāja viņiem tīkamas lietas, bet arī tad, kad Viņš atmaskoja un laboja viņus. Mācekļi sekoja Jēzum pat tad, kad viņi nesaprata to, ko Viņš tiem sacīja. Mācekļi vienkārši uzticējās Viņa gudrībai.

    Ceļš, pa kuru mūs vedīs Jēzus, ne vienmēr būs gluds un viegls. Bībele mums saka, ka Pats Jēzus ir pacietis...