Jums ir jādomā globāli un vērienīgi!

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!

Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Mēs runājam par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs jau noskaidrojām, ka, pirmkārt, mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot Dievam ar savām spējām un talantiem. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt savu potenciālu. Vēl mēs runājām par to, ka katram no mums ir jānoskaidro tas, ar ko mēs varam kalpot. To noskaidrot mums var palīdzēt izglītība, uzkrātā pieredze, spējas un talanti, iegūtās iemaņas un prasmes.

 

Taču ir vēl kas svarīgs, kas jums jāsaprot.

 

Jums ir jādomā globāli un vērienīgi.

 

Dieva Valstība ir kas vairāk, kā vienkārši draudze, tāpēc šo Valstību nevar noslēpt draudzes sienās.

Bībele saka, ka jūs esat zemes sāls un gaisma pasaulei, bet tas nozīmē, ka jūsu kalpošanai ir jāiziet ārpus draudzes robežām un jāietekmē pilsēta, valsts un pasaule. Ir jādomā par to, kā pasālīt zemi un apgaismot (izglītot) pasauli.

Ir jāiesāk lokāli, bet jādomā vērienīgi un globāli.

”Jūs …. būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam” – saka Jēzus Apustuļu darbu Grāmatā 1:8.

Dieva Valstība var ieiet noteiktā teritorijā, – līdzīgi mazam sinepju graudiņam, kuram ir potenciāls dinamiskai izaugsmei. Sēkla aug nemanāmi, bet gala rezultātā pārvēršas varenā kokā, kura ēnā pēc tam paslēpjas daudzi putni. Dieva Valstība ir kā raugs, kas saraudzē visu mīklu. Un šī Valstība darbojas it visur, kur to ielaiž.

 

Iesākt vajag ar vienu konkrētu cilvēku un kalpot viņam, bet tai pat laikā vajag domāt vērienīgi. Piemēram, ja jūs jūtat vēlēšanos kalpot jaunatnei un nest Dieva Valstību šajā sabiedrības slānī, tad jums vajag domāt ne tikai par jauniešiem savā draudzē vai jūsu pusaudžiem (lai arī jūs iesāksiet tieši ar viņiem), bet jums jādomā par to, kā iemantot jūsu pilsētas jaunatni Tam Kungam, kā radīt kustību, kas ietekmēs jaunatni jūsu valstī. Ja jūs sākat domāt šādā virzienā, tad Dievs dos jums stratēģiju, Viņš izies jums palīgā, jo tā ir Viņa griba.

 

Jebkuru sociālo un profesionālo cilvēku grupu vajag aplūkot kā tautu, pie kuras jūs aicina Dievs. „Ejiet un māciet visas tautas!” – tas ir Dieva uzdevums! Šīs tautas ir mūsu apsolītā zeme, kas mums ir jāiekaro Dievam.

 

Tomēr tas nenotiks bez cīņas, jo šai zemē dzīvo milži un giganti. Israēla tauta nevarēja ieiet savā apsolītajā zemē līdz tam brīdim, kamēr no šīs zemes netika izdzīti giganti un netika sagrauti viņu elki. To nav iespējams paveikt bez pārdabiska atbalsta, tāpēc Dievs ir apsolījis, ka Viņš būs ar mums.

 

Jāatzīmē šādi nozīmīgi faktori:

  • Mums ir jāiet uz mūsu zemi ar apziņu, ka Tas Kungs ir kopā ar mums. Šāda apziņa dara mūs drosmīgus kā Dāvidu, kad viņš cēlās pret Goliātu.
  • Dievs veda Israēla tautu pa ceļu, kas veda uz apsolīto zemi. Un kamēr viņi sekoja Dieva vadībai un klausīja Viņam, Dievs dāvāja viņiem uzvaru. Mēs kontaktējamies ar Dievu un lasām Viņa vārdu tāpēc, lai ceļā uz apsolīto zemi saņemtu Viņa rīkojumus un vadību.
  • Lūgšana nebūt nav kāda reliģioza darbība. Lūgšana – tas ir līdzeklis sadraudzībai (kontaktam) ar Dievu un tam, lai saņemtu Viņa instrukcijas mūsu darbībai. Lūgšana kļūst interesanta, efektīva un rīcībspējīga tad, kad mēs tiecamies iemantot savu apsolīto zemi. Citādi lūgšana kļūs par garlaicīgu un sausu reliģisko rituālu. Jēzus jau ir teicis, ka bez Viņa mēs nenieka nespējam, tāpēc ieiet savā apsolītajā zemē varēs tikai tie, kuri iet roku rokā ar Viņu.
  • Sekojot Tam Kungam, mēs iepazīstam Dievu Viņa spēka, gudrības, mīlestības un uzvaras pilnībā. Ceļā uz apsolīto zemi mēs sagraujam visus šķēršļus un atrodam Viņa brīnumaino atbalstu un nodrošinājumu.
  • Mēs iegūsim mieru tikai tad, kad ieiesim savā apsolītajā zemē, tas nozīmē – savā aicinājumā. Tas nozīmē, ka ārpus sava aicinājuma mums miera un apmierinājuma nebūs. Mēs esam radīti šim mērķim, un kad mēs dzīvojam saskaņā ar šo aicinājumu, tad mēs piepildāmies ar prieku, apmierinājumu un mieru.

 

Jums ir jāsagatavo sevi savai kalpošanai.

 

Mēs jau runājām par to, ka, lai ieietu savā aicinājumā, mums nāksies cīnīties. Tas nebūs viegli! Būs nežēlīga pretošanās, tāpēc vajag gatavoties un apbruņot sevi šai kaujai. Šim nolūkam ir nepieciešama informācija un stratēģiskais plāns. Piemēram, ja tava zeme – tā ir jaunatne, tādā gadījumā vajag iepazīties ar jūsu pilsētas vai rajona jaunatnes problēmām, vajag zināt, kādās vietās jaunieši visbiežāk pulcējas, vajag izstrādāt plānu kontaktu nodibināšanai ar viņiem, vajag domāt par vispusīgu uzbrukumu utt.

 

Tas ir īss materiāls ļoti dziļām pārdomām. Dzīve uz zemes – tas ir nopietni! Ir svarīgi nodzīvot šo dzīvi, izpatīkot Dievam un piepildot savu aicinājumu.

 

Tas Kungs lai jūs svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kad jūs Dievam sakāt „Jā!”, tad arī apstākļi jums sacīs: „Jā, kungs!” III

    Ziedot sevi Tam Kungam – tas jums ir pa spēkam, jo Dievs gatavojas jūs atbalstīt. Bez šī atbalsta jūs neko nespēsiet izdarīt. Bet ir svarīgi saprast, ka Dievs nevarēs jūs atbalstīt līdz brīdim, kamēr Viņš neieraudzīs, ka jūsu sirds ir pilnīgi uzticīga Dievam. Jūs saprotat, ka runa neiet par jūsu apstākļiem, bet par jūsu sirds attieksmi. Jūsu dzīvē vienmēr būs kādi grūti apstākļi, un tie būs katram cilvēkam. Bet, neskatoties uz visām šīm grūtībām, daudzi cilvēki pieņem pareizos lēmumus, kuri ļauj Dievam nostiprināt un atbalstīt šos cilvēkus.

    Ziedot sevi Tam Kungam - tas jums ir pa spēkam, jo Dievs gatavojas jūs atbalstīt. Bez šī atbalsta jūs neko...

  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam III

    Mums arvien kā mērķi savā priekšā ir jāpatur Dieva aicinājumu uz pārmaiņām. Līdzko mēs nācām pie Dieva un iegājām Viņa Valstībā, par mūsu dienišķo maizi ir jākļūst vēlēšanās mainīties un pielīdzināties Kristum. Un tad, kad mēs sāksim mainīties, arī viss mums apkārt sāks mainīties saskaņā ar mūsu iekšējām izmaiņām. Tad pašas briesmīgākās situācijas sāks mainīties uz labo pusi, smagās problēmas sāks atrisināties. Un viss tas notiks vienlaicīgi ar mūsu rakstura un garīgās izaugsmes pārveidošanos.

    Mums arvien kā mērķi savā priekšā ir jāpatur Dieva aicinājumu uz pārmaiņām. Līdzko mēs nācām pie Dieva un iegājām...

  • Pestīšanas cerība

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.” Mēs jau daudz esam runājuši par ticības lomu un staigāšanu mīlestībā šajās pēdējās dienās. Šodien mēs uzsāksim sarunu par pestīšanas cerības lomu. Ticība ir vajadzīga tagadnei, pašreizējam brīdim. Ticībā, neatkarīgi no tā, kas notiek mums visapkārt, mums jau šobrīd ir dots miers. Ticībā mēs jau šobrīd ieejam Dieva mierā.

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim...

  • Dievam ir savi līdzekļi pārmaiņām

    Viens no līdzekļiem, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs un veidotu mūsu raksturu, ir savstarpējās attiecības ar cilvēkiem. Lai mēs mainītos, mums ir jāiemācās dibināt veselas attiecības pašiem ar sevi, ar cilvēkiem un, protams, ar Dievu. Ja mēs nevēlamies dibināt attiecības ar cilvēkiem vai arī bēgam no grūtībām, kas rodas jebkurās savstarpējās attiecībās, tad mēs nevarēsim mainīties. Acīmredzama pazīme tam, ka cilvēks pieaug Tā Kunga Jēzus Kristus atziņā, – tā ir viņa pareiza attieksme pret Dievu, sevi un cilvēkiem.

    Viens no līdzekļiem, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs un veidotu mūsu raksturu, ir savstarpējās attiecības...

  • Pie kā noved nepateicīga dzīve

    Dzīvei bez pateicības ir nopietnas sekas un tikai neprātīgs cilvēks var novēlēt sev tādu dzīvi. Nepateicība aizved cilvēku prom no Dieva gribas. « Bet drīzi viņi aizmirsa Viņa darbus un nenogaidīja, ko Viņš bija lēmis ». (Ps.106:13-14) .

    Dzīvei bez pateicības ir nopietnas sekas un tikai neprātīgs cilvēks var novēlēt sev tādu dzīvi. Nepateicība...

  • Ikdienas paklausība Dievam dažādos dzīves jautājumos aizvedīs tevi pie tava aicinājuma IV

    „Redzi, Tā Kunga roka nebūt nav par īsu, lai tā nevarētu palīdzēt, un Viņa auss nav tā aizkritusi, ka tā nevarētu dzirdēt.”(Jesajas 59:1). Dievs mīl katru cilvēku. Viņam priekš katra cilvēka ir sagatavots brīnišķīgs liktenis. Katrs cilvēks ir piedzimis noteiktam mērķim. Katram cilvēkam ir aicinājums, bet tikai Kungs zina, ko sevī ietver šis aicinājums. Ja cilvēks pilnībā pakļausies Kungam, tad Viņš atklās šim cilvēkam visu, kas saistīts ar viņa aicinājumu.

    „Redzi, Tā Kunga roka nebūt nav par īsu, lai tā nevarētu palīdzēt, un Viņa auss nav tā aizkritusi, ka tā nevarētu...