Kā atrast (izzināt) un piepildīt Dieva gribu? II

Sveicu jūs, dārgie draugi, un svētīju šai dienā! Es pateicos Tam Kungam par to, ka Viņš dāvā mums ikdienas vārdu, kurš stiprina mūs un palīdz mums virzīties uz priekšu. Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kā mēs varam izzināt Dieva gribu savai dzīvei. Lai izzinātu Viņa gribu, mums ir jādzird Viņa balss. Dievs runā uz mums, taču, mums ir jāiemācās atšķirt un dzirdēt Viņa balsi. Mēs runājām, ka Bībelē tiek izmantoti divi grieķu vārdi – „LOGOS” un „REMA”, – kuri ir tulkoti kā „vārds”. Ja LOGOS mums atklāj vispārējās domas par Dieva gribu un Viņa principiem, tad savukārt REMA runā personīgi uz mūsu dzīves situāciju. 
„Tā Kunga vārds nāca pār Jonu, Amitaja dēlu:”(Jonas 1:1).
 Dieva vārds nāca pār Jonu, un tā bija Dieva personīga vēršanās pie viņa. Tādā pat veidā, Dievs šodien vēlas, lai katrs no mums dzirdētu no Viņa Rema, tas ir – Viņa aicinājumu vai Viņa balsi, kas vērsta tieši uz mums. Pasaulē pastāv dažādas balsis, kuras šodien pievērš cilvēku uzmanību, un par to runā nākamā Rakstu vieta: 
„Pasaulē, kā zināms, ir daudz dažādu valodu, un nav nekā bez valodas.” (1.Korintiešiem 14:10).
 Bībeles tulkojumā krievu valodā „…..ir daudz dažādu vārdu, un neviens no tiem nav bez nozīmes.” Šī Rakstu vieta runā par to, ka pasaule ir pilna ar dažādām balsīm, kuras vai nu aicina mūs uz kaut ko, vai arī pamudina uz noteiktu rīcību. Mums ir ļoti svarīgi iemācīties atšķirt šīs balsis, jo citādi, mēs varam viegli kļūdīties vai arī novērsties no Dieva gribas mūsu dzīvei. Viena no pēdēja laika pazīmēm ir krāpšana un aktīvas viltus praviešu darbības. 
„ Un Jēzus atbildēja tiem un sacīja: “Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ. Jo tad daudzi nāks Manā Vārdā un sacīs: Es esmu Kristus, – un tie pievils daudzus. Un daudzi viltus pravieši celsies, un tie daudzus pievils.” (Mateja 24:4-5;11).
 Ja tas tā ir, tad mums patiesi ir jāiemācās atšķirt Dieva balsi. Aplūkosim dažas balsis, kuras cilvēki šodien uzklausa. – Cita cilvēka balss – tas ir tas, ko var atpazīt ļoti viegli. Dažkārt cilvēka balss var dod gudru padoma. Taču, ja cilvēka balss iestājas konfliktā ar Dieva balsi, tad mums ir jāizvēlas Dieva balss. 
„Bet Pēteris un apustuļi atbildēja: “Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 5:29).
 – Sātana balss. Sātana balss pirmoreiz tika dzirdēta Ēdenes dārzā (skat. 1.Mozus 3:1,4,5). Sātans ir melis un melu tēvs, tālab viņa balss piemāna un vienmēr ieved cilvēku grēkā, aizvedot projām no Dieva un Viņa gribas. Arī dēmoni runā. 
„Jo no daudziem, kam bija nešķīsti gari, tie izgāja, stiprā balsī brēkdami; un daudz paralītiķu un tizlu tika dziedināti;”(Apustuļu darbi 8:7).
 
„ Bet tur sinagogā bija cilvēks, kam bija nešķīsts gars, tas sāka stiprā balsī saukt: “Vai, kas mums ar Tevi, Jēzu Nacarieti? Vai esi nācis mūs nomaitāt? Es zinu, kas Tu esi – Dieva Svētais.” (Lūkas 4:33-34).
 – Paša cilvēka balss – kad cilvēks pats sev saka, tas ir – tās ir cilvēka personīgās domas. (skat. Lūkas 16:3; 18:4; Jonas 4:8). Bībele saka, ka tas nav cilvēka varā – pārvaldīt savu dzīvi. 
„Es zinu, Kungs, ka cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu.”(Jeremijas 10:23).
 – Dieva balss. Jēzus saka, ka ticīgie pazīst Viņa balsi un var atšķirt no svešinieka balss, kurš cenšas aizvest tos no Dieva gribas. 
„ Viņam durvju sargs atver, un avis klausa viņa balsij, un viņš savas avis sauc vārdā un izved tās ārā. Kad viņš visas savas avis izlaidis ārā, viņš pats iet tām pa priekšu, un avis viņam seko, jo tās pazīst viņa balsi. Svešam turpretim tās nesekos, bet bēgs no tā, jo viņas nepazīst svešinieku balsi.” (Jāņa 10:3-5).
 
  • Ticīgie līdzinās avīm, kuras ne vienmēr zina, kurp tās iet. Avīm piemīt tāda īpatnība, ka tās kādam ir jāvada. Jēzus saka, ka Viņš ir Gans avīm, un avis pazīst Viņa balsi un seko Viņam, nevis svešiniekam. Avis neseko savām domām(balsij) vai cilvēku balsīm, bet tās vada viņu Gana balss. Avis nevadās arī pēc sātana balss, bet meklē Dievu un paļaujas uz to, ko tām saka Tas Kungs.
 Ir jāatzīmē, ka Dievs var runāt uz mums caur citiem cilvēkiem vai arī runāt uz mums personīgi, sūtot Savas domas. Taču, lai kādā veidā Dievs arī nerunātu, avis pazīst Viņa balsi. 
„Es klausīšos, ko Dievs Tas Kungs runā … „ (Psalms 85:9a).
 
„Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas.” (Jāņa 16:13).
 Dievs runā un ar to nav nekādu problēmu. Taču, vai mēs dzirdam Viņa balsi? Vai mēs pazīstam šo balsi? Vai mums ir zināma Viņa balss? Lūk, kur ir problēma, ar kuru mēs tad arī mēģinām tikt skaidrībā mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”. Turpināsim rīt! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! III

    Dievu mīlēt nav grūti – vienkārši domā par Viņu, par to, ko Viņš katru dienu dara tavā labā, un tad tava dabīgā reakcija būs pateicība Viņam. Pielūgt Dievu – tā kļūs par dabīgu lietu tiem, kuri domā par Viņu un Viņa darbiem. Dievs ļoti stipri mīl tevi. Bet ja tu dzīvo, un tajā pat laikā nedomā par Viņu, neredzi to, ko Viņš dara tavā labā, tev ir grūti upurēt, un konkrēti, tev ir grūti upurēt tavu aizņemtību, tavas finanses, tavu laiku, tavu komfortu, jo tu nedomā par Viņu.
  • Plānošana – ir viena no gudrības izpausmēm

    Bībele par to saka: „Ar gudrību namu ceļ un ar saprātu to uztur kārtībā. Kārtīgi saimniekojot, visas nama telpas pildās ar dārgām un pievilcīgām bagātībām. Atziņās piedzīvojis vīrs ir spēcīgs, un sapratīgs vīrs ir varens savā spēkā. Jo karš vedams ar apdomu un padomu, un, kur daudz gudru padomnieku, tur ir uzvara” (Sal. pam. 24: 3 – 6).
  • Pavairošanas likums II

    „Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus.”(Psalms, 126:5-6).Šī Rakstu vieta apstiprina to, ka tas, kurš sēj un strādā, neskatoties uz grūtībām un asarām, pļaus ražu ar gavilēm. Ja pareizi izmantojam Dieva doto sēklu, burtiskā nozīmē, ja to sējam, pat ja nākas sēt ar asarām, Dievs apsola bagātīgu ražu un prieku. Visas Jēzus līdzības par sēklu atklāj mums Dieva Valstības būtību.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai!

    Tur, kur ir patiesa mīlestība, tur vienmēr būs uzupurēšanās. Tālab, manas mīlestības pakāpe tiek mērīta, noteikta ar manu spēju uzupurēties. Daudz saka un apgalvo to, ka viņi mīl Dievu, bet nedrīkst aizmirst to faktu, ka mūsu mīlestība uz Dievu netiek mērīta, noteikta tikai pēc mūsu apgalvojumiem. Mūsu mīlestība tiek mērīta, noteikta ar mūsu spēju uzupurēties!
  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds? II

    Kad es klausos svētrunu, tad Dievs runā uz mani caur kādu. Bet, kad es lasu Bībeli, tad Dievs runā uz mani personīgi. Ir kaut kas, ko Dievs vēlās man pateikt personīgi, bez starpniekiem. Dievs vēlās, lai es kontaktējos ar Viņu, lai Viņš varētu mācīt mani. Kad tu klausies citu kalpotāju svētrunas, tad var būt lietas, kuras tu neizproti līdz galam, vai arī kādos jautājumos tu nepiekrīti šim kalpotājam. Bet, kad es pats kontaktējos ar Dievu, lasot Vārdu un, kad Dievs atklāj man personīgi, tad jau es vairs nevaru teikt, ka kāds tā domā vai kāds man to teica. Daudzi no jums, klausoties svētrunu, pieņem tikai daļu no tās, un tas ir normāli. Dievs ir devis Savu Vārdu, lai mēs paši Vārdu varētu izpētīt.
  • Jēzus Kristus kundzība III

    Dievs valda virs zemes un debesīs. Kad mēs runājam par Jēzus kundzību, ar to mēs domājam, ka Viņa vara ir attiecināma uz visu un uz visiem. Mēs jau runājām par to, ka Dievs ir dalījies ar šo kundzību ar cilvēku, uzticot cilvēkam varu un kundzību virs zemes. Ādamam ar Ievu tika dota vara valdīt virs zemes, jo Pats Dievs atļāva viņiem to darīt.