Kā atrast (izzināt) un piepildīt Dieva gribu? II

Sveicu jūs, dārgie draugi, un svētīju šai dienā! Es pateicos Tam Kungam par to, ka Viņš dāvā mums ikdienas vārdu, kurš stiprina mūs un palīdz mums virzīties uz priekšu. Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kā mēs varam izzināt Dieva gribu savai dzīvei. Lai izzinātu Viņa gribu, mums ir jādzird Viņa balss. Dievs runā uz mums, taču, mums ir jāiemācās atšķirt un dzirdēt Viņa balsi. Mēs runājām, ka Bībelē tiek izmantoti divi grieķu vārdi – „LOGOS” un „REMA”, – kuri ir tulkoti kā „vārds”. Ja LOGOS mums atklāj vispārējās domas par Dieva gribu un Viņa principiem, tad savukārt REMA runā personīgi uz mūsu dzīves situāciju. 
„Tā Kunga vārds nāca pār Jonu, Amitaja dēlu:”(Jonas 1:1).
 Dieva vārds nāca pār Jonu, un tā bija Dieva personīga vēršanās pie viņa. Tādā pat veidā, Dievs šodien vēlas, lai katrs no mums dzirdētu no Viņa Rema, tas ir – Viņa aicinājumu vai Viņa balsi, kas vērsta tieši uz mums. Pasaulē pastāv dažādas balsis, kuras šodien pievērš cilvēku uzmanību, un par to runā nākamā Rakstu vieta: 
„Pasaulē, kā zināms, ir daudz dažādu valodu, un nav nekā bez valodas.” (1.Korintiešiem 14:10).
 Bībeles tulkojumā krievu valodā „…..ir daudz dažādu vārdu, un neviens no tiem nav bez nozīmes.” Šī Rakstu vieta runā par to, ka pasaule ir pilna ar dažādām balsīm, kuras vai nu aicina mūs uz kaut ko, vai arī pamudina uz noteiktu rīcību. Mums ir ļoti svarīgi iemācīties atšķirt šīs balsis, jo citādi, mēs varam viegli kļūdīties vai arī novērsties no Dieva gribas mūsu dzīvei. Viena no pēdēja laika pazīmēm ir krāpšana un aktīvas viltus praviešu darbības. 
„ Un Jēzus atbildēja tiem un sacīja: “Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ. Jo tad daudzi nāks Manā Vārdā un sacīs: Es esmu Kristus, – un tie pievils daudzus. Un daudzi viltus pravieši celsies, un tie daudzus pievils.” (Mateja 24:4-5;11).
 Ja tas tā ir, tad mums patiesi ir jāiemācās atšķirt Dieva balsi. Aplūkosim dažas balsis, kuras cilvēki šodien uzklausa. – Cita cilvēka balss – tas ir tas, ko var atpazīt ļoti viegli. Dažkārt cilvēka balss var dod gudru padoma. Taču, ja cilvēka balss iestājas konfliktā ar Dieva balsi, tad mums ir jāizvēlas Dieva balss. 
„Bet Pēteris un apustuļi atbildēja: “Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 5:29).
 – Sātana balss. Sātana balss pirmoreiz tika dzirdēta Ēdenes dārzā (skat. 1.Mozus 3:1,4,5). Sātans ir melis un melu tēvs, tālab viņa balss piemāna un vienmēr ieved cilvēku grēkā, aizvedot projām no Dieva un Viņa gribas. Arī dēmoni runā. 
„Jo no daudziem, kam bija nešķīsti gari, tie izgāja, stiprā balsī brēkdami; un daudz paralītiķu un tizlu tika dziedināti;”(Apustuļu darbi 8:7).
 
„ Bet tur sinagogā bija cilvēks, kam bija nešķīsts gars, tas sāka stiprā balsī saukt: “Vai, kas mums ar Tevi, Jēzu Nacarieti? Vai esi nācis mūs nomaitāt? Es zinu, kas Tu esi – Dieva Svētais.” (Lūkas 4:33-34).
 – Paša cilvēka balss – kad cilvēks pats sev saka, tas ir – tās ir cilvēka personīgās domas. (skat. Lūkas 16:3; 18:4; Jonas 4:8). Bībele saka, ka tas nav cilvēka varā – pārvaldīt savu dzīvi. 
„Es zinu, Kungs, ka cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu.”(Jeremijas 10:23).
 – Dieva balss. Jēzus saka, ka ticīgie pazīst Viņa balsi un var atšķirt no svešinieka balss, kurš cenšas aizvest tos no Dieva gribas. 
„ Viņam durvju sargs atver, un avis klausa viņa balsij, un viņš savas avis sauc vārdā un izved tās ārā. Kad viņš visas savas avis izlaidis ārā, viņš pats iet tām pa priekšu, un avis viņam seko, jo tās pazīst viņa balsi. Svešam turpretim tās nesekos, bet bēgs no tā, jo viņas nepazīst svešinieku balsi.” (Jāņa 10:3-5).
 
  • Ticīgie līdzinās avīm, kuras ne vienmēr zina, kurp tās iet. Avīm piemīt tāda īpatnība, ka tās kādam ir jāvada. Jēzus saka, ka Viņš ir Gans avīm, un avis pazīst Viņa balsi un seko Viņam, nevis svešiniekam. Avis neseko savām domām(balsij) vai cilvēku balsīm, bet tās vada viņu Gana balss. Avis nevadās arī pēc sātana balss, bet meklē Dievu un paļaujas uz to, ko tām saka Tas Kungs.
 Ir jāatzīmē, ka Dievs var runāt uz mums caur citiem cilvēkiem vai arī runāt uz mums personīgi, sūtot Savas domas. Taču, lai kādā veidā Dievs arī nerunātu, avis pazīst Viņa balsi. 
„Es klausīšos, ko Dievs Tas Kungs runā … „ (Psalms 85:9a).
 
„Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas.” (Jāņa 16:13).
 Dievs runā un ar to nav nekādu problēmu. Taču, vai mēs dzirdam Viņa balsi? Vai mēs pazīstam šo balsi? Vai mums ir zināma Viņa balss? Lūk, kur ir problēma, ar kuru mēs tad arī mēģinām tikt skaidrībā mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”. Turpināsim rīt! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Satver Dieva apsolījumus un uzticies Viņam visā

    Bībele apgalvo, ka ar Dievu viss ir iespējams. «Un Jēzus tos uzlūkoja un tiem sacīja: “Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas iespējamas.» (Мat.19:26) « Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.» (Мk.9:23).Nevajag Dievu ierobežot savā dzīvē ar neticību. Viens no veidiem, kā mēs ierobežojam Dievu un palēninām Viņa iejaukšanos mūsu dzīvē, ir neticība.
  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana II

    Pašā pamatā lūgšana – tas ir garīgs darbs.Lūgšanai nav nekā kopēja ar mūsu prāta vai intelektuālajām spējām. Lūgšanai ir sakars ar mūsu garu un tā attiecas uz garīgo darbu. Lūgšana – tā ir cilvēka gara vēršanās pie Dieva, Kurš arī ir Gars. Dievs ir Gars, un cilvēks ir gars, tāpēc efektīva lūgšana – tā ir cilvēka gara saruna ar Dieva Garu. Lūgšana – tā ir garīga tiekšanās uz Dievu. Protams, mūsu prāts ņem dalību lūgšanā, bet ja lūgšana paliek tikai prāta līmenī, un mans gars nesaskaras ar Dieva Garu, tad tā vispār nav lūgšana. Ja esmu lūdzis efektīvi, tad mans gars jutīs to, ka saskāries ar Dievu, un es zināšu, ka es patiesi esmu runājis ar Dievu.
  • Trešā Saiešanas telts daļa – visusvētākā vieta

    Mēs zinām, ka Dievs ir Visuresošs, bet bieži Viņš sevi dažās vietās atklāj vairāk, nekā citās. Visusvētākā vietā mājo jūtama Dieva klātbūtne. Jebkurš cilvēks, kurš ieiet visusvētākajā vietā, ieiet arī Dieva klātbūtnē. Visusvētākā vietā neviens nevar ieiet nejauši, tāpēc, ka ceļš uz visusvētāko vietu ved caur svētnīcu. Starp svētnīcu un visusvētāko vietu atrodas priekškars, kas atdala grēcīgo cilvēku no Svētā Dieva. Tas mums apliecina to, ka mēs nedrīkstam nenopietni attiekties pret Dieva svētumu, jo Dievs neieredz jebkuru ļaunuma un pretlikumīgas rīcības izpausmi.
  • Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj

    Mēs turpinām sarunu par nepieciešamību laist apgrozībā savu dāvanu(talantu vai spējas), kuru tev devis Tas Kungs. Jēzus grib, lai katrs cilvēks būtu uzticams mazumā, un tad Dievs iecels tādu cilvēku pār ko lielu. Dievs katram no mums dod vienādas iespējas tam, lai mēs sāktu kalpot Viņam un pienest augļus Dieva Valstībai. Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj.Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.
  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

    „ No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt .” (Mateja 17:16-20).
  • Kā atskaitīšanās kāda priekšā palīdz cilvēkam mainīties un pieaugt garīgi?

    Atskaitīšanās – tā ir sirsnīga atzīšanās vai sava kristīgā ceļa noslēpumu atklāšana citu cilvēku priekšā pastāvot uzticēšanās atmosfērai. Tādejādi, mēs būsim gatavi sniegt atskaiti par to, ko mēs reāli darām ar savu dzīvi, ko mēs saprotam vai nesaprotam, kādās mūsu dzīves sfērās mēs joprojām esam vāji un kur mums ir vajadzīga palīdzība. Atskaitoties citu priekšā, mēs varēsim atbildēt par to, pieaugam mēs vai arī nē. Pastāvot atskaitīšanās sistēmai, mēs varēsim atskaitīties par to, ko mēs mācāmies, – ar mērķi saņemt piekrišanu(atzinību) atbalstu vai pamācību.