Kā atrast (izzināt) un piepildīt Dieva gribu? II

Sveicu jūs, dārgie draugi, un svētīju šai dienā! Es pateicos Tam Kungam par to, ka Viņš dāvā mums ikdienas vārdu, kurš stiprina mūs un palīdz mums virzīties uz priekšu. Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kā mēs varam izzināt Dieva gribu savai dzīvei. Lai izzinātu Viņa gribu, mums ir jādzird Viņa balss. Dievs runā uz mums, taču, mums ir jāiemācās atšķirt un dzirdēt Viņa balsi. Mēs runājām, ka Bībelē tiek izmantoti divi grieķu vārdi – „LOGOS” un „REMA”, – kuri ir tulkoti kā „vārds”. Ja LOGOS mums atklāj vispārējās domas par Dieva gribu un Viņa principiem, tad savukārt REMA runā personīgi uz mūsu dzīves situāciju. 
„Tā Kunga vārds nāca pār Jonu, Amitaja dēlu:”(Jonas 1:1).
 Dieva vārds nāca pār Jonu, un tā bija Dieva personīga vēršanās pie viņa. Tādā pat veidā, Dievs šodien vēlas, lai katrs no mums dzirdētu no Viņa Rema, tas ir – Viņa aicinājumu vai Viņa balsi, kas vērsta tieši uz mums. Pasaulē pastāv dažādas balsis, kuras šodien pievērš cilvēku uzmanību, un par to runā nākamā Rakstu vieta: 
„Pasaulē, kā zināms, ir daudz dažādu valodu, un nav nekā bez valodas.” (1.Korintiešiem 14:10).
 Bībeles tulkojumā krievu valodā „…..ir daudz dažādu vārdu, un neviens no tiem nav bez nozīmes.” Šī Rakstu vieta runā par to, ka pasaule ir pilna ar dažādām balsīm, kuras vai nu aicina mūs uz kaut ko, vai arī pamudina uz noteiktu rīcību. Mums ir ļoti svarīgi iemācīties atšķirt šīs balsis, jo citādi, mēs varam viegli kļūdīties vai arī novērsties no Dieva gribas mūsu dzīvei. Viena no pēdēja laika pazīmēm ir krāpšana un aktīvas viltus praviešu darbības. 
„ Un Jēzus atbildēja tiem un sacīja: “Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ. Jo tad daudzi nāks Manā Vārdā un sacīs: Es esmu Kristus, – un tie pievils daudzus. Un daudzi viltus pravieši celsies, un tie daudzus pievils.” (Mateja 24:4-5;11).
 Ja tas tā ir, tad mums patiesi ir jāiemācās atšķirt Dieva balsi. Aplūkosim dažas balsis, kuras cilvēki šodien uzklausa. – Cita cilvēka balss – tas ir tas, ko var atpazīt ļoti viegli. Dažkārt cilvēka balss var dod gudru padoma. Taču, ja cilvēka balss iestājas konfliktā ar Dieva balsi, tad mums ir jāizvēlas Dieva balss. 
„Bet Pēteris un apustuļi atbildēja: “Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 5:29).
 – Sātana balss. Sātana balss pirmoreiz tika dzirdēta Ēdenes dārzā (skat. 1.Mozus 3:1,4,5). Sātans ir melis un melu tēvs, tālab viņa balss piemāna un vienmēr ieved cilvēku grēkā, aizvedot projām no Dieva un Viņa gribas. Arī dēmoni runā. 
„Jo no daudziem, kam bija nešķīsti gari, tie izgāja, stiprā balsī brēkdami; un daudz paralītiķu un tizlu tika dziedināti;”(Apustuļu darbi 8:7).
 
„ Bet tur sinagogā bija cilvēks, kam bija nešķīsts gars, tas sāka stiprā balsī saukt: “Vai, kas mums ar Tevi, Jēzu Nacarieti? Vai esi nācis mūs nomaitāt? Es zinu, kas Tu esi – Dieva Svētais.” (Lūkas 4:33-34).
 – Paša cilvēka balss – kad cilvēks pats sev saka, tas ir – tās ir cilvēka personīgās domas. (skat. Lūkas 16:3; 18:4; Jonas 4:8). Bībele saka, ka tas nav cilvēka varā – pārvaldīt savu dzīvi. 
„Es zinu, Kungs, ka cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu.”(Jeremijas 10:23).
 – Dieva balss. Jēzus saka, ka ticīgie pazīst Viņa balsi un var atšķirt no svešinieka balss, kurš cenšas aizvest tos no Dieva gribas. 
„ Viņam durvju sargs atver, un avis klausa viņa balsij, un viņš savas avis sauc vārdā un izved tās ārā. Kad viņš visas savas avis izlaidis ārā, viņš pats iet tām pa priekšu, un avis viņam seko, jo tās pazīst viņa balsi. Svešam turpretim tās nesekos, bet bēgs no tā, jo viņas nepazīst svešinieku balsi.” (Jāņa 10:3-5).
 
  • Ticīgie līdzinās avīm, kuras ne vienmēr zina, kurp tās iet. Avīm piemīt tāda īpatnība, ka tās kādam ir jāvada. Jēzus saka, ka Viņš ir Gans avīm, un avis pazīst Viņa balsi un seko Viņam, nevis svešiniekam. Avis neseko savām domām(balsij) vai cilvēku balsīm, bet tās vada viņu Gana balss. Avis nevadās arī pēc sātana balss, bet meklē Dievu un paļaujas uz to, ko tām saka Tas Kungs.
 Ir jāatzīmē, ka Dievs var runāt uz mums caur citiem cilvēkiem vai arī runāt uz mums personīgi, sūtot Savas domas. Taču, lai kādā veidā Dievs arī nerunātu, avis pazīst Viņa balsi. 
„Es klausīšos, ko Dievs Tas Kungs runā … „ (Psalms 85:9a).
 
„Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas.” (Jāņa 16:13).
 Dievs runā un ar to nav nekādu problēmu. Taču, vai mēs dzirdam Viņa balsi? Vai mēs pazīstam šo balsi? Vai mums ir zināma Viņa balss? Lūk, kur ir problēma, ar kuru mēs tad arī mēģinām tikt skaidrībā mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”. Turpināsim rīt! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Cik svarīgi ir pakļaut sevi Dievam, lai tā vara, kas mums dota no Viņa, varētu būt darbotiesspējīga

    Jēzus pazemojās un bija paklausīgs līdz Savai nāvei. Un tieši tālab, Dievs paaugstināja Jēzu un deva Viņam Vārdu, Kurš augstāks par visiem vārdiem. Jēzus, tapdams cilvēkam līdzīgs, parādīja mums ar Savu dzīvi, kā mums jāuzvedas. Jēzus Kristus atnāca zemes virsū, lai palīdzētu mums ieraudzīt, kādā veidā mēs varam pārvaldīt un parādīt Dieva varu savā dzīvē, lai piepildītu savu uzdevumu un misiju, kuru Dievs devis katram cilvēkam.
  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta

    Saiešanas telts svētajā vietā drīkstēja ieiet tikai priesteri, kuri pienācīgā veidā bija sevi tam sagatavojuši. Ieiešana svētajā vietā skaitījās liela privilēģija, kas tika piešķirta tikai priesteriem. Ja ārējā pagalmā drīkstēja sapulcēties liels cilvēku pūlis, tad svētajā vietā, savukārt, drīkstēja ieiet tikai neliela cilvēku grupa. Vēstījums, kas saistīts ar šo simboliku vai Vecās Derības prototipiem ir acīmredzams katram no mums.
  • Vienotības svarīgums II

    Es pateicos Dievam par šo dienu un ticu, ka šī diena būs piepildīta ar svētībām no Tā Kunga. Šodien es gribu turpināt sarunu, kuru iesāku vakar, t.i., par vienotības svarīgumu. Vakar mēs redzējām, ka, komandai darbojoties saliedēti, jebkurš nams tiks uzcelts un jebkurš projekts īstenosies, un ka tāda komanda vienmēr gūs uzvaras. Bībelē mēs redzam, ka arī Jēzus mācīja par vienotības svarīgumu.
  • Bībele aicina mūs VIENMĒR LŪGT UN NEPAGURT

    Visa pasaule grimst tumsā un ļaunumā, bet, skatoties uz cilvēkiem, kuri padarījuši lūgšanu par savu prioritāti, jūs saprotat, ka viņi ir it kā no citas planētas, ka viņi itin kā nedzīvo šai tumšajā pasaulē, jo viņi mirdz, spīd. Viņiem ir problēmas, un viņu dzīves neatšķiras no mūsējās, un tai pat laikā, viņi dzīvo savādāk, viņi uz problēmām skatās savādāk, viņi uz nākotni skatās savādāk. Lūgšana tā maina viņu dzīvi un domāšanu, tā nostiprina viņu attiecības ar Dievu, ka viņi nepamana to, ko pamana citi.
  • Dieva Vārds – tā ir garīgā barība

    Dievs vēlas, lai mēs būtu veseli, stipri ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Mums nevajadzētu garīgi gavēt. Mēs varam gavēt fiziski, lai iegūtu garīgu spēku. Bet, lai mēs būtu garīgi stipri, mums katru dienu garīgi jābarojas. Ja tu to nedari, tad tu kā ticīgais paliksi vājš, būsi vājš savos spriedumos un ticībā. Kad mēs paliekam vāji, mums ir nepieciešams stiprināt sevi garīgi. Tādēļ Dievs mums ir devis Savu Vārdu.„kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti,…”(1.Pētera2:2)
  • Vai Jūs atrodaties verdzībā, tuksnesī vai jūsu apsolītajā zemē?

    Pastāv attiecības, kuras tur cilvēkus verdzībā un veicina viņu klaiņošanu pa tuksnesi, kamēr apsolītā zeme, kur piens un medus tek, gaida viņus.Bībele norāda uz grēkiem, kas saista Izraēla bērnus un par kuriem mums šodien vajadzētu zināt, lai izvairītos no šīm kļūdām. „Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī. Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši. Netopiet arī par elku kalpiem kā daži no tiem, kā ir rakstīts: tauta apsēdās ēst un dzert un tad piecēlās un sāka diet. – Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši.Nekārdināsim To Kungu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām. Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti. Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām.”(1.Korintiešiem 10:5-11)