Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus II

Sveicinu jūs dārgie draugi! Svētības jums un miers no Dieva Tēva un Mūsu Kunga Jēzus Kristus! Vakar mēs sākām sarunu par to, kā tieši Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus. Mēs noskaidrojām, ka : 1.Dievs izmanto Savu vārdu – Bībeli – lai pārmācītu un disciplinētu mūs. 2.Tāpat Dievs mūs disciplīnā caur cilvēkiem, zem kuru garīgās varas ( autoritātes) mēs atrodamies. Šodien mēs ieraudzīsim vēl vienu veidu, ko Dievs izmanto mūsu labošanai. 
  1. Dievs bieži mūs disciplinē caur mūsu finansēm.
Finanses spēlē lielu lomu cilvēka dzīvē, tādēļ Bībele ļoti daudz par to runā. Finansiālās grūtības var kļūt par vienu no disciplinēšanas veidiem, kad Dievs grib vērst mūsu uzmanību uz mūsu sirdi, kam tā seko. 
“Tā saka Tas Kungs Cebaots: šī tauta runā: vēl nav pienācis laiks no jauna celt Tā Kunga namu!” 3 Un tad atklājās Tā Kunga vārds caur pravieti Hagaju: 4 “Vai tad jums ir pienācis laiks, lai jūs dzīvotu ar ciedru koku plāksnēm grezni izrotātos namos, bet šim namam ir jāstāv drupās pamestam?5 Un nu, saka Tas Kungs Cebaots, palūkojieties, kā jums ir līdz šim klājies jūsu ceļos! 6 Jūs sējāt bagātīgi, bet ievācāt trūcīgi; jūs ēdāt gan, tomēr trūkst, lai jūs justos paēduši; jūs dzerat un tomēr nedzesējat slāpes; jums ir gan apģērbs, bet tas nedod pietiekami siltuma, un, kas pelna algu, tas ber to caurā makā. 7 Tā saka Tas Kungs Cebaots: palūkojieties taču, kā jums ir līdz šim klājies jūsu ceļos! 8 Kāpiet augšup kalnos, sataisiet kokus un celiet šo namu; tas Man būs patīkami, un Es parādīšu Savu godību, saka Tas Kungs.9 Jūs gan sagaidījāt daudz, un redzi, iznāca maz, un, kad jūs to pārvedāt mājās, tad Es to tomēr izputināju. Kāpēc tā?” jautā Tas Kungs Cebaots. “Tāpēc, ka Mans nams stāv drupās un ikviens dzenas tikai pēc sava nama. 10 Tāpēc debess aizturēja pār jums savu veldzi, un zemes klēpis noslēdza jums savus augļus. 11 Un Es sūtīju sausumu pār visu zemi un kalniem, pār labību, pār vīnu un eļļu, un pār visu, kas izaug no zemes, tāpat arī pār ļaudīm, lopiem un visiem ar rokām darāmiem darbiem.” (Hagaja1:2-11).
 Iepriekš minētajā Rakstu vietā mēs redzam ekonomisko un finansiālo krīzes aprakstu Dieva ļaužu vidū. Tas bija disciplinārais sods no Dieva, lai manītu Dieva bērnu nepareizo attieksmi pret Dieva Namu. Tajā laikā visi bija aizņemti ar savu namu celšanu un labiekārtošanu neskatoties uz to, ka Dieva nams un Dieva darbi bija atstāti novārtā. Dieva tauta labi zināja, ka Dieva vārdā bija rakstīts, lai viņi mīlētu Dievu Savu Tēvu ar visu savu sirdi, no visa sava spēka un no visa sava prāta. Bet tajā pašā laikā, zinot šo bausli, tas neietekmēja Dieva tautas prioritātes, un Dievs bija spiests to mainīt. Lai mainītu šo situāciju un disciplinētu Dieva tautu, Dievs pieļāva finansiālo krīzi. Viņi ieguldīja daudz, cerot uz lielu ražu, bet ieguva ļoti maz. Nopelnītā nauda nenesa nekādu labumu, tāpēc ka tā pazuda pa labi un pa kreisi, jo maki bija cauri. Sausums un citas dabas kataklizmas aiz sevis nesa finansiālus un ekonomiskus zaudējumus. Dievs disciplinēja Savu tautu, lai viņi varētu pietuvoties Viņam, lai viņiem būtu pareizas prioritātes un dzīves vērtības. Tieši par to runā Sālamans Psalmu grāmatā : 
„Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā” (Sālamana pam.13:18).
 Mēs varam vēlreiz ieraudzīt, ka finansiālās grūtības šo cilvēku dzīvē neiestājās tāpēc ka Dievs tās viņiem sūtīja, bet tās bija sekas tam, ka viņi noraidīja un neņēma vērā Dieva vadību un mācību. Bet tiklīdz viņi nožēloja un sāka veikt darbu Dieva Namā( nolika Dievu pirmajā vietā), Dievs tūlīt pat sāka svētīt viņus nesalīdzināmi vairāk nekā pirms tam. 
„Un Tas Kungs lika pamosties Zerubābelā, Šealtiēla dēlā, Jūdas apgabala pārvaldniekā, un Jozuā, Jocadaka dēlā, augstajā priesterī, un visos no tautas atlikušajos jaunam garam, tā ka viņi nāca un uzsāka darbus gar Tā Kunga Cebaota, sava Dieva, namu15 sestā mēneša divdesmit ceturtajā dienā ķēniņa Dārija otrā valdīšanas gadā” (Hagaja1:14-15)
 Rīt mēs ieraudzīsim pie kā noveda Dieva tautas grēksūdze, un viņu pakļaušanās Dieva disciplīnas mēram. Lai Dievs svētī un stiprina katru no mums mūsu dzīves ceļā! Mācītājs Rufus Adžuboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs maina mūs caur pilnīgi visiem savstarpējo attiecību veidiem

    Iespējams, tu strādā firmā, un esi nolēmis manīt savu darbu, jo tev liekas, ka tavs priekšnieks nav tāds, kādam tam vajadzētu būt, un bez tam, tev nepatīk viņa (viņas) attieksme pret tevi. Nesteidzies ar secinājumiem un lēmumiem! Iespējams, tieši viņu Dievs vēlas izmantot tam, lai pilnveidotu tavu raksturu. Iespējams, tu pat lūdz par to, lai Dievs aizvāc šo priekšnieku un dod citu. Bet, tev par lielu pārsteigumu, tu redzi, – jo vairāk tu lūdz par to, jo vairāk svētību ienāk tava priekšnieka dzīvē. Tā var būt kā zīme tam, ka Dievs vēlas izmantot šo cilvēku tava rakstura pilnveidošanai.
  • Pateicība – tas ir pareizais veids, lai tuvotos Dievam II

    Neskatoties uz to ka Jāzepa brāļi bija pastrādājuši ļaunu attiecībā pret Jāzepu, Dievs vērsa visu to par labu tāpēc, ka Jāzepam bija izpratne par to kādai ir jābūt attieksmei. Jāzeps turpināja būt pateicīgs Dievam ik vienā laikā, kalpojot ar pateicību un prieku.Ja arī tu iemācīsies pateikties un slavēt Dievu par visu un ikvienā laikā, kā to darīja Jāzeps, tad viss, kas bija paredzēts ļauns Dievs vērsīs par labu.
  • Kas ir izrāviens?

    Lai piedzīvotu izrāvienu, ir nepieciešams saprast, kas tas ir un kāpēc mums tas ir vajadzīgs. Lūk, daži paskaidrojumi tam, kas tiek domāts tad, kad runa iet par izrāvienu: • Izrāviens – ir tas, kas iznīcina jebkuras barjeras (sātaniskās vai cilvēciskās), kuras mūs dzīvē ierobežo. • Izrāviens – ir tas, kas tavas traģēdijas pārvērš liecībās. • Izrāviens – ir tas, kas tavas slimības pārvērš veselībā. • Izrāviens – ir tas, kas tavas vilšanās pārvērš iespējās. • Izrāviens – ir tas, kas dod pāreju no grūtībām uz komfortu.
  • Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu?

    Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana – ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži, cilvēki cenšas atklāt savu aicinājumu, bet tajā pašā laikā, viņi neņem vērā šīs mazās detaļas, no kurām sastāv viss process. Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, jo viņiem nav redzējums par savu dzīvi, vai arī viņiem nav sapratne, kā piepildīt šo redzējumu. Tāpēc, mēs centīsimies ar to visu tikt skaidrībā.Pirmais, kas mums būtu jāzina, ir tas, – ka esam dzimuši, lai risinātu noteiktu uzdevumu. Bībele runā par to, ka mūsu dzīvei ir noteikts mērķis un nozīme. Jūs neesat nejaušība! Jūs piedzimāt uz šīs zemes, ne dēļ tā, lai vienkārši aizņemtu kādu vietu un elpotu gaisu. Jums ir misija, kuru ir nepieciešams piepildīt un ir ceļš, pa kuru ir jānoiet. Jūs esat radīti tam, lai izrādītu rūpes un esat glābti, lai kalpotu. Par to tiek runāts daudzās Bībeles rakstu vietās. Konkrētāk, mēs runāsim par to, ko Pāvils ir uzrakstījis vēstulē Efeziešiem 2: 10:
  • Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību II

    „Būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.”(Filipiešiem 1:6).Kāpēc Pāvels bija pārliecināts, ka Kungs pabeigs labo darbu, kuru Viņš iesācis ticīgo cilvēku dzīvēs? Rūpīgi aplūkojot kontekstā, jūs ieraudzīsiet, ka Pāvela pārliecība balstījās uz šo cilvēku attieksmi pret Dieva darbiem. Savas Vēstules iesākumā Pāvels runā par to, ka jau no paša sākuma, kopš šie cilvēki sāka staigāt ar Dievu, viņi ņēma līdzdalību evaņģēlijā.
  • Dieva gribas svarīgums!

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par tēmu: „Dieva gribas svarīgums!”Svētajos Rakstos ir teikts:„Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.”(Mateja 7:21).Bībele katru no mums aicina uz saprātīgumu, it īpaši tajā, lai izzinātu Dieva gribu savai dzīvei.„Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.”(Efeziešiem 5:15-17).