Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process

Esiet sveicināti šajā jaunajā dienā, kuru ir dāvājis mums Dievs!Šodien Dievs vēlas piepildīt ar Savu gudrību. Viņa gudrība ir spējīga izmainīt mūsu dzīves un izgaismot mūsu tumsu.Jau vairākas dienas mēs runājam par to, ka Dievs disciplinē Savus bērnus, lai mainītu tos un lai pārvērstu tos Jēzus Kristus līdzībā.Šodien es gribētu parunāt par to, kā izskatās Dievišķais disciplīnas process.1) Ja mēs neesam paklausīgi Dievam, tad Viņš sniedz liecību caur Svēto Garu. Pamatojoties uz Jāņa evaņģēliju, liecību par grēku mūsos sniedz pats Svētais Gars un tā ir viena no funkcijām ko Viņš īsteno mūsos.
„Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu.” (Jāņa ev.16:8).
Pateicoties Svētā Gara liecībai tu zināsi, kad tu dari kaut ko nepareizi. Kad mēs nokļūstam uz bīstamā grēka ceļa, tieši Svētais Gars ir Tas, kas uzrāda mums to un atmasko mūs grēkā.
„ Pārbaudi mani, ak, Dievs, un izzini manu sirdi; izmeklē mani un izdibini skaidri manas domas,24 un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu!”(Ps.138:23-24).
Nepieciešams atzīmēt to ka Svētais Gars bieži mūs atmaskos caur Dieva vārdu. Tu jūti Svētā Gara liecību sevī, kam pateicoties tu nāc grēku nožēlā Dieva priekšā, un tādā veidā Dievs maina tevi un tuvina Kristus tēlam .
„ Veltījiet labāk savu uzmanību manai pārmācībai! Redzi, es gribu jums izpaust sava gara centienus un darīt zināmus savus vārdus.” (Ps.1:23)
Bet, ja cilvēks neatsaucas Svētā Gara liecībai, tad viņš apslāpē Garu. Mēs nekad nedrīkstam apslāpēt vai apspiest Svētā Gara darbu. Tādēļ Bībelē stāv rakstīts :” 19 Neapslāpējiet Garu”(1.Tesal.5:19)2) Ja mēs nereaģējam uz Svētā Gara liecību, tad Dievs sūta mums Savu sūtni.Tieši tā notika ar Dāvidu, kad viņš neņēma vērā savu sirdsapziņas balsi, nepaklausīja Svētā Gara balsij un nereaģēja uz Dieva liecību.
” Un Tas Kungs sūtīja Nātānu pie Dāvida. Kad viņš bija pie viņa nonācis, tad viņš tam sacīja: “Divi vīri bija vienā pilsētā – viens bagāts un otrs nabags 2Bagātajam bija ļoti daudz sīklopu un liellopu,3 bet nabagajam no visa tā nebija itin nekā kā vienīgi viens pats jēriņš, vēl gluži mazs, ko viņš bija pircis un izaudzējis un kas bija pie viņa izaudzis kopā ar viņa bērniem; tas ēda no viņa maizes rieciena un dzēra no viņa kausa, un pie viņa krūtīm gulēja, un šī mazā aitiņa bija viņam kā paša meita.4 Un, kad kādā dienā pie bagātā vīra ieradās viesis, tad viņam bija žēl ņemt ko no sava sīklopu un liellopu pulka, lai sagatavotu mielastu viesim, kas bija pie viņa atnācis, bet viņš ņēma nabagā vīra aitiņu un to sataisīja savam ciemiņam.” 5 Tad Dāvids iedegās ļoti lielās dusmās pret to vīru, un viņš sacīja Nātānam: “Tik tiešām, ka Tas Kungs ir dzīvs, tas vīrs, kas to ir darījis, ir nāvi pelnījis! 6 Un to jēriņu lai tas izlīgdams atdod četrkārtīgi, tādēļ ka viņš tā ir rīkojies un nav bijis līdzcietīgs!”Tad Nātāns atbildēja Dāvidam: “Tu esi tas vīrs! Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: Es esmu tevi svaidījis par ķēniņu Israēlam, un Es esmu tevi izglābis no Saula rokas.
8 Un Es esmu tev devis tava kunga namu un tava kunga sievas tavā klēpī, un Es esmu tev arī devis Israēla un Jūdas namu, un, ja ar to visu nepietiktu, tad Es vēl šo un to pielikšu.9 Kāpēc tad tu esi noniecinājis Tā Kunga vārdu, darīdams to, kas ļauns Viņa acīs? Tu esi nogalinājis hetieti Ūriju ar zobenu, un viņa sievu tu esi ņēmis sev par sievu, bet viņu pašu tu esi nokāvis ar Amona bērnu zobenu.” (2.Samuēla12:1-9)
Ievērojiet, ka devītajā pantā Nātans runāja tieši par Dāvidu: „ Kāpēc tad tu esi noniecinājis Tā Kunga vārdu, darīdams to, kas ļauns Viņa acīs?”Tas runā par to, ka Dievs pirms tam jau runāja ar Dāvidu par viņa grēku. Svētais Gars brīdināja (liecināja) Dāvidam par to, bet viņš neņēma to vērā. Redziet cik viegli var apslēpt grēku savā sirdī, un tajā pašā laikā nosodīt citus, kuri rīkojas tāpat.Slava Dievam par to ka Viņš mīl mūs tik ļoti, ka nevēlas pieļaut, ka esam uz nepareiza ceļa. Jo to, ko Dievs mīl Viņš pārmāca!Turpināsim mūsu sarunu rīt!Lai Dievs bagātīgi svētī katru vienu no jums!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Satver mūžīgo dzīvību! III

    Satvert mūžīgo dzīvību (turēties pie mūžīgās dzīvības) – tas nozīmē darīt visu nepieciešamo, ar nolūku, lai varētu palikt uz šī šaurā ceļa, kas ved uz mūžīgo dzīvību. Jēzus zināja to, ka daudziem cilvēkiem būs ērtāk iet pa šo plato ceļu, – pa ceļu, kuru ejot, cilvēks jūtas komfortabli, kurā nav nekādu ierobežojumu, kurā var darīt visu, ko vēlies, kurā neviens tevi neapspiež. Taču Bībele saka, ka tas ir grēka ceļš, kuru ejot, cilvēks neatbild par to, ko viņš dara, ceļš bez bremzēm, – šis ceļš ved uz bojā eju. Dievs saka, ka mums nav jāstaigā pa šo ceļu. Mums ir jābēg no grēka, mums ir jāatmet visi tie grēki, kas mūs sasaistījuši , – jo visas šīs lietas mums traucēs virzīties uz mūžīgo dzīvību.
  • Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir!

    Katrs cilvēks ir unikāls Dieva radījums. Katrs cilvēks ir apveltīts ar unikālām spējām un talantiem. Uz šīs zemes nav neviena nevajadzīga cilvēka, nav mazsvarīga talanta vai spēju. Viss, ko Dievs saka, – tas kādam ir vajadzīgs, tas iecerēts ar nolūku, lai kādu svētītu. Palūkojies uz sevi šodien savādāk, no jauna, kā uz unikālu un Dieva apdāvinātu personību vienīgajā eksemplārā. Nav otra tāda, kāds esi tu. Tu – unikāla Dieva iecere! Bet, dažkārt mums traucē tas, ka sākam sevi salīdzināt ar citiem, sākam skaust citus tikai tāpēc, ka viņiem ir tas, kā nav mums. Līdz ar to mēs pārstājam novērtēt to, ko Dievs mums piešķīris, un tālab mēs bieži vien vienkārši neko nedarām.
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? II

    Mēs runājām par to, ka lūgšana – ir mīlestības attiecības starp Dievu un cilvēku. Un tieši mīlestība uz Dievu pamudina cilvēku lūgt un pavadīt laiku ar Viņu.Vēlēšanās iepazīt Dievu un Viņa gribu – tas ir viens no degvielas veidiem, kurš uztur mūsu lūgšanu dzīvi. Tu nevarēsi uzzināt to, ko zina Dievs, ja nenāksi pie Viņa, lai Viņam to pajautātu. Un šī vēlēšanās uztur mūsu lūgšanu dzīvi. Bez šīs vēlēšanās nav iespējama pastāvība lūgšanās. Pāvils runāja par to, ka viņš vēlās iepazīt Dievu un Viņa augšāmcelšanās spēku. Jā, pētītu Pāvila dzīvi, tad ieraudzītu, ka viņš dzīvoja lūgšanās. Kāpēc viņš dzīvoja lūgšanās? Tāpēc, ka viņam bija spēcīga vēlēšanās iepazīt Dievu un Viņa augšāmcelšanās spēku.
  • Jebkuras attiecības palīdzēs mums ieraudzīt mūsu sirds patieso stāvokli un to, pie kā mums jāpiestrādā

    Kas notiek, kad mēs dibinām attiecības ar cilvēkiem? Šīs attiecības atklāj mūsos tās nepilnības, par kurām mēs paši pat nenojaušam. Katrā no mums vēl ir tik daudz krāmu, no kuriem vajag atbrīvoties, lai mēs varētu atbilst Jēzus Kristus tēlam.Daudzi cilvēki bieži vien ticībā pasludina to, ka viņi jau ir pilnīgi, jo tie ir jauni radījumi un ir Dieva taisnība Kristū.Dārgie draugi, ticība – tas ir labi. Un tik pat svarīgi ir ne tikai ticēt savā sirdī, bet arī ar savu muti apliecināt to, kam jūs ticat. Tomēr, ja noniecinām pārmaiņu instrumentus, kurus Dievs domājis vai lēmis tam, lai mainītu mūs, tad mūsu dzīve būs tāla no mūsu ticības apliecinājuma.
  • Ticība – tā ir paklausība Dievam! II

    „Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.”(Ebrejiem 11:6).Mēs runājām par to, ka ticība – tā ir darbība(rīcība) saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt neiespējamo, tas nozīmē – to, kas iespējams tikai Dievam. Dievs neaicina mūs, lai mēs demonstrētu to, uz ko mēs esam spējīgi, bet lai mēs demonstrējam to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc bieži vien Dievs dod mums uzdevumus, kuru izpildīšana bez Viņa būs neiespējama.
  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam II

    Lai mainītos, man ir jāseko Jēzum. Sekot Jēzum, – tas nozīmē sekot un pakļauties Viņa vārdam, sekot Viņa instrukcijām. Sekot Jēzum, – tas nozīmē pavadīt laiku ar Viņu, ar nolūku, lai labāk iepazītu Viņa sirdi un piedalītos Viņa misijā. Sekot Jēzum, – tas nozīmē ņemt no Viņa piemēru un darīt to, ko dara Jēzus. Sekot Jēzum, – tas nozīmē reaģēt tā, kā reaģē Viņš, runāt to, ko saka Viņš, mīlēt to, ko mīl Viņš, un ienīst visu to, ko ienīst Viņš.