Līdzīgi raksti
Laba pārvaldnieka privilēģijas un atbildība. 2.daļa
Šajā svētdienā mācītājs Rufuss turpināja mācīt par tēmu „Laba pārvaldnieka privilēģijas un atbildība”. Mēs visi esam pārvaldnieki. Bet katram no mums ir jāatklāj pašam, kurš ir zemes un visa, kas to piepilda, patiesais Valdnieks. Patiesais zemes Saimnieks un Valdnieks ir Dievs.Dieva procesi, kas ved uz Viņa mērķi
Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus runāja par mērķa svarīgumu katra cilvēka dzīvē. Pati lielākā traģēdija cilvēka dzīvē ir nevis nāve, bet gan dzīve bez mērķa, – kad cilvēks nezina un nepiepilda savu aicinājumu. Vajag baidīties nevis no nāves, bet gan no bezmērķīgas un tukšas dzīves.
Esmu ljoti lepns un iedomiigs cilveeks. Par to nepriecaajos. Ar shiim lietaam mokos jau gadiem. Un reizeem atnaak atminjas no beerniibas un saprotu, ka taada seerga bija jau maniem vecaakiem, braalim, maasai, tanteem, onkuljiem.
Shii seerga atnjem dziivesprieku un fizisko speeku, draugus, domu biedrus un veel daudzas citas labas veertiibas.
Cik noprotu lepniiba atnaak arii cilveekiem, kuri savas dziives laikaa ir bijushi ljoti saapinaati, nenoveerteeti, nesaprasti, neuzklausiiti, atgruusti, izsmieti, pazemoti.
Biezhi domaaju vai esmu luugusi Dievu nonjemt man shiis likstas. Un neatceros.
Tagad rakstot nedaudz padomaaju un naak man atminjaa, ka esmu gan luugusi nonjemt man visu to, kas manii nav no Dieva.
Visvairaak saap un rada skumjas bailes tas, ka nepaklausu Dievu, kad esmu lepna. Esiet Dieva sveetiiti! Velga Kopstale