Kā mums atpazīt lepnību un tās izpausmes

 

7.      Lepns cilvēks uzvedās, ka tāds kurš zina visu.

 
1 Kor 8:2 « Ja kas domā ko atzinis, tas nav vēl tā atzinis, kā pienākas.»
 
Galat. 6:3-4 «Jo, ja kāds domā, ka viņš kas esot, nebūdams nekas, tas pieviļ pats sevi. Bet ikviens lai pārbauda pats savus darbus, tad viņam pašam būs prieks un viņš nelielīsies citu priekšā.».
 

8.      Lepns cilvēks pats sevi paaugstina.

Daži ticīgie lielās ar to, ka viņi pazīst Dievu un ir līderi jau daudzus gadus. Bet svarīgi ir atcerēties un zināt, ka laika daudzums, kas pavadīts Dieva ne nosaka tavu garīgo briedumu. Garīgo briedumu nosaka tie augļi, kurus tu atnes Dievam. 
Rom. 12:3 «Tad nu es ieteicu ikvienam starp jums tās žēlastības vārdā, kas man dota: netiekties pāri noliktam, bet censties sevi apvaldīt saskaņā ar to ticības mēru, ko Dievs katram piešķīris.».
 
Mat. 20:25-28 « Bet Jēzus pieaicināja tos un sacīja: “Jūs zināt, ka valdnieki ir kungi pār tautām un lielie kungi tās apspiež.  Bet pie jums tā nebūs būt; bet, kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis.  Un, ja kas jūsu starpā grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps;  tā kā Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet ka Viņš kalpotu un atdotu Savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem».

Līdzīgi raksti

  • Kristīgās dzīves skrējiens. 2.daļa.

    Dievs grib, lai mēs pienesam Viņam tīkamus augļus. Mēs jau pagājušajā dievkalpojumā runājām, ka ne visi augļi ir Dievam patīkami. Kad jūs skatāties uz savu dzīvi, ir ļoti svarīgi izanalizēt to, uz ko tiek tērēts jūsu laiks, kur un kam jūs esat veltījuši savas dzīves gadus. Laiks paskrien ļoti ātri. Bērnībā likās, ka laiks virzās ļoti lēni, bet ar gadiem jūs saprotat, ka laiks lido ar milzīgu ātrumu. Un mums ir jāķer mirkļi, iespējas, lai darītu to, kas ir pareizi, to, dēļ kā jūs Dievs radīja. Lai Dievs palīdz katram no mums neatlikt uz vēlāku laiku to, kas ir jāizdara tagad. Kamēr jūs domājat, ka kaut ko izdarīsiet vēlāk, pēkšņi jūs apzināsieties, ka laiks un dotā iespēja ir pagājuši, un vairs neatgriezīsies. Dievs saka, ka Viņš mums ir devis laiku tam, lai mēs darītu to, kam Viņš mūs ir radījis. Dievs katram no mums ir devis kalpošanu, kura mums ir jāpiepilda.
  • Dieva gudrība tava sapņa piepildīšanai (Mācītājs Rufus Adžiboije)

    Svētdienas dievkalpojuma iesākumā mācītājs dalījās ar virkni domu, kuras Dievs deva viņam slavēšanas laikā. Dievam ir svarīgi kādā stāvoklī atrodas mūsu sirds. Zinot to, mums laiku pa laikam jāapstājas savā ceļā un jāizanalizē tas, ko mēs darām, ar kādu nolūku to darām un vai tas ir saistīts ar Dieva mērķa piepildīšanu. Lūdzot par neglābtajiem cilvēkiem, mēs nedrīkstam to darīt aiz ieraduma, neieguldot tajā savu sirdi un mīlestību uz cilvēkiem. Daudzi cilvēki ir atsaluši savās lūgšanās, un dara to vien ķeksīša dēļ. Vai tava sirds pārdzīvo par neglābtajiem cilvēkiem? Vai ir kādi cilvēki, kurus tu nes savā sirdī un lūdz Dievam par viņu glābšanu? Dievs vēlas glābt cilvēkus un šim nolūkam Viņš sūta Savus bērnus.
  • Izmanto savus talantus kalpošanai Dieva Namā (Mācītājs Rufus Adžiboije)

    Mācītājs Rufus svētdienas dievkalpojumu sāka ar atgādinājumu par to, cik svarīgi ir sagatavot savu sirdi pirms nākšanas uz Dieva Namu. Ir svarīgi noskaņot sevi vairāk uz klausīšanos Dievā, nekā uz ziedošanos. Par to ir teikts grāmatā Salamans mācītāja: „Uzmani savu kāju, kad tu ej Dieva namā, jo nākt un klausīties ir patiešām kaut kas labāks, nekā kad neprašas nes savus upurus; viņi jau patiesībā nezina neko citu kā vienīgi ļaunu darīt.” (Salam. mācītājs 4:17).
  • Kas ir Girgazieši? 1 daļa

    Tāda cilvēka lūgšanas, kuram ir Dieva atziņa, būs piepildītas ar ticību un spēku, viņa apliecināšana pamatosies uz Dieva patiesību. Tāds cilvēks ir Dieva dzīvības nesējs un izplatītājs. Mēs nākam uz Dieva Namu tāpēc, ka mīlam Dievu un Viņa patiesību, tāpēc, ka tiecamies dzīvot Dievam tīkami, vēlamies mainīties no Dieva Gara un Viņa Vārda atklāsmes.
  • Dievbijība

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus turpināja runāt par dievbijības svarīgumu katra ticīgā dzīvē. Staigāšana dievbijībā atbrīvo cilvēku no jebkurām citām bailēm. Daudzi ticīgie uzskata, ka no Dieva nav jābaidās, jo Viņš ir labsirdīgs, mīlošs un piedodošs.

One Comment

  1. Esmu ljoti lepns un iedomiigs cilveeks. Par to nepriecaajos. Ar shiim lietaam mokos jau gadiem. Un reizeem atnaak atminjas no beerniibas un saprotu, ka taada seerga bija jau maniem vecaakiem, braalim, maasai, tanteem, onkuljiem.
    Shii seerga atnjem dziivesprieku un fizisko speeku, draugus, domu biedrus un veel daudzas citas labas veertiibas.
    Cik noprotu lepniiba atnaak arii cilveekiem, kuri savas dziives laikaa ir bijushi ljoti saapinaati, nenoveerteeti, nesaprasti, neuzklausiiti, atgruusti, izsmieti, pazemoti.
    Biezhi domaaju vai esmu luugusi Dievu nonjemt man shiis likstas. Un neatceros.
    Tagad rakstot nedaudz padomaaju un naak man atminjaa, ka esmu gan luugusi nonjemt man visu to, kas manii nav no Dieva.
    Visvairaak saap un rada skumjas bailes tas, ka nepaklausu Dievu, kad esmu lepna. Esiet Dieva sveetiiti! Velga Kopstale

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *