Kā mūs ietekmē kalpošana?

Miers un žēlastība no Dieva lai vairojas šodien jūsu dzīvē! Šodien es vēlos runāt par kalpošanas ietekmi uz mūsu dzīvi. Kalpošana labvēlīgi ietekmē tā cilvēka dzīvi, kurš kalpo. Katram ticīgajam ir jākļūst par Kristus mācekli.  Katram Kristus Draudzes loceklim ir jākļūst par mācekli, bet patiess māceklis ir kalpotājs. Kalpošana kolosāli ietekmē mūsu dzīvi. Kalpošana pārveido cilvēka dzīvi un izveido ceļu uz lielisku nākotni. Lūk, kāpēc mūsu draudzē mēs pastāvīgi aicinām cilvēkus nodarboties ar konkrētu kalpošanu Dieva namā un Dieva druvā. Kā mūs ietekmē kalpošana?  Cilvēks, kurš kalpo Dievam, līdzinās Kristum, caur kalpošanu cilvēks pārvēršas no egoista par mīlošu un dodošu cilvēku. Tieši Jēzus teica, ka tas kurš Viņu mīl, turēs Viņa baušļus:
«Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles.»  (Jāņa 14:15)
 Kalpošana pārceļ ticīgo no gudra klausītāja un profesionāla apmācāmā līmeņa, praktiskas kristietības līmenī. Tieši par to raksta Jēkabs nākamajā Rakstu vietā. 
«Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami. Jo, ja kāds ir vārda klausītājs un ne darītājs, tas līdzinās vīram, kas savu miesīgo seju aplūko spogulī. Jo viņš sevi aplūko un aiziet un tūlīt aizmirst, kāds viņš bija. Bet kas ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā, nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā. Ja kāds šķietas Dievam kalpojam un nesavalda savu mēli, bet maldina savu sirdi, tā kalpošana ir velta. » (Jēkaba 1:22-26)
 Ja tu esi pieņēmis Dievu un iepazinis Viņu kā savu Kungu un Glābēju,  bet vēl joprojām nekalpo un uzskati to par normālu parādību, tad tu sevi maldini. Dieva dēļ, atrisini šo problēmu, atsakies no šiem  maldiem, ķeries pie darba Dieva labā un sāc nest augļus par godu Viņa varenajam Vārdam. Ir tik daudz iespēju šodien kalpošanai Dievam un cilvēkiem. Dārgie draugi, nav nekā, kas varētu jūs kavēt atrast sev pielietojumu Dieva Valstībā, ja jūs to ļoti vēlēsieties.  Lai Dievs palīdz jums atnest vairāk augļu, kuri paliks mūžīgi! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Gara auglis kopumā parāda Dieva raksturu

    Tas ir kopums tam, ko Dievs caur Sevi pārstāv. Katru reizi, kad Dievs nāk pie mums, Viņš vēlas redzēt Sava Paša atspulgu mūsu raksturā. Viņš vēlas redzēt to, ka Viņa bērni staigā mīlestībā. Dievs vēlas redzēt to, ka Viņa bērni pieaug un pastāvīgi pārvēršas Jēzus Kristus līdzībā. Viss, kas notiek mūsu dzīvē, to Dievs vēlas izmantot mūsu labā.
  • Dzīves īslaicīgums

    Viss, par ko mēs līdz šim runājām ir savā starpā saistīts. Dzīve – tas ir laiks. Dzīve – tas ir mērķis. Dzīve – tas ir pārbaudījums. Dzīve – tā ir uzticēšanās. Dzīve ir – īslaicīga.Šī pasaule nav tavas mājas. Tu uz zemes nedzīvosi mūžīgi. Bībele saka, ka mūsu pilsonība ir debesīs, no kurienes mēs gaidām mūsu Kungu Jēzu Kristu. Tas nozīmē, ka tev nemaz nav tik daudz laika. Bībele saka, ka dzīve līdzinās tvaikam.
  • Dievs meklē mūsu lūpu augli

    Lai pienestu lūpu augli, kas patīkams Dievam, ļoti svarīgi ir sekot līdzi tam, kā mēs izmantojam savu muti. Kad mēs iemācīsimies runāt tieši to pašu ko Dievs runā, tad tas būs Dievam patīkams auglis. Kad mēs iemācīsimies pastāvīgi slavēt Dievu un pateikties Viņam par visu, bet ne zūdīties un žēloties, tad mēs varēsim pienest patīkamu lūpu augli Dievam. Kad mēs iemācīsimies runāt vārdus, kas nes mieru, prieku un mīlestību, bet ne naidu un šķelšanos, tad Dievs būs pagodināts caur mūsu muti.
  • Kā mēs varam staigāt piedošanā

    Beidz attaisnot savu aizvainojumu.Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo aizvainojumu. Savukārt, ja mēs izsūdzam jebkādu aizvainojuma izpausmi un uzlūkojam to kā grēku Dieva priekšā, tad mēs nostājamies uz piedošanas ceļa. Iespējams, ar mums ir rīkojušies negodīgi, bet tas tik un tā nedod mums tiesības nepiedot. Ja mūsu reakcija uz notiekošo nav tīkama Dievam, – un nepiedošana nekad nevar Dievam patikt, – mums ir jānožēlo šis grēks un jālūdz Viņam piedošana.
  • Patiesa kristietība – tas nozīmē parādīt Dievu savā miesā

    „ Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu,…” (Ap. darbi 4:13).Pirmie Jēzus mācekļi bija drosmīgi Dievam, – viņi parādīja Viņu ar savu dzīvi, drošsirdīgi runāja par Dievu, jo tie pavadīja laiku ar Viņu.