Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē?

Es sveicu jūs Jēzus Kristus vārdā un lūdzu par to, lai vairojas Tā Kunga žēlastība un labvēlība jums šai dienā! Lai Dieva klātbūtne šodien piepilda jūsu dzīvi kā nekad agrāk.Jēzus Kristus, dzīvojot uz šīs zemes, vienmēr un it visā meklēja Dieva klātbūtni. Bībele par Jēzu saka sekojošo:
„Ka Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis nacarieti Jēzu, kas gājis apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo Dievs bija ar Viņu.” (Apustuļu darbi 10:38).
Dievs bija ar Jēzu, tāpēc arī svaidīja Viņu ar Svēto garu un spēku. Svētā Gara klātbūtnei seko svaidījums un spēks. Bez Dieva klātbūtnes nebūs ne svaidījuma, ne spēka. Lūk, tieši tāpēc Dieva klātbūtne ir tik svarīga.Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē? Kāpēc Dievs bija ar Viņu? Vai tāpēc, ka Viņš bija Dieva Dēls? Es domāju, ka nē. Neaizmirstiet, ka tieši tāpat Jēzus bija arī cilvēka Dēls. Viņš piedzima miesā, tika audzināts ģimenē, pieauga fiziski, pieauga intelektuāli (pieņēmās gudrībā) un garīgi.
„Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.”(Lūkas 2:52).
Dieva klātbūtnes noslēpums Jēzus dzīvē, Bībelē tiek skaidrots daudzās rakstu vietās. Aplūkosim dažas no tām.
„Tu esi mīlējis taisnību un ienīdis netaisnību; tāpēc Dievs, Tavs Dievs ir svaidījis Tevi ar prieka eļļu vairāk par Taviem biedriem.”(Ebrejiem 1:9).
Šeit mēs redzam, ka Viņa svaidījuma avots bija svētums un taisnības mīlestība. Jēzus sēja Sevi taisnībā un pļāva žēlastību.Kā jau redzējām, tieši svētums un dievbijība palīdz tuvoties Dievam un garantē Viņa klātbūtni mūsu dzīvē. Efektīva lūgšana pieprasa no mums dzīvi svētumā.
„Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, aizgāja no Jordānas un garā tapa pa tuksnesi vadīts…Un velns, visu savu kārdināšanu izbeidzis, atstāja Viņu līdz turpmākam laikam. Bet Jēzus Gara spēkā griezās atpakaļ uz Galileju, un Viņa slava izpaudās pa visu apkārtni. Un Viņš mācīja viņu sinagogās, un visi Viņu slavēja.”(Lūkas 4:1 – 2a, 13-15).
Šajos fragmentos redzam, ka Jēzus piepildījās ar Svēto Garu, Viņš aizgāja un pavadīja 40 dienas vienatnē ar Dievu, lai lūgtu un gavētu.Lūka stāsta mums arī par to, kā līdz tam, kad Jēzus sāka gavēt, Viņš piepildījās ar Svēto Garu.
„Kad nu visi ļaudis likās kristīties un arī Jēzus bija kristīts, tad, Viņam Dievu lūdzot, debesis piepeši atvērās, un Svētais Gars redzamā veidā uz Viņu kā balodis nolaidās, un balss atskanēja no debesīm: “Tu esi Mans mīļais Dēls, uz Tevi Man labs prāts.”(Lūkas 3:21-22).
Jēzus lūdza, un pār Viņu nolaidās Svētais Gars.Tātad, mēs redzam, ka Dievs bija ar Jēzu. Dievs svaidīja Viņu ar spēku ne jau tāpēc, ka Viņš bija Dieva Dēls, bet tāpēc, ka Pats Jēzus tuvojās Dievam Tēvam. Tas ir nemainīgs princips visiem, kas vēlas staigāt Dieva klātbūtnē un virzīties Viņa spēkā. Caur lūgšanu Jēzus tuvojās Dievam un Dievs tuvojās Viņam. Jēzus lūgšanas bija efektīvas un atbrīvoja Dieva klātbūtni tāpēc, ka Viņš pievienoja lūgšanai efektivitātes sastāvdaļas, un konkrēti – svētumu, mīlestību uz patiesību un gavēni. Jēzus ietekme pieauga, runas par Viņu izplatījās it visur, Viņš bija visu slavēts tikai tāpēc, ka ar Viņu bija Dievs. Jēzus varēja palīdzēt daudziem, dziedinot un atbrīvojot viņus no sātana varas, jo Dievs bija ar Viņu.Arī Tu vari staigāt Dieva klātbūtnē, kā staigāja Jēzus. Tāpēc ir jādara tas, ko darīja Jēzus, un tad Dievs vienmēr būs kopā ar tevi!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ražas un pavairošanas likums

    Par pamatu mēs ņemsim Rakstu vietu no Marka evaņģēlija 4. nodaļas, kurā Pats Jēzus mācīja līdzībās.Šajā nodaļā ir trīs līdzības, kurās Jēzus sniedz paskaidrojumu par to, kāds spēks un potenciāls ir apslēpts mazā sēkliņā. Visupirms es gribētu uzskaitīt šīs līdzības, bet vēlāk mēs detalizēti izskatīsim katru no tām. Pirmā līdzība, kuru Jēzus izstāstīja, – ir līdzība par sējēju. Šī līdzība atklāj virkni šķēršļu, kuri traucē sēkli izaugt par augu un nest augļus. Šajā līdzībā Jēzus parādīja trīs šķēršļu veidus, kuri var traucēt mūsu iesēto sēklu augšanai (Marka, 4:3-20).
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! V

    Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, neko neupurēt, nedarīt neko labu sava mīlestības objekta labā. Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, nepavadīt laiku kopā ar to, kuru mīli. Tas vienkārši nav iespējams! Laiks – tā ir mūsu dzīve. Pavadot laiku kopā ar to, kuru tu mīli, tu ar to dāvā viņam daļu savas dzīves.Tam, lai nopelnītu naudu, ir vajadzīgs laiks, un lai tērētu naudu , arī ir nepieciešams laiks. Ja tev ir nauda, bet nav laika to tērēt, šī nauda nenesīs tev svētības. Ja tu pazaudēsi naudu, rīt var nopelnīt to atkal. Bet, ja tu pazaudēsi laiku, – to vairs nekad neatgūsi!
  • Pestīšanas cerība II

    Ābrahāma piemērs mums šodien ir kā modelis tam, kā mums jādzīvo šajā pasaulē, un vēl – tas palīdz mums izprast pestīšanas cerības lomu pēdējo laiku kaujā.Tālab, ka Ābrahāmam bija pestīšanas cerība, viņš ne pie kā neturējās šajā pasaulē un neļāva bagātības valdzinājumam traucēt viņa attiecībām ar Dievu.Ja tev ir pestīšanas cerība, tad dotajā brīdī tev ir viegli staigāt ticībā, un neatkarīgi no tā, kas tev ir vai kā tev nav, – tev ir viegli priecāties jau šobrīd.
  • Jo vairāk mēs sadarbosimies ar Dievu, jo vairāk mēs redzēsim piepildāmies pravietojumus!

    Kas ir kustība? Tā ir tad, kad cilvēki, acīmredzamo pārmaiņu dēļ, kas sākušas notikt ar viņiem un caur viņiem, vairs nevar palikt vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Šodien cilvēki dzīvo iegrimuši savās problēmās un savā pasaulē, tā, it kā Dievs vispār neeksistētu. Viņi turpina izmantot savā vārdu krājumā reliģiozas dežūrfrāzes – „nedod Dievs”, „paldies Dievam”, bet sirdī – Dievs viņiem ir ļoti tālu. Tas viss ir tikai tāpēc, ka viņi vēl nav pieskārušies patiesajam Dievam, Kurš ir gādīgs Tēvs. Viņi vēl nav piedzīvojuši Viņa spēku un Dievu – kā Visuvareno brīnumu Radītāju.
  • Man patīk žēlastība un ne upuris

    „Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz to: “Nāc Man pakaļ.” Un tas cēlās un sekoja Viņam. Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda. Kad farizeji to redzēja, tie sacīja Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?” Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: “Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem. Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.”(Mateja 9:9-13).
  • Nabadzībai un neveiksmei ir savas saknes un viena no šīm saknēm ir acīmredzama – slinkums

    Viens no iemesliem garīgam remdenumam un panīkumam ir nevīžība, paviršība un slinkums. Ģimenes neveiksmēm, finansiālai nabadzībai, neveiksmēm kalpošanā, kā arī daudzām citām nabadzības un neveiksmju formām ir tā pati dīkdienības un slinkuma sakne.„Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu. “ (Sāl. pam. 10: 4).