Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē?

Es sveicu jūs Jēzus Kristus vārdā un lūdzu par to, lai vairojas Tā Kunga žēlastība un labvēlība jums šai dienā! Lai Dieva klātbūtne šodien piepilda jūsu dzīvi kā nekad agrāk.Jēzus Kristus, dzīvojot uz šīs zemes, vienmēr un it visā meklēja Dieva klātbūtni. Bībele par Jēzu saka sekojošo:
„Ka Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis nacarieti Jēzu, kas gājis apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo Dievs bija ar Viņu.” (Apustuļu darbi 10:38).
Dievs bija ar Jēzu, tāpēc arī svaidīja Viņu ar Svēto garu un spēku. Svētā Gara klātbūtnei seko svaidījums un spēks. Bez Dieva klātbūtnes nebūs ne svaidījuma, ne spēka. Lūk, tieši tāpēc Dieva klātbūtne ir tik svarīga.Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē? Kāpēc Dievs bija ar Viņu? Vai tāpēc, ka Viņš bija Dieva Dēls? Es domāju, ka nē. Neaizmirstiet, ka tieši tāpat Jēzus bija arī cilvēka Dēls. Viņš piedzima miesā, tika audzināts ģimenē, pieauga fiziski, pieauga intelektuāli (pieņēmās gudrībā) un garīgi.
„Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.”(Lūkas 2:52).
Dieva klātbūtnes noslēpums Jēzus dzīvē, Bībelē tiek skaidrots daudzās rakstu vietās. Aplūkosim dažas no tām.
„Tu esi mīlējis taisnību un ienīdis netaisnību; tāpēc Dievs, Tavs Dievs ir svaidījis Tevi ar prieka eļļu vairāk par Taviem biedriem.”(Ebrejiem 1:9).
Šeit mēs redzam, ka Viņa svaidījuma avots bija svētums un taisnības mīlestība. Jēzus sēja Sevi taisnībā un pļāva žēlastību.Kā jau redzējām, tieši svētums un dievbijība palīdz tuvoties Dievam un garantē Viņa klātbūtni mūsu dzīvē. Efektīva lūgšana pieprasa no mums dzīvi svētumā.
„Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, aizgāja no Jordānas un garā tapa pa tuksnesi vadīts…Un velns, visu savu kārdināšanu izbeidzis, atstāja Viņu līdz turpmākam laikam. Bet Jēzus Gara spēkā griezās atpakaļ uz Galileju, un Viņa slava izpaudās pa visu apkārtni. Un Viņš mācīja viņu sinagogās, un visi Viņu slavēja.”(Lūkas 4:1 – 2a, 13-15).
Šajos fragmentos redzam, ka Jēzus piepildījās ar Svēto Garu, Viņš aizgāja un pavadīja 40 dienas vienatnē ar Dievu, lai lūgtu un gavētu.Lūka stāsta mums arī par to, kā līdz tam, kad Jēzus sāka gavēt, Viņš piepildījās ar Svēto Garu.
„Kad nu visi ļaudis likās kristīties un arī Jēzus bija kristīts, tad, Viņam Dievu lūdzot, debesis piepeši atvērās, un Svētais Gars redzamā veidā uz Viņu kā balodis nolaidās, un balss atskanēja no debesīm: “Tu esi Mans mīļais Dēls, uz Tevi Man labs prāts.”(Lūkas 3:21-22).
Jēzus lūdza, un pār Viņu nolaidās Svētais Gars.Tātad, mēs redzam, ka Dievs bija ar Jēzu. Dievs svaidīja Viņu ar spēku ne jau tāpēc, ka Viņš bija Dieva Dēls, bet tāpēc, ka Pats Jēzus tuvojās Dievam Tēvam. Tas ir nemainīgs princips visiem, kas vēlas staigāt Dieva klātbūtnē un virzīties Viņa spēkā. Caur lūgšanu Jēzus tuvojās Dievam un Dievs tuvojās Viņam. Jēzus lūgšanas bija efektīvas un atbrīvoja Dieva klātbūtni tāpēc, ka Viņš pievienoja lūgšanai efektivitātes sastāvdaļas, un konkrēti – svētumu, mīlestību uz patiesību un gavēni. Jēzus ietekme pieauga, runas par Viņu izplatījās it visur, Viņš bija visu slavēts tikai tāpēc, ka ar Viņu bija Dievs. Jēzus varēja palīdzēt daudziem, dziedinot un atbrīvojot viņus no sātana varas, jo Dievs bija ar Viņu.Arī Tu vari staigāt Dieva klātbūtnē, kā staigāja Jēzus. Tāpēc ir jādara tas, ko darīja Jēzus, un tad Dievs vienmēr būs kopā ar tevi!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt?

    Kāds teiks: „Slava, Dievam, man jau ir šis ieradums”. Es esmu priecīgs par tevi. Kāds, iespējams, teiks: „Es jau centos to darīt, bet man nekas nesanāca.” Arī par tevi es esmu priecīgs. Mana lūgšana ir, lai šis vārds palīdz tev uzvarēt pār vājībām un nepastāvību šajā jautājumā.Pirmais, uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību, ir tas, ka lūgšana – ir mīlestības attiecības ar Dievu. Kāpēc es par to runāju un kāpēc, tas ir svarīgi lūgšanu ieraduma attīstībai? Mēs jau runājām par to, ka lūgšana – nav dažādu veidu apgūšana, kā pārliecināt Dievu darīt to, ko mēs gribam. Un, viens no iemesliem, kāpēc ticīgie maz lūdz, – ir īpašas vajadzības trūkums.
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? III

    Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod labu rezultātu, pieprasa no mūsu puses piepūli un disciplīnu. Ja, lūgšana nekļūs par vienu no tādiem ieradumiem, tad mūsu lūgšanu dzīve nekad nekļūs efektīva un produktīva. Es gribu nocitēt sengrieķu filozofa Aristoteļa izteikumu par ieradumu: „Mēs esam tie, ko pastāvīgi un vairākkārtēji darām”. Citiem vārdiem sakot, mūsu būtība ir tas, ko mēs pastāvīgi darām. Tāpēc, ja mēs vēlamies būt pārāki kādā lietā, tad šai lietai ir jākļūst par mūsu ieradumu.
  • Ciešanas kā disciplīnas mērs

    Viens no iemesliem kāpēc Dievs pieļauj ciešanas Savu bērnu dzīvēs ir, lai pievērstu mūsu uzmanību Sev, lai mainītu un disciplinētu mūs. Mēs zinām, ka Dievs būtībā maina mūs pēc Sava vārda . „ Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam. ”(2.Timot.3;16-17).
  • Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību II

    „Būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.”(Filipiešiem 1:6).Kāpēc Pāvels bija pārliecināts, ka Kungs pabeigs labo darbu, kuru Viņš iesācis ticīgo cilvēku dzīvēs? Rūpīgi aplūkojot kontekstā, jūs ieraudzīsiet, ka Pāvela pārliecība balstījās uz šo cilvēku attieksmi pret Dieva darbiem. Savas Vēstules iesākumā Pāvels runā par to, ka jau no paša sākuma, kopš šie cilvēki sāka staigāt ar Dievu, viņi ņēma līdzdalību evaņģēlijā.
  • Kā pravietis Elīsa ar disciplīnētu dzīvi sasniedza savu mērķi

    Elīsa gribēja iegūt divkāršu sava garīgā tēva Elijas svaidījumu. Vērojot Dieva vīra dzīvi, Elīsa redzēja tos brīnumus, kurus Dievs darīja caur Eliju. Elīsa saprata, ka Elijas veiksmes noslēpums bija viņa pilnīgā ziedošanās Dievam un viņa mīlestība uz Dievu. Elīsa ne tikai vēroja Eliju, bet arī iemīlēja tādu dzīvesveidu. Bez tam, Elīsa vēlējās ne tikai virzīties tajā, kur virzījās Elija, bet viņš vēlējās saņemt divkāršu Elijas svaidījumu.
  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? II

    Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku nožēlas, bet mūsu garā mums ir Visuvarenā Dieva pilnīgā daba. Atkarībā no tā, kādā mērā mēs pakļaujam sevi šai dabai, – Viņa dzīve, Viņa jūtas, Viņa domas sāk arvien vairāk un vairāk izpausties mūsos. Tieši mūsu ikdienas pakļaušanos Dievišķajai dabai, kas ir mūsos – es saucu par praktisko taisnību, kas kvalificē mūs Dieva labvēlībai.