Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē?

Es sveicu jūs Jēzus Kristus vārdā un lūdzu par to, lai vairojas Tā Kunga žēlastība un labvēlība jums šai dienā! Lai Dieva klātbūtne šodien piepilda jūsu dzīvi kā nekad agrāk.Jēzus Kristus, dzīvojot uz šīs zemes, vienmēr un it visā meklēja Dieva klātbūtni. Bībele par Jēzu saka sekojošo:
„Ka Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis nacarieti Jēzu, kas gājis apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo Dievs bija ar Viņu.” (Apustuļu darbi 10:38).
Dievs bija ar Jēzu, tāpēc arī svaidīja Viņu ar Svēto garu un spēku. Svētā Gara klātbūtnei seko svaidījums un spēks. Bez Dieva klātbūtnes nebūs ne svaidījuma, ne spēka. Lūk, tieši tāpēc Dieva klātbūtne ir tik svarīga.Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē? Kāpēc Dievs bija ar Viņu? Vai tāpēc, ka Viņš bija Dieva Dēls? Es domāju, ka nē. Neaizmirstiet, ka tieši tāpat Jēzus bija arī cilvēka Dēls. Viņš piedzima miesā, tika audzināts ģimenē, pieauga fiziski, pieauga intelektuāli (pieņēmās gudrībā) un garīgi.
„Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.”(Lūkas 2:52).
Dieva klātbūtnes noslēpums Jēzus dzīvē, Bībelē tiek skaidrots daudzās rakstu vietās. Aplūkosim dažas no tām.
„Tu esi mīlējis taisnību un ienīdis netaisnību; tāpēc Dievs, Tavs Dievs ir svaidījis Tevi ar prieka eļļu vairāk par Taviem biedriem.”(Ebrejiem 1:9).
Šeit mēs redzam, ka Viņa svaidījuma avots bija svētums un taisnības mīlestība. Jēzus sēja Sevi taisnībā un pļāva žēlastību.Kā jau redzējām, tieši svētums un dievbijība palīdz tuvoties Dievam un garantē Viņa klātbūtni mūsu dzīvē. Efektīva lūgšana pieprasa no mums dzīvi svētumā.
„Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, aizgāja no Jordānas un garā tapa pa tuksnesi vadīts…Un velns, visu savu kārdināšanu izbeidzis, atstāja Viņu līdz turpmākam laikam. Bet Jēzus Gara spēkā griezās atpakaļ uz Galileju, un Viņa slava izpaudās pa visu apkārtni. Un Viņš mācīja viņu sinagogās, un visi Viņu slavēja.”(Lūkas 4:1 – 2a, 13-15).
Šajos fragmentos redzam, ka Jēzus piepildījās ar Svēto Garu, Viņš aizgāja un pavadīja 40 dienas vienatnē ar Dievu, lai lūgtu un gavētu.Lūka stāsta mums arī par to, kā līdz tam, kad Jēzus sāka gavēt, Viņš piepildījās ar Svēto Garu.
„Kad nu visi ļaudis likās kristīties un arī Jēzus bija kristīts, tad, Viņam Dievu lūdzot, debesis piepeši atvērās, un Svētais Gars redzamā veidā uz Viņu kā balodis nolaidās, un balss atskanēja no debesīm: “Tu esi Mans mīļais Dēls, uz Tevi Man labs prāts.”(Lūkas 3:21-22).
Jēzus lūdza, un pār Viņu nolaidās Svētais Gars.Tātad, mēs redzam, ka Dievs bija ar Jēzu. Dievs svaidīja Viņu ar spēku ne jau tāpēc, ka Viņš bija Dieva Dēls, bet tāpēc, ka Pats Jēzus tuvojās Dievam Tēvam. Tas ir nemainīgs princips visiem, kas vēlas staigāt Dieva klātbūtnē un virzīties Viņa spēkā. Caur lūgšanu Jēzus tuvojās Dievam un Dievs tuvojās Viņam. Jēzus lūgšanas bija efektīvas un atbrīvoja Dieva klātbūtni tāpēc, ka Viņš pievienoja lūgšanai efektivitātes sastāvdaļas, un konkrēti – svētumu, mīlestību uz patiesību un gavēni. Jēzus ietekme pieauga, runas par Viņu izplatījās it visur, Viņš bija visu slavēts tikai tāpēc, ka ar Viņu bija Dievs. Jēzus varēja palīdzēt daudziem, dziedinot un atbrīvojot viņus no sātana varas, jo Dievs bija ar Viņu.Arī Tu vari staigāt Dieva klātbūtnē, kā staigāja Jēzus. Tāpēc ir jādara tas, ko darīja Jēzus, un tad Dievs vienmēr būs kopā ar tevi!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dieva Valstība III

    Jēzus atnesa uz šo zemi Debesu Valstību, un viņš vēlas, lai mēs ar jums iesaistītos Viņa Valstības paplašināšanas procesā uz šīs zemes. Dievs vēlas, lai Viņa Valstība iekarotu visu zemi. Un ir bezjēdzīgi spriedelēt par to, notiks tas vai nē – šis jautājums jau ir atrisināts, tas noteikti notiks. Jautājums ir šāds – vai Dieva Valstības paplašināšana notiks ar tavu līdzdalību vai nē.Esmu pārliecināts, ka katrs ticīgais, kurš patiesi mīl Dievu, vēlas būt par šī procesa sastāvdaļu, vēlas Debesu valstību ne tikai sevī, bet vēlas To izplatīt sev visapkārt.
  • Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

    Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība.
  • Dieva vārds darbojas mūsos atbilstoši mūsu saprašanas līmenim

    Līdzībā par sējēju, tiek teikts, ka tie, kuri atnesa augļus, bija tie, kuri dzirdēja vārdu un saprata to. Daži atnesa augļus 30 , 60 un 100 kārtīgi, atbilstoši katra saprašanai.«bet, kas sēts labā zemē, ir tas, kas vārdu dzird un saprot, tas tad nes augļus, cits simtkārtīgus un cits sešdesmitkārtīgus, un cits trīsdesmitkārtīgus.» (Мat. 13: 23).
  • Ražas un pavairošanas likums

    Par pamatu mēs ņemsim Rakstu vietu no Marka evaņģēlija 4. nodaļas, kurā Pats Jēzus mācīja līdzībās.Šajā nodaļā ir trīs līdzības, kurās Jēzus sniedz paskaidrojumu par to, kāds spēks un potenciāls ir apslēpts mazā sēkliņā. Visupirms es gribētu uzskaitīt šīs līdzības, bet vēlāk mēs detalizēti izskatīsim katru no tām. Pirmā līdzība, kuru Jēzus izstāstīja, – ir līdzība par sējēju. Šī līdzība atklāj virkni šķēršļu, kuri traucē sēkli izaugt par augu un nest augļus. Šajā līdzībā Jēzus parādīja trīs šķēršļu veidus, kuri var traucēt mūsu iesēto sēklu augšanai (Marka, 4:3-20).
  • Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu III

    „Labs cilvēks no savas labās sirds krājuma izdod labu, un ļauns cilvēks no savas ļaunās sirds krājumiem izdod ļaunu. Jo no sirds pārpilnības mute runā.”(Lūkas 6:45).Ir cilvēki, kuri pastāvīgi kādu vaino, viņu sirds ir piepildīta ar negatīvismu, bailēm, pašpaļāvības trūkumu. Tas viss notiek tikai tālab, ka šis cilvēks pats ir ielaidis visas šīs lietas savā sirdī. Tas, ko tu esi ielaidis savā sirdī, ar ko esi to piepildījis, tas arī plūst, iziet no tevis.
  • Ciešanas kā disciplīnas mērs III

    Dievs var mūs apskaidrot un mācīt caur ciešanām un sāpēm, tāpēc mums nevajadzētu mēģināt no tā vairīties. Dieva sods var mums radīt brūces, sāpes, sakāvi vai nelaimes mūsu dzīvē, bet Dievs dara to mīlestībā. Un tad, kad ir sasniegts Dieva soda mērķis, tad pats Dievs paņem prom visas problēmas, un Pats arī dziedē mūsu brūces.