Kā traģēdiju pārvērst triumfā?

Es sveicinu jūs, dārgie Dieva bērni, mūsu rubrikā «Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Es lūdzu, lai Dieva žēlastība šodien piepilda jūsu dzīvi.Šodien es gribētu sākt sarunu par tēmu: „Kā traģēdiju pārvērst triumfā?”Pasaule, kurā mēs dzīvojam ir pilna ar traģēdijām, tāpēc, vārds „traģēdija” ir labi zināms katram no mums, – nav svarīgi, vai tu esi ticīgais, vai pagāns. Tomēr, kad pētām Bībeli, mēs saprotam, ka sākotnējais Dieva nodoms uz cilvēku bija pavisam citāds. Bībele apgalvo, ka Dievs svētīja cilvēku. 
„Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.”  (1Mozus 1:28).
 Ievērojiet, ka Dievs nevis nolādēja, bet svētīja cilvēku. Dieva vēlēšanās un Viņa mērķis ir, lai tu būtu svētīts un laimīgs cilvēks. Tāpēc, dārgais lasītāj, es gribu tev mest izaicinājumu, lai tu nesamierinātos ne ar kādām lietām savā dzīvē, kas neatbilst Dieva plānam. Nepieņem to, kas neatbilst Dieva noteiktajam uzdevumam tavai dzīvei. Ar visu savu spēku un visu savu prātu protestē pret jebkuru dzīves lāstu un manto Radītāja svētības. Tu vari nezināt, kāpēc un no kurienes atnāk ciešanas, bet tev ir jāzina, ka Dievs tevi mīl un vēlas, lai tu būtu svētīts. Daudzi cilvēki, kuri ir apmānīti, tic, ka viņu liktenis ir ciest un visu savu dzīvi pavadīt lāstos un ciešanās. Tev ir jāizmet no savas galvas tādas domas, tas brīdis kļūs par tavas uzvaras sākumu un izeju no nelaimju un pastāvīgo bēdu apburtā loka.Ja, tu domā, ka kāds ir vainīgs tavās nelaimēs, tad tu nevarēsi saņemt palīdzību no Viņa. Vienreiz, es staigāju Minskā pa parku un ieraudzīju vienu sievieti, kura bija ļoti bēdīga. Es piegāju pie viņas, lai pastāstītu par Dieva mīlestību, bet viņa kļuva dusmīga, kad izdzirdēja, ka es viņai teicu: „Dievs Jūs mīl!” Viņa pajautāja: „Kur tad bija Dievs, kad es apglabāju dēlu? Kur viņš bija tad, kad es uz Viņu saucu par vīra dziedināšanu? Ko es viņam tādu esmu izdarījusi, ka Viņš no manis ir paņēmis, gan dēlu, gan vīru?”Šī brīnišķīgā sieviete bija kļuvusi par upuri traģēdijām, kuras notiek pasaulē. Bet, mēģinot saprast, kāpēc tas viss ir noticis, viņa sāka vainot Dievu. Viņā bija nocietinājusi savu sirdi un nebija spējīga pieņemt Dieva mīlestību. Viņā nesaprata, ka Dievs viņu mīl un vēlās viņai palīdzēt. Slava, Dievam ,ka sarunas beigās viņa saprata, ka Dievs – nav ienaidnieks, bet ir Draugs. Viņa saprata, ka Dievs nepaņem vīrus, vai dēlus, ka Dievs nav ciešanu un traģēdiju autors.Tāda sapratne ir ļoti svarīga, jo mūsu uzvara un izmaiņas sākas mūsu domās. Lūk, kāpēc Bībele apgalvo, ka cilvēks nekad nepacelsies augstāk par savām domām. «…tāpēc, ka, tādas domas, kādas ir viņa dvēselē, tāds ir viņš pats…” (Sal. p. 23:7), latviešu tulkojums atšķiras.Ir ceļš uz labāku dzīvi. Ir izeja no dzīves traģēdijām un bēdām. Tavus problēmu un traģēdiju kalnus var pārvērst par kāpnēm, kuras paceļ uz Dieva augstumiem un triumfu. Dieva vēlēšanās ir tev parādīt, kā ir jādzīvo, lai mūžīgi nebēdātos, bet svinētu uzvaru pēc uzvaras, neskatoties uz visu to, kam esi gājis cauri, vai, kam ej cauri dotajā brīdī.Iesākumā, Dievs ne tikai svētīja cilvēku, bet pat pēc tam, kad cilvēks grēkoja un zaudēja Dieva slavu (aizsardzību), Viņš sūtīja Jēzu Kristu, Kurš samaksājot cenu ar personīgo dzīvību, atvēra visiem cilvēkiem ceļu uz pilnvērtīgu dzīvi. Caur ticību uz Jēzu Kristu, katrs cilvēks var iegūt dzīvību un dzīvi ar pārpilnību. 
„Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.” (Jāņa 10:10).
 Dievs nesūtīja Jēzu, lai pasaule tiktu tiesāta, bet sūtīja, lai pasaule caur Viņu iegūtu glābšanu (brīvību no verdzības, atbrīvošanu no nospiestības), kārtību un pilnību, atjaunošanu pēc dažādām traumām, drošību u.t.t. 
„Jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.” (Jāņa ev.3: 17).
 Šī pasaule var kļūt drošāka mūsu dzīvei. Mūsu dzīve var kļūt drošāka. Un viss tas ir iespējams ticībā uz Jēzu Kristu.Rīt mēs sīkāk parunāsim par šo tēmu.Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Attaisnošanās vai ziedošanās?

    No mūsu ziedošanās Dievam un savam aicinājumam ir atkarīga mūsu laime un apmierinājums kā šajā pasaulē, tā arī nākamībā. Sātans to ļoti labi zina, tāpēc, viņš jebkādā veidā cenšas aizvest mūs sāņus no paša galvenā dzīvē. Sātans grib, lai ziedošanās vietā jūs atrodat dažādus attaisnojumus vai atrunas attiecībā uz to, lai neko nedarītu.Tieši par tādu cilvēku kategoriju Jēzus izstāstīja vienā no Savām līdzībām. Ļaudis, kuri aprakstīti šajā līdzībā, tā vietā, lai ziedotu sevi Dievam un Viņa aicinājumam, attaisnojās vai aizbildinājās. Bet kā tas ir ar jums? Vai jūs šodien aizbildināties, vai arī jūs esat ziedojušies Dievam un Viņa Valstības darbiem. Izlasīsim pašu līdzību.
  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba.Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību.Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51).Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!
  • Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties

    Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga. Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē. Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4): „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “
  • Ja cilvēks vēlās piepildīt Dieva gribu, tad viņam noteikti būs pretspēki, dažādi uzbrukumi no ienaidnieka puses

    Ja tev nav problēmu ar sātanu, ja tev viss norit gludi un nav nekādu uzbrukumu no viņa puses – tas ir tikai tāpēc, ka tu viņu vēl neesi aizskāris. Ja tev nav problēmu ar sātanu – tas ir tikai tāpēc, ka tu vēl nelūdz pietiekoši stipri, ne tik karsti slavē Dievu un ne tik daudz liecini par Viņa spēku un varenību. Tomēr, ja tu esi iemācījies atpazīt un dzirdēt Dieva balsi, tad neskatoties uz visiem sātana uzbrukumiem, tev būs miers un nebūs nekādu baiļu savu pretinieku priekšā. Kad atnāk pretspēki vai opozīcija no valdību puses, tad Dieva bērni to visu uzvar Dieva spēkā zinot Dieva plānus un nodomus.
  • Kristieša auglīgums sākas tad, kad viņš atklāj priekš sevis Dieva gribu it visās savas dzīves sfērās un seko tai

    „Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.”(Romiešiem 12:2).Piepildīties ar Dieva atziņu ir iespējams atjaunojot savu prātu ar Dieva vārdu. Caur prāta atjaunošanu mēs mācāmies domāt tā, kā domā Pats Dievs, un skatīties uz savu dzīvi ar Dieva acīm.
  • Vai jūs pieaugat savās gaitās ar Dievu?

    Dievs vēlas, lai ikkatrs Viņa bērns turpinātu pieaugt attiecībās ar Viņu. Iemesls ir skaidri lasāms Bībelē: kamēr mēs nepieaugsim, mēs nevarēsim baudīt tās priekšrocības, ko Dievs ir sagādājis mums kā Viņa dēliem un meitām.“Bet es saku: kamēr mantinieks vēl nav pieaudzis, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut arī visa manta viņam pieder. 2 Bet viņš ir padots aizbildņiem un pārvaldniekiem līdz tēva nospriestam laikam. 3 Tā arī mēs, kad nebijām pieauguši, bijām pasaules pirmspēku kalpībā.” (Galatiešiem 4: 1-3).