Kādi labumi nāk no tā, ka jūs staigājat dievbijībā?

Labdien, draugi! Šodien es vēlos turpināt stāstīt par dievbijības vietu Dieva bērna dzīvē. Svētības, kas nāk no dievbijības un gaitām ar To Kungu, nevar novērtēt par augstu. Kā jau mēs redzējām vakar, Bībele māca, ka gudrība sākas ar dievbijību.Gudrībai, kas nāk no dievbijības, ir daudzējādi labumi. Pārrunāsim dažus no šiem labumiem, kā tie sīki apskatīti Psalmu grāmatā 128:1-4:
“Svētīgs ikviens, kas To Kungu bīstas un staigā Viņa ceļus!  Tu pārtiksi no savu roku darba, svētīgs tu esi, tev labi klājas!  Tava sieva ir kā auglīgs vīnakoks tavā namā, tavi bērni kā eļļas koka zariņi ap tavu galdu.  Tiešām, tā ir svētīts tas vīrs, kas bīstas To Kungu.”
Un tā – kādi labumi nāk no tā, ka jūs staigājat dievbijībā, saskaņā ar augšminēto Rakstu vietu?
  1. Jūs pārtiksiet no savu roku darba. Citiem vārdiem sakot, jūsu darbs nebūs veltīgs. Dievs jūs virzīs augšup visās jūsu pūlēs, un jūsu darbs ne tikai nesīs augļus, bet jūs no tiem pārtiksiet.
  2. Jūs būsiet laimīgi un apmierināti ar dzīvi. Jūs baudīsiet Tā Kunga svētības.
  3. Jums labi klāsies visās jomās (fiziskā veselība, garīgais stiprums un psihiskā veselība).
  4. Jūsu sieva un bērni būs auglīgi un svētīti.
Šie ir tikai daži no labumiem, kas sagaida ikvienu, kas būs drosmīgs, lai staigātu dievbijībā. Ja jūs vēlaties visas šīs lietas savā dzīvē, atliciniet šodien laiku un pārbaudiet savu sirdi, vai jūs staigājat dievbijībā un Tā Kunga ceļos. Šis ir Dieva vārds jums šodien!Daudz svētību jums, Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lūgšana – tā ir elpa vai debesu aromāts, kurš pavada mūsu dzīvi un darbību

    Lūgšana – tā ir dzīvinošā debesu smarža. Kā ticīgie, mēs varam būt darbīgi, mēs varam darīt daudz un dažādas vajadzīgas lietas, bet bez lūgšanas, visas mūsu darbības būs bez debesu dzīvības smaržas. Aplūkosim mākslīgās puķes: tās ir skaistas, bet tām nav smaržas. Mēs varam nelūgt un darināt skaistas lietas, bet tādā gadījumā, šīs lietas nepavadīs dzīvības smarža, debesu aromāts, uz tām nebūs debesu zīmoga. Ja tie būtu dzīvie ziedi, tiem būtu aromāts.
  • Kā mēs varam staigāt piedošanā

    Beidz attaisnot savu aizvainojumu.Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo aizvainojumu. Savukārt, ja mēs izsūdzam jebkādu aizvainojuma izpausmi un uzlūkojam to kā grēku Dieva priekšā, tad mēs nostājamies uz piedošanas ceļa. Iespējams, ar mums ir rīkojušies negodīgi, bet tas tik un tā nedod mums tiesības nepiedot. Ja mūsu reakcija uz notiekošo nav tīkama Dievam, – un nepiedošana nekad nevar Dievam patikt, – mums ir jānožēlo šis grēks un jālūdz Viņam piedošana.
  • Jēzus ir mūsu patiesās kalpošanas piemērs

    Mēs redzam, ka Jēzum bija nopietnas grūtības Viņa dzīves laikā šeit uz zemes, bet Viņš tām nepiegrieza vērību. Jēzus bija aizņemts ar kalpošanu Tēvam un tiem, kam Viņš bija sūtīts. Kalpojot cilvēkiem, Dievs rūpējās par to, lai cilvēki kalpotu Jēzum. Dievs piepildīja Jēzus vajadzības caur kalpošanu citiem.Kad mēs kalpojam cilvēkiem, tad Dievs parūpēsies, lai cilvēki kalpotu mums. To ko mēs sējam, mēs noteikti pļausim. Mēs kalpojam cilvēkiem, ne tāpēc, ka mums nav savu problēmu. Mēs kalpojam cilvēkiem, tāpēc, ka tas ir tīkami Dievam. Un kad mēs kalpojam, neskatoties uz to, ka mums pašiem ir problēmas, vajadzības un rūpes, tad Dievs parūpēsies par to, lai arī citi cilvēki, pat tie par kuriem mēs pat nenojaušam, kalpotu mums, lai piepildītu mūsu vajadzības.
  • Nepareiza motivācija III

    Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu.
  • Cik svarīgi ir būt dievbijībā

    Bībele māca, ka gudrības sākums ir bijība Tā Kunga priekšā.Kamēr nav dievbijības, nevar būt runa par gudrības garu vai atklāsmi no Dieva. Tāda dievišķa gudrība, kas liek jūsu sejai mirdzēt arī dzīves tumšajos brīžos un liek jūsu zvaigznei spīdēt spožāk par spīti dzīves nelabvēlīgajiem apstākļiem, rodas no dievbijības.
  • Ja cilvēks nekalpo Dievam, tad agrāk vai vēlāk tāds cilvēks atdzisīs savā mīlestībā uz Dievu, un aizies no Viņa!

    Kalpošana Dievam – tas ir viens no veidiem, kā es varu uzturēt normā savu garīgo stāvokli. Viens no garīgās izaugsmes veidiem – tā ir kalpošana Dievam. Ja cilvēks visu laiku tikai saņem un saņem, bet no sevis neko neatdod, tāds cilvēks nomirs. Tāpēc, ir tik svarīgi kalpot Dievam.