Kādi labumi nāk no tā, ka jūs staigājat dievbijībā?

Labdien, draugi! Šodien es vēlos turpināt stāstīt par dievbijības vietu Dieva bērna dzīvē. Svētības, kas nāk no dievbijības un gaitām ar To Kungu, nevar novērtēt par augstu. Kā jau mēs redzējām vakar, Bībele māca, ka gudrība sākas ar dievbijību.Gudrībai, kas nāk no dievbijības, ir daudzējādi labumi. Pārrunāsim dažus no šiem labumiem, kā tie sīki apskatīti Psalmu grāmatā 128:1-4:
“Svētīgs ikviens, kas To Kungu bīstas un staigā Viņa ceļus!  Tu pārtiksi no savu roku darba, svētīgs tu esi, tev labi klājas!  Tava sieva ir kā auglīgs vīnakoks tavā namā, tavi bērni kā eļļas koka zariņi ap tavu galdu.  Tiešām, tā ir svētīts tas vīrs, kas bīstas To Kungu.”
Un tā – kādi labumi nāk no tā, ka jūs staigājat dievbijībā, saskaņā ar augšminēto Rakstu vietu?
  1. Jūs pārtiksiet no savu roku darba. Citiem vārdiem sakot, jūsu darbs nebūs veltīgs. Dievs jūs virzīs augšup visās jūsu pūlēs, un jūsu darbs ne tikai nesīs augļus, bet jūs no tiem pārtiksiet.
  2. Jūs būsiet laimīgi un apmierināti ar dzīvi. Jūs baudīsiet Tā Kunga svētības.
  3. Jums labi klāsies visās jomās (fiziskā veselība, garīgais stiprums un psihiskā veselība).
  4. Jūsu sieva un bērni būs auglīgi un svētīti.
Šie ir tikai daži no labumiem, kas sagaida ikvienu, kas būs drosmīgs, lai staigātu dievbijībā. Ja jūs vēlaties visas šīs lietas savā dzīvē, atliciniet šodien laiku un pārbaudiet savu sirdi, vai jūs staigājat dievbijībā un Tā Kunga ceļos. Šis ir Dieva vārds jums šodien!Daudz svētību jums, Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Netērējiet savu laiku veltīgi, ieguldiet to tajā, kas pārdzīvos jūsu laiku uz zemes

    Nosūtiet savus dārgumus uz debesīm, ieguldot sevi un savus resursus tajos, kuri turp dodas. Daudzi krāj dārgumus un mantu tikai priekš sevis šeit uz zemes un nekļūst bagāti Dievā. Bībele tādus cilvēkus sauc par neprātīgiem:«Bet Dievs uz viņu sacīja: tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis? Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā.» (Lūka 12: 20-21).
  • Praktiskā ticība pieprasa, lai mēs esam pateicīgi Dievam un citiem cilvēkiem

    Bez tam, es gribu lai mēs pamanām kaut ko vairāk. Jēzus teica: „Tava ticība tev ir palīdzējusi”. Bībeles tulkojumā krievu valodā – „ Tava ticība tevi ir izglābusi”. Tulkojumā angļu valodā šī Rakstu vieta skan nedaudz savādāk: „Tava ticība ir darījusi tevi veselu”, citā Bībeles tulkojumā šis pants ir tulkots „Tava ticība ir darījusi tevi neskartu”. Varētu teikt, ka šis cilvēks jau bija vesels. Bet, patiesībā, šis cilvēks atnāca pateikties Jēzum par to, ka Viņš atbrīvoja viņu no spitālības. Tādā gadījumā, par kādu vēl veselību Jēzus šeit runā? Runa ir par to svētību, kura ir domāta tikai pateicīgiem cilvēkiem, un kuru nesaņēma pārējie deviņi spitālīgie savas nepateicīgās sirds dēļ. Tikai viens no desmit samariešiem tika apbalvots ar šo svētību.
  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā

    Bībelē ir teikts, ka Dievs valda pār visu – gan debesīs gan uz zemes. Kad mēs lasām 1-mo Mozus grāmatu, mēs redzam, ka Dieva radīja cilvēku, un tur pat mēs lasām par mērķi, uzdevumu vai Dieva nodomu, kāds Dievam ir attiecībā uz cilvēku. Dievs radīja cilvēku tālab, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu to Dieva labad. Tāpēc, sākotnējais Dieva nodoms un sākotnējais Dieva uzdevums cilvēkam ir saistīts ar to, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu zemi Dieva labad. Par to ir teikts 1-jā Mozus grāmatā 1:26-28:
  • Es visu spēju, Tā spēka kas mani dara stipru!

    Saskaņā ar Dieva vārdu, mums jau ir dāvāts viss, kas mums ir vajadzīgs, lai mēs īstenotos šajā dzīvē. Mums jau ir dāvāts no Dieva viss, kas nepieciešams pilnvērtīgai dzīvei. Nav tādas vajadzības mūsu dzīvē, par kuru Dievs vēl nebūtu parūpējies. Vienīgais kas mums vajadzīgs, tas ir iepazīt Dievu un Viņa dārgos apsolījumus, lai mēs varētu pārvarēt pasaulē valdošo iekāri un īstenot savu aicinājumu Dievā.“Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē”.
  • Ticības apliecinājuma princips

    Dievs palīdzēja Ābrahāmam noticēt Dievam, Kurš neesošu sauc par esošu. Tas arī ir ticības apliecinājuma princips. Dievs sauc to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu. Kad Dievs nosauca Ābrāmu par Ābrahāmu, viņam tajā laikā vēl nebija mantinieka. Bet, neskatoties uz to, pateicoties jaunajam vārdam, Ābrahāms sāka pats sevi saukt par „tēvu daudzām tautām”. Un katru reizi, kad viņš pats sāka sevi tā saukt vai arī kad viņu sauca kāds cits, skanēja apliecinājums tam, ko Dievs bija ieplānojis – Ābrahāms kļūs par tēvu daudzām tautām. Mēs redzam, ka Ābrahāms „pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām…”
  • Mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu

    Pašā smagākajā Viņa dzīves brīdī, kad Jēzus sirdī notika nopietna iekšējā cīņa attiecībā pret to, pieņemt Dieva gribu vai arī atlikt to sāņus, Jēzus ar Savu piemēru parādīja mums to, ka, pat ja tas prasīs no mums iet caur sāpēm un ciešanām, – mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu.„Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.”(Mateja 26:39).“……Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!”(Lūkas 22:42).