Kādi labumi nāk no tā, ka jūs staigājat dievbijībā? II

„Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.”Mēs jau daudz esam runājuši par ticības lomu un staigāšanu mīlestībā šajās pēdējās dienās. Šodien mēs uzsāksim sarunu par pestīšanas cerības lomu. Ticība ir vajadzīga tagadnei, pašreizējam brīdim. Ticībā, neatkarīgi no tā, kas notiek mums visapkārt, mums jau šobrīd ir dots miers. Ticībā mēs jau šobrīd ieejam Dieva mierā.

Kā sāls mēs novēršam jebkādu pagrimumu mūsu sabiedrībā caur to, ka mēs palīdzam cilvēkiem slāpt vai alkt pēc Dieva un Dieva vārda. Pēc tam, kad cilvēks ir ēdis ko sāļu, viņam rodas vēlēšanās vai alkas dzert(slāpes). Tieši tāpat tas notiek arī ar mums, ja mēs kā Dieva vēstneši pildīsim savu lomu kā zemes sāls, tad cilvēki arvien vairāk un vairāk jutīs slāpes vai alks pēc Dieva un Dieva vārda.

Lūgšana – tā ir ļoti svarīga un nepieciešama mūsu garīgās dzīvības sastāvdaļa, tāpat, kā elpošana ir svarīga mūsu fiziskajai dzīvībai. Citiem vārdiem sakot, lūgšana – tā ir mūsu garīgā elpa. Tas, kurš neelpo, ir miris. Tieši tādā pat veidā, lūgšana – tas ir tas, kas dod mums dzīvību garīgā plānā. Tātad, bez lūgšanas mēs garīgi esam miruši. Šī gada laikā mēs daudz esam runājuši par kalpošanu Dievam, un arī tas ir ļoti svarīgi.Vajag kalpot Dievam! Vajag kalpot cilvēkiem! Bet bez efektīvas lūgšanas mēs nekad nespēsim būt efektīvi kalpošanā Dievam un cilvēkiem. Atcerieties to!

Lieta tajā, ka labvēlība jāsēj ne tikai attiecība uz citiem cilvēkiem, bet arī attiecībā uz Dievu un Viņa darbiem virs zemes. Valstības svētību līmenis, kurš darbosies tavā dzīvē, būs atkarīgs no tā, kāda būs tava attieksme pret Valstības lietām.„Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi, jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos, lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,”(Psalms 102 :14-16).

„Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem” (Mateja 5:43-45).Ja visi cilvēki dzīvotu pēc mīlestības baušļiem, tad uz mūsu zemes būtu mazāk bēdu un traģēdiju. Ja cilvēki viens par otru rūpētos, nevis meklētu tikai savu labumu, tad uz zemes būtu daudz mazāk asaras.

„… Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus …” (Jāņa 15:16).Teiciens „lai jūs ejat” norāda mums uz to, ka Dievs vēlas redzēt augļus mūsu dzīvē – caur mūsu darbībām un aktivitāti, caur mūsu esību šai pasaulē.