Kāpēc mums nepieciešama labvēlība?

Dārgie mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji, lai pieaug Tā Kunga žēlastība un labvēlība priekš jums šai dienā!Mēs turpināsim apspriest jautājumu par Dieva labvēlības spēku. Šodien turpināsim runāt par to, kāpēc mums nepieciešama labvēlība. Aplūkosim sekojošas rakstu vietas:
„Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās, sendienās, ar paša roku. Svešas ciltis Tu esi padzinis, bet viņus dēstījis to vietā, tautas esi sagrāvis, bet viņiem licis izplesties. Un nevis ar savu zobenu tie iekaroja zemi, nedz viņu elkonis tiem bija par palīgu, nē, bet Tava labā roka, Tavs elkonis un Tava vaiga gaisma, tāpēc ka Tu viņus mīlēji!”    (Psalms 44: 2-4). „No tā es zināšu, ka Tev labs prāts uz mani, ka Tu neļausi ienaidniekiem gavilēt par mani. Tu mani uzturēsi manā nenoziedzībā un liec man stāvēt Tava vaiga priekšā mūžīgi.”(Psalms 41:12-13).
No šiem fragmentiem varam izdarīt sekojošus secinājumus:
  • Nav svarīgi, cik tev ir ienaidnieku (konkurentu), ja Dievs ir tev labvēlīgs, tu tik un tā kļūsi veiksmīgs.
  • Labvēlība dara tevi par cietu riekstu priekš taviem ienaidniekiem.
  • Labvēlība dara tevi par uzvarētāju dzīves kaujās un garantē dzīvē pilnīgu uzvaru.
  • Labvēlība pasargā tevi no dzīves traģēdijām, pasargā tevi no apvainojumiem un sātana ņirgāšanās.
  • Labvēlībā tu vari tikt  aizvests no tās vietas, kurā stāvi šodien, uz vietu, kurā paredzējis tev būt Dievs.
  • Citiem tas būs acīmredzams, it īpaši taviem ienaidniekiem, ka Dievs ir tev labvēlīgs.
Jāzeps bija kā piemērs tam, par ko pašlaik runājam. Dievs bija Jāzepam labvēlīgs, un tas labvēlīgi noskaņoja citus cilvēkus pret viņu.
    • Tēvs jo īpaši mīlēja Jāzepu.
    • Potifars – Jāzepa kungs – nolika viņu par pārvaldnieku pār visu savu namu.
    • Cietumā Jāzeps tika norīkots par galveno, un visi izturējās pret viņu ar cieņu.
    • Faraons iecēla Jāzepu par pārvaldnieku pār visu Ēģiptes tautu.
    • Labvēlība vienā mirklī pārcēla Jāzepu no cietuma,- troņa pakājē.
Lūk, ko faraons teica Jāzepam:
„Tu būsi pārvaldnieks manā namā, un visai manai tautai būs pakļauties taviem vārdiem, tikai par troņa tiesu es būšu lielāks par tevi.”(1.Mozus 41:40).
Jāzepa dzīve mainījās brīdī, līdzko viņu skāra Dieva labvēlība. Dievs bija viņam labvēlīgs, tālab visi dzīves apstākļi darbojās viņa labā. Visi dzīves pārbaudījumi sekmēja Jāzepa labklājību. Lai arī par tevi tiek teikts, ka visi dzīves apstākļi darbojās tavā labā, un visi pārbaudījumi dzīvē sekmēja tavu labklājību. Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs vēlas, lai Viņa bērni palīdz Viņam vajadzību atrisināšanā! II

    „Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).Šajā Rakstu vietā Dievs runā par to, ka, ja mēs nemainīsim savu attieksmi pret Viņa aicinājumu, tad arī Viņš neklausīsies mūsos tad, kad mēs skriesim pie Viņa ar savām vajadzībām.
  • Dzīves īslaicīgums

    Viss, par ko mēs līdz šim runājām ir savā starpā saistīts. Dzīve – tas ir laiks. Dzīve – tas ir mērķis. Dzīve – tas ir pārbaudījums. Dzīve – tā ir uzticēšanās. Dzīve ir – īslaicīga.Šī pasaule nav tavas mājas. Tu uz zemes nedzīvosi mūžīgi. Bībele saka, ka mūsu pilsonība ir debesīs, no kurienes mēs gaidām mūsu Kungu Jēzu Kristu. Tas nozīmē, ka tev nemaz nav tik daudz laika. Bībele saka, ka dzīve līdzinās tvaikam.
  • Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki! II

    Ja mēs iemācīsimies novērtēt un turēt dārgu visu to, ko Dievs dara mūsu dzīvē, tad par dabīgu lietu mums kļūs upurēt vai celt altāri Dievam.Zini, ka tad, kad runa iet par uzupurēšanos, Dievs nekad – nekad nelūgs tev to, kā tev nav! Viņa mīlestība to nepieprasa, Dieva mīlestība – nav vardarbīga. Ja tu pa īstam mīli cilvēku, tu nekad nelūgsi viņam to, kā viņam nav.Aizmirsti par to, kā tev nav, un koncentrējies uz to, kas tev ir. Esi pārliecināts, ka tev pieder daudz!
  • Dievs atklāj savu plānu pakāpeniski

    Mēs runājām par to, ka Dievam ir konkrēts plāns ar konkrētu uzdevumu katram cilvēkam. Taču Dievs atklāj savu plānu pakāpeniski.Dievs Savu plānu Saviem bērniem atklāj tādā mērā vai atkarībā no tā, kā tie sasniedz briedumu un kļūst spējīgi pieņemt no Viņa rokas to, ko Viņš priekš tiem ir sagatavojis. Dotajā brīdī, kad Dievs soli pa solim atklāj mums Sava plāna detaļas, mēs varam pieradināt sevi staigāt paklausībā tajās sfērās, kurās Dievs mums jau ir atklājis Savu gribu. Un šajā laikā mēs varam vienkārši uzticēties Dievam Viņa suverēnā plāna īstenošanai mūsu dzīvē.
  • Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

    Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība.