Kāpēc mums nepieciešama labvēlība?

Dārgie mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji, lai pieaug Tā Kunga žēlastība un labvēlība priekš jums šai dienā!Mēs turpināsim apspriest jautājumu par Dieva labvēlības spēku. Šodien turpināsim runāt par to, kāpēc mums nepieciešama labvēlība. Aplūkosim sekojošas rakstu vietas:
„Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās, sendienās, ar paša roku. Svešas ciltis Tu esi padzinis, bet viņus dēstījis to vietā, tautas esi sagrāvis, bet viņiem licis izplesties. Un nevis ar savu zobenu tie iekaroja zemi, nedz viņu elkonis tiem bija par palīgu, nē, bet Tava labā roka, Tavs elkonis un Tava vaiga gaisma, tāpēc ka Tu viņus mīlēji!”    (Psalms 44: 2-4). „No tā es zināšu, ka Tev labs prāts uz mani, ka Tu neļausi ienaidniekiem gavilēt par mani. Tu mani uzturēsi manā nenoziedzībā un liec man stāvēt Tava vaiga priekšā mūžīgi.”(Psalms 41:12-13).
No šiem fragmentiem varam izdarīt sekojošus secinājumus:
  • Nav svarīgi, cik tev ir ienaidnieku (konkurentu), ja Dievs ir tev labvēlīgs, tu tik un tā kļūsi veiksmīgs.
  • Labvēlība dara tevi par cietu riekstu priekš taviem ienaidniekiem.
  • Labvēlība dara tevi par uzvarētāju dzīves kaujās un garantē dzīvē pilnīgu uzvaru.
  • Labvēlība pasargā tevi no dzīves traģēdijām, pasargā tevi no apvainojumiem un sātana ņirgāšanās.
  • Labvēlībā tu vari tikt  aizvests no tās vietas, kurā stāvi šodien, uz vietu, kurā paredzējis tev būt Dievs.
  • Citiem tas būs acīmredzams, it īpaši taviem ienaidniekiem, ka Dievs ir tev labvēlīgs.
Jāzeps bija kā piemērs tam, par ko pašlaik runājam. Dievs bija Jāzepam labvēlīgs, un tas labvēlīgi noskaņoja citus cilvēkus pret viņu.
    • Tēvs jo īpaši mīlēja Jāzepu.
    • Potifars – Jāzepa kungs – nolika viņu par pārvaldnieku pār visu savu namu.
    • Cietumā Jāzeps tika norīkots par galveno, un visi izturējās pret viņu ar cieņu.
    • Faraons iecēla Jāzepu par pārvaldnieku pār visu Ēģiptes tautu.
    • Labvēlība vienā mirklī pārcēla Jāzepu no cietuma,- troņa pakājē.
Lūk, ko faraons teica Jāzepam:
„Tu būsi pārvaldnieks manā namā, un visai manai tautai būs pakļauties taviem vārdiem, tikai par troņa tiesu es būšu lielāks par tevi.”(1.Mozus 41:40).
Jāzepa dzīve mainījās brīdī, līdzko viņu skāra Dieva labvēlība. Dievs bija viņam labvēlīgs, tālab visi dzīves apstākļi darbojās viņa labā. Visi dzīves pārbaudījumi sekmēja Jāzepa labklājību. Lai arī par tevi tiek teikts, ka visi dzīves apstākļi darbojās tavā labā, un visi pārbaudījumi dzīvē sekmēja tavu labklājību. Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus IV

    Dažreiz šīs grūtības var izpausties caur slimību vai kādu kaiti. Svarīgi būtu atzīmēt vēl reiz, ka ne katra slimība norāda uz to, ka cilvēka dzīvē ir grēks. Dievs nesūta slimības mūsu dzīvē, lai caur to mācītu mūs ( diemžēl par to māca daudzi sludinātāji, bet tas neatbilst patiesībai). Tāds apgalvojums vienkārši nav patiess.„ 2 Viņa mācekļi Viņam jautāja: “Rabi, kas ir grēkojis, viņš pats vai viņa vecāki, ka viņš neredzīgs piedzimis?”3 Jēzus atbildēja: “Ne viņš ir grēkojis, ne viņa vecāki, bet Dieva darbiem vajag parādīties viņā.” (Jāņa2:2-3)
  • Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu! II

    Nesalīdzini sevi ar citiem cilvēkiem, bet pastāvīgi pārbaudi sevi attiecībā uz uzticību Dievam. Vai esi uzticams attiecībā uz to resursu pārvaldi, kurus Dievs tev uzticējis?Jēzus līdzībā par talentiem ir teikts, ka pēc tam, kad kungs atgriezās un saņēma atskaiti no pirmajiem diviem kalpiem, kuri pavairoja saņemtos talentus, viņš ne tikai paslavēja kalpus par uzticību, bet svētīja un paaugstināja tos: „Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu.”
  • Dzīve – tas ir pārbaudījums II

    Dievs pārbauda mūs, lai zinātu, kas atrodas mūsu sirdī.Mēs zinām, ka Dievs zina visu. Tad jums var rasties jautājums: vai Dievs nezin, kas atrodas manā sirdī? Vai tad Bībelē nav rakstīts, ka visas manas domas ir zināmas Dievam? Ja tas ir tā, tad priekš kam Dievam vajag zināt ar ko ir piepildīta mana sirds? Jā, Dievam ir zināms viss un Viņš zina, kas ir tavā sirdī. Bet Dievs vēlas, lai es pats ieraudzītu un uzzinātu, kas atrodas manā sirdī.
  • Jēzus un Dieva griba

    Jēzus ir kā modelis vai piemērs mums it visā. Viņš ir mūsu ticības Autors, Iesācējs un Piepildītājs. Tālab, Jēzus ir atstājis mums piemēru, – lai mēs varētu sekot Viņa pēdās.„Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām.”(1.Pētera 2:21).Jau pašā savas zemes dzīves sākumā Jēzus Savā sirdī skaidri apjauta un saprata Savu mērķi. Savā Garā Jēzus kvēloja neparastā dedzībā darboties Sava Debesu Tēva biznesā( darbā).
  • Netērējiet savu laiku veltīgi, ieguldiet to tajā, kas pārdzīvos jūsu laiku uz zemes

    Nosūtiet savus dārgumus uz debesīm, ieguldot sevi un savus resursus tajos, kuri turp dodas. Daudzi krāj dārgumus un mantu tikai priekš sevis šeit uz zemes un nekļūst bagāti Dievā. Bībele tādus cilvēkus sauc par neprātīgiem:«Bet Dievs uz viņu sacīja: tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis? Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā.» (Lūka 12: 20-21).
  • Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu?

    Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana – ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži, cilvēki cenšas atklāt savu aicinājumu, bet tajā pašā laikā, viņi neņem vērā šīs mazās detaļas, no kurām sastāv viss process. Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, jo viņiem nav redzējums par savu dzīvi, vai arī viņiem nav sapratne, kā piepildīt šo redzējumu. Tāpēc, mēs centīsimies ar to visu tikt skaidrībā.Pirmais, kas mums būtu jāzina, ir tas, – ka esam dzimuši, lai risinātu noteiktu uzdevumu. Bībele runā par to, ka mūsu dzīvei ir noteikts mērķis un nozīme. Jūs neesat nejaušība! Jūs piedzimāt uz šīs zemes, ne dēļ tā, lai vienkārši aizņemtu kādu vietu un elpotu gaisu. Jums ir misija, kuru ir nepieciešams piepildīt un ir ceļš, pa kuru ir jānoiet. Jūs esat radīti tam, lai izrādītu rūpes un esat glābti, lai kalpotu. Par to tiek runāts daudzās Bībeles rakstu vietās. Konkrētāk, mēs runāsim par to, ko Pāvils ir uzrakstījis vēstulē Efeziešiem 2: 10: