Kāpēc mums nepieciešama labvēlība? II

 Lai jums laba diena, draugi! Dieva labvēlības spēku nedrīkst novērtēt par zemu. Lūk, tāpēc mēs jau vairākas dienas runājam par šo svarīgo tēmu. Labvēlība ir visu tavu problēmu atrisinājums – garīgo, fizisko, materiālo un finansu. Mēs redzam to piemērā ar Israēla bērnu dzīves stāstu.
„Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus.”(2.Mozus 12:36).
Kad Dievs bija labvēlīgs Israēla bērniem, viņi vienā dienā paņēma milzīgu daudzumu ēģiptiešu zelta un sudraba. 400 gadus Israēla bērni strādāja Ēģiptē par grašiem, viņus apspieda, par viņiem ņirgājās, viņus izsmēja. Tomēr, vienā mirklī Dieva labvēlība atgrieza viņiem visu to, ko ēģiptieši bija ieturējuši no viņiem. Tā visa rezultātā, viņi acumirklī kļuva bagāti.
„un izveda Savus ļaudis ar visu sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs. (Psalms 105:37).
Labvēlība nostiprināja izraēliešu finansiālo labklājību. Lūk, ko mums dod Dieva labvēlība. Mums visiem tā ir nepieciešama. Lai kļūtu par tīkamu Dievam, pat Jēzum bija vajadzīga labvēlība.
„Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem. (Lūkas 2:52)
Labvēlība ir tavs mantojums Dievā. Stāv rakstīts:
„Jo Tu, Kungs, svētī taisno un pušķo viņu ar žēlastību kā ar bruņām.”(Psalms 5:13).
Nepalaid garām savā dzīvē šo acīmredzamo Dieva mantojumu. Šodien pateicies Dievam par to, ka Viņš tevi svētī un ieskauj Savā labvēlībā. Pieņem Viņa labvēlību tajā tavas dzīves sfērā, kurā tev šķiet, ka viss stāv uz vietas, un tu ieraudzīsi, ka atnāks Dievišķa virzība un izrāviens. Lai Dievs tevi svētī! Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Grēks ir ļaunuma sākums

    „Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1Jāņa 3:8).Sātans neieredzēja Dievu un visu to, kas pagodināja Dievu, tāpēc viņš kārdināja Ādamu un Ievu, kuri atspoguļoja Dieva slavu uz zemes. Neskatoties uz to, ka Ādamam un Ievai bija dota griba un izvēles tiesības, viņi izlēma pakļauties ienaidnieka balsij, nevis paklausīt Dievam. Tā rīkojoties, viņi pakļāva sevi un visas nākamās paaudzes grēkam. Viņi pārdeva sevi un visus savus pēcnācējus nāves rokās. No tā brīža, nāve sāka valdīt pār cilvēkiem.
  • Nepateicība – tas ir grēks, kura dēļ cilvēks var zaudēt Dieva svētības

    Cik reizes tu šīs nedēļas laikā prasīji Dievam palīdzību? Un šai mēnesī, šī gada laikā? Tu sauci uz Dievu, un Viņš tev atbildēja. Neatkārto šo deviņu israēliešu kļūdu, kuri tika dziedināti no spitālības, bet aizmirsa Dievam pateikties par to. Esi pateicīgs Dievam par visu!
  • Būt par kristieti – tā ir atbildība

    Dievs paceļ, paaugstina tieši tos, kuri piekrīt kļūt atbildīgi. Par to Jēzus saka nākamajā fragmentā.«Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.» (Мat.25:29-30)
  • Par piedošanas spēku un svarīgumu

    Piedošana – tā ir tā, bez kuras dzīve uz šīs zemes pārvērstos par elles mocībām.Ik pa laikam katrs cilvēks saskaras ar piedošanas jautājumu un tās nepieciešamību.Mums patīk vārds „piedošana” brīžos, kad mums jāsaņem piedošana. Bet tad, kad no mums tiek prasīts piedot kādam – dot no sevis, – tad mums bieži vien to negribas darīt.
  • Mūsu pašu grēki un citu cilvēku grēki ir galvenais traģēdiju iemesls

    Vairums traģēdiju un dabas katastrofu uz zemes, kas katru dienu paņem milzum daudz cilvēku dzīvību, ir zemes reakcija uz netaisnību, ko dara uz zemes dzīvojošie cilvēki.“ Jums nebūs sagānīt to zemi, kurā jūs dzīvojat, jo asinis zemi apgāna, un zemi nevar salīdzināt to asiņu dēļ, kas tur izlietas, kā vienīgi ar tā asinīm, kas tās izlējis. Tad nu nepadariet zemi, kurā jūs dzīvojat, nešķīstu, jo tur Es arī dzīvoju jūsu vidū; jā, Es, Tas Kungs, dzīvoju Israēla bērnu vidū.” ”. (4.Moz. 35:33-34).
  • Ko mums dod izrāviens?

    Izrāviens pārceļ mūs no vājības spēkā. Šī vīrā, kas bija tizls no mātes miesām, pēdas un krumšļi bija nespēcīgi, tāpēc viņš nevarēja staigāt. Kad Dievs viņam deva izrāvienu, pēdas un krumšļi momentā kļuva stingri. «…un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri» (Ap.d.3:7). Vājās vietas jūsu dzīvēs kļūs stipras no šīs dienas Jēzus Kristus Vārdā. Pēc izrāviena vājais patiešām varēs teikt : «Es esmu spēcīgs!»