1. Koncentrēšanās uz laicīgām lietām, uz īslaicīgām pasaulīgām vērtībām. Riebums un nicinoša attieksme pret garīgām lietām.
Tādi cilvēki nedzīvo saskaņā ar mūžīgām Dieva vērtībām, viņi ir pārņemti ar pārejošām materiālām vērtībām. Jautājums par mūžību un Dieva vērtībām tādiem cilvēkiem atrodas pēdējā vietā, vai arī viņi vispār par to nedomā.
Cilvēki, kuri atrodas girgaziešu gara ietekmē, pret garīgām vērtībām attiecas ar nevērību un dusmām. Tādiem cilvēkiem zemāk aprakstītais fragments no Bībeles nerada nekādu interesi.
„Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā. Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsit līdz ar Viņu. Tāpēc nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei: netiklību, nešķīstību, kaisli, ļauno iekāri un mantkārību; tā ir elku kalpība. Viņu dēļ nāk Dieva dusmība pār nepaklausības dēliem, kuru vidū arī jūs kādreiz esat staigājuši, kad jūs vēl tanīs dzīvojāt.” (Kolosiešiem 3:1-7).
Bībele – ir apbrīnojama grāmata, kurā ir atbildes uz visiem jautājumiem. Bet cilvēki, tā vietā, lai pārdomātu Dieva patiesību un mainītos, tieši pretēji, izraujot bībeliskos pantus no konteksta, meklē attaisnojumu visām savām darbībām, arī grēcīgām. Svarīgi ir saprast, ka Bībelei ir viens mērķis no Dieva un šis mērķis ir saistīts ar to, lai cilvēks tiktu pārveidots Dieva līdzībā un kļūtu par instrumentu, kurš atjauno un nostiprina Dieva Valstību uz šīs zemes. Dievs vēlas, lai Viņa bērni saprastu, ka tieši šī mērķa dēļ Viņš mūs ir nolicis uz šīs zemes. Iepriekš minētā rakstu vieta no Bībeles aicina mūs domāt un pārdomāt par to, kas ir augšā – par Dievu, par mūžīgo, par garīgo, nevis par pasaulīgo. Girgaziešu gars dara pretējo, – vēloties sasniegt to, lai cilvēks domā par pasaulīgo un īslaicīgo. Bet Bībelē ir teikts, ka cilvēka dzīve nav atkarīga no viņa mantas pārpilnības. Tas, ko šajā pasaulē cilvēki mīl un par ko sajūsminās, Dievam – tā nav nekāda vērtība. Mums ir jāsaprot, ka garīgais pārvalda pasaulīgo. Kad Dievs mums saka, lai mēs domājam par garīgo, nevis par pasaulīgo, tad tas nenozīmē, ka mums nevajadzētu rūpēties par zemes lietām. Dievs mums grib iemācīt Savus principus, kas mūs padara spējīgus tikt galā ar to, kas notiek uz zemes. Bībelē ir teikts, ka Dievs mūs Jēzū Kristū ir nolicis debesīs – augstāk par visiem garīgajiem valdniekiem. Ja mēs domāsim tikai par pasaulīgajām zemes lietām (ko cenšas panākt girgaziešu gars), tad mūs satvers šīs pasaules tumsas valdnieki, padebešu ļaunie gari. Tāpēc man ir jādomā par Dieva gribu, par to, Kurš ir augšā – jo tas man palīdzēs skatīties uz lietām, kas notiek uz zemes no debesu pozīcijas, no tā pozīcijas, kurš sēž debesīs, kuru
„Dievs ir augšāmcēlis līdz ar Kristu”. Jēzus teica:
„Kas nāk no augšienes, tas ir pār visiem; kas ir no zemes, ir no zemes, un viņa runa ir no zemes. Kas nāk no debesīm, tas ir pār visiem.”(Jāņa 3:31).
Jēzus mūs aicina skatīties uz zemi no tā pozīcijām, kurš debesīs sēž Kristū. Dieva mūžīgie mērķi ir augstāki par visu pasaulīgo.
„Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsit līdz ar Viņu.”(Kolosiešiem 3:4).
Daudzi ticīgie šo Rakstu vietu saprot tā, – ka Dieva godība parādīsies tikai tad, kad Jēzus atnāks uz zemi otro reizi. Bet šī Rakstu vieta liecina mums par to, ka Dievs vēlas izliet Savu slavu mūsu dzīvē jau tagad. Kā rezultāts mūsu pārdomām par to, kas Augšā, būs Dieva godības parādīšanās mūsu dzīvē. Mēs varam baudīt un redzēt Dieva godības izpausmi, dzīvojot uz zemes. Jo vairāk mēs domāsim par Kristu, jo vairāk Dieva godība vai slava būs mūsu dzīvē, – jo Kristus jau ir ietērpts Dieva godībā. Mums jātiecas uz to, lai mūsu dzīve tiktu piepildīta ar Dieva godību, un lai caur mūsu dzīvi šī godība tiktu demonstrēta pasaulei. Bībelē ir teikts, ka visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības. Cilvēces problēma ir tajā, ka, grēkā krišanas dēļ, cilvēki ir pazaudējuši Dieva godību. Bet, Jēzus tieši tāpēc arī atnāca, lai atgrieztu mums šo godību un caur mums piepildītu zemi ar Dieva godības atziņu. Mums jāiedziļinās pārdomās par Dievu un Viņa Vārdu. Tas palīdzēs mums saprast sevi un savu vietu Dievā. Bībelē ir teikts:
„Mēs zinām: kad mūsu laicīgais telts mājoklis būs nojaukts, tad mums ir ēka no Dieva, mājoklis, kas nav rokām taisīts, bet mūžīgs debesīs. Šeit mēs nopūšamies, ilgodamies būt ietērptiem savā mājoklī, kas ir no debesīm, tiešām, ja būsim ietērpti, tad nebūsim kaili. Šinī teltī būdami, mēs nopūšamies un panesam grūtības, jo negribam tapt izģērbti, bet pārģērbti, lai to, kas mirstīgs, pārņem dzīvība. Bet Dievs ir tas, kas mūs tam sagatavojis, Viņš arī mums devis Garu par ķīlu. Tāpēc mēs arvien turam drošu prātu un zinām: kamēr mājojam miesā, mēs esam svešumā, tālu no Tā Kunga. Jo mēs dzīvojam ticībā, ne skatīšanā.” (2. Korintiešiem 5:1-7).
Šajā Rakstu vietā Pāvils runā par mūsu fizisko ķermeni – mājokli, kurā dzīvo cilvēks. Pāvils saka, ka viņš gaida to brīdi, kad varēs pamest šo ķermeni un ieiet Dieva godībā. Pāvils runā arī par to, ka pagaidām Dievs mums ir devis Garu par ķīlu, – kurš nav visa pilnība. Tas nozīmē, ka Dievam ir kas nesalīdzināmi vairāk un labāks par to, kas mums ir šobrīd. Un tāpēc mums ir jāpieaug atziņā un jātiecas uz šo Dieva pilnību. Un tieši tāpēc mēs esam radīti, un tieši tāpēc mums jāstaigā ne skatīšanā, bet ticībā. Mums jāpārdomā Dieva Vārds un jādomā par to, kas augšā, – lai sasniegtu Dieva godības pilnību. Ja ticīgais to nezinās un netieksies uz to, lai sasniegtu pilnību Dievā, tad viņš ļoti ātri atsals vai pārvērtīsies par parastu reliģiozu cilvēku. Un girgaziešu gars ir ieinteresēts tajā. Tu nedrīksti ļaut girgaziešu garam apturēt tevi un aizvest atpakaļ. Mums jāatceras, ka mēs dzīvojam pasaulē, bet neesam no šīs pasaules, mēs dzīvojam uz zemes, bet neesam no šīs zemes, bet gan no debesīm. Un sapratne par to palīdzēs mums virzīties uz priekšu, pārvarot grūtības savā ceļā. Jēzus, dzīvojot uz zemes, ļoti skaidri zināja, no kurienes Viņš atnācis, Kas Viņš ir un kurp dodas (lasiet Jāņa Evaņģēlija 13-to nodaļu). Tieši šī izpratne palīdzēja Jēzum būt pārliecinātam par to, ko Viņš dara. Arī mēs spējam to saprast, ja vien domāsim par to, kas Augšā. Tas ietekmēs to, ko mēs runājam, kā reaģējam un rīkojamies. Pārdomājiet savu dzīvi un uzdodiet sev jautājumu: „Par ko es vairāk domāju un ko pārdomāju?”
