Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds?

Es sveicinu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā «Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam!»! Es pasakos Dievam par katru ikvienu no jums un lūdzos, lai nerimstas jūsu slāpes pēc Dieva Vārda un Viņa Gudrības, slāpes pēc sadraudzības ar Viņu, tāpēc, ka Dievs ir mūsu dzīvības avots. Vakar mēs runājām par to, ka mēs varam būt garīgi stipri un uzvarēt sātanu, ja Dieva Vārds mājo mūsos. Cik daudz tevī Vārda, tik arī garīgi stiprs tu būsi. Tāpēc Dieva vēlēšanās ir, lai mēs vairāk un vairāk piepildītos ar Dieva Vārdu. Mēs varam zināt dažādas mācības, bet, kad atnāk problēmas, tad mūsu uzvedība reāli atspoguļo to, kāds vārds un, cik daudz Dieva Vārda ir tevī. Kad manī ir Dieva Vārds un sātans atnāk pie manis, tad šis Vārds, kas ir manī, ir vienīgā cerība un spēks, kas spēj uzvarēt sātanu. Ja manī nemājo Dieva Vārds, tad es nespēšu uzvarēt, un tad manas problēmas paliks iepriekšējā – neatrisinātā stāvoklī. Bet, ja Dieva Vārds mājo manī, tad šis Vārds palīdzēs tikt skaidrībā ar jebkuru situāciju. Kāpēc ticīgu cilvēku dzīvēs ienāk bailes, panika, vilšanās, nogurums, vājums? Tas notiek tāpēc, ka cilvēkā nemājo Dieva Vārds. Bet Dieva vēlēšanās ir tāda, lai mēs būtu piepildīti ar Dieva Vārdu. Kad mēs lasām Vārdu, apzinoties, ka tas mums ir vajadzīgs katru dienu, lai mums būtu gaisma un virziens, tad mums būs stimuls lasīt. Tāpēc, ka vēlos būt garīgi stiprs un spējīgs uzvarēt sātanu, tāpēc, ka vēlos, lai man būtu sapratne, virziens, tāpēc, ka vēlos dzīvot šķīstu dzīvi – tāpēc es arī lasu Dieva Vārdu. Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds? Lai atbildētu uz šo jautājumu, vēlos izmantot vienu ilustrāciju. Es cieši turu savās rokā Bībeli, tāpēc ir sarežģīti to izsist vai izraut no manām rokām. Ja es tikai pieskaros Bībelei vai vāji to turu, tad tā var izkrist no manām rokām. Lai Bībele neizkristu, man tā ir jātur ar visu roku un pieciem pirkstiem. Šie pieci pirksti nozīmē: 
  1. mēs klausāmies Vārdu;
  2. mēs lasām vārdu;
  3. mēs iedziļināmies vārdā;
  4. mēs iemācāmies no galvas Vārdu;
  5. mēs pārdomājam Vārdu.
Pārdomāšana šajā sarakstā ir noslēdzošā, tāpēc, ka attiecas uz visām pārējām sfērām. Es klausos un pārdomāju, es lasu un pārdomāju, es izpētu un pārdomāju, es iemācos no galvas un pārdomāju. Pārdomāšana skar visas šīs sfēras. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Tāpēc, ka visu šo piecu punktu kopums palīdzēs Dieva Vārdam iemājot mūsu sirdīs un uzturēties tur. Daži ticīgie klausās Dieva Vārdu tikai dievkalpojumos, televizorā, radio. Ja mēs dzīvojam tikai šajā līmenī, tad Dieva Vārds nevarēs mājot mūsos, kā vajadzīgs. Jā, mums noteikti ir jāklausās Dieva Vārds, jo Bībele saka, ka ticība atnāk no dzirdēšanas. Kad tu dzirdi svētrunu, tad atnāk ticība, cerība atgriežas, tāpēc mēs mīlam klausīties. Kad mēs klausāmies svētrunu, mums vajadzētu konspektēt, jo tas ir ļoti svarīgi. Tomēr mēs nevaram dzīvot vienīgi šajā līmenī – tikai klausoties. Mums jālasa vārds, jo caur lasīšanu mēs esam sadraudzībā ar Dievu. Klausīšanās ir paredzēta manai ticībai, tāpēc, ka ticība atnāk no Dieva Vārda dzirdēšanas. Lai mana ticība būtu stipra, man patstāvīgi jādzird Dieva Vārds. Bet, tāpat es lasu Dieva Vārdu, lai man būtu sadraudzībā ar Vārda Autoru – Dievu. 
«Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos…» (Коl.3:16).
 Lai Dievs katru ikvienu bagātīgi svētī! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lūgšana – tā ir divpusēja saruna

    Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es paskaidošu kāpēc. Sakiet, lūdzu, ko jūs varat pateikt Dievam tādu, ko Viņš jau nezinātu? Visu to, ko jūs sakāt Dievam, Viņš jau zina. Tev tā šķiet, ka neviens nezina to, caur ko tu šobrīd ej, ka neviens nezina, kādas ir tavas problēmas, ka neviens nezina, cik tev ir grūti. Iespējams, ka neviens neko nezina, bet tikai ne Dievs. Dievs zina visu! Un pat vairāk, – Dievs zina izeju no šīs situācija. Tādā gadījumā, kas ir svarīgāk, atnākt uz lūgšanām, izteikties un aiziet?
  • Lūgšana – tā ir mūsu garīgā elpa

    Lūdz Dievam žēlastību, lai tu varētu organizēt savu efektīvo lūgšanu dzīvi. Esi šodien pret sevi godīgs. Vai tev ir efektīva lūgšanu dzīve, vai arī tava lūgšanu dzīve ir kļuvusi par rutīnu? Bet varbūt tev vispār nav lūgšanu attiecību ar Dievu? Tikai tu vari atbildēt uz šiem jautājumiem. Mēs daudz runājam par lūgšanām, mēs daudz klausāmies par lūgšanām, un mēs domājam, ka zinām, kas ir lūgšana, bet vai mēs praktizējam lūgšanas savā dzīvē? Mēs zinām, ka lūgšana ir nepieciešamas mūsu garīgajai dzīvībai, kā gaiss ir nepieciešams mūsu fiziskajai dzīvībai. Lai lūgtu, ir jābūt uzcītīgam, jābūt centīgam.
  • Ticība – tā ir paklausība Dievam! II

    „Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.”(Ebrejiem 11:6).Mēs runājām par to, ka ticība – tā ir darbība(rīcība) saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt neiespējamo, tas nozīmē – to, kas iespējams tikai Dievam. Dievs neaicina mūs, lai mēs demonstrētu to, uz ko mēs esam spējīgi, bet lai mēs demonstrējam to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc bieži vien Dievs dod mums uzdevumus, kuru izpildīšana bez Viņa būs neiespējama.
  • Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

    Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība.
  • Mēs esam zemes sāls un pasaules gaisma

    Kā sāls mēs novēršam jebkādu pagrimumu mūsu sabiedrībā caur to, ka mēs palīdzam cilvēkiem slāpt vai alkt pēc Dieva un Dieva vārda. Pēc tam, kad cilvēks ir ēdis ko sāļu, viņam rodas vēlēšanās vai alkas dzert(slāpes). Tieši tāpat tas notiek arī ar mums, ja mēs kā Dieva vēstneši pildīsim savu lomu kā zemes sāls, tad cilvēki arvien vairāk un vairāk jutīs slāpes vai alks pēc Dieva un Dieva vārda.
  • Ja mēs vēlamies efektīvi pielūgt Dievu, mēs varam to darīt pārdomājot par Dieva īpašībām

    Visvairāk mums būtu jārūpējas par to, kā paturēt Dievu savā prātā – domāt par Viņu un Viņa varenību, apzināti domās apstājoties pie tā. Tieši to Jēzus mācīja Saviem mācekļiem.Vispirms, līdz brīdim, kad tu sāksi ko teikt Dievam lūgšanā, – ar Viņa acīm ir jāierauga sava sirds.Otrs veids, kā mēs varam pielūgt Dievu, – lēnprātībā pārdomājot par mums atklātajām Dieva īpašībām. Kad mēs lasām Vārdu, kad piedzīvojam kādu svētību no Dieva, – tajā visā mēs varam ieraudzīt kādu Dieva īpašību.