Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds?

Es sveicinu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā «Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam!»! Es pasakos Dievam par katru ikvienu no jums un lūdzos, lai nerimstas jūsu slāpes pēc Dieva Vārda un Viņa Gudrības, slāpes pēc sadraudzības ar Viņu, tāpēc, ka Dievs ir mūsu dzīvības avots. Vakar mēs runājām par to, ka mēs varam būt garīgi stipri un uzvarēt sātanu, ja Dieva Vārds mājo mūsos. Cik daudz tevī Vārda, tik arī garīgi stiprs tu būsi. Tāpēc Dieva vēlēšanās ir, lai mēs vairāk un vairāk piepildītos ar Dieva Vārdu. Mēs varam zināt dažādas mācības, bet, kad atnāk problēmas, tad mūsu uzvedība reāli atspoguļo to, kāds vārds un, cik daudz Dieva Vārda ir tevī. Kad manī ir Dieva Vārds un sātans atnāk pie manis, tad šis Vārds, kas ir manī, ir vienīgā cerība un spēks, kas spēj uzvarēt sātanu. Ja manī nemājo Dieva Vārds, tad es nespēšu uzvarēt, un tad manas problēmas paliks iepriekšējā – neatrisinātā stāvoklī. Bet, ja Dieva Vārds mājo manī, tad šis Vārds palīdzēs tikt skaidrībā ar jebkuru situāciju. Kāpēc ticīgu cilvēku dzīvēs ienāk bailes, panika, vilšanās, nogurums, vājums? Tas notiek tāpēc, ka cilvēkā nemājo Dieva Vārds. Bet Dieva vēlēšanās ir tāda, lai mēs būtu piepildīti ar Dieva Vārdu. Kad mēs lasām Vārdu, apzinoties, ka tas mums ir vajadzīgs katru dienu, lai mums būtu gaisma un virziens, tad mums būs stimuls lasīt. Tāpēc, ka vēlos būt garīgi stiprs un spējīgs uzvarēt sātanu, tāpēc, ka vēlos, lai man būtu sapratne, virziens, tāpēc, ka vēlos dzīvot šķīstu dzīvi – tāpēc es arī lasu Dieva Vārdu. Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds? Lai atbildētu uz šo jautājumu, vēlos izmantot vienu ilustrāciju. Es cieši turu savās rokā Bībeli, tāpēc ir sarežģīti to izsist vai izraut no manām rokām. Ja es tikai pieskaros Bībelei vai vāji to turu, tad tā var izkrist no manām rokām. Lai Bībele neizkristu, man tā ir jātur ar visu roku un pieciem pirkstiem. Šie pieci pirksti nozīmē: 
  1. mēs klausāmies Vārdu;
  2. mēs lasām vārdu;
  3. mēs iedziļināmies vārdā;
  4. mēs iemācāmies no galvas Vārdu;
  5. mēs pārdomājam Vārdu.
Pārdomāšana šajā sarakstā ir noslēdzošā, tāpēc, ka attiecas uz visām pārējām sfērām. Es klausos un pārdomāju, es lasu un pārdomāju, es izpētu un pārdomāju, es iemācos no galvas un pārdomāju. Pārdomāšana skar visas šīs sfēras. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Tāpēc, ka visu šo piecu punktu kopums palīdzēs Dieva Vārdam iemājot mūsu sirdīs un uzturēties tur. Daži ticīgie klausās Dieva Vārdu tikai dievkalpojumos, televizorā, radio. Ja mēs dzīvojam tikai šajā līmenī, tad Dieva Vārds nevarēs mājot mūsos, kā vajadzīgs. Jā, mums noteikti ir jāklausās Dieva Vārds, jo Bībele saka, ka ticība atnāk no dzirdēšanas. Kad tu dzirdi svētrunu, tad atnāk ticība, cerība atgriežas, tāpēc mēs mīlam klausīties. Kad mēs klausāmies svētrunu, mums vajadzētu konspektēt, jo tas ir ļoti svarīgi. Tomēr mēs nevaram dzīvot vienīgi šajā līmenī – tikai klausoties. Mums jālasa vārds, jo caur lasīšanu mēs esam sadraudzībā ar Dievu. Klausīšanās ir paredzēta manai ticībai, tāpēc, ka ticība atnāk no Dieva Vārda dzirdēšanas. Lai mana ticība būtu stipra, man patstāvīgi jādzird Dieva Vārds. Bet, tāpat es lasu Dieva Vārdu, lai man būtu sadraudzībā ar Vārda Autoru – Dievu. 
«Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos…» (Коl.3:16).
 Lai Dievs katru ikvienu bagātīgi svētī! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāpēc cilvēki izvairās atskaitīties citu priekšā?

    1. Bailes tikt atstumtam. Daudzi baidās no tā, ka tad, ja kāds zinās par viņiem visu patiesību, tad viņus sāks atstumt vai arī nonicināt(ignorēt). Bībeliskā atskaites sistēma – tā ir Kristus likuma izpilde, saskaņā ar kuru, ticīgie ar pazemīgu garu izrāda rūpes cits par citu.„Brāļi, ja arī kāds cilvēks ir pienākts kādā pārkāpumā, tad jūs, kas esat garīgi, atgrieziet tādu uz pareiza ceļa ar lēnprātīgu garu, un lūkojies pats uz sevi, ka arī tu nekrīti kārdināšanā. Nesiet cits cita nastas, tā jūs piepildīsit Kristus likumu.”(Galatiešiem 6:1-2).
  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? II

    Ja tu vēlies, lai Dievs tevi paaugstina, tad tev jāmīl Dievs un cilvēki. Mīlošu sirdi Dievs paaugstina. Mīli Dievu un savus tuvākos – tie ir divi galvenie baušļi. Ja tu aizmirsīsi šos divus galvenos baušļus, visas tavas zināšanas par Dievu nedos nekādu rezultātu.Vai esat pamanījuši, ka uz daudzām lūgšanām Dievs neatbild. Ir lūgšanas, kuras Dievs vienkārši neklausās, un tas notiek tad, kad mēs pārkāpjam divus baušļus – mīlēt Dievu un savu tuvāko. Mīlestība uz Dievu un mīlestība uz savu tuvāko – tas ir tas spēks, kuram jāvalda pār mums un jāvirza mūs visu mūsu dzīvi. Mīlestība uz Dievu un savu tuvāko nevis vārdos, bet darbos, noved mūs vietā, kurā Dievs mūs paaugstina.
  • Kam mums ir jāsagatavojas?

    Lai zinātu , kam tad mums ir jāsagatavojas, vajag atbildēt uz virkni jautājumu. Atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs saprast, uz ko tev jāsagatavojas dotajā savas dzīves etapā.1. Kādi ir mani mērķi un uzdevumi uz doto brīdi? Kādi ir mani tuvākie un ilgtermiņa dzīves mērķi? Kādi būs manas rīcības soļi?2. Kāpēc šie mērķi un uzdevumi ir tik svarīgi?3. Ko es vēl nezinu, un kas man ir jāzina, lai sasniegtu savus mērķus?
  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana

    Lūgšana – tā ir ļoti svarīga un nepieciešama mūsu garīgās dzīvības sastāvdaļa, tāpat, kā elpošana ir svarīga mūsu fiziskajai dzīvībai. Citiem vārdiem sakot, lūgšana – tā ir mūsu garīgā elpa. Tas, kurš neelpo, ir miris. Tieši tādā pat veidā, lūgšana – tas ir tas, kas dod mums dzīvību garīgā plānā. Tātad, bez lūgšanas mēs garīgi esam miruši. Šī gada laikā mēs daudz esam runājuši par kalpošanu Dievam, un arī tas ir ļoti svarīgi.Vajag kalpot Dievam! Vajag kalpot cilvēkiem! Bet bez efektīvas lūgšanas mēs nekad nespēsim būt efektīvi kalpošanā Dievam un cilvēkiem. Atcerieties to!
  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? IV

    „Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā.”(Salamana pam. 13:18). Bībeles tulkojumā krievu valodā – „…….kas noraida mācību;…”Tādam cilvēkam, kurš nepieņem pamācību un nelabojas, ir grūti palīdzēt kļūt atbildīgam.Kā jau mēs iepriekš minējām, bezatbildīgs cilvēks vienmēr uzskata, ka viņam ir taisnība, viņaprāt viņš nekad nekļūdās, un tādēļ viņam grūti pieņemt atmaskošanu ( vainas pierādīšanu) un laboties.Ja cilvēks ir nonācis tādā stāvoklī, ka neviens vairs nevar runāt uz viņa dzīvi, tāda cilvēka bojāeja ir neizbēgama.
  • Lūgšana – tā ir dvēseles izkratīšana Dieva priekšā

    Lūgšanas laikā es atveru savu dvāseli Dieva priekšā. Es ilgi neaizkavēšos pie šī jautājuma, jo mēs visi protam to darīt. Mēs protam atvērt savu dvēseli. Līdzko mēs atrodam kādas ausis, kas spējīgas uzklausīt, un līdzko mēs atrodam cilvēku, kuram uzticamies, mēs tūlīt pat atveram(izkratām) savu dvēseli. Mēs zinām, ka Dievs vienmēr ir priecīgs un gatavs mūs uzklausīt. Bez tam, Dievam it visā var uzticēties.