Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds?

Es sveicinu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā «Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam!»! Es pasakos Dievam par katru ikvienu no jums un lūdzos, lai nerimstas jūsu slāpes pēc Dieva Vārda un Viņa Gudrības, slāpes pēc sadraudzības ar Viņu, tāpēc, ka Dievs ir mūsu dzīvības avots. Vakar mēs runājām par to, ka mēs varam būt garīgi stipri un uzvarēt sātanu, ja Dieva Vārds mājo mūsos. Cik daudz tevī Vārda, tik arī garīgi stiprs tu būsi. Tāpēc Dieva vēlēšanās ir, lai mēs vairāk un vairāk piepildītos ar Dieva Vārdu. Mēs varam zināt dažādas mācības, bet, kad atnāk problēmas, tad mūsu uzvedība reāli atspoguļo to, kāds vārds un, cik daudz Dieva Vārda ir tevī. Kad manī ir Dieva Vārds un sātans atnāk pie manis, tad šis Vārds, kas ir manī, ir vienīgā cerība un spēks, kas spēj uzvarēt sātanu. Ja manī nemājo Dieva Vārds, tad es nespēšu uzvarēt, un tad manas problēmas paliks iepriekšējā – neatrisinātā stāvoklī. Bet, ja Dieva Vārds mājo manī, tad šis Vārds palīdzēs tikt skaidrībā ar jebkuru situāciju. Kāpēc ticīgu cilvēku dzīvēs ienāk bailes, panika, vilšanās, nogurums, vājums? Tas notiek tāpēc, ka cilvēkā nemājo Dieva Vārds. Bet Dieva vēlēšanās ir tāda, lai mēs būtu piepildīti ar Dieva Vārdu. Kad mēs lasām Vārdu, apzinoties, ka tas mums ir vajadzīgs katru dienu, lai mums būtu gaisma un virziens, tad mums būs stimuls lasīt. Tāpēc, ka vēlos būt garīgi stiprs un spējīgs uzvarēt sātanu, tāpēc, ka vēlos, lai man būtu sapratne, virziens, tāpēc, ka vēlos dzīvot šķīstu dzīvi – tāpēc es arī lasu Dieva Vārdu. Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds? Lai atbildētu uz šo jautājumu, vēlos izmantot vienu ilustrāciju. Es cieši turu savās rokā Bībeli, tāpēc ir sarežģīti to izsist vai izraut no manām rokām. Ja es tikai pieskaros Bībelei vai vāji to turu, tad tā var izkrist no manām rokām. Lai Bībele neizkristu, man tā ir jātur ar visu roku un pieciem pirkstiem. Šie pieci pirksti nozīmē: 
  1. mēs klausāmies Vārdu;
  2. mēs lasām vārdu;
  3. mēs iedziļināmies vārdā;
  4. mēs iemācāmies no galvas Vārdu;
  5. mēs pārdomājam Vārdu.
Pārdomāšana šajā sarakstā ir noslēdzošā, tāpēc, ka attiecas uz visām pārējām sfērām. Es klausos un pārdomāju, es lasu un pārdomāju, es izpētu un pārdomāju, es iemācos no galvas un pārdomāju. Pārdomāšana skar visas šīs sfēras. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Tāpēc, ka visu šo piecu punktu kopums palīdzēs Dieva Vārdam iemājot mūsu sirdīs un uzturēties tur. Daži ticīgie klausās Dieva Vārdu tikai dievkalpojumos, televizorā, radio. Ja mēs dzīvojam tikai šajā līmenī, tad Dieva Vārds nevarēs mājot mūsos, kā vajadzīgs. Jā, mums noteikti ir jāklausās Dieva Vārds, jo Bībele saka, ka ticība atnāk no dzirdēšanas. Kad tu dzirdi svētrunu, tad atnāk ticība, cerība atgriežas, tāpēc mēs mīlam klausīties. Kad mēs klausāmies svētrunu, mums vajadzētu konspektēt, jo tas ir ļoti svarīgi. Tomēr mēs nevaram dzīvot vienīgi šajā līmenī – tikai klausoties. Mums jālasa vārds, jo caur lasīšanu mēs esam sadraudzībā ar Dievu. Klausīšanās ir paredzēta manai ticībai, tāpēc, ka ticība atnāk no Dieva Vārda dzirdēšanas. Lai mana ticība būtu stipra, man patstāvīgi jādzird Dieva Vārds. Bet, tāpat es lasu Dieva Vārdu, lai man būtu sadraudzībā ar Vārda Autoru – Dievu. 
«Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos…» (Коl.3:16).
 Lai Dievs katru ikvienu bagātīgi svētī! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ja tu neesi gatavs mainīties un pretojies pārmaiņām, tad tu vēl joprojām neesi gatavs kļūt par Jēzus Kristus mācekli

    Kas ir māceklis? Māceklis – tas ir cilvēks, kurš, saprotot to, ka tam nepieciešams pieaugt un uzkrāt zināšanas, mācās no kāda cita. Māceklis – tas ir tas, kurš seko mācībai un sava skolotāja(mācītāja) dzīvei. Māceklis atdarina un vēlāk kļūst tāds, kā viņa skolotājs(mācītājs).
  • Tur, kur ir dzīvība, ir arī cerība

    Cerība ir viens no Kristiešu ticības lieliskākajiem vārdiem. Tas ir vārds ko neglābts cilvēks nevar lietot, jo saskaņā ar Bībeli (Efeziešiem 2:11-13) neglābtajiem nav cerības. Ja jūs lasāt šo vārdu šodien un jūs neesat pieņēmuši Jēzu kā savu Kungu un Glābēju, tad jūsu cerība sākās ar šo soli. Ja jūs vēlaties izdarīt šo soli bet jūs īsti nesaprotat ko tas nozīmē un kā to izdarīt, lūdzu izlasiet mūsu bukletu: Jēzus ko tu nepazini vai apmeklē lapu:kļūšana par Dieva draugu.
  • Analizē savu darbību un savas dienas! II

    Pirmais, kas mums jāierauga, lai spētu analizēt savu dienu, ir tas, ka Dievam bija plāns tam, ko Viņš vēlējās iegūt. Viņam bija plāns, sapņi vai iztēle par to pasauli, kuru Viņš vēlējās radīt. Mēs nespēsim efektīvi analizēt savu dienu, savu laiku, savu dzīvi bez precīza plāna. Tālab, pirmais, ar ko jāsāk savas dzīves analīze, ir jautājums par plāniem savai dzīvei. Uzdodiet sev šādu jautājumu : „Vai man ir plāns savai dzīvei?”
  • Pateicības derība II

    Un tālab, nežēlojies vairs par savām problēmām vai grūtībām, bet labāk meklē iemeslu lai pateiktos! Atrodi iemeslu tam, lai, neskatoties uz saviem apstākļiem, priecātos un dotu slavu Dievam. Un tieši tad tu atklāsi, ka Tas Kungs ir – tavs spēks un Tas, Kurš dara tavas kājas, kā stirnai, pārvēršot to, kas tev labas, vēl labākā, un tavu labāko – vislabākajā! Dievs var pavairot tavu „daudz” lielākā vairumā un tavu „lielāko vairumu” lielum lielā vairumā! Neatņem sev spēku! Prieks tai Kungā ir tavs spēks un stiprinājums!
  • Mēs uzvaram ticībā!

    Ir dažādi problēmu un pārbaudījumu līmeņi. Pārbaudījumos un grūtībās mūsu ticība pieaug un nostiprinās.Ticībā tu vari uzvarēt jebkuru šķērsli!Kāpēc Jēzus uzreiz neatbildēja uz šīs Kānaāniešu sievietes lūgšanu? Kāpēc Viņš atbildēja viņai tā, kā Viņš atbildēja?1.Jēzus vēlējas, lai šīs sievietes ticība pieaug! Kāpēc Jēzus uzreiz, tūlīt neatbild uz tavām lūgšanām? Kāpēc ceļā uz atbildi vienmēr ir šķēršļi? Tādēļ, ka Dievs vēlas attīstīt tavu ticību. Tāpēc katru reizi, kad mēs saduramies ar problēmām, kuras ir lielākas par mums, lielākas kā mūsu iespējas, mums jāiemācās tajā visā pateikties Dievam par to, ka šajās situācijās Viņš palīdz pieaugt mūsu ticībai.
  • Kas ir pielūgsme? III

    Kāpēc Dievs meklē pielūdzējus? Tāpēc, ka Viņš meklē cilvēku visā pilnībā – viņa sirdi, viņa prātu, viņa gribu un viņa iztēli.Tas viss ir ietverts jēdzienā „pielūgsme”. Tālab, pielūgsmes laiks – tas ir laiks, kad mēs visā pilnībā atdodam sevi Dievam. Tieši šādā atmosfērā sākas svētu dievišķo ideju ieņemšana un pārdabisku Dieva redzējumu dzimšana.Pielūgsmes laikā mēs pieņemam Svētā Gara kalpošanu – Viņa mierinājumu, mieru, dziedināšanu un atklāsmi par to, Kas ir Dievs, un atklāsmi par to, kas mēs esam Viņā.