Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? III

Labdien, dārgie Dieva bērni! Es svētīju jūs šai dienā un lūdzu par to, lai jūsu dzīvē atspoguļojas Kristus uzvara, kuru Viņš guva Golgātā, lai visi ienaidnieki un visas situācijas pakļaujas jums Jēzus Kristus Vārdā!Vakar mēs runājām par to, kas notika pēc Jēzus mācekļu, kuri bija nokļuvuši sarežģītā situācijā, īsās lūgšanas.
„Kad viņi beidza Dievu lūgt, vieta, kur tie bija sapulcējušies, nodrebēja, un tie visi kļuva Svētā Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus. Ticīgo pulks bija viena sirds un viena dvēsele, neviens neko no savas mantas nesauca par savu, bet viņiem viss bija kopīgs. Apustuļi ar lielu spēku apliecināja Kunga Jēzus augšāmcelšanos, un liela žēlastība bija ar viņiem visiem.” (Apustuļu darbi 4:31-33).
Kad mēs lūdzam, noteikti notiks kustība! Kad mēs padarām lūgšanu par savas dzīves prioritāti, mēs piepildāmies ar Svēto Garu. Lūgšana atnes vienotību cilvēku dzīvēs un draudzes dzīvē.Kas vēl notika pēc mācekļu lūgšanas?
  1. Mācekļu dzīvēs atnāca gudrība Dieva resursu pārvaldīšanai. Viņi kļuva par gudriem Dieva resursu pārvaldītājiem. Mācekļi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam un, lai varētu palīdzēt viens otram, to visu vajag izmantot pareizi. Viss, kas man ir, – tas nav mans, bet Dieva, un tālab es to izmantošu tā, kā to vēlas Dievs. Mācekļi bija Svētā Gara pilni, un viss, ko viņi darīja, notika Svētā Gara vadībā. Viņi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam, un ja Dievs viņiem sacīja: „Atnes to!”, viņi to darīja.
Mācekļi to darīja ne jau tāpēc, ka viņiem to teica kāds no cilvēkiem, bet tāpēc, ka to teica Dievs. Saistībā ar Dieva resursu pārvaldi, viņiem bija augsts atbildības līmenis. Pirmajā draudzē nebija problēmu ar ziedošanos: viņi lūdza, Dievs runāja uz viņiem, un viņi pienesa Dievam to, ko Viņš teica. Kāpēc? Jo viņi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam. Tā kā lūgšana bija viņu prioritāte, mācekļu sirdis nebija pieķērušās laicīgajām un materiālajām lietām. Kā es vēlētos, lai katra cilvēka sirds būtu pieķērusies, pielipinājusies tikai pie Tā Kunga, lai mēs izmantotu materiālās lietas Dievam, lai mēs celtu savu vērtību balstoties uz Dievu. Mēdz būt dažādi laiki. Var pienākt tāds laiks, kad mums nekā nebūs. Bet ir Dievs! Un ja mana sirds ir pieķērusies vai pielipinājusies Viņam, man nav par ko pārdzīvot. Tāpēc es kalpošu Dievam katrā laikā. Tas ir tas, ko domāja Pāvils, runājot par to, ka viņš māk dzīvot gan pārpilnībā, gan trūkumā. Kāpēc? Tāpēc, ka viņa sirds nebija pieķērusies lietām, bet bija pieķērusies Dievam. Un viņš saprata to, ka viss, kas viņam ir, – tas ir no Dieva.
„Es protu būt zems, protu arī dzīvot pilnībā; nekas man nav svešs, protu būt paēdis un izsalcis, dzīvot pilnībā un ciest trūkumu.”(Filipiešiem 4:12).
Turpināsim rīt!Tas Kungs lai jūs svētī šai brīnišķīgajā dienā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jūs bijāt radīti, izpirkti un atdzemdināti! Jūs esat dzimuši divreiz! II

    Visas grēcīgās dzīves sekas, viss kauns, negods un zaudējumi, kas grēka dēļ ienāca cilvēka dzīvē, var tikt anulēti tikai Kristū.Kristū mēs esam ieguvuši jaunu dzīvi un jaunas iespējas. Tagad neviens no mums nevar žēloties par to, ka viņš nevar realizēties savā dzīvē savu iepriekšējo kļūdu vai savu grūto dzīves apstākļu dēļ.Dievs pasludina jūs brīvus no jebkādām grēka sekām, un Viņā – jūs noteikti īstenosieties. Kristū Dievs mums visiem dod izeju!
  • Cienīgs mērķis dzīvei II

    Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.Mēs ar jums tikām taisnoti ticībā uz Jēzu Kristu un mums ir miers ar Dievu. Bet, tas ir tikai sākums. Miers ar Dievu – tas ir kristīgas dzīves sākums. Kas tad seko grēku nožēlai?
  • Kad jūs Dievam sakāt „Jā!”, tad arī apstākļi jums sacīs: „Jā, kungs!”

    Pateikt Dievam „Jā!” – tas ne vienmēr ir viegli, tas prasīs to, lai jūs atsakāties no personīgās gribas. Bet, svarīgi ir zināt, ka balva par to būs krietni lielāka, kā pati cena.Kur, attiecībā pret savu Dievišķo mērķi uz zemes, šodien atrodaties jūs? Vai jūs zināt, kāpēc jūs vēl joprojām atrodaties dzīvo vidū? Vai esat gatavi nomirt sev, vai arī joprojām esat pilni patmīlības? Vai jūs joprojām esat baiļu un šīs pasaules valstības likumu saistīti tādā mērā, ka nevarat sevi pakļaut Dieva aicinājumam? Vai jums ir laiks tam, lai kalpotu Dievam, vai arī jūs esat pārāk aizņemti ar citām lietām, kuras jums ir krietni svarīgākas? Kamēr vēl ir laiks, kamēr vēl ir diena, atbildiet uz šiem jautājumiem, jo iestāsies nakts, kad jau vairs neviens neko nevarēs izdarīt.
  • Dzīves īslaicīgums

    Viss, par ko mēs līdz šim runājām ir savā starpā saistīts. Dzīve – tas ir laiks. Dzīve – tas ir mērķis. Dzīve – tas ir pārbaudījums. Dzīve – tā ir uzticēšanās. Dzīve ir – īslaicīga.Šī pasaule nav tavas mājas. Tu uz zemes nedzīvosi mūžīgi. Bībele saka, ka mūsu pilsonība ir debesīs, no kurienes mēs gaidām mūsu Kungu Jēzu Kristu. Tas nozīmē, ka tev nemaz nav tik daudz laika. Bībele saka, ka dzīve līdzinās tvaikam.
  • Ko vēl cilvēka dzīvē atnes piedošana

    2.Piedošana dod mums spēku iet savu dzīves ceļu (piepildīt savu aicinājumu).„ Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.”(Ebrejiem 12:1-2).
  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? IV

    Ja, lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad cilvēki tieksies pie tevis, pat nesaprotot, kāpēc viņi to dara. Ja, lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad tavā dzīvē būs labvēlība no Dieva un cilvēku puses. Kas ir labvēlība? Tā ir vēlēšanās sniegt tev palīdzību. Cilvēki vēlēsies tev palīdzēt. Cilvēki vēlēsies ņemt aktīvu dalību tavā dzīvē, pat bez tā, ka tu viņiem to lūgsi vai sauksi viņus palīgā. Tā ir Dieva labvēlība. Un, nav obligāti, ka tie būs cilvēki, kurus tu pazīsti. Tie var būt cilvēki, kuri tevi, ne reizi nav redzējuši. Dievs – ir brīnišķīgs Dievs! Un, tas ir jāpiedzīvo personīgi.