Kas tā ir par tautu – jebusieši?

Ko tas nozīmē – iekarot zemi? Tas nozīmē ieņemt, aizņemt to vietu, kuru ir ieņēmis ienaidnieks. Tas nozīmē padzīt ienaidnieku, izspiest viņu ar spēku, lai pats varētu ieņemt šo zemi. Bībelē ir teikts: 

“…Pasaules valstība ir nākusi rokā mūsu Kungam un Viņa Svaidītajam, un Viņš būs valdnieks mūžīgi mūžam.” (Atklāsmes 11:15).

 Kā jau tika minēts, Dievs mums ir sagatavojis zemi, kuru Viņš vēlas, lai mēs iekarojam. Lai iemantotu šo zemi, mums nāksies cīnīties un padzīt no turienes visus garīgos gigantus. Iekarot nav iespējams bez kara. Daudzi ticīgie ir pievīlušies, domādami, ka viņiem nevajag ne ar vienu cīnīties, ka viņu vietā visu izdarīs Dievs. Jā, Dievs ir apsolījis Savā Vārdā, ka padzīs mūsu priekšā visus ienaidniekus. Taču mums nāksies cīnīties un karot ar šiem gigantiem. Izpētot Izraēla tautas vēsturi, kas virzījās uz Apsolīto zemi, mēs varam redzēt, ka, tiklīdz viņi ieraudzīja šajā zemē ienaidniekus, viņi tūlīt pat sāka kurnēt. Šī iemesla dēļ neviens no viņiem neiegāja apsolītajā zemē, izņemot Jozua un Kālebu.Jēzus Kristus uzvarēja Sātanu un tagad sēž Tēvam pie labās rokas, un Viņam ir dota visa vara. Taču, neskatoties uz to, mums ir jākaro un jāpieliek piepūle, lai iegūtu savu zemi, ko Dievs mums dod. Svarīgi ir neaizmirst, ka: 

“… Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” (Efeziešiem 6:12).

 Mūsu cīņai ir jābūt vērstai ne pret cilvēkiem, bet pret grēku, netaisnību, nepareizām domām utt.  Tālāk mācītājs sāka izskatīt septīto tautu – jebusiešus.Tas bija galvenais garīgais pretinieks Israēla bērnu ceļā. Jebusa ir pilsēta, kuru smagā cīņā Dāvidam izdevās sagrābt (to neizdevās izdarīt Israēla bērniem). Kad Dāvids bija sagrābis šo pilsētu, viņš mainīja tās nosaukumu un nosauca to par Jeruzālemi (par to var lasīt Jozuas 18:28). Šī pilsēta kļuva par jauno Dāvida galvaspilsētu. Līdz tam Dāvids valdīja Hebronā. Kad Dāvids bija iekarojis Jebusu, viņš sāka valdīt pār visu Israēlu. Un Bībelē ir teikts, ka Dievs paziņoja, ka Jeruzāleme kļūs par mūžīgo Dieva valdīšanas pilsētu. Tur atradās Ciānas kalns, kas bija visaugstākais kalns. Uz šī kalna Ābrahāms atnesa savu dēlu Īzāku par upuri Dievam.  Uz šī kalna ķēniņš Salamans uzcēla Dievam altāri. Un šeit arī Jēzus Kristus tika krustā sists. Šī bija stratēģiski svarīga vieta. Jebusas pilsētu ieskāva mūri. Ja tu spēsi uzvarēt Jebusu, tad tu mūžīgi valdīsi kopā ar Viņu. Tas ir pravietisks apsolījums. Jeruzāleme ir Dieva klātbūtnes vieta, Dieva Tempļa vieta (tie ir garīgi simboli).  Lai mēs varētu valdīt kopā ar Dievu, mums ir jāuzvar visas septiņas tautas.“Jebusa” nozīmē „piedarbs”, vieta, kur tiek izspiesta visa sula. Vēl šis vārds nozīmē „uzlikt kāju uz kakla”. Vārds „Ģetzemane” arī nozīmē – „vieta, kur tiek izspiesta visa sula, visi spēki”. Ģetzemane kļuva par vietu, kur Jēzus pēdējo reizi lūdza pirms krustā sišanas, kad Viņš teica: ”…ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!” (Lūkas 22:42). Ģetzemane kļuva par vietu, kur Jēzus saņēma spēku no Dieva un pilnībā uzvarēja ienaidnieku. Šajā vietā, Ģetzemanē, Jēzus mācekļi gulēja, tajā laikā, kad Jēzus lūdza Tēvu. Ģetzemane bija vieta, kur bija visspēcīgākais garīgais spiediens.