Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē

Sveiki draugi!Vai nav tiesa, ka mēs visi esam aicināti kalpot Dievam ar savām dāvanām un spējām? Es ceru, ka jūs esat atbildējuši uz šo savas dzīves būtiskāko aicinājumu. Jūsu ražība un piepildījums ir atkarīgs no kalpošanas Dievam caur jūsu dāvanām, talantiem un spējām. Tas ietekmēs arī jūsu algu debesīs. Tomēr šodien es vēlos uzsvērt, ka katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē. Caur neatlaidīgām lūgšanām pietuvojoties Dievam, pielūdzot un studējot Viņa vārdu, mēs tiksim vesti un ievadīti īstenā Dieva gribā. Jēzus, mūsu ticības Autors un Slīpētājs rādīja mums piemēru teikdams:
„Bet Viņš tiem atbildēja: “Mans Tēvs aizvien vēl darbojas, tāpēc arī Es darbojos.” Šo vārdu dēļ jūdi vēl vairāk meklēja Viņu nokaut, tāpēc ka Viņš ne vien sabatu neievēroja, bet arī Dievu sauca par Savu Tēvu, Sevi pielīdzinādams Dievam. Tad Jēzus turpināja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat, jo Tēvs mīl Dēlu un Tam rāda visu, ko pats dara; un Viņš Tam rādīs vēl lielākus darbus nekā šos, ka jūs brīnīsities. ” (Jāņa ev. 5:17-20).
Jēzus darīja sava Tēva darbu, jo Viņš redzēja jau procesā esošo un notiekošo darbu ko darīja Tēvs. Jēzus šeit saka, ka,  kamēr vien Tēvs strādā arī mums ir jāturpina strādāt. Tomēr Viņš šeit uzsver, ka mēs nevaram labi kalpot Dievam, ja vien mēs nezinām, ko Viņš grib lai mēs darām vai saprotam to,  kā mums ir jāpieiet savam uzdevumam. Citiem vārdiem sakot, Jēzus nepieļauj neatkarīgas darbības. Viņš deklarēja, „…Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām.Vienīgai veids, kā redzēt ko Tēvs dara ir pavadīt laiku kopā ar Tēvu. Ja jūs nevēlaties vienkārši iet un darīt jūsu pašu lietas, jūsu pašu izdomātā veidā, tad lūdzu sekojiet Jēzus piemēram. Atrodiet sev vietu tur kur varat saņemt mīlestību no Dieva, un ļaujat Viņam parādīt sev darbus ko Viņš veic ap jums, tā lai jūs varat Viņam Viņa darbos pievienoties.Šis ir Dieva vārds jums šodien! Lai Dievs svētī jūsu dienu ar gudrības garu un atklāsmi! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Disciplīna – tā ir pastāvība izvēlētās rīcības virzienā

    Kuram no jums ir bijis tā, ka jūs sākāt attīstīt sevī kādus jaunus ieradumus, un tad, pēc neilga laika, jūs no jauna atgriezāties pie vecajiem ieradumiem? Es domāju, ka daudziem. Kālab tā notiek? Es nezinu visus iemeslus, bet es zinu, ka viens no iemesliem ir disciplīnas trūkums. Izmaiņas pieprasa ne tikai rīcību, bet arī pastāvību izvēlētajā rīcībā. Bez pastāvības, mūsu rīcībā nebūs stabilu pārmaiņu uz labo pusi, bet vien īslaicīgs emociju uzliesmojums, kas ātri vien apdzisīs.
  • Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību

    Lieta tajā, ka labvēlība jāsēj ne tikai attiecība uz citiem cilvēkiem, bet arī attiecībā uz Dievu un Viņa darbiem virs zemes. Valstības svētību līmenis, kurš darbosies tavā dzīvē, būs atkarīgs no tā, kāda būs tava attieksme pret Valstības lietām.„Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi, jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos, lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,”(Psalms 102 :14-16).
  • Garīgā disciplīna

    Paradokss ir tajā, ka vairums kristiešu, kuri disciplinē sevi citās savas dzīves sfērās lai sasniegtu panākumus – darbā vai savā karjerā – tai pat laikā, neuzskata par vajadzīgu disciplinēt sevi ar mērķi, lai sasniegtu dievbijību. Runa iet par labiem kristiešiem, kuri ir uzticīgi Dzīvā Dieva draudzes locekļi. Tie ir cilvēki, kuri mīl Dieva vārdu un bieži demonstrē patiesu entuziasmu attiecībā uz Dieva darbiem. Tomēr, neesot pietiekamai garīgajai disciplīnai, viņi samazina savu efektivitāti Dieva Valstībā.
  • Savstarpējās attiecības un draudzība ar Dievu maina cilvēku un viņa dzīvi

    Mūsu Dievs ir savstarpējo attiecību Dievs, un Viņš izmanto savstarpējās attiecības kā instrumentu tam, lai mainītu mūs. Jebkuras savstarpējās attiecības ietekmē tos, kuri iesaistīti šajās attiecībās. Dievišķais mērķis jebkurām attiecībām – lai mēs caur šīm attiecībām mainītos, pilnveidotos un pielīdzinātos Jēzus Kristus tēlam.
  • Noteikti pieraksti redzējumu no Dieva!

    Tomēr, kad atnāk atklāsme un sapratne no Dieva, jums ir jāpieraksta it viss, ko runā vai parāda jums Dievs. Un tad tas kļūst par dzīvības avotu, kas atdzīvina jūs un atnes tādu cerību, kas atbrīvo jūsos ticību un paļāvību uz Dievu.Pierakstīt redzējumu – tas nozīmē fiksēt redzēto uz papīra. Mums ir jāpieraksta redzējums skaidrā un saprotamā valodā, un, tādejādi, jāsaglabā tas rakstiskā veidā. Tieši šādā veidā mēs varēsim padarīt savu redzējumu par to, uz ko mēs varēsim gaidīt vai, uz ko varēsim cerēt. Tas ir viens no veidiem, kā mēs varam savienot sevi ar šo redzējumu un ziedot sevi tā realizēšanai.
  • Dievs vēlas, lai Viņa bērni palīdz Viņam vajadzību atrisināšanā!

    Daži brīnīsies un jautās: „Vai tad Dievam var būt problēmas vai vajadzības, jo Viņš taču ir – Visuvarenais Dievs?” Lieta tajā, ka Dievs nolēma Sevi ierobežot, un nedarboties bez cilvēku līdzdalības. Dievs nolēma, ka fiziskajā pasaulē, dažās situācijās, kādās dzīves sfērās, – Viņš nedarīs kādas lietas, apejot cilvēkus. Tas nozīmē, ka, lai kā mēs arī negavētu un nelūgtu, tik un tā, eksistē kādas problēmas, kuras netiks atrisinātas līdz brīdim, kamēr vajadzīgajā vietā neparādīsies vajadzīgais cilvēks.