Ko mums darīt priekš tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas?

Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs rubrikā “Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es priecājos par iespēju dalīties ar Dieva vārdu.Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu bezatbildīgi pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Viņi sacīja: “Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: “Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”Tomēr, attiecībā uz Jēzu, Tautas vidū nebija neviena vienaldzīga. Jēzus vienmēr bija, kā tēma apspriešanai. Tieši tāpat, ja mēs atļausim, ka Jēzus atklās (parāda) Sevi caur mums, – sāksies kustība, kas nevienu neatstās vienaldzīgu. Tad būs grūti ar mums nerēķināties, tad būs grūti nerunāt par mums un Dievu, Kuru mēs pārstāvam. Tad mēs noteikti būsim par cilvēku apspriešanas objektiem. Bet pats galvenais tādā gadījumā, Dievs varēs realizēt Savus plānus caur mums.Mūsdienās ir cilvēki, kuri domā, ka mūsu draudze ir no Dieva, un ka mēs darām labus darbus. Bet, ir arī cita cilvēku kategorija, kas domā, ka mēs esam bīstami, ka mēs esam – sektanti. Un tas ir normāli. Bet tad, kad atnāks reāla kustība no Dieva, tad par mums runās vēl vairāk.Kad Jēzum vajadzēja ieiet Jeruzālemē, Viņam parādījās vajadzība pēc ēzeļmātes, uz kuras Viņam, saskaņā ar pravietojumiem, vajadzēja iejāt pilsētā. Bet problēma bija tajā, ka šī ēzeļmāte bija piesieta. Lai atrisinātu šo problēmu, Jēzus sūtīja divus Savus mācekļus, sakot tiem:
 ” Eita  uz ciemu, kas tev priekšā, un tūlīt jūs atradīsit ēzeļmāti piesietu un pie tās kumeļu.  Atraisiet  tos un vediet pie Manis. (Mateja21: 2).
Vai redzat, kādā veidā Jēzus radīja šo kustību pilsētā? Viņš sūtīja turp Savus mācekļus! Šodien Dievam vairs nav fiziska miesa, šodien Viņa miesa ir Draudze. Mēs esam Viņa rokas, Viņa kājas, Viņa mute un Viņa sirds. Ja mēs nesadarbosimies ar Dievu, tad Viņš nevarēs darboties un darīt Savu gribu mūsu pilsētās un valstīs.Kā gan mums sadarboties ar Dievu, lai atnāktu Svētais Gars? Ko mums darīt pirms tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas?Par to parunāsim rīt!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko mums dod plānošana?

    Plānošana mums palīdz efektīvi nodot tālāk citiem mūsu vēlēšanās un cerības. Plānošana, ne tikai mums dod labāku sapratni par savu uzdevumu, tā arī mums palīdz efektīvi nodot tālāk citiem mūsu vēlēšanās un gaidas, ar kuriem kopā mēs īstenosim šos mērķus. Kā jūs varat lūgt palīdzību citiem, ja jūs pats vēl neesat ticis skaidrībā ar to, ko gribat? Plānošanas procesā, jūsu idejas kļūs konkrētākas un skaidrākas, un tad jūs varēsiet tās efektīvi nodot tālāk citiem.
  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? III

    „Taču stiprais Dieva pamats pastāv ar šādu zīmogu: Tas Kungs pazīst savējos, un: lai atturas no netaisnības ikviens, kas daudzina Tā Kunga Vārdu.”(2.Timot. 2:19).Praktiskā taisnība – tas ir pamatīgs, nopietns pamats lai baudītu Dieva labvēlību. Ja tev patīk grēks, ja grēks ir tavs dzīvesveids, tu šķir, atdali sevi no labvēlības un visa tā, ko labvēlība atnes cilvēka dzīvē.
  • Sekojiet Jēzum, un Viņš darīs jūs!

    Vai jūs zināt, ka jūs vēl joprojām neesiet tie, kas jūs varētu būt? Tikai Dievs zina, kam Viņš jūs ir radījis un Viņš vēlās palīdzēt jums kļūt par tiem, par ko jūs esat radīti būt. Tieši tādēļ Viņš teica, ka „Es darīšu jūs”.Pēteris un viņa brālis Andrejs bija radīti, lai kļūtu par cilvēku zvejniekiem, bet viņi to nezināja līdz laikam, kamēr nesāka sekot Jēzum.Bībelē ir teikts, ka viņi tūdaļ pat atstāja savus tīklus un sekoja Jēzum. Tieši tajā pašā dienā, kad viņi to izdarīja, tika likts pamats jaunam sākumam viņu likteņos. Lēmums sekot Jēzum kļuva par atskaites punktu, kad Dievs sāka mainīt viņus un pārvērst par tiem, kādus Dievs viņus bija radījis.
  • Pestīšanas cerība III

    Cerība palīdz mums būt mierā jau šobrīd, kad mēs domājam par nākotni. Cerība vienmēr fokusē mūs uz nākotni, bet tā labvēlīgi ietekmē mūsu dzīvi jau šobrīd.Lai mēs varētu efektīvi apbruņoties ar pestīšanas cerību, mums ir jāsaprot, kas mēs esam šajā pasaulē, un kā mums jālieto šis miers.Pāvils sacīja:„Un kas šo pasauli lieto, kā tādi, kas to nelieto, jo šīs pasaules kārtība paiet.”(1.Korintiešiem 7:31).
  • Mums ir jāstaigā ne tikai Dieva priekšā, bet arī to cilvēku priekšā, kurus Dievs ir nozīmējis mums par sargiem

    Jāatzīmē, ka grupa, kurai mēs atskaitāmies(nelielā grupa) – tā nav tikai vieta, kurā mēs atklājam citu priekšā savas problēmas vai vājības. Protams, atskaitīšanās ietver sevī arī to. Bet, ja mēs aprobežosimies tikai ar to, tad mums nepaliks laiks instrukciju saņemšanai vai atgriezeniskai saiknei, un tādā gadījumā tāda grupa vienkārši pārvērtīsies par vietu tenkām.Grupa, kurā atskaitāmies citu priekšā vai kristīgā sadraudzība – tā ir vieta, kur mēs mācāmies to, kā mums pielīdzināties Kristum. Šo mērķi mēs sasniedzam ar jautājumu palīdzību, studējot Bībeli, lūdzoties, uzklausot cits citu un atbalstot cits citu.
  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte?

    1. Vieta, kurā viņi atradās, nodrebēja.Tas līdzinājās zemestrīcei. Dievs satricināja šo vietu sakarā ar mācekļu lūgšanu. Šī vieta nodrebēja un sakustējās. Dievs var satricināt un izsist no tevis visu, kam jāaiziet: bailes, pārliecības trūkumu, vilšanos utt.Tad, kad lūdzam, noteikti būs kustība!