Ko mums darīt priekš tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas?
Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs rubrikā “Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es priecājos par iespēju dalīties ar Dieva vārdu.Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu bezatbildīgi pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Viņi sacīja: “Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: “Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”Tomēr, attiecībā uz Jēzu, Tautas vidū nebija neviena vienaldzīga. Jēzus vienmēr bija, kā tēma apspriešanai. Tieši tāpat, ja mēs atļausim, ka Jēzus atklās (parāda) Sevi caur mums, – sāksies kustība, kas nevienu neatstās vienaldzīgu. Tad būs grūti ar mums nerēķināties, tad būs grūti nerunāt par mums un Dievu, Kuru mēs pārstāvam. Tad mēs noteikti būsim par cilvēku apspriešanas objektiem. Bet pats galvenais tādā gadījumā, Dievs varēs realizēt Savus plānus caur mums.Mūsdienās ir cilvēki, kuri domā, ka mūsu draudze ir no Dieva, un ka mēs darām labus darbus. Bet, ir arī cita cilvēku kategorija, kas domā, ka mēs esam bīstami, ka mēs esam – sektanti. Un tas ir normāli. Bet tad, kad atnāks reāla kustība no Dieva, tad par mums runās vēl vairāk.Kad Jēzum vajadzēja ieiet Jeruzālemē, Viņam parādījās vajadzība pēc ēzeļmātes, uz kuras Viņam, saskaņā ar pravietojumiem, vajadzēja iejāt pilsētā. Bet problēma bija tajā, ka šī ēzeļmāte bija piesieta. Lai atrisinātu šo problēmu, Jēzus sūtīja divus Savus mācekļus, sakot tiem:
