Lūgšana – tā ir divpusēja saruna

Sveicinu jūs, dārgie, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji!

Pēc Dieva varenās žēlastības mums ik dienu tiek dāvāta iespēja tuvoties un runāt ar mūsu Radītāju un Glābēju Jēzu Kristu!

Šodien no jauna runāsim par lūgšanām. Pat ja jums šķiet, ka jau visu zināt par lūgšanām, ticiet, ka Dievam arvien ir kas jauns un svaigs priekš jums un jūsu situācijas. Dievs katru dienu rada visu jaunu. Lasot Viņa Vārdu, atveriet savu sirdi, un es esmu pārliecināts, ka Dievs jūs noteikti svētīs.

Šodien vēlos atzīmēt, ka lūgšana – tas nav monologs, bet dialogs.

  1. Lūgšana – tā ir divpusēja saruna.

Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es paskaidrošu kāpēc. Sakiet, lūdzu, ko jūs varat pateikt Dievam tādu, ko Viņš jau nezinātu? Visu to, ko jūs sakāt Dievam, Viņš jau zina. Tev tā šķiet, ka neviens nezina to, caur ko tu šobrīd ej, ka neviens nezina, kādas ir tavas problēmas, ka neviens nezina, cik tev ir grūti. Iespējams, ka neviens neko nezina, bet tikai ne Dievs. Dievs zina visu! Un pat vairāk – Dievs zina izeju no šīs situācijas. Tādā gadījumā kas ir svarīgāk – atnākt uz lūgšanām, izteikties un aiziet? Neko jaunu tu Dievam nepateiksi. Bet Viņš, lūk, var pateikt tev ko jaunu. Viņam ir daudz kas tāds, ko Viņš var un vēlas tev pateikt. Dievs var palīdzēt tev ieraudzīt tavas problēmas vai vajadzības iemeslu. Viņš var palīdzēt tev ieraudzīt izeju no izveidojušās situācijas. Viņš var dot tev gudrību, kas tev ir nepieciešama. Tā ir patiesība! Tāpēc tad, kad mēs lūdzam, mums ir jāsaprot, ka lūgšana – tā ir divpusēja saruna. Man nav visu lūgšanas laiku jānodarbojas ar runāšanu. Lūgšana – tas nozīmē sarunu. Vai to var saukt par sarunu, ja runā tikai viens cilvēks? Man bieži mēdz būt šāda „saruna”: zvana telefons, un cilvēks bez apstājas runā, bet tad: „Ai, man nav laika. Visu labu!” Kāpēc mums ir dots telefons? Lai mēs sarunātos. Tādas „sarunas” laikā man pat nebija iespēja bilst kādu vārdu. Vai tā ir saruna? Nē, tas ir monologs. Daudzi cilvēki tā rīkojas attiecībā uz Dievu: viņi zvana uz debesīm, Dievs paceļ klausuli un tajā atskan: „Sveiks, Tētuci!” Dievs atbild: jā, dārgā meita(dēls)!” Tālāk cilvēks bez apstājas runā, un tad nobeigumā saka: „Viss, Dievs…. es beidzu! Es jau kavējos!” Lūk, – tā arī visa lūgšana. Lūgšanām nav jābūt tādām. Atļauj Dievam pateikt tev kaut ko. Pēc tam, kad tu esi sacījis Dievam, gaidi, ko tev teiks Viņš. Tāpēc, trešajā punktā mēs runājām par to, ka lūgšana – tā ir efektīva laika pavadīšana ar Dievu. Efektīva lūgšana necieš steigu. Dažkārt cilvēki saka: „Bet es nemāku saklausīt to, ko man saka Dievs. Kā man saprast, ka to runā Dievs? Iespējams, tās vienkārši ir manas domas.” Lūk, tāpēc tad, kad tu ieiesi Dieva klātbūtnē, iemācies vienkārši klusēt un klausīties. Saki Dievam, kā teica Samuēls: „Runā, Tavs kalps dzird.” Ja pirmajā dienā tu neko nesadzirdēji, dari to pašu nākamajā dienā, aiznākamajā. Ja tev būs nepieciešama nedēļa, dari to visas nedēļas garumā. Dari to tik ilgi, cik būs nepieciešams, un tu noteikti sadzirdēsi to, ko tev saka Dievs. Pats galvenais, dod laiku Dievam. Saki: „Dievs, tas ir Tavs laiks. Runā uz mani. Es klausos”. Dievs runās, jo Viņš ir apsolījis, ka to darīs.

Pieņemsim, ka es vēlos pieņemt kādu lēmumu, bet man pietrūkst gudrības.

Jēkaba 1:5 ir rakstīts:

„Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.”

 

Es eju lūgt un saku: „Kungs, es stāvu krustcelēs. Es nezinu, ko man darīt. Es zinu, ka Tu esi teicis, ka, ja kādam trūkst gudrības, tas lai to lūdz. Un tagad, Kungs, es lūdzu, – dod man gudrību”. Pateicu un aizgāju. Bet tev taču jāgaida, ka Dievs tev kaut ko teiks, dos kādas domas. Iespējams, Dievs ieliks tavā sirdī kādu vietu no Rakstiem, kurā būs apslēpta atbilde uz tavu problēmu vai vajadzību.

Atceries, ka lūgšanai ir jābūt divpusējai sarunai.

 

Tas, kurš iemācīsies gaidīt un sagaidīt, tiks no Dievs bagātīgi svētīts.

 

Ar Dievu!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ja tu mūžīgās dzīvības ceļā vēlies degt Dievam, tev ik dienas ir jāpiepildās ar Svēto Garu!

    Jau vairākas dienas mēs runājam par to, cik svarīgi ir turēties pie mūžīgās dzīvības. Mēs ieraudzījām, ka mūžīgai dzīvībai ir savs sākums šeit virs zemes – caur Tā Kunga Jēzus Kristus atziņu. Un tas ir ceļš, kas noslēgsies debesīs, kur mums būs pilnīga atziņa. Dievs vēlas, lai mēs ne tikai uzsākam šo ceļu, bet arī pabeidzam to, aizejot līdz galam. Un vēl mēs ieraudzījām, ka ir daudz lietu, kas mēģinās aizvest mūs sāņus no mūžīgās dzīvības ceļa. Bībelē ir teikts, ka neviens un nekas nespēs mūs šķirt no Viņa mīlestības, un tālab, Tā spēkā, Kas mūs mīlējis, mēs varam uzvarēt visus šķēršļus.

    Jau vairākas dienas mēs runājam par to, cik svarīgi ir turēties pie mūžīgās dzīvības. Mēs ieraudzījām, ka mūžīgai...

  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē?

    Kad mēs studējam Bībeli, mēs redzam daudzus cilvēkus, caur kuriem Dievs veicis lielus varoņdarbus. Dievs varēja īstenot Savus nodomus caur viņiem, pateicoties viņu atklāsmei vai sapratnei par noteicošajiem Dieva principiem. Lai arī šie cilvēki dzīvoja dažādās kultūrās, dažādos gadsimtos un laikos, tiem bija dažāds izglītības līmenis, pamatā, visiem šiem varoņiem ir daudz kas kopējs. Mēs varam ieraudzīt šo Bībeles varoņu veiksmes un varoņdarbu noslēpumu, – viņi pazina Dievu un sadarbojās ar Viņu. Viņi piedzīvoja Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē. Kā viņiem tas izdevās? Tas kļuva iespējams pateicoties tam, ka viņi nodeva sevi Dievam.

    Kad mēs studējam Bībeli, mēs redzam daudzus cilvēkus, caur kuriem Dievs veicis lielus varoņdarbus. Dievs varēja...

  • 26 pazīmes, kas norāda uz to, ka mums ir nepieciešama atmoda

    Šodien bieži var dzirdēt to, ka cilvēki runā par atmodu – savās dzīvēs, savās ģimenēs, draudzēs un valstī. Vai tev ir vajadzīga atmoda? Ja jā, tad kā tu to vari zināt? Savā šodienas uzrunā vēlos piedāvāt jums izskatīt 26 pazīmes, kas norāda uz to, ka mums ir nepieciešama atmoda un Svētā Gara apciemojums. Tas katram mums var palīdzēt ieraudzīt pašam sevi un noteikt savu diagnozi.

    Šodien bieži var dzirdēt to, ka cilvēki runā par atmodu - savās dzīvēs, savās ģimenēs, draudzēs un valstī. Vai...

  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? IV

    Tam, lai dzirdētu Dieva balsi, tev ir nepieciešams iemācīties apstāties un nomierināties – nomierināt savu prātu, jūtas, emocijas, un tikai tad tu varēsi sadzirdēt, ko tev saka Dievs. Kad tu iemācīsies sadzirdēt Dieva balsi, tev būs ne tikai mūžīgā dzīvība, bet arī dzīvība ar pārpilnību, kas apslēpta tevī. Problēmas būs, bet tu tik un tā spēsi priecāties, jo būsi pārliecināts par to, ka tavam Dievam ir atbilde uz jebkuru jautājumu, tavs Dievs ir spējīgs atrisināt jebkuru problēmu. Cilvēciskais prāts visu mēģina izskaitļot, – kas un kā būs, kā visam jānotiek. Mūsu prāts strādā kā ātrs procesors. Bet problēma ir tajā, ka mūsu dzīvē atnāk tādas situācijas un problēmas, kuras mūsu prāts nespēj atrisināt. Un kas tādā brīdī notiek ar mūsu saprātu – procesoru? Tas iziet no ierindas.

    Tam, lai dzirdētu Dieva balsi, tev ir nepieciešams iemācīties apstāties un nomierināties - nomierināt savu prātu...

  • Vai jūs zināt savas dzīves misiju?

    Vai jūs zināt savas dzīves misiju? Vai esat sev atklājuši savu aicinājumu šai dzīvē? Vai redzat sevi Rakstos, kad jūs tos lasāt? Vai atceraties to, ka Dieva gribas piepildīšana jūsu dzīvē ir ļoti svarīga, jo no tā ir atkarīgs tas, vai uz zemes tiks piepildīta vispārējā vai kopīgā Dieva griba.

    Vai jūs zināt savas dzīves misiju? Vai esat sev atklājuši savu aicinājumu šai dzīvē? Vai redzat sevi Rakstos, kad...

  • Kā mēs varam efektīvāk izpētīt Bībeli II

    Dažreiz kāds atsevišķs vārds Bībelē ir kā pavediens, kas vijas cauri visām Bībeles lappusēm. Reiz es apsēdos rakstīt vēstuli brālim, un pirms tam palūdzu, lai Dievs palīdz man uzrakstīt nevis kaut kādus sausus vārdus, bet lai šī vēstule kļūst par svētību šim cilvēkam. Kad es sāku rakstīt, es atklāju, ka esmu sācis savā vēstulē viņam sludināt. Tad es atliku vēstuli malā, jo kāds vārds pievērsa manu uzmanību un es sāku pētīt šo vārdu Bībelē. Es sāku izpētīt Bībelē tādus izteicienus kā „Dievs var”, „Dievs ir spējīgs”. Es sāku lasīt visas Rakstu vietas, kurās ir minēta šī frāze. Tas priekš manis bija tik interesanti, ka es pat aizmirsu par savu vēstuli. Atsevišķu vārdu izpēte ir ļoti interesanta un noderīga nodarbe.

    Dažreiz kāds atsevišķs vārds Bībelē ir kā pavediens, kas vijas cauri visām Bībeles lappusēm. Reiz es apsēdos...