Lūgšana – tā ir divpusēja saruna

Sveicinu jūs, dārgie, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji!Pēc Dieva varenās žēlastības mums ik dienu tiek dāvāta iespēja tuvoties un runāt ar mūsu Radītāju un Glābēju Jēzu Kristu!Šodien no jauna runāsim par lūgšanām. Pat ja jums šķiet, ka jau visu zināt par lūgšanām, ticiet, ka Dievam arvien ir kas jauns un svaigs priekš jums un jūsu situācijas. Dievs katru dienu rada visu jaunu. Lasot Viņa Vārdu, atveriet savu sirdi, un es esmu pārliecināts, ka Dievs jūs noteikti svētīs.Šodien vēlos atzīmēt, ka lūgšana – tas nav monologs, bet dialogs.
  1. Lūgšana – tā ir divpusēja saruna.
Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es paskaidrošu kāpēc. Sakiet, lūdzu, ko jūs varat pateikt Dievam tādu, ko Viņš jau nezinātu? Visu to, ko jūs sakāt Dievam, Viņš jau zina. Tev tā šķiet, ka neviens nezina to, caur ko tu šobrīd ej, ka neviens nezina, kādas ir tavas problēmas, ka neviens nezina, cik tev ir grūti. Iespējams, ka neviens neko nezina, bet tikai ne Dievs. Dievs zina visu! Un pat vairāk – Dievs zina izeju no šīs situācijas. Tādā gadījumā kas ir svarīgāk – atnākt uz lūgšanām, izteikties un aiziet? Neko jaunu tu Dievam nepateiksi. Bet Viņš, lūk, var pateikt tev ko jaunu. Viņam ir daudz kas tāds, ko Viņš var un vēlas tev pateikt. Dievs var palīdzēt tev ieraudzīt tavas problēmas vai vajadzības iemeslu. Viņš var palīdzēt tev ieraudzīt izeju no izveidojušās situācijas. Viņš var dot tev gudrību, kas tev ir nepieciešama. Tā ir patiesība! Tāpēc tad, kad mēs lūdzam, mums ir jāsaprot, ka lūgšana – tā ir divpusēja saruna. Man nav visu lūgšanas laiku jānodarbojas ar runāšanu. Lūgšana – tas nozīmē sarunu. Vai to var saukt par sarunu, ja runā tikai viens cilvēks? Man bieži mēdz būt šāda „saruna”: zvana telefons, un cilvēks bez apstājas runā, bet tad: „Ai, man nav laika. Visu labu!” Kāpēc mums ir dots telefons? Lai mēs sarunātos. Tādas „sarunas” laikā man pat nebija iespēja bilst kādu vārdu. Vai tā ir saruna? Nē, tas ir monologs. Daudzi cilvēki tā rīkojas attiecībā uz Dievu: viņi zvana uz debesīm, Dievs paceļ klausuli un tajā atskan: „Sveiks, Tētuci!” Dievs atbild: jā, dārgā meita(dēls)!” Tālāk cilvēks bez apstājas runā, un tad nobeigumā saka: „Viss, Dievs…. es beidzu! Es jau kavējos!” Lūk, – tā arī visa lūgšana. Lūgšanām nav jābūt tādām. Atļauj Dievam pateikt tev kaut ko. Pēc tam, kad tu esi sacījis Dievam, gaidi, ko tev teiks Viņš. Tāpēc, trešajā punktā mēs runājām par to, ka lūgšana – tā ir efektīva laika pavadīšana ar Dievu. Efektīva lūgšana necieš steigu. Dažkārt cilvēki saka: „Bet es nemāku saklausīt to, ko man saka Dievs. Kā man saprast, ka to runā Dievs? Iespējams, tās vienkārši ir manas domas.” Lūk, tāpēc tad, kad tu ieiesi Dieva klātbūtnē, iemācies vienkārši klusēt un klausīties. Saki Dievam, kā teica Samuēls: „Runā, Tavs kalps dzird.” Ja pirmajā dienā tu neko nesadzirdēji, dari to pašu nākamajā dienā, aiznākamajā. Ja tev būs nepieciešama nedēļa, dari to visas nedēļas garumā. Dari to tik ilgi, cik būs nepieciešams, un tu noteikti sadzirdēsi to, ko tev saka Dievs. Pats galvenais, dod laiku Dievam. Saki: „Dievs, tas ir Tavs laiks. Runā uz mani. Es klausos”. Dievs runās, jo Viņš ir apsolījis, ka to darīs.Pieņemsim, ka es vēlos pieņemt kādu lēmumu, bet man pietrūkst gudrības.Jēkaba 1:5 ir rakstīts:
„Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.”
 Es eju lūgt un saku: „Kungs, es stāvu krustcelēs. Es nezinu, ko man darīt. Es zinu, ka Tu esi teicis, ka, ja kādam trūkst gudrības, tas lai to lūdz. Un tagad, Kungs, es lūdzu, – dod man gudrību”. Pateicu un aizgāju. Bet tev taču jāgaida, ka Dievs tev kaut ko teiks, dos kādas domas. Iespējams, Dievs ieliks tavā sirdī kādu vietu no Rakstiem, kurā būs apslēpta atbilde uz tavu problēmu vai vajadzību.Atceries, ka lūgšanai ir jābūt divpusējai sarunai. Tas, kurš iemācīsies gaidīt un sagaidīt, tiks no Dievs bagātīgi svētīts. Ar Dievu!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt?

    Kāds teiks: „Slava, Dievam, man jau ir šis ieradums”. Es esmu priecīgs par tevi. Kāds, iespējams, teiks: „Es jau centos to darīt, bet man nekas nesanāca.” Arī par tevi es esmu priecīgs. Mana lūgšana ir, lai šis vārds palīdz tev uzvarēt pār vājībām un nepastāvību šajā jautājumā.Pirmais, uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību, ir tas, ka lūgšana – ir mīlestības attiecības ar Dievu. Kāpēc es par to runāju un kāpēc, tas ir svarīgi lūgšanu ieraduma attīstībai? Mēs jau runājām par to, ka lūgšana – nav dažādu veidu apgūšana, kā pārliecināt Dievu darīt to, ko mēs gribam. Un, viens no iemesliem, kāpēc ticīgie maz lūdz, – ir īpašas vajadzības trūkums.
  • Dievs „visu” dara mūsu pašu labā

    Ko ietver sevī šis vārds „viss”? Absolūti visu, kas šobrīd notiek tavā dzīvē!Dievs dzenas pēc noteikta mērķa, tālab, lai sasniegtu šo mērķi, Viņš izmanto pat mūsu dzīves apstākļus. Dievs pieļauj mūsu dzīvē noteiktas lietas, situācijas tālab, lai mainītu un pārveidotu mūs un mūsu raksturu, lai mēs kļūtu līdzīgi Jēzum Kristum.
  • Sagatavošanās – tā ir atslēga uz efektīvu dzīvi! II

    Tava rītdiena – tas ir tavs šodienas laika pavadīšanas produkts, tas ir auglis tam, kam tu šodien tērē savu laiku un piepūli. Tava šodiena ietekmēs tavu rītdienu, tāpēc, sāc gatavoties labākai rītdienai, ieguldot savu laiku personīgajā izaugsmē un tava rakstura un iemaņu pilnveidošanā.Ja tu nepaklausīsi Dievam šodien, tad rīt tu nevarēsi ieiet savā apsolītajā zemē, jo tava sirds būs nocietinājusies. Ja tu parūpēsies par šodienu, tad Dievs parūpēsies par tavu rītdienu.
  • Grēkam ir savas sekas!

    Cik gan šodien pasaulē ir daudz ciešanu pateicoties tēvu un māšu bezatbildībai. Cik daudz bērnu šodien cieš no viņu vecāku alkohola vai narkotiku atkarības, kuri savas personīgās labsajūta dēļ pamet savas ģimenes un bērnus.Grēks – lūk kas šodien ir galvenais ciešanu, traģēdiju un slimību cēlonis uz zemes.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai!

    Tur, kur ir patiesa mīlestība, tur vienmēr būs uzupurēšanās. Tālab, manas mīlestības pakāpe tiek mērīta, noteikta ar manu spēju uzupurēties. Daudz saka un apgalvo to, ka viņi mīl Dievu, bet nedrīkst aizmirst to faktu, ka mūsu mīlestība uz Dievu netiek mērīta, noteikta tikai pēc mūsu apgalvojumiem. Mūsu mīlestība tiek mērīta, noteikta ar mūsu spēju uzupurēties!
  • Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē II

    Jēzus, kā mūsu Piemērs, izvēlējās draudzību nebalstoties uz to, vai dotais cilvēks ir viņa radinieks vai arī nē, vai šis cilvēks ir bagāts vai nabags, vai viņš ir grēcinieks vai arī morālists. Jēzu interesēja tikai viens – vai cilvēks grib piepildīt Dieva gribu vai arī nē. Ja jā, tad tāds cilvēks ir Viņam „gan brālis, gan māsa un māte”. Ja savukārt nē, tad tādam cilvēkam Jēzus varēja vien palīdzēt ieraudzīt dzīves jēgu un savienoties ar savu Radītāju. Tomēr par Viņa labākajiem draugiem kļuva tie, kuri vēlējās piepildīt Dieva gribu savā dzīvē.