Lūgšana – tā ir divpusēja saruna

Sveicinu jūs, dārgie, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji!Pēc Dieva varenās žēlastības mums ik dienu tiek dāvāta iespēja tuvoties un runāt ar mūsu Radītāju un Glābēju Jēzu Kristu!Šodien no jauna runāsim par lūgšanām. Pat ja jums šķiet, ka jau visu zināt par lūgšanām, ticiet, ka Dievam arvien ir kas jauns un svaigs priekš jums un jūsu situācijas. Dievs katru dienu rada visu jaunu. Lasot Viņa Vārdu, atveriet savu sirdi, un es esmu pārliecināts, ka Dievs jūs noteikti svētīs.Šodien vēlos atzīmēt, ka lūgšana – tas nav monologs, bet dialogs.
  1. Lūgšana – tā ir divpusēja saruna.
Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es paskaidrošu kāpēc. Sakiet, lūdzu, ko jūs varat pateikt Dievam tādu, ko Viņš jau nezinātu? Visu to, ko jūs sakāt Dievam, Viņš jau zina. Tev tā šķiet, ka neviens nezina to, caur ko tu šobrīd ej, ka neviens nezina, kādas ir tavas problēmas, ka neviens nezina, cik tev ir grūti. Iespējams, ka neviens neko nezina, bet tikai ne Dievs. Dievs zina visu! Un pat vairāk – Dievs zina izeju no šīs situācijas. Tādā gadījumā kas ir svarīgāk – atnākt uz lūgšanām, izteikties un aiziet? Neko jaunu tu Dievam nepateiksi. Bet Viņš, lūk, var pateikt tev ko jaunu. Viņam ir daudz kas tāds, ko Viņš var un vēlas tev pateikt. Dievs var palīdzēt tev ieraudzīt tavas problēmas vai vajadzības iemeslu. Viņš var palīdzēt tev ieraudzīt izeju no izveidojušās situācijas. Viņš var dot tev gudrību, kas tev ir nepieciešama. Tā ir patiesība! Tāpēc tad, kad mēs lūdzam, mums ir jāsaprot, ka lūgšana – tā ir divpusēja saruna. Man nav visu lūgšanas laiku jānodarbojas ar runāšanu. Lūgšana – tas nozīmē sarunu. Vai to var saukt par sarunu, ja runā tikai viens cilvēks? Man bieži mēdz būt šāda „saruna”: zvana telefons, un cilvēks bez apstājas runā, bet tad: „Ai, man nav laika. Visu labu!” Kāpēc mums ir dots telefons? Lai mēs sarunātos. Tādas „sarunas” laikā man pat nebija iespēja bilst kādu vārdu. Vai tā ir saruna? Nē, tas ir monologs. Daudzi cilvēki tā rīkojas attiecībā uz Dievu: viņi zvana uz debesīm, Dievs paceļ klausuli un tajā atskan: „Sveiks, Tētuci!” Dievs atbild: jā, dārgā meita(dēls)!” Tālāk cilvēks bez apstājas runā, un tad nobeigumā saka: „Viss, Dievs…. es beidzu! Es jau kavējos!” Lūk, – tā arī visa lūgšana. Lūgšanām nav jābūt tādām. Atļauj Dievam pateikt tev kaut ko. Pēc tam, kad tu esi sacījis Dievam, gaidi, ko tev teiks Viņš. Tāpēc, trešajā punktā mēs runājām par to, ka lūgšana – tā ir efektīva laika pavadīšana ar Dievu. Efektīva lūgšana necieš steigu. Dažkārt cilvēki saka: „Bet es nemāku saklausīt to, ko man saka Dievs. Kā man saprast, ka to runā Dievs? Iespējams, tās vienkārši ir manas domas.” Lūk, tāpēc tad, kad tu ieiesi Dieva klātbūtnē, iemācies vienkārši klusēt un klausīties. Saki Dievam, kā teica Samuēls: „Runā, Tavs kalps dzird.” Ja pirmajā dienā tu neko nesadzirdēji, dari to pašu nākamajā dienā, aiznākamajā. Ja tev būs nepieciešama nedēļa, dari to visas nedēļas garumā. Dari to tik ilgi, cik būs nepieciešams, un tu noteikti sadzirdēsi to, ko tev saka Dievs. Pats galvenais, dod laiku Dievam. Saki: „Dievs, tas ir Tavs laiks. Runā uz mani. Es klausos”. Dievs runās, jo Viņš ir apsolījis, ka to darīs.Pieņemsim, ka es vēlos pieņemt kādu lēmumu, bet man pietrūkst gudrības.Jēkaba 1:5 ir rakstīts:
„Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.”
 Es eju lūgt un saku: „Kungs, es stāvu krustcelēs. Es nezinu, ko man darīt. Es zinu, ka Tu esi teicis, ka, ja kādam trūkst gudrības, tas lai to lūdz. Un tagad, Kungs, es lūdzu, – dod man gudrību”. Pateicu un aizgāju. Bet tev taču jāgaida, ka Dievs tev kaut ko teiks, dos kādas domas. Iespējams, Dievs ieliks tavā sirdī kādu vietu no Rakstiem, kurā būs apslēpta atbilde uz tavu problēmu vai vajadzību.Atceries, ka lūgšanai ir jābūt divpusējai sarunai. Tas, kurš iemācīsies gaidīt un sagaidīt, tiks no Dievs bagātīgi svētīts. Ar Dievu!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Sava gara stiprināšana

    Kā tad stiprināt savu garu? Dieva Vārds un Dieva apsolījumi stiprina mūsu garu un palīdz mums pārvarēt ciešanas vai nespēku(vājumu). Lai nepadotos, mums ir jāiemācās visā pilnībā paļauties uz Dieva Vārdu un Dieva apsolījumiem. Ir jāiepazīst Dieva uzticamība un jāapzinās tas, ka Dievs nekad mūs nepametīs un neatstās; ja vien mēs paši Viņu neatstāsim.
  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam II

    Lai mainītos, man ir jāseko Jēzum. Sekot Jēzum, – tas nozīmē sekot un pakļauties Viņa vārdam, sekot Viņa instrukcijām. Sekot Jēzum, – tas nozīmē pavadīt laiku ar Viņu, ar nolūku, lai labāk iepazītu Viņa sirdi un piedalītos Viņa misijā. Sekot Jēzum, – tas nozīmē ņemt no Viņa piemēru un darīt to, ko dara Jēzus. Sekot Jēzum, – tas nozīmē reaģēt tā, kā reaģē Viņš, runāt to, ko saka Viņš, mīlēt to, ko mīl Viņš, un ienīst visu to, ko ienīst Viņš.
  • Patiesa kristietība – tas nozīmē parādīt Dievu savā miesā

    „ Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu,…” (Ap. darbi 4:13).Pirmie Jēzus mācekļi bija drosmīgi Dievam, – viņi parādīja Viņu ar savu dzīvi, drošsirdīgi runāja par Dievu, jo tie pavadīja laiku ar Viņu.
  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba.Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību.Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51).Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!
  • Jēzus Kristus Draudze – tā ir vieta, kurā atskaitāmies viens otra priekšā!

    Mēs staigājam ne tikai Dieva priekšā, bet nesam atbildību arī cits cita priekšā. Kad mēs labprātīgi darām visu to, uz ko mūs aicina Bībele, – tas ļauj mums mainīties un garīgi pieaugt. Un mēs runājām par to, ka parasti, lai izrādītu efektīvāku atbalstu cits citam, draudze ir sadalīta nelielās grupās vai mājas grupās.Lai saņemtu to, kas nepieciešams veselīgai garīgajai dzīvei, ļoti svarīgi ir būt par atvērtu grāmatu. Citi cilvēki var vērot tevi un izzināt tevi. Bet, ja tu esi aizvērts attiecībā pret citiem cilvēkiem, tad tu nevarēsi saņemt palīdzību caur satikšanos šajās nelielajās grupās.