Mēs esam Dieva vēstneši

Lai vairojas žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus šai brīnišķīgajā dienā!

Šodien es gribētu runāt par to, ka mēs ar jums esam Dieva vēstneši, Kristus vēstneši šai pasaulē. Ja mēs gribam izpatikt Dievam un piepildīt Dieva aicinājumu savai dzīvei, – mums jāizprot savs mērķis un funkcija uz zemes.

Bībelē tiek izmantotas daudzas metaforas, kuras atklāj būtību tam, kas mēs esam un kas mums uz šīs zemes jādara. Viena no šādām metaforām ir vārds „vēstnesis”. Mēs sastopamies ar šo vārdu Vēstulē Korintiešiem.

„ Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu. Tā mēs nākam, Kristus sūtīti, un pamācām, it kā Dievs runātu caur mums. Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!”(2.Korintiešiem 5:19-20).

Bībeles tulkojumā krievu valodā „……. Un tātad mēs esam vēstneši ……”

Vārds „vēstneši”- tas ir tas pats, kas „vēstnieks”. Mēs esam Kristus vēstneši. Ikviens cilvēks, kurš atpirkts ar dārgajām Jēra Asinīm un ir saņēmis privilēģiju būt par Dieva bērnu, saņem no Dieva arī varu – lai pārstāvētu(reprezentētu) uz šīs zemes Viņa Valstību.

Dieva Valstība – tā ir Debesu valdība. Un mēs ar jums esam šīs Debesu valdības pārstāvji. Mums vara dota tālab, lai mēs rīkotos Dieva Vārdā un Viņa Valstības labā. Bībelē ir rakstīts, ka mūsu pilsonība – tā nav uz zemes, bet debesīs.

„ Mūsu piederība ir debesīs, no kurienes mēs arī gaidām Pestītāju, Kungu Jēzu Kristu,” (Filipiešiem 3:20).

Bībelē teikts, ka debesis ir – Dieva tronis. Debesis – tā ir Dieva valdīšanas vieta, no kurienes Viņš izdod Savus likumus. Un vēl Bībelē teikts, ka Dievs mūs ir nosēdinājis debesīs Jēzū Kristū. Mums jāsaprot, ka mēs dzīvojam un darbojamies uz zemes, bet visus norādījumus saņemam no debesīm, jo mēs esam Debesu Valstības pārstāvji un vēstneši uz zemes. Debesis mūs aizstāvēs un apliecinās mūsu darbus ikreiz, kad mēs darbosimies sava Debesu Tēva biznesā un izpildīsim Viņa pavēles.

Kad Jēzus atnāca uz zemi, Viņš bija vienīgais Debesu vēstnesis uz zemes. Dzīvojot uz zemes, Jēzus nodarbojās ar Sava Tēva biznesu. Un tas sāka izpausties jau agrā bērnībā, 12 gadu vecumā. Pēc svētkiem Jeruzalemē Marija un Jāzeps nevarēja Jēzu atrast. Pēc kāda laika tie atrada Viņu Templī, sludinot Dieva Vārdu.

„ Un, Viņu ieraudzījuši, vecāki pārbijās, un Viņa māte sacīja Viņam: “Mans dēls, kāpēc Tu mums to esi darījis? Redzi, Tavs tēvs un es, mēs Tevi ar sāpēm esam meklējuši.” Bet Viņš tiem atbildēja: “Kam jūs esat Mani meklējuši? Vai nezinājāt, ka Man jādarbojas Sava Tēva lietās?” (Lūkas 2:48-49).

Jau agrā jaunībā Jēzus saprata to, ar ko Viņam jānodarbojas. Jēzus redzēja Sevi kā Dieva Vēstnesi uz zemes. Jēzus pārstaigāja zemi darot visu to, ko saka Viņam Tēvs, un visu to, kas patīk Dievam.

„Jēzus viņiem saka: “Mans ēdiens ir darīt Tā gribu, kas Mani sūtījis, un pabeigt Viņa darbu.”(Jāņa 4:34).

Jēzum bija skaidra izpratne par to, Kas Viņš ir un kālab ir sūtīts uz šo zemi. Jēzus redzēja Sevi kā Dieva Vēstnesi. Jēzus saprata, ka mērķis Viņa esībai uz zemes ir – piepildīt Dieva gribu un darīt Dieva darbus.

Ārī mums ir jāskatās un jāredz sevi tā, kā mūs redz Dievs. Tas nepieciešams tālab, lai mums būtu tāds rezultāts, kādu no mums gaida debesis.

Mēs turpināsim rīt.

Esiet svētīti!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ciešanas kā disciplīnas mērs III

    Dievs var mūs apskaidrot un mācīt caur ciešanām un sāpēm, tāpēc mums nevajadzētu mēģināt no tā vairīties. Dieva sods var mums radīt brūces, sāpes, sakāvi vai nelaimes mūsu dzīvē, bet Dievs dara to mīlestībā. Un tad, kad ir sasniegts Dieva soda mērķis, tad pats Dievs paņem prom visas problēmas, un Pats arī dziedē mūsu brūces.
  • Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi

    Mēs turpinām runāt par svētlaimi, ko dod kalpošana un došana. Mēs ar jums runājām par to, ka tas, kurš mīl Dievu, noteikti kalpos cilvēkiem. Bet to, kurš kalpo cilvēkiem, to Dievs paceļ un svētī. Dievs nevar uzturēt vai atbalstīt cilvēkus, kuri aizņemti tikai ar personīgām lietām, un kuriem nav laika tam, lai virzītu Dieva Valstības darbus.Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.
  • Kad jūs Dievam sakāt „Jā!”, tad arī apstākļi jums sacīs: „Jā, kungs!”

    Pateikt Dievam „Jā!” – tas ne vienmēr ir viegli, tas prasīs to, lai jūs atsakāties no personīgās gribas. Bet, svarīgi ir zināt, ka balva par to būs krietni lielāka, kā pati cena.Kur, attiecībā pret savu Dievišķo mērķi uz zemes, šodien atrodaties jūs? Vai jūs zināt, kāpēc jūs vēl joprojām atrodaties dzīvo vidū? Vai esat gatavi nomirt sev, vai arī joprojām esat pilni patmīlības? Vai jūs joprojām esat baiļu un šīs pasaules valstības likumu saistīti tādā mērā, ka nevarat sevi pakļaut Dieva aicinājumam? Vai jums ir laiks tam, lai kalpotu Dievam, vai arī jūs esat pārāk aizņemti ar citām lietām, kuras jums ir krietni svarīgākas? Kamēr vēl ir laiks, kamēr vēl ir diena, atbildiet uz šiem jautājumiem, jo iestāsies nakts, kad jau vairs neviens neko nevarēs izdarīt.
  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē? III

    Vakar mēs apstiprinājām, ka pastāvīga sadraudzība ar Dievu ir obligāts noteikums tam, lai piedzīvotu Dieva klātbūtni, Viņa spēku un žēlastību savā dzīvē. Mēs lasījām daudzas Rakstu vietas, kuras parāda mums to, ka tiem cilvēkiem, kuri mīl To Kungu, ir acīmredzamas priekšrocības. Tādiem cilvēkiem Dievs ir sagatavojis virkni patīkamu pārsteigumu, viņu dzīvēs visas lietas nāk par labu, un Pats Dievs atklāj Sevi viņiem.„Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.”(Romiešiem 8:28).Dievu mīlošs cilvēks vienmēr ir orientēts uz to, lai jebkurā dzīves situācijā piepildītu Dieva gribu.
  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? III

    5. Mācekļu dzīvēs atnāca gudrība Dieva resursu pārvaldīšanai. Viņi kļuva par gudriem Dieva resursu pārvaldītājiem. Mācekļi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam un, lai varētu palīdzēt viens otram, to visu vajag izmantot pareizi. Viss, kas man ir, – tas nav mans, bet Dieva, un tālab es to izmantošu tā, kā to vēlas Dievs. Mācekļi bija Svētā Gara pilni, un viss, ko viņi darīja, notika Svētā Gara vadībā. Viņi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam, un ja Dievs viņiem sacīja: „Atnes to!”, viņi to darīja.
  • Pateicība – pielūgsmes pamats

    Pielūgsme – tā ir dzīve, kas ziedota Dievam un ciešas attiecības ar Radītāju.Bībele saka, ka Dievs meklē Sev pielūdzējus.„ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:23-24).