Mēs esam radīti Kristū Jēzū

Es sveicu jūs, dārgie draugi! Esmu ļoti priecīgs par iespēju dalīties ar jums vārdā, kuru Dievs šai dienai ir ielicis manā sirdī. Es ticu, ka šis vārds stiprinās un bagātinās jūs.Mēs runājam par to, ka Jēzū Kristū mēs kļūstam par jauniem Dieva radījumiem. Kristū mēs ieguvām jaunu dzīvību(dzīvi) un jaunas iespējas. Kristū Dievs dod mums izeju no visām grūtām situācijām un apstākļiem.Tātad, ko praksē nozīmē teiciens „mēs esam radīti Kristū Jēzū”?Tas nozīmē, ka Kristū mēs varam atklāt savus talantus un atrast tiem pielietojumu, saskaņā ar Dieva nolemto vai paredzēto. Un vēl, – tas nozīmē to, ka Jēzū Kristū mums ir nodrošināts apmierinājums dzīvē. 
„Tu uzkāpi augstumā, atvedi gūstekņus, ņēmi dāvanas no cilvēkiem, un arī atkritējiem jādzīvo pie Dieva, Tā Kunga.” (Psalms 68:19).
 
„Bet ikvienam no mums piešķirta žēlastība tādā mērā, kādā to Kristus mums ir dāvinājis. Tāpēc ir sacīts: uzkāpis augstumā, Viņš saņēmis gūstekņus, devis dāvanas cilvēkiem. – Uzkāpis – ko citu gan tas nozīmē, ja ne to, ka Viņš arī nokāpis šīs pasaules zemajās vietās? Bet Tas, kas nokāpis, ir tas pats, kas (pēc tam) uzkāpis augstāk par visām debesīm, lai visu piepildītu.”(Efeziešiem 4:7-10).
 Pastāv žēlastības mērs (Dieva spēks), kas mums nav pieejams līdz brīdim, kamēr mēs nepieņemsim Jēzu kā Dieva dāvanu. Tomēr, līdzko mēs topam „Kristū”, pieņemot Jēzu Kristu kā savu Glābēju un Pestītāju, – tūlīt pat pār mūsu dzīvi atbrīvojas Dieva spēks un žēlastība, ar nolūku, lai mēs varētu realizēties vai īstenoties savā dzīvē. Jēzū Kristū viss tas, kas bija sasaistīts mūsu dzīvē vai atradās gūstā, sāk atdzīvoties un atbrīvoties.Līdz nākšanai pie Jēzus mēs visi atradāmies gūstā. Līdz ar mums gūstā atradās mūsu talanti, dāvanas un liktenis. Tomēr, – Kristū mēs visi atdzīvojāmies, bet tas nozīmē, ka mūsu dāvanas, talanti un mūsu liktenis atdzīvojās līdz ar mums.Tagad, Kristū Dievs piepilda mūs pilnvērtīgai dzīvei ar Savu žēlastību un spēku.Jēzus uzkāpa debesīs un nokāpa tālab, lai piepildītu ar Sevi it visu, ieskaitot tevi un mani.Tagad jūs varat tikt piepildīti ar Dievu un Viņa vareno spēku. Šī iespēja tiek dota visiem, kas atrodas Jēzū Kristū.Ja jūs vēl neesat pārgājuši no Ādama nolādētās ģimenes uz Kristus svētīto ģimeni, tad jūs to varat izdarīt tieši šobrīd, piesaucot Jēzu Kristu, lūdzot Viņam piedot jums un ienākt jūsu sirdī.Ja jūs jau esat Kristū, tad pateicieties Dievam par to, ka jūs varēsiet realizēties šai dzīvē. Beidziet sevi ierobežot, pieņemiet savu likteni no Dieva, tiecieties uz to, un jūs būsiet pārsteigti par to, cik daudz jūs Kristū spējat darīt.Jēzū Kristū jums vairs nav nekādu ierobežojumu, jo Jēzus spēks un žēlastība piepilda jūs tam, lai jūs veiktu lielus varoņdarbus. Dievs jūs ir paaugstinājis!Nepalieciet lejā, tiecieties uz mērķi, kā to darīja apustulis Pāvils.Lūk, ko Pāvils par sevi sacīja: 
„Nevis, ka es to jau būtu saņēmis vai jau būtu pilnīgs, bet es dzenos, lai to satvertu, tāpat, kā arī mani satvēris Kristus Jēzus. Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan – aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim, goda balvai – Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū. Visi, kas esam pilnīgi, turēsim tādas domas, un, ja jums kādā lietā ir citas domas, tad arī to Dievs jums atklās;”(Filipiešiem 3:12-15).
 Atrodiet savu aicinājumu Dievā un tiecieties uz to, un tad visa jūsu dzīve iegūs jēgu. Jūsu ģimene, darbs, ikdienas rūpes dos jums gandarījumu, nevis būs par nastu. Tad, kad jūs zināt savu mērķi, – dzīve iegūst jēgu, un tad ir vēlēšanās dzīvot.Tātad, mēs esam – Viņa radījums, kas radīts Kristū Jēzū. Tomēr, tagad rodas jautājums: „Kam mēs esam radīti Jēzū Kristū?”Mēs esam radīti labiem darbiem, kurus Dievs mums ir paredzējis darīt.Bet par to mēs parunāsim rīt!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Bez Dieva es nespēju, bet ar Viņu es spēju visu !

    Mēs nevaram darīt Dieva darbus bez Dieva. Ļoti bieži mēs mēģinām savā spēkā darīt to, ko Dievs liek mums darīt kopā ar Viņu. Bieži mēs paļaujamies uz sevi, uz to, ko jau zinām. Bieži paļaujamies uz savu pieredzi. Bet tad, kad lūgšana ir mūsu prioritāte, mēs saprotam, ka, paļaujoties uz sevi un darot darbus bez lūšanas, mēs velti tērējam laiku un spēkus. Bez spēcīgas lūgšanu kustības draudzē, draudzes redzējumu nav iespējams realizēt. Tas vienkārši nav iespējams!
  • Būt par kristieti – tā ir atbildība

    Dievs paceļ, paaugstina tieši tos, kuri piekrīt kļūt atbildīgi. Par to Jēzus saka nākamajā fragmentā.«Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.» (Мat.25:29-30)
  • Viss, kas nonāk Dieva rokās, vairojas vai pieaug

    Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai kalpotu, novedīs jūs virsotnē, – augstmaņu priekšā. Dāvana, kas laista apgrozībā, paplašinās jūsu iespējas un sagraus jebkurus ierobežojumus. Pateicieties Dievam par to, kādus Viņš jūs ir radījis.Dārgais draugs, tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam. Neskaties uz savu dāvanu kā uz kaut ko mazu un nenozīmīgu.Kad Jēzus uzdeva saviem mācekļiem pabarot lielu tautas daudzumu, mācekļi iebilda Jēzum, sakot: „…mums ir tikai piecas maizes un divas zivis”. Mācekļi, droši vien gaidīja, ka Jēzus sacīs: „O, jā! Tad atlaidiet tautu, jo jums ir pārāk maz, un tā nepietiks visiem!” Taču Jēzus tā neteica un tā nerīkojās. Jēzum izdevās pabarot lielu cilvēku daudzumu pateicoties tam, ka kāds zēns nodeva Jēzus rokās to mazumu, kas tam bija.
  • Viss apslēptais noteikti taps zināms II

    «Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!» (Ps.32:1-2). Dāvids saka, ka pēc gēku nožēlas cilvēka dzīvē ienāk Dieva piedošana, viņa grēki ir nolīdzināti un pārkāpumi piedoti. Dāvids nosauc tādu cilvēku par svētīgu. Cilvēks, kurš neslēpj savā sirdī viltības, ir atvērts Dieva priekšā. Nav piedošanas tam, kas nenožēlo un neatklāj savus grēkus Dieva priekšā.
  • Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

    Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība.