Mēs esam zemes sāls un pasaules gaisma II

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs turpinām sarunu par mūsu, kā Dieva vēstnešu lomu un funkcijām uz zemes. Mēs runājām par to, ka Bībele mūs sauc par Kristus vēstnešiem, caur kuriem Dievs salīdzina pasauli ar Sevi. Bībele mūs dēvē arī par zemes sāli un pasaules gaismu. Taču, ja mēs kā Kristus vēstneši uz zemes aktīvi nepraktizēsim savu ticību, tad mūsu sabiedrībā iestāsies pagrimums. Ja mēs šodien palūkojamies uz veiksmīgām un uzplaukstošām valstīm, tad mēs redzam, ka šajās valstīs darbojas un tiek praktizētas kristīgās vērtības. Tikai taisnība var paaugstināt tautu, – tas ir Dieva likums. Tikai taisnība paaugstina tautu! Netaisnība un grēks – iznīcina tautu. 
„ Sāls ir laba lieta, bet, ja sāls tapusi nesālīga, ar ko tad jūs to darīsit derīgu? Turiet sāli sevī un turiet mieru savā starpā.” (Marka 9:50).
 Kā redzams šai Rakstu vietā, tad sāls – tā ir laba lieta, un kristīgā ticība ir – ļoti noderīga un nepieciešama katrai sabiedrībai. Sabiedrība, kurā dzīvo ticīgi cilvēki, – tā ir Dieva svētīta sabiedrība. Bet sabiedrība būs svētīta tikai tad, ja tajā dzīvojošie ticīgie apzināsies sevi un rīkosies kā Kristus vēstneši, kā zemes sāls un gaisma šai sabiedrībai. Mums kā ticīgajiem ir jābūt par svētību mūsu sabiedrībai. Mums jāpiepilda mūsu sabiedrība ar patiesības gaismu. Mums ir jāatklāj šai pasaulei mūsu Glābējs Kristus kā dzīvības Autors. Dieva daba, kuru mēs nesam sevī, – tā ir tā, kas dara mūs par sāli mūsu sabiedrībā. Bet ja mēs nepieņemam Dieva dabu un dzīvojam tikai priekš sevis, ja mēs ar savu dzīvi neatspoguļojam Dieva dabu un patiesības gaismu, ja mēs dzīvojam tā, kā dzīvo šī pasaule, – tad mēs kā sāls topam nederīga un nevaram mainīt savu sabiedrību. Mateja Evaņģēlijā tiek uzskaitītas noteiktas rakstura īpašības, kas jāattīsta sevī, lai mēs patiesi būtu zemes sāls, kura nezaudē savu spēku, kura ir par svētību šai zemei. Kad ticīgie patiesi sāks sālīt savu sabiedrību ar Dieva patiesību un Dieva Valstības vērtībām, tad Dievs izmainīs mūsu sabiedrību – caur Saviem bērniem. Bet, par to mēs sīkāk parunāsim rīt. Lai Dievs bagātīgi svētī ikvienu no jums!  Līdz rītam!  Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pastāvīga sadraudzība ar Dievu

    Ja mēs regulāri pavadīsim laiku ar Dievu, tad mēs ieraudzīsim sevi kā izredzētos, svētos un Dieva mīļotos. Mēs katrs esam izredzētais, bet, daži no mums to redz un tic tam, savukārt dažiem – tas joprojām nav atklājies. Ja tu skatīsies uz sevi kā uz Dieva izredzēto, tad tev būs viegli ietērpties un atspoguļot savā dzīvē „ līdzjūtību, laipnību, pazemību, lēnību, pacietību….”Bez tam, tu ieraudzīsi, kā šīs īpašības sāks ietekmēt tavu iekšējo stāvokli un tavas attiecības ar Dievu un cilvēkiem.
  • Nabadzībai un neveiksmei ir savas saknes un viena no šīm saknēm ir acīmredzama – slinkums

    Viens no iemesliem garīgam remdenumam un panīkumam ir nevīžība, paviršība un slinkums. Ģimenes neveiksmēm, finansiālai nabadzībai, neveiksmēm kalpošanā, kā arī daudzām citām nabadzības un neveiksmju formām ir tā pati dīkdienības un slinkuma sakne.„Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu. “ (Sāl. pam. 10: 4).
  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? II

    Bez saprāta balss, mēs bieži dzirdam mūsu jūtu balsi. Arī jūtām ir balss. Bet arī šī balss ne vienmēr atspoguļo to, ko saka Dievs. Mūsu jūtas ir visai mainīgas, bieži tās ir atkarīgas no daudziem ārējiem faktoriem, – garastāvokļa, laika apstākļiem, noguruma utt. Ja mēs klausīsim tikai savām jūtām, tad mums stabilus panākumus neredzēt.Piemēram, tu bieži vari justies vientuļš, vājš , nemīlēts, kā neveiksminieks utt. Tomēr, bieži tādas izjūtas neatbilst patiesībai. Ja tu vadīsies pēc savām jūtām un pieņemsi tās kā patiesību, tu nespēsi baudīt to dzīvību pārpilnībā, kuru Dievs tev sagatavojis. Dievs dod šo dzīvību tikai tiem, kuri dzird Viņa balsi un seko Viņam!
  • Pestīšanas cerība

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.”Mēs jau daudz esam runājuši par ticības lomu un staigāšanu mīlestībā šajās pēdējās dienās. Šodien mēs uzsāksim sarunu par pestīšanas cerības lomu. Ticība ir vajadzīga tagadnei, pašreizējam brīdim. Ticībā, neatkarīgi no tā, kas notiek mums visapkārt, mums jau šobrīd ir dots miers. Ticībā mēs jau šobrīd ieejam Dieva mierā.
  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).
  • Neliedzies labu darīt ikvienam, kam tas nepieciešams, jo tavai rokai Dievs piešķīris visu, lai tā to darītu!

    Vai labvēlība Mordohaja dzīvē bija nejaušība? Akvai, nē! Cilvēka dzīvē labvēlība tiek atbrīvota un darbojas likumsakarīgi. Viens no likumiem, kuram ir pakļauta labvēlība, – tas ir sēšanas un pļaušanas likums. Ja tu pastāvīgi sēsi labvēlību un žēlastību citu cilvēku dzīvē, tad tu vari būt pārliecināts, ka šī labvēlība atnāks arī tavā dzīvē, brīdī, kad tā tev būs visvairāk nepieciešama.