Mums ir jāatbrīvojas no neproduktīvas laika pavadīšanas

Sveicinu un svētīju Jūs dārgie draugi, šajā dienā! Es pateicos Tam Kungam par to, ka Viņš dāvā mums ikdienas vārdu, kas stiprina mūs, mūsu garīgo dzīvi un palīdz mums virzīties uz priekšu. Dievs vēl nav pabeidzis Savu darbu katrā no mums. Katru reizi, kad te šķiet, ka tev vairs nav spēka, uzliec rokas uz savas sirds un ja tā vēl pukst-tas nozīmē, ka Dievs vēl strādā tavā dzīvē. Viņam ir varens plāns tavai dzīvei. Tevi gaida vēl daudz svētību. Dievs ir labs pret mums! Laiks tik ātri skrien! Vēl ir tik daudz nepadarītu lietu! Tāpēc mums ir jānovērtē laiks un jādara tikai tas, kas ir pats svarīgākais. Mums ir jāatbrīvojas no jebkādas nevajadzīgas skriešanas un neproduktīvas laika pavadīšanas. Dievs saka mums kā Draudzei, kā ticīgajiem, ka laiks ir īss, un visu ko mēs varam darīt, mums ir jādara jau tagad, neatliekot to uz rītu, negaidot to momentu, kad mēs būsim gatavi tam, vai arī kad katrs no mums garīgi pieaugs. Bībelē ir teikts:  
„Visu, ko tava roka spēj ar taviem spēkiem veikt, to dari, jo pazemē, kurp tavs ceļš iet, nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, ne gudrības.”. (Sāl. māc.9:10).
  Kristieši cieš dēļ virspusējām attiecībām ar Dievu. No tā cieš arī tie cilvēki, kuri ir ap viņiem, jo tādā stāvoklī viņi pārstāj būt par sāli un gaismu šai pasaulei. Bībele runā par to, ka mēs kristieši esam zemes sāls un gaisma šai pasaulei:    
„Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta.  Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā.  Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs. ” (Mt.5: 13-16)
  Tas nozīmē, ka ja mēs nebūsim tādi, kādus Dievs mūs vēlas redzēt, tad mēs nekad nevarēsim patiesi ietekmēt šo pasauli. Lai mēs kļūtu par šīs pasaules sāli un gaismu, mūsos ir jābūt tām īpašībām, kuras tiek minētas nākamajā Rakstu vietā.    
„Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība.  Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi.  Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti.  Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.  Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.  Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.  Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība.  Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ.  Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija. ”. (Mt.5:3-12)
  Rītdien mēs sīkāk parunāsim par to, ko nozīmē:
  • būt garā nabagam,
  • raudāt,
  • slāpt un salkt pēc taisnības,
  • būt pazemīgam,
  • būt žēlsirdīgam,
  • būt sirdsšķīstam,
  • būt miera nesējam.
Lai Dievs bagātīgi svētī jūs šajā brīnišķīgajā pavasara dienā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ejot cauri sāpēm, pārbaudījumiem vai grūtībām, iemācies visā tajā slavēt To Kungu!

    Sāpes un problēmas ir instrumenti, kurus Dievs izmanto mūsu garīgajai izaugsmei. Mēs mācamies paklausību caur ciešanām.„un, Dēls būdams, tomēr ir mācījies paklausību no tā, ko cietis. “ (Ebr.5: 8).Zelts tiek attīrīts ar ļoti augstas temperatūras palīdzību. Pārbaudījumi arī ir šī augstā temperatūra, kura mūs attīra. Mūsu ticībai ir jālīdzinās attīrītam zeltam.
  • Analizē savu darbību un savas dienas! II

    Pirmais, kas mums jāierauga, lai spētu analizēt savu dienu, ir tas, ka Dievam bija plāns tam, ko Viņš vēlējās iegūt. Viņam bija plāns, sapņi vai iztēle par to pasauli, kuru Viņš vēlējās radīt. Mēs nespēsim efektīvi analizēt savu dienu, savu laiku, savu dzīvi bez precīza plāna. Tālab, pirmais, ar ko jāsāk savas dzīves analīze, ir jautājums par plāniem savai dzīvei. Uzdodiet sev šādu jautājumu : „Vai man ir plāns savai dzīvei?”
  • Mūsu pašu grēki un citu cilvēku grēki ir galvenais traģēdiju iemesls

    Vairums traģēdiju un dabas katastrofu uz zemes, kas katru dienu paņem milzum daudz cilvēku dzīvību, ir zemes reakcija uz netaisnību, ko dara uz zemes dzīvojošie cilvēki.“ Jums nebūs sagānīt to zemi, kurā jūs dzīvojat, jo asinis zemi apgāna, un zemi nevar salīdzināt to asiņu dēļ, kas tur izlietas, kā vienīgi ar tā asinīm, kas tās izlējis. Tad nu nepadariet zemi, kurā jūs dzīvojat, nešķīstu, jo tur Es arī dzīvoju jūsu vidū; jā, Es, Tas Kungs, dzīvoju Israēla bērnu vidū.” ”. (4.Moz. 35:33-34).
  • Vienotības svarīgums

    Šajā Rakstu vietā mēs lasām, ka cilvēkiem bija kopīgs mērķis un viena valoda, ka viņi bija stingri apņēmušies panākt iecerēto, tāpēc ir teikts, ka „tas ir tikai sākums viņu rīcībai, un turpmāk nekas, ko tie nodomājuši, vairs nebūs tiem neiespējams”. Dievs teica, ka šīs vienotības dēļ viņiem izdosies viss, ko tie nodomājuši. Bībelē Dievs ļoti bieži Savai tautai atgādina par vienotību. Vienotība ir ļoti svarīgs faktors, kas ļauj mums kā Dieva tautai jeb draudzei uz zemes īstenot Viņa gribu un savu aicinājumu.
  • Pestīšanas cerība III

    Cerība palīdz mums būt mierā jau šobrīd, kad mēs domājam par nākotni. Cerība vienmēr fokusē mūs uz nākotni, bet tā labvēlīgi ietekmē mūsu dzīvi jau šobrīd.Lai mēs varētu efektīvi apbruņoties ar pestīšanas cerību, mums ir jāsaprot, kas mēs esam šajā pasaulē, un kā mums jālieto šis miers.Pāvils sacīja:„Un kas šo pasauli lieto, kā tādi, kas to nelieto, jo šīs pasaules kārtība paiet.”(1.Korintiešiem 7:31).
  • Izmainīts cilvēks – tas ir cilvēks ar pareiziem un tīriem motīviem

    Izmainīts cilvēks kalpo cilvēkiem tāpēc, ka mīl tos, un ne tāpēc, ka meklē kādu labumu sev. Man ir tik skumji, kad es satiekos ar cilvēkiem, kuri kalpo, jo viņiem tas ir izdevīgi. Cilvēku, kuram ir tādi motīvi būs grūti mainīt. Jūda Iskariots, kurš nodeva Jēzu, bija tieši tāds cilvēks. Trīs ar pusi gadus Jūda Iskariots atradās līdzās Jēzum, bet tas viņu nekā neizmainīja, jo viņam bija netīri motīvi. Jūda Iskariots bija sudrabu mīlošs un skops cilvēks. Jēzus uzticēja viņam Savas kalpošanas finansiālo pusi, tālab tam bija pieeja naudai un ziedojumiem, kas domāti Jēzus kalpošanai. Sākumā Jūda Iskariots sāka zagt naudu no kases, bet galu galā nodeva arī savu Skolotāju.