Mūsu aicinājums – iet!
Notikumi, kas aprakstīti šajā Rakstu vietā – tie ir smagi apstākļi, tā ir spiediena atmosfēra un pagurums. Bet, neskatoties uz to visu, Habakuks saka, ka pat tik smagos apstākļos viņš priecāsies un gavilēs par savu Kungu, jo Dievs Tas Kungs ir viņa spēks un stiprinājums. Mēs varam mācīties no Habakuka. Ja šodien tev ir nopietni pārbaudījumi, tad sāc priecāties jau šobrīd, negaidot laiku, kad viss mainīsies uz labo pusi. Dievs saka, lai priecājamies jau šobrīd, nevis vēlāk, – pat vētras un nopietnu problēmu laikā. Šobrīd – tas ir laiks ikvienam no mums, lai slavētu un gavilētu par savu Dievu, neskatoties ne uz ko. Dievs Tas Kungs ir mans spēks. Dievs Tas Kungs dara manas kājas stipras un paceļ mani pār problēmām un grūtībām ikreiz, kad es uzticos Viņam un daru to, ko Viņš saka man darīt. Vajāšanas un grūtības – tā ir cena par sekošanu Kristum, bet tas nedrīkst mūs apturēt, jo ir balva no Dieva katram, kurš sekos Viņam. Tas ir iespējams vien tad, ja cilvēks ir aizliedzis sevi, ņēmis savu krustu un sekojis Jēzum. Lai Dievs palīdz katram no mums! Lai Dievs māca mūs priecāties un gavilēt pat dzīves vētru un negaisa laikā!Mācītājs Rufus izstāstīja kādu gadījumu, kas notika ar viņu pagājušajā nedēļā. Pēc dievkalpojuma viņš nevarēja atrast mašīnas atslēgas, izmeklējot tās visur, kur vien iespējams. Viņš lūdza Dievam, lai Dievs parāda, kur atslēgas varētu būt, jo mācītājam vajadzēja braukt mājās. Un pēkšņi viņam ienāca prātā doma sākt vienkārši slavēt Dievu un gavilēt Viņa priekšā. Mācītājs sāka dziedāt un dejot Dieva priekšā tieši ofisā. Pēc tam viņam ienāca prātā, ka vajag vēlreiz pārmeklēt krēslu (lai gan viņš pirms tam to bija apskatījis jau vairākas reizes). Un tad viņš ieraudzīja, ka atslēgas ir uzkārušās uz krēsla atzveltnes un tās tur vienkārši karājas. Patiesība darbojas. Kad nekas cits vairs nepalīdz, sāc slavēt Dievu un neļauj pagurumam un rūpēm piepildīt tavu sirdi, un tad atnāks atbilde.
