Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā III

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzos, lai jūsos nerimst slāpes pēc Dieva Vārda un Viņa gudrības, slāpes pēc sadraudzības ar Viņu, jo Dievs ir mūsu dzīvības avots. Mēs turpinām runāt par katra kristieša augstāko aicinājumu – caur savu dzīvi parādīt Dievu, tā, kā to izdarīja Jēzus. Mēs runājām, ka Jēzus atnāca tālab, lai parādītu mums Dievu. Viņš samaksāja cenu Golgatas Krustā par to, lai ikviens, kurš noticējis Viņam, varētu kļūt par vienu veselumu ar Tēvu. Tagad, Jēzus aicina katru ticīgo sekot Viņa piemēram un caur savu dzīvi demonstrēt Dievu citiem cilvēkiem. Jēzus parādīja Dievu divos veidos:
  • caur Savu dzīves veidu (raksturu)
un
  • caur Saviem darbiem(dāvanām).
 Arī mēs varam demonstrēt Dievu caur savu raksturu un darbiem. Raksturs – tā ir mūsu būtības pasīvā daļa, kura atklājas vai parādās noteiktos apstākļos. Raksturu nevar ieraudzīt uzreiz. Raksturs – tas ir tas, kas mēs būtībā esam. Kristus raksturs mūsos formējas ar Svētā Gara augļa palīdzību. Tas parādās mūsos:
  • ar miera, mīlestības un prieka palīdzību;
 
  • caur savstarpējām attiecībām ar citiem cilvēkiem pacietībā, laipnībā un žēlsirdībā;
 
  • caur mūsu attiecībām ar Dievu ticībā, pazemībā un atturībā.
 
„Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.” (Galatiešiem 5:22).
 Gara auglis palīdz mums rīkoties un reaģēt tā, kā to darīja Jēzus. Parādīt Dievu mēs varam tikai tad, ja mūsos pašos parādās Kristus raksturs. Būt kā Kristus mēs varam tikai tad, ja mūsos pašos ir Svētā Gara auglis. Atbilstoši tam, kā mēs pakļaujam sevi Kristus Garam, kas mīt mūsos, mūsos formējas Viņa raksturs un Viņa īpašības, un tas palīdz mums dzīvot to dzīvi, kādu dzīvoja Pats Jēzus. Tas palīdz mums izturēties pret Dievu, cilvēkiem un pašiem pret sevi tā, kā to darīja Jēzus. Tomēr, Dievs vēlas, lai mēs darītu arī Jēzus darbus. Šim nolūkam Viņš mums ir dāvājis Svēto Garu ar visām Tā izpausmēm, par kurām ir teikts Bībelē: 
 „Citam Gars dod gudrības runu, citam atziņas runu, tas pats Gars. Citam dota ticība tai pašā Garā; citam dāvanas dziedināt tai pašā vienā Garā; citam spēki brīnumus darīt, citam pravietot, citam garu pazīšana, citam dažādas mēles un citam mēļu tulkošana.” (1.Korintiešiem 12: 8-10).
 Mēs demonstrējam Dievu arī tad, kad darām tos darbus, kurus, dzīvojot uz zemes, darījaJēzus. Un tā jau ir mūsu personības aktīvā daļa. Mūsu personība – tas ir mūsu būtības aktīvais aspekts. Mūsu personība ir saistīta ar to, ko mēs darām. Un tātad, mēs parādām Dievu savā miesā, kad ar Svētā Gara palīdzību attīstām sevī gara augli un vingrināmies Svētā Gara dāvanās. Savā spēkā mēs Dievu šai ļaunajā pasaulē prezentēt nevarēsim, bet tikai Dieva spēkā, kas mājo mūsos. Lai Dievs ikvienam no mums dāvā sapratni par to, cik svarīgi ir piepildīt šo aicinājumu! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Vai Tam Kungam kaut kas būtu neiespējams?

    Šis jautājums ir ļoti svarīgs, jo atbilde uz to nosaka, cik lielā mērā mēs varēsim piedzīvot Viņa iejaukšanos savā dzīvē. Šis jautājums liek mums saprast, ka mūsu Dieva atziņas līmenis ietekmē mūsu ticības līmeni.Ja cilvēks tic, ka Dievam nav nekā neiespējama, tad viņa attieksme pret dzīvi, grūtībām būs atbilstoša, un viņa gara noskaņojums, saskaroties ar grūtām un ilgām problēmām, būs pareizs.
  • Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.
  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds II

    Tikai Dievs zina patieso mūsu sirds stāvokli (sirds saturu), un Viņš vēlas palīdzēt mums ielūkoties savā sirdī ar to savstarpējo attiecību palīdzību, kurās mēs esam iesaistīti. Mūsu uzvedība, uzskati, darbība un bezdarbība, vārdi – tas viss izsauc dabīgu reakciju, kura tad arī nosaka mūsu garīgā brieduma līmeni.
  • Kā sagatavot ceļu Tam Kungam III

    Mēs turpinām runāt par to, ka Dievs atnāk tikai pēc tam, kad Viņam ir sagatavots ceļš. Mēs sagatavojam Viņam ceļu tad, kad kalpojam Viņam un piepildām Viņa aicinājumu savā dzīvē. Mēs ar jums runājām par to, ka mums ir jāizmanto visi iespējamie veidi tam, lai sludinātu VALSTĪBAS Evaņģēliju visā pasaulē, un tad Tas Kungs atnāks slavā un pilnībā.Aplūkosim vēl vienu Rakstu vietu, kurā ir atspoguļots vēl viens princips Tā Kunga ceļa sagatavošanai.
  • Dzīvē – tā ir uzticēšanās

    Tev jāsaprot, ka tev nekā sava nav. Pati dzīve – tā nav tava dzīve, tā ir uzticēšanās, kuru tev parādījis Dievs. Ja tu zini un izproti šo patiesību, tad tu uz notiekošo reaģēsi savādāk, tu rīkosies citādāk. Tu nedzīvo sevis paša labad. Tu neparādījies uz šīs zemes pats par sevi un sevis paša labad. Dievs tev uzticēja un dāvāja dzīvi. Pienāks diena, kad tev nāksies atskaitīties Dievam par tev piešķirto dzīvi, par visiem taviem vārdiem un darbiem. Ja tu to sapratīsi, tas darīs tavu dzīvi nozīmīgu. Dievs neeksistē mūsu dēļ, – mēs eksistējam Viņa dēļ. Dievs var dzīvot arī bez manis, bet es nevaru dzīvot bez Viņa. Dievs man ir uzticējis dzīvi, un tālab mana dzīve pieder Dievam.
  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji!

    Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.Novērotājam ir pilnīgi vienalga, kas notiek viņam visapkārt, viņš ir vienaldzīgs pret itin visu. Tas, kas notiek draudzē, viņu neskar, pēc viņa uzskatiem, viņa uzdevums ir tikai viens – atnākt uz svētdienas dievkalpojumu. Ir slavēšana, ir sprediķis, – tas ir pietiekoši. Tādam cilvēkam nav problēmu, viņam viss ir kārtībā gan darbā, gan mājās. Tāds cilvēks vienkārši vēro notiekošo un viņam ir labi. Ja jūs esat – novērotājs, tad jums nepieciešams kļūt par kalpotāju.