Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā III

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzos, lai jūsos nerimst slāpes pēc Dieva Vārda un Viņa gudrības, slāpes pēc sadraudzības ar Viņu, jo Dievs ir mūsu dzīvības avots. Mēs turpinām runāt par katra kristieša augstāko aicinājumu – caur savu dzīvi parādīt Dievu, tā, kā to izdarīja Jēzus. Mēs runājām, ka Jēzus atnāca tālab, lai parādītu mums Dievu. Viņš samaksāja cenu Golgatas Krustā par to, lai ikviens, kurš noticējis Viņam, varētu kļūt par vienu veselumu ar Tēvu. Tagad, Jēzus aicina katru ticīgo sekot Viņa piemēram un caur savu dzīvi demonstrēt Dievu citiem cilvēkiem. Jēzus parādīja Dievu divos veidos:
  • caur Savu dzīves veidu (raksturu)
un
  • caur Saviem darbiem(dāvanām).
 Arī mēs varam demonstrēt Dievu caur savu raksturu un darbiem. Raksturs – tā ir mūsu būtības pasīvā daļa, kura atklājas vai parādās noteiktos apstākļos. Raksturu nevar ieraudzīt uzreiz. Raksturs – tas ir tas, kas mēs būtībā esam. Kristus raksturs mūsos formējas ar Svētā Gara augļa palīdzību. Tas parādās mūsos:
  • ar miera, mīlestības un prieka palīdzību;
 
  • caur savstarpējām attiecībām ar citiem cilvēkiem pacietībā, laipnībā un žēlsirdībā;
 
  • caur mūsu attiecībām ar Dievu ticībā, pazemībā un atturībā.
 
„Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.” (Galatiešiem 5:22).
 Gara auglis palīdz mums rīkoties un reaģēt tā, kā to darīja Jēzus. Parādīt Dievu mēs varam tikai tad, ja mūsos pašos parādās Kristus raksturs. Būt kā Kristus mēs varam tikai tad, ja mūsos pašos ir Svētā Gara auglis. Atbilstoši tam, kā mēs pakļaujam sevi Kristus Garam, kas mīt mūsos, mūsos formējas Viņa raksturs un Viņa īpašības, un tas palīdz mums dzīvot to dzīvi, kādu dzīvoja Pats Jēzus. Tas palīdz mums izturēties pret Dievu, cilvēkiem un pašiem pret sevi tā, kā to darīja Jēzus. Tomēr, Dievs vēlas, lai mēs darītu arī Jēzus darbus. Šim nolūkam Viņš mums ir dāvājis Svēto Garu ar visām Tā izpausmēm, par kurām ir teikts Bībelē: 
 „Citam Gars dod gudrības runu, citam atziņas runu, tas pats Gars. Citam dota ticība tai pašā Garā; citam dāvanas dziedināt tai pašā vienā Garā; citam spēki brīnumus darīt, citam pravietot, citam garu pazīšana, citam dažādas mēles un citam mēļu tulkošana.” (1.Korintiešiem 12: 8-10).
 Mēs demonstrējam Dievu arī tad, kad darām tos darbus, kurus, dzīvojot uz zemes, darījaJēzus. Un tā jau ir mūsu personības aktīvā daļa. Mūsu personība – tas ir mūsu būtības aktīvais aspekts. Mūsu personība ir saistīta ar to, ko mēs darām. Un tātad, mēs parādām Dievu savā miesā, kad ar Svētā Gara palīdzību attīstām sevī gara augli un vingrināmies Svētā Gara dāvanās. Savā spēkā mēs Dievu šai ļaunajā pasaulē prezentēt nevarēsim, bet tikai Dieva spēkā, kas mājo mūsos. Lai Dievs ikvienam no mums dāvā sapratni par to, cik svarīgi ir piepildīt šo aicinājumu! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Cik svarīgi ir uzsākt savu nākamo dienu jau iepriekšējās dienas vakarā

    Kas ar to mums tiek pateikts? Tiek pateikts tas, ka Dievs uzsāka Savu dienu iepriekšējās dienas vakarā. Ir svarīgi, lai mēs iemācītos šo gudrību no mūsu Debesu Tēva. Ja, par to ko šodien darīsim, sākam domāt tikai no rīta, mēs jau esam iesākuši savu dienu nepareizi, esam iesākuši savu dienu ar nokavēšanos. Pēdējais brīdis, kad varam uzsākt savu dienu, ir vakars pirms nākamās dienas. Mums jau jābūt priekšstatam par to, kas mūs sagaida nākamajā dienā. Mums jau jābūt priekšstatam par to, ko darīsim. Līdz tam brīdim, kad iesim gulēt, mums jau pilnībā jābūt sastādītiem plāniem nākamajai dienai. Ja esam par slinku, lai sastādītu savus nākamās dienas plānus, līdz brīdim, kad ejam gulēt, mēs virzāmies uz dzīvi nabadzībā – gan garīgā ziņā, gan fiziskajā.
  • Disciplinēts cilvēks – tas ir tas, kurš paverdzina sevi

    Disciplinēts cilvēks pakļauj sevi uzstādītajiem likumiem un kārtībai. Ja jums nepastāv nekādi noteikumi vai likumi, ja jums neeksistē vārds „kārtība”, tad jūs esat nedisciplinēts cilvēks, un garīgā izaugsme jums ir vienkārši neiespējama. Garīgā izaugsme, kas saistīta ar pozitīvām pārmaiņām cilvēka dzīvē, neattiecas uz nedisciplinētu cilvēku.Ja cilvēkam nav disciplīnas, tad nav svarīgi, cik daudz likumu vai noteikumu tiks uzstādīti, viņš tik un tā tos pastāvīgi pārkāps.
  • Ja tu nesāksi laist apgrozībā to, kas tev jau šobrīd ir, – tev nebūs kalpošanas

    Mēs turpinām sarunu par tēmu „Tava dāvana (talants vai spējas) atradīs tev vietu.”Mēs ar jums runājām par to, ka viss lielais vai varenais sākas ar mazumu, – liela(diža) personība, liela kalpošana, vareni sasniegumi, liela vai plaša ietekme.Viss sākas ar to, ka cilvēks sāk darīt to, ko viņš var vai spēj, un viņš dara to no visas savas dvēseles, kā Tam Kungam, ticībā un ar pastāvību.Rezultāts tādai attieksmei pret dzīvi vienmēr būs balva no Dieva. Tāds cilvēks noteikti būs Tā Kunga svētīts un paaugstināts. Tāda cilvēkadāvana(talants vai spējas) noteikti atradīs viņam vietu kopējā Dieva ainā, Kristus Miesā.Cilvēka dāvana(talants vai spējas) piešķirs viņam plašumu un pietuvinās augstmaņiem, – tas ir princips, kurš parādīts Bībelē, gan caur Bībeles mācību, gan arī balstoties uz Bībeles varoņu dzīvēm.
  • Atbrīvojiet vietu Dievam un Viņa Vārdam jūsu ikdienas režīmā

    Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl; bet, kas Mani mīl, to Mans Tēvs mīlēs un Es to mīlēšu un tam parādīšos.”Saskaņā ar augstāk esošo fragmentu, ja mēs mūsu dzīvēs un kalpošanās gribam piedzīvot un redzēt Dieva izpausmes, mums ir jāseko noteiktam procesam vai protokolam. Tā ir patiesība, ka Dievs ir visuresošs. Viņš ir klātesošs vienlaicīgi visur. Tomēr ir svarīgi piezīmēt, ka ir vietas kur Viņa klātbūtne ir daudz vairāk reālāka un jūtamāka nekā citur. Kas nosaka tik lielu atšķirību? Domājot par to es saku, ka mums ir jāseko protokolam. Dieva izpausmes intensitāte mūsu dzīvēs, mājās un baznīcās ir atkarīga no tā vai mēs ievērojam īsto protokolu, lai Viņa klātbūtne būtu jaušama.
  • Dievs meklē mūsu lūpu augli

    Lai pienestu lūpu augli, kas patīkams Dievam, ļoti svarīgi ir sekot līdzi tam, kā mēs izmantojam savu muti. Kad mēs iemācīsimies runāt tieši to pašu ko Dievs runā, tad tas būs Dievam patīkams auglis. Kad mēs iemācīsimies pastāvīgi slavēt Dievu un pateikties Viņam par visu, bet ne zūdīties un žēloties, tad mēs varēsim pienest patīkamu lūpu augli Dievam. Kad mēs iemācīsimies runāt vārdus, kas nes mieru, prieku un mīlestību, bet ne naidu un šķelšanos, tad Dievs būs pagodināts caur mūsu muti.