Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam III

Dārgie draugi, laipni lūgti rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par to, cik svarīgi ir celt, veidot savu nākotni, Mēs runājām par to, ka bez redzējuma un bez sapratnes par to, ko mēs vēlamies, mēs nespēsim izveidot brīnišķu nākotni savai dzīvei. Vēl mēs runājām par to, ka Dievs vēlas paplašināt mūsu redzējumu, paplašināt skatījumu uz mūsu pašreizējo dzīvi. Mēs to ieraudzījām piemērā no Ābrāma dzīves, kad Dievs apsolīja Ābrāmam padarīt viņu varenu. Dievs nevarēja to izdarīt līdz brīdim, pirms nebija paplašinājis Ābrāma sapratni par viņu pašu un to, ko viņš redzēja. Dievs teica Ābrāmam, ka Viņš dos tam to zemi, kuru Ābrāms būs spējīgs ieraudzīt. Mēs runājām arī par to, ka līdz brīdim, kamēr neieraudzīsim savā iztēlē, savās domās to, kādu Dievs redz mūsu nākotni, – mēs nespēsim tiekties uz šo nākotni. Tāpēc ir rakstīts, ka Dievs dara tikai to, par ko mēs domājam un Viņam lūdzam, un vēl vairāk par to. Tas ir loti svarīgi. Mums pastāvīgi jāuzdod sev jautājumi: Ko, attiecībā uz savu dzīvi, es redzu šobrīd? Kādi ir mani nodomi? Un, kā jau mēs vakar runājām, Dievs nevar to izdarīt bez mūsu līdzdalības, kā arī mēs nespējam sasniegt brīnišķīgu nākotni bez Dieva. Dievs vēlas, lai mēs sadarbojamies ar Viņu. Mūsu nākotne – tā ir brīnišķīga nākotne, spilgta nākotne. Taču, lai šī nākotne kļūtu par mūsu dzīves realitāti, mums pie tās jāstrādā kopā ar Dievu. Iespējas, šodien tu pats savās acīs izskaties sīks, bet Dievs vēlas dot tev brīnišķīgu nākotni. Dievs no Savas puses, saistībā ar to, kādai jābūt mūsu nākotnei, neatstāj mūs bez redzējuma. Šim nolūkam Viņš mums devis Svēto Garu. Viena no lietām, ko Svētais Gars izdara, – Viņš dod atklāsmi par to nākotni, kāda mums sagatavota no Dieva.
„Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. – Mums Dievs to ir atklājis ar Savu Garu, jo Gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus.”(1.Korintiešiem 2:9-10).
Šajā rakstu vietā redzam, ka Dievam ir plāns, Viņam ir ne tikai nākotne priekš mums, bet brīnišķīga nākotne. Izņemot Svēto Garu, neviens cilvēks nezina šo nākotni. Svētais Gars atklāj mums Dieva plānus, jo Viņš vēro un zina visu to, kas, attiecībā uz tevi personīgi, ir Dieva sirdī. Tāpēc, ir tik svarīgi jautāt Dievam un nevis cilvēkiem par savu nākotni.
„Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat. Kad jūs Mani tad piesauksit, Es jums atbildēšu, un, kad jūs nāksit un Mani pielūgsit, Es jūs paklausīšu. Kad jūs Mani meklēsit, jūs Mani atradīsit. Ja jūs no visas sirds Mani meklēsit,”(Jeremijas 29:11_13).
Dievs nevēlas, lai mēs nomierināmies un atstājam savu dzīvi pašplūsmā. Mums jāpieliek piepūle tam, lai celtu, veidotu savu brīnišķīgo nākotni, kas pilna uzvaru un lielu varoņdarbu. Tālab mums jāzina, kādi ir Dieva plāni attiecībā uz mums. Mums jāzina ne tikai Dieva plāni, bet jāpieliek piepūle, lai virzītos pretim savai nākotnei. Dievs mums tajā ir apsolījis palīdzēt. Esiet svētīti! Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko mums dod izrāviens?

    Izrāviens pārceļ mūs no vājības spēkā. Šī vīrā, kas bija tizls no mātes miesām, pēdas un krumšļi bija nespēcīgi, tāpēc viņš nevarēja staigāt. Kad Dievs viņam deva izrāvienu, pēdas un krumšļi momentā kļuva stingri. «…un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri» (Ap.d.3:7). Vājās vietas jūsu dzīvēs kļūs stipras no šīs dienas Jēzus Kristus Vārdā. Pēc izrāviena vājais patiešām varēs teikt : «Es esmu spēcīgs!»
  • Jēzus līdzība par labo Samarieti

    „ Un redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams, sacīja: “Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?” Bet Viņš uz to sacīja: “Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?” Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.” Viņš tam sacīja: “Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi.”
  • Dieva klātbūtne

    „Jo no kā lai varētu zināt, ka es un Tava tauta esam labvēlību atraduši Tavās acīs? Vai ne no tā, ka Tu mūs vadi, tā, ka mēs, es un Tava tauta, atšķiramies no visām citām tautām, kas virs zemes.”(2.Mozus 33:16).Dieva klātbūtne dara mūs stiprākus un Dieva slava mūsu dzīvē izpaužas arvien vairāk un vairāk. Ja Dieva klātbūtne ir tik nepieciešama, tad kādā veidā mēs varam piedzīvot, pieredzēt to savā dzīvē?
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam

    Dievs vēlas, lai tu atbildi uz jautājumu: Ko tu redzi?Kā tu redzi savu dzīvi? Kādu jau šodien tu redzi savas nākotnes ainu? Kādu tu redzi savu nākotni pēc 2 gadiem, 5 gadiem, 7 gadiem? Kādu tu nākotnē redzi savu ģimeni? Kā nākotnē izskatīsies tava kalpošana?
  • Jēzus Sev atklāja Dieva gribu Savas zemes dzīves laikā

    Pateicoties tam, ka Jēzus iepazina Dieva gribu un piepildīja Savu misiju, mēs ar jums šodien varam ieiet Dieva klātbūtnē, saņemt grēku piedošanu un atbildes uz savām lūgšanām.Ļoti svarīgi ir ieraudzīt to, ka cilvēku likteņi ir atkarīgi no tā, vai mēs dzīvē piepildām savu misiju un Dieva gribu vai arī nē. Ja jūs nepiepildīsiet savu misiju, tad daži cilvēki nevarēs ieiet savā liktenī, vai arī jūsu dēļ tiks kavēta dažu cilvēku aicinājuma izpilde.Tieši šī iemesla dēļ, Jēzus ļoti nopietni uztvēra Dieva gribu un tās piepildīšanu. Mūsu Kunga Jēzus galvenā prioritāte bija, – pabeigt Sava Tēva, Kas Viņu sūtījis, darbus .
  • Lūgšana – tā ir mūsu garīgā elpa

    Lūdz Dievam žēlastību, lai tu varētu organizēt savu efektīvo lūgšanu dzīvi. Esi šodien pret sevi godīgs. Vai tev ir efektīva lūgšanu dzīve, vai arī tava lūgšanu dzīve ir kļuvusi par rutīnu? Bet varbūt tev vispār nav lūgšanu attiecību ar Dievu? Tikai tu vari atbildēt uz šiem jautājumiem. Mēs daudz runājam par lūgšanām, mēs daudz klausāmies par lūgšanām, un mēs domājam, ka zinām, kas ir lūgšana, bet vai mēs praktizējam lūgšanas savā dzīvē? Mēs zinām, ka lūgšana ir nepieciešamas mūsu garīgajai dzīvībai, kā gaiss ir nepieciešams mūsu fiziskajai dzīvībai. Lai lūgtu, ir jābūt uzcītīgam, jābūt centīgam.