Nepareiza motivācija III

Labdien, dārgie draugi! Es pateicos Dievam par kārtējo iespēju dalīties ar jums Dieva dotajā gudrībā. Vakar mēs runājām par to, ka nepareizs dzīves motīvs, kas ved projām cilvēku no Dieva gribas, tas ir cilvēkizpatikšanas gars. Un mēs runājām par to, ja cilvēks rīkosies, lai izpatiktu cilvēkiem, tad viņš nekad nevarēs kļūt par Dieva kalpu un nevarēs izpatikt Viņam. Manā dzīvē daudzas lietas nevārētu notikt, ja es censtos izpatikt cilvēkiem. Bija situācijas, kad visi bija pret mani un maniem lēmumiem, bet es to darīju tāpēc, jo zināju konkrēti, ka to no manis sagaida Dievs. Man bija jāpārdzīvo vientulības sāpes un noraidījums. Mani noraidīja, nepieņēma, bet es zināju, ka man tas ir jādara. Piemēram, kad mēs uzsākām draudzi Lielvārdē, sākās briesmīgs karš. Daudzkārtīgi man bija jāpārdzīvo atraidījums no daudzu cilvēku puses. Un šie cilvēki nebija no neticīgo cilvēku pulka, bet tie bija kalpotāji, kas noraidīja mani. Un es stāvēju izvēles priekšā, – darīt to ko gaida no manis cilvēki, un tad es būšu viņu pieņemts, vai arī darīt to, ko vēlas Dievs. Es izvēlējos otro. Un es priecājos šodien par to, ka nepadevos. Daudzi cilvēki, kuri mani toreiz noraidīja, šodien ir kļuvuši par maniem draugiem. Tu nedrīksti būt virzīts ar vēlmi izpatikt cilvēkiem. Tieši pretēji dari tikai to, ko vēlas Dievs, lai ko tu arī darītu. Ja tu meklēsi uzslavu no cilvēkiem, tad tu nevarēsi pieņemt slavu no Dieva. Tas ir ļoti svarīgi. Ja tu meklēsi tikai to, lai saņemtu atbalstu no cilvēkiem, tad tu pazaudēsi atbalstu no Dieva. Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu. Vienreiz, Jēzus ienāca templī, kurā sastapa sievieti, kas bija slimības mocīta daudzus gadus. Jēzus pasauca to, un visi gaidīja, ko tad Jēzus darīs. Ar visu savu būtību farizeji gribēja parādīt Jēzum to, ka viņi ir pret to, ko Viņš ir nodomājis darīt, – pret to, lai Viņš dziedinātu šo sievieti. Farizeji uzskatīja, ka dziedināt sabatā – ir nepareizi. Jēzus paskatījās uz viņiem un jautāja: „ Kā jūs domājat, kas ir jādara sabatā – ļaunu vai labu?” Neviens nevarēja atbildēt uz šo jautājumu. Jēzus dziedināja šo sievieti. Bet, kad Viņš to izdarīja, visi sadusmojās. Tev nav jāatstāj iespaids uz cilvēkiem. Atstāj iespaidu uz Dievu un izpildi Viņa gribu, dari to, kas patīk Dievam arī tad, ja saņemsi noraidījumu no cilvēku puses. Vēl viens nepareizs dzīves motīvs ir 
  1. Bailes.
 Vairāki cilvēki tiek baiļu vadīti. Bailes – tas ir gars, kas paralizē ticību. Pēc statistikas datiem, 8 cilvēki no 10 tiek baiļu virzīti, bet tas sastāda 80%. Bailes tā ir nopietna problēma. Es sāku pētīt to, ko Bībele saka par bailēm un konstatēju, ka vairākums biblisko apsolījumu ir saistīti ar to, ko Dievs mums saka: „ Nebaidies, Es Esmu ar tevi!” Dievs zina, ka bailes valda pār cilvēka prātu. Ir dažāda veida bailes: bailes no neveiksmes, bailes no kļūdīšanās, bailes no noraidījuma u.c. Kad bailes valda pār cilvēka dzīvi, tad cilvēks nevar darboties, tad viņš ir paralizēts. Bailes noved pie muļķīgiem lēmumiem un rīcības. Piemēram, Bībelē tiek pavēstīts par Saulu. Baiļu dēļ Sauls gāja pēc padoma pie burvjiem. Tieši bailes aizveda viņu turp. 
Bet Samuēls jau bija nomiris, un viss Israēls bija par viņu sērojis, un tie bija viņu apglabājuši Rāmā, viņa dzimtajā pilsētā. Un Sauls bija izdzinis no zemes zīlniekus un burvjus. 4 Kad filistieši bija sapulcējušies, tad tie devās ceļā un apmetās nometnē pie Šunamas. Tikmēr arī Sauls sapulcināja visu Israēlu un apmetās nometnē Gilboas pakalnos.5 Kad Sauls ieraudzīja filistiešu karaspēka nometni, tad viņš izbijās, un viņa sirdi pārņēma lielas bailes.6 Un Sauls jautāja To Kungu, bet Tas Kungs viņam neatbildēja nedz ar sapņu, nedz ar urīma, nedz ar praviešu starpniecību. 7 Tad Sauls sacīja saviem kalpiem: “Atrodiet man kādu sievu, kurai ir vara pār mirušo gariem, ka es varētu pie tās doties un to izvaicāt.” Un viņa kalpi tam atbildēja: “Redzi, En-Dorā dzīvo kāda sieva, kas ir šāda mirušo garu izsaucēja.” 8 Tad Sauls padarīja sevi nepazīstamu, viņš uzvilka citas drēbes un kopā ar diviem saviem pavadoņiem devās ceļā. Kad viņi naktī nonāca pie tās sievas, viņš tai sacīja: “Lūdzu, nosaki man ar mirušo garu izsaukšanu nākotni un liec uznākt augšā tam garam, ko es tev nosaukšu.” 9 Bet šī sieva viņam atbildēja: “Redzi, tu taču pats zini, ko Sauls ir izdarījis un ka viņš mirušo garu (1.Ķēniņu28:3-8)
 Bailes traucē cilvēkam ieiet Dieva apsolījumā. Bet Dievs saka mums Savā vārdā, ka 
 „… Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu.”(2. Tim1:7)
 Nebaidies, jo Dievs ir ar tevi! Dievs neatstās un nepametīs tevi! Bagātīgas jums Dieva svētības! Mācītāj Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Attaisnošanās vai ziedošanās? II

    Šodien turpināsim sarunu par to, ko mēs izvēlamies – ziedošanos Dievam un Viņa aicinājumam vai attaisnojumu meklēšanu priekš tā, lai nesekotu savam aicinājumam. Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošana cilvēkiem – tas ir ceļš, kurš ved uz svētlaimi (gandarījumu) un paaugstināšanu no Dieva. Bet Jēzus mums māca to, ka, attiecībā pret cilvēkiem, mums nevajag būt aprēķinātājiem. Mums vienmēr ir jābūt motivētiem ar vēlmi svētīt citus, – bez jebkādiem savtīgiem mērķiem vai aprēķina. Kalpojot cilvēkiem, mums ir jāstaigā mīlestībā, gaidot atlīdzību no Dieva, bet ne no cilvēkiem.
  • Ko mums darīt priekš tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas?

    Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”
  • Jēzus var iziet cauri tam, kam cits neviens nevar iziet cauri

    Vai jūs tagad atrodaties situācijā, par kuru visi saka, ka uz šo situāciju nav atbildes nevienam cilvēkam? Vai sātans ir iekarojis jūsu dzīvi, ģimeni, biznesu, bērnus vai kalpošanu? Vai esat sapinušies kādās lietās, vai zaudējuši jebkādu cerību, lai izietu no ļoti sarežģītas situācijas, kurā tagad atrodaties?
  • Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi

    Mēs turpinām runāt par svētlaimi, ko dod kalpošana un došana. Mēs ar jums runājām par to, ka tas, kurš mīl Dievu, noteikti kalpos cilvēkiem. Bet to, kurš kalpo cilvēkiem, to Dievs paceļ un svētī. Dievs nevar uzturēt vai atbalstīt cilvēkus, kuri aizņemti tikai ar personīgām lietām, un kuriem nav laika tam, lai virzītu Dieva Valstības darbus.Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.
  • Dievs meklē mūsu lūpu augli III

    Es gribu aicināt uz to, lai mēs ziedojamies Dievam. Ja cilvēks nav ziedojies tam, ko viņš dara, tam nebūs nekāda taustāma rezultāta, – un tas attiecas uz jebkuru mūsu dzīves sfēru. Ziedojies Dievam tajā, ka tu liecināsi un lūgsi par konkrētiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama glābšana, un ka tu darīsi to tik ilgi, līdz Dieva spēks satrieks ikvienu augstprātību viņos un atvērs viņu saprātu labajai vēstij par Kristu.
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt?

    Kāds teiks: „Slava, Dievam, man jau ir šis ieradums”. Es esmu priecīgs par tevi. Kāds, iespējams, teiks: „Es jau centos to darīt, bet man nekas nesanāca.” Arī par tevi es esmu priecīgs. Mana lūgšana ir, lai šis vārds palīdz tev uzvarēt pār vājībām un nepastāvību šajā jautājumā.Pirmais, uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību, ir tas, ka lūgšana – ir mīlestības attiecības ar Dievu. Kāpēc es par to runāju un kāpēc, tas ir svarīgi lūgšanu ieraduma attīstībai? Mēs jau runājām par to, ka lūgšana – nav dažādu veidu apgūšana, kā pārliecināt Dievu darīt to, ko mēs gribam. Un, viens no iemesliem, kāpēc ticīgie maz lūdz, – ir īpašas vajadzības trūkums.