Netērējiet savu laiku veltīgi, ieguldiet to tajā, kas pārdzīvos jūsu laiku uz zemes

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 3 minutes
Miers jums, dārgie draugi! Es vēlos jums pastāstīt kādu senu leģendu par trim cilvēkiem, kuri naktī ar zirgiem šķērsoja tuksnesi. Tad, kad viņi tuvojās upes krastam, kurš jau bija izžuvis, viņi pēkšņi izdzirdēja balsi, kura pavēlēja viņiem apstāties, nokāpt no zirgiem un salasīt sev kabatās mazus akmentiņus. Šī balss pavēlēja viņiem neskatīties uz šiem akmentiņiem līdz tam laikam, kamēr nepienāks rīts. Noslēgumā šī balss viņiem apsolīja, ka ja viņi būs paklausīgi, tad viņiem būs, gan prieks, gan skumjas vienlaicīgi. Paklausot šai balsij, katrs no viņiem salasīja sev kabatās akmentiņus un aizbrauca.Kad nu pienāca rītausma, viņi izvilka no kabatām šos akmentiņus, bet akmentiņi bija pārvērtušies par dimantiem un dažādiem citiem dārgakmeņiem. Tikai tad viņi saprata apsolījuma nozīmi, kurā viņiem tika solīts, gan prieks, gan skumjas vienlaicīgi. Viņi patiešām bija visai priecīgi par to, ka viņi paņēma tik akmentiņus, cik viņi paņēma. Tomēr, viņi nožēloja un viņiem kļuva tik skumji par to, ka viņi nepaņēma vairāk akmentiņu, nekā viņi bija paņēmuši.Debesīs mēs priecāsimies par tiem dārgumiem, kurus mēs paspējām savākt un nosūtīt turp, kamēr mēs dzīvojām šeit uz zemes. Mēs būsim visai priecīgi, par tiem apbalvojumiem, kurus saņemsim no Jēzus Kristus, taču mēs nožēlosim par to, ka neesam darījuši vēl vairāk, lai kalpotu Viņam uz zemes. Tas ir tas, ko domā Jēzus, kad aicina katru cilvēku uz sekojošām lietām: 
«Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds. » (Мat. 6: 19-21)
 Netērējiet savu laiku veltīgi, ieguldiet to tajā, kas pārdzīvos jūsu laiku uz zemes. Nosūtiet savus dārgumus uz debesīm, ieguldot sevi un savus resursus tajos, kuri turp dodas. Daudzi krāj dārgumus un mantu tikai priekš sevis šeit uz zemes un nekļūst bagāti Dievā. Bībele tādus cilvēkus sauc par neprātīgiem: 
«Bet Dievs uz viņu sacīja: tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis? Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā.» (Lūka 12: 20-21).
 Dievs atvērs durvis priekš jums, ja jūs būsiet gatavi kalpot un ziedot sevi Viņam uz visiem 100%. Novēlu, lai katrs no jums, kļūst bagāts Dievā un ir apmierināts šeit, šajā dzīvē. Novēlu, lai jums būtu vairāk prieka un mazāk skumju nākamajās dzīves dienās. Lai ir miers jums visiem! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Priecājies tai Kungā!

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 3 minutes
    Bībeles tulkojumā krievu valodā ir teikts, ka „labprātīgu devēju Dievs mīl” (2. Korintiešiem, 9:7). Bībeles tulkojumā latviešu valodā turpat ir teikts, ka ”priecīgu devēju Dievs mīl”. Dievs mīl nevis vienkārši izpildītājus, bet gan priecīgus devējus. Mums ir svarīgi ne tikai kalpot Dievam, bet darīt to ar prieku.

  • Patiesa kristietība – tas nozīmē parādīt Dievu savā miesā

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    „ Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu,…” (Ap. darbi 4:13).Pirmie Jēzus mācekļi bija drosmīgi Dievam, – viņi parādīja Viņu ar savu dzīvi, drošsirdīgi runāja par Dievu, jo tie pavadīja laiku ar Viņu.

  • Grēku nožēlas gudrība II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas.1.Pārdabiska brīvība no vainas apziņas un nosodījuma. « Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu.» (Ps.32:5). Pēc mūsu atzīšanās grēkos, Dievs tūlīt piedod mums mūsu grēku vainu. Kad mūsu sirds mūs tiesā, kad mēs atrodamies zem vainas apziņas, mūsu grēku smaguma dēļ, tad tādā stāvoklī mums ir ļoti grūti iet un ar uzdrīktēšanos pielūgt Dievu. Vainas apziņa atņem mums drosmi. Tāpēc, lai atbrīvotos no vainas apziņas, mums ir nepieciešams atzīties savos grēkos.

  • Dzīves mērķa meklēšana VI (Salamana ceļš)

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Šodien mēs parunāsim par to, kā Salamans mēģināja rast laimi un apmierinājumu ģimenes dzīvē.„Baudi šo dzīvi ar savu mīļoto sievu visās tajās ātri zūdošās dzīves dienās, ko Dievs tev ir piešķīris zem saules, cauri visam tavam niecības pilnam mūžam; patiesi, tas ir tas, kas piekrīt tev šai mūžā, un tas ir atalgojums tev par pūlēm, kādām tu nododies zem saules.”(Salamans Mācītājs 9:9).

  • Pārmaiņas – tas ir neatlaidīgs darbs II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Atkarībā no tā, cik lielā mērā mēs pieaugsim un mainīsimies, mēs redzēsim, ka mēs kļūstam arvien pacietīgāki. Pacietība – tas ir Gara auglis, un Dievs grib redzēt šo augli mūsu dzīvē. Tālab, Dievs dažkārt pieļauj mūsu dzīvē kādas konfliktsituācijas, ar nolūku, lai palīdzētu mums attīstīt sevī pacietības augli. Dievs vēlas samīt mūsu lepnību un mainīt mūs mīlošā un ilgpacietīgā Kristus tēlā. Ja jūs ļaujat sev apvainoties par ikvienu sīkumu, tad jūs vēl aizvien esat lepns cilvēks. Dievs vēlas palīdzēt jums atbrīvoties no šīs lepnības. Tieši šī iemesla dēļ, Dievs pieļaus to, ka cilvēki dažkārt aizvaino jūs. Dievs vēlas, lai jūs iemācāties tikt galā ar to, un lai esat spējīgi celt savstarpējās attiecības ar cilvēkiem kā Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Viss tas, ko Dievs pieļauj mūsu dzīvē, nāks mums par labu, ja vien mēs ļausimies Dieva pārveidei.

  • Attaisnošanās vai ziedošanās? II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Šodien turpināsim sarunu par to, ko mēs izvēlamies – ziedošanos Dievam un Viņa aicinājumam vai attaisnojumu meklēšanu priekš tā, lai nesekotu savam aicinājumam. Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošana cilvēkiem – tas ir ceļš, kurš ved uz svētlaimi (gandarījumu) un paaugstināšanu no Dieva. Bet Jēzus mums māca to, ka, attiecībā pret cilvēkiem, mums nevajag būt aprēķinātājiem. Mums vienmēr ir jābūt motivētiem ar vēlmi svētīt citus, – bez jebkādiem savtīgiem mērķiem vai aprēķina. Kalpojot cilvēkiem, mums ir jāstaigā mīlestībā, gaidot atlīdzību no Dieva, bet ne no cilvēkiem.