Nezināšana – ir cilvēka personīgā izvēle

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Lai jums ir žēlastība un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga, Jēzus Kristus!Vakar mēs runājām par to, ka nezināšana par kādas lietas pareizu izmantošanu noved pie tās ļaunprātīgas izmantošanas, bet ļaunprātīga izmantošana, savukārt, noved pie dažāda veida problēmām. Vēl mēs runājām par to, ka Bībele aicina mūs rūpēties par to, lai mēs izprastu, saprastu Dievu, Viņa ceļus, Viņa likumus, jo nezināšana cilvēka dzīvē atnes sodu un sāpes.  
„Tad nu tāpat, kā viņi nav turējuši cieņā viņiem doto Dieva atziņu, Dievs sagandējis viņu prātu, ka viņi dara to, kas neklājas.” (Romiešiem 1: 28).
 Mēs redzam, ka nezināšana – ir cilvēka personīgā izvēle. Piepildīt savu prātu ar Dievu un noderīgu informāciju – ir katra cilvēka personīgās rūpes un atbildība. 
 „Gudrais redz nelaimi, paslēpjas un izvairās, bet nesapratīgie dodas tai tieši cauri un smagi cieš.” (Sal. pam. 27: 12).
 Ja cilvēks to nedara, tad viņam nepietiks gaisma tam, lai savlaicīgi ieraudzītu nelaimi un paslēptos no tās. Vēl bez tā, šis pants no Rakstiem mums saka par to, ka tāds cilvēks ies uz priekšu un tiks sodīts, bet ne Dievs sodīs, viņu sodīs nezināšana.Nezināšana atdala cilvēku no Dieva dzīvības, jo viņš neko nezina par Dieva nodrošinājumu. 
„Savas nezināšanas dēļ un sirds apcietinātības dēļ, aptumšojušies savā sapratnē un atsvešinājušies dzīvībai, kas no Dieva”  (Efeziešiem 4:18).
 Dēļ nezināšanas, cilvēka prāts aptumšojās, sirds apcietinās un viņš atsvešinās, atdalās no Dieva dzīvības.Jēzus teica, ka Viņš nāca, lai mums būtu dzīvība un pārpilnība. 
„Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.” (Jāņa ev. 10: 10).
 Tomēr, mēs baudām šo dzīvi tādā mērā, kādā mēs pieaugam Dieva atziņā un Viņa Dēla – Jēzus Kristus atziņā. 
„Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.”  (Jāņa ev. 17:3).
 Pāvils stāstot savu autobiogrāfiju, piemin to, ka agrāk viņš nopēla Dievu, vajāja ticīgos un aizvainoja citus cilvēkus – un tas viss notika dēļ nezināšanas. 
„Kaut gan iepriekš biju zaimotājs, vajātājs un varmāka; tomēr es esmu apžēlots, jo es nezinādams esmu darījis to neticībā” (1 Timotejam 1:13).
 Cik daudzi cilvēki, dēļ Pāvila nezināšanas, cieta un pat aizgāja bojā! Nezināšana ir nāvējoši bīstama, tāpēc, ja mēs gribam atvieglināt pasaules ciešanas, tad mums ir jāmācās un daudzpusīgi jāattīstās. Mums ir vajadzīgas zināšanas, ne tikai, dabas un humanitārajās zinātnēs, mums ir arī vajadzīgas zināšanas par garīgajiem likumiem. Nav svarīgi, kāds ir cilvēka zinātnisko zināšanu līmenis, bez garīgo likumu pārvaldīšanas, cilvēks ir nezinošs.Parādīšu jums Bībelisku piemēru par to, kā nezināšana un nevērība pret garīgajiem likumiem, kļuva par ciešanu un bēdu avotu. 
„Un Dāvida valdīšanas laikā bija bads trīs gadus no vietas, gadu pēc gada, un Dāvids meklēja Tā Kunga vaigu. Un Tas Kungs sacīja: “Uz Saulu un viņa namu guļ asinsgrēks, tāpēc, ka viņš nogalināja gibeoniešus.” Tad ķēniņš saaicināja gibeoniešus un runāja ar viņiem. Tomēr gibeonieši nebija no Israēla bērniem, bet bija cēlušies no amoriešu atlikušajiem ļaudīm. Un Israēla bērniem ar viņiem bija noslēgta ar zvērestu apstiprināta derība, bet Sauls bija meklējis tos nokaut savā lielajā dedzībā par Israēla un Jūdas bērniem. „ (2 Kēniņu 21: 1-2).
 Šajā Rakstu vietā mēs lasām par to, kā trīs gadus pēc kārtas Izraēla zemē bija bads. Mēs saprotam, ka tā bija liela nelaime. Iedomājieties, cik cilvēki, šo trīs gadu laikā, nomira badā vai izsalkušo cilvēku vardarbības rezultātā! Iedomājieties, kā pieauga noziedzības līmenis un radās virkne citu problēmu, kuras bija šī bada laikā! Iedomājieties, cik cilvēki emigrēja uz citām valstīm, lai izbēgtu no šī bada! Tātad, mēs redzam, ka šajā laikā sākās visas nācijas nelaime. Ķēniņš Dāvids meklēja Dieva vaigu, lai jautātu un uzzinātu, kāpēc šis bads tik ilgi turpinās.Izrādījās, ka nelaimes sakne bija garīgā likuma pārkāpšana – Sauls un viņa nams, dēļ savas greizsirdības nogalināja, iznīcināja gibeoniešus, kaut arī pirms tam bija devuši zvērestu neaizskart šo tautu. 
„Tad visi vadoņi teica visai draudzei: “Mēs esam pie Tā Kunga, Israēla Dieva, tiem zvērējuši, un mēs tāpēc nevaram tos aiztikt.” (Jozua 9:19).
 Šis ilgstošais bads varēja paiet garām, ja viņi būtu nolikuši balansu starp savu greizsirdību un zināšanām.Ir labi būt greizsirdīgam, bet greizsirdība bez zināšanām atnes daudz bēdas un zaudējumus.Esi dedzīgs Dievā, kalpo Dievam, bet neesi cilvēks bez zināšanām.Ar Dieva mieru!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lūgšana – tas ir spēka avots!

    Draudze, kuru ceļ Jēzus, elles vārti neuzvarēs. Jēzus visu ceļ ar savu Vārdu un ar Savu piemēru. Cilvēki Viņa draudzē ceļ savu dzīvi uz Viņa Vārda un iet pa Jēzus pēdām. Pēc Jēzus lūgšanas parādījās Dieva spēks un dziedināja slimos. Ja mēs lūgsim, tad debesis būs atvērtas, Svētais Gars nāks un Dieva spēks parādīsies un izpaudīsies. Mēs nevaram Svētajam Garam norādīt, kas Viņam jādara, tāpēc, ka Viņš Pats zina, ko vajag darīt. Mums tikai ir jāsagatavo Viņam ceļš, lai nevis mēs virzītos savā spēkā, bet lai Dievs strādātu. Bet, lai Dievs varētu strādāt, mums ir jāstrādā. Mana vēlēšanās ir, lai visiem tiem, kuriem ir kāda kalpošana, lūgšana būtu pamatā visam, ko viņi dara. Tieši tādu Draudzi Jēzus ceļ un tikai tādu Draudzi elles vārti neuzvarēs. Debesu Valstībā nav nekā mazsvarīga. Lai visam pamatā, ko jūs darāt, vispirms būtu lūgšana Dievam.
  • Mīlestība – tas ir pēdējo laiku uzvaras ierocis

    Jēzus runāja par to, ka pēdējās dienās pasaule būs pilna ar naidu, meliem, nodevību, aizvainojumu un rūgtumu. Tiem cilvēkiem, kuri neiemācīsies staigāt mīlestībā, būs nopietnas problēmas šajās pēdējās dienās, – viņi sastapsies ar grēka spēku un nespēs tikt ar to galā, iegūs emocionālus ievainojumus, kuru dēļ saruks viņu dzīves. Sakarā ar to, ka pēdējos laikos plūdīs ļaunuma , naida, nodevības, nemieru un nepateicības straumes, tiem cilvēkiem, kuri neiemācīsies staigāt mīlestībā, būs sirdslēkmes, nervu sabrukumi.
  • Dievs vēlas, lai mūsu gudrība netiek balstīta uz cilvēcisko gudrību, šīs pasaules gudrību, bet uz Dieva gudrību!

    Tikai Dieva gudrība paredzēta mūsu slavai. Dieva gudrība sagādā slavu un paaugstina cilvēka dzīvi. Ļoti svarīgi ir atvērt savu sirdi un pieņemt Dieva gudrību. Šodien dzirdam, ka ir ķīniešu gudrība, krievu gudrība, bābeles gudrība utt. Tas ir tik brīnišķīgi, ka mums dāvāta Dieva gudrība. Dieva gudrība – tā ir pati augstākā gudrība no visām, kas eksistē. Tikai tā ir spējīga pārveidot cilvēka dzīvi un mainīt viņu no iekšienes.Lūk, tāpēc Dievs vēlas, lai mūsu ticība tiktu balstīta uz Dieva gudrību, un ne uz cilvēcisko gudrību.
  • Pateicība – tas ir pareizais veids, lai tuvotos Dievam III

    Bībelē ir teikts: 15 Viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem, (Ps.107:15)Ja jūs lasīsiet visu šo Psalmu, tad jūs ieraudzīsiet, ka tiek pieminēti daudz brīnišķīgu Dieva darbu, kurus Viņš ir veicis cilvēku dēlu labā, kuri ir pateicības vērti.
  • Sadarbība ar Dievu

    Kad mēs lūdzam Dievu un pielūdzam Viņu, mēs vēlēsimies piepildīt Viņa gribu.Uz daudzām lūgšanām atbilde no Dieva neatnāk, jo šīm lūgšanām ir nepareizs pamats, nepareizas prioritātes. Piemēram, tu vari lūgt par cilvēku, kuram ir nopietnas problēmas. Un lūdzot, tu lūdz, lai Dievs paņem projām visas šīs problēmas vai arī atrisina tās. Taču jūs zināt, ka atbildes uz šīm lūgšanām var atnākt, un tomēr pēc kāda laika problēmas var atgriezties, jo nebūs novērsti tie iemesli, kuru dēļ šīs problēmas būs radušās.
  • Cerība palīdz mums attīrīties un mainīties Tā Kunga Jēzus Kristus līdzībā!

    Cerība visgrūtākajos mūsu dzīves brīžos palīdz izpausties mūsu pašām labākajām īpašībām. Cerība, līdzīgi spožām zvaigznēm, palīdz mums mirdzēt pēdējo dienu ļaunuma un sabiezējušās tumsas vidū.Cerība palīdz mums atraidīt bezdievību un pasaules kārības un šinī laikā dzīvot prātīgi, taisni un dievbijīgi.„Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā, gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu; Viņš Sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev par Savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos.”(Titam 2:11-14).