Padomu došana jeb konsultēšana IV

Labdien, dārgie draugi!Es pateicos Dievam par jums un lūdzu, lai Dievs jūs stiprina šajā dienā un aizdedzina jūsu sirdī jaunu mīlestību pret Viņa Vārdu.Mēs runājam par konsultēšanu un patiesa padomdevēja veidolu, balstoties uz Jetrus, Mozus sievastēva, piemēru. Šodien es gribētu pabeigt šo tēmu, ceļot gaismā vēl vienu īpašību, kāda piemīt labam konsultantam. Šī īpašība spilgti parādījās Jetrus personībā.Bet vispirms atcerēsimies jau nosauktās pazīmes. Pirmā īpašība, kura piemita Jetrum un ir nepieciešama katram priekšzīmīgam konsultantam, – tā ir prasme uzklausīt cilvēkus. Otrā ir spēja izgaismot esošo situāciju vai problēmu no citas puses – no Dieva perspektīvas. Trešā ļoti būtiska īpašība, kas vajadzīga labam padomdevējam, ir spēja ne vien norādīt uz problēmu, bet arī palīdzēt to risināt.Šodien mēs izskatīsim vēl vienu īpašību, kura atklājas Jetrū kā priekšzīmīgā konsultantā. Viņš nespieda Mozu pieņemt viņa padomus. To mēs redzam sekojošajā Rakstu vietā:
„Ja tu tā darīsi un Dievs tev tā pavēlēs, tad tu varēsi pastāvēt, un arī visi šie ļaudis ies savā vietā ar mieru” (2. Mozus, 18:23).
Kā redzam, Jetrus neizdarīja spiedienu uz Mozu, uzliekot par pienākumu pieņemt viņa padomu, bet deva iespēju Mozum pašam izdarīt izvēli. Frāze „ja tu tā darīsi…” nozīmē, ka, ja Mozus nepieņemtu Jetrus padomu, viņš to neņemtu ļaunā. Citiem vārdiem, viņš Mozus lēmumu neuzņemtu kā personīgu apvainojumu.Mēs redzam Jetrus attieksmē, ka viņš ļāva Mozum klausīt savai sirdij, saprast, ko Dievs viņam saka attiecībā uz Jetrus teikto. Šādi Jetrus deva iespēju Dievam darboties pie Mozus. Jetrus neuzvedās tā, it kā viņš būtu Dievs. Viņš neliedza Mozum iespēju pārdomāt, lūgt, izsvērt viņa padomu un tikai pēc tam pieņemt attiecīgu lēmumu.Patiess konsultants neizdara spiedienu uz cilvēkiem, prasot, lai viņi pilnībā izpildītu viņa ieteikumus. Tā mērķis ir parādīt ceļu un risinājuma variantus, piedāvājot cilvēkam iespēju patstāvīgi pieņemt lēmumu. Atbildību par pieņemto lēmumu nes tas, kurš šo lēmumu pieņem. Konsultants nenes atbildību par lēmumiem, kurus cilvēks pieņem, un viņam nevajadzētu apvainoties uz to, ka kāds izvēlas neieklausīties viņa rekomendācijās. Pats galvenais konsultantam ir izdarīt savu daļu un paskaidrot situāciju, parādot tajā Dieva perspektīvu, dodot iespējamos variantus esošās problēmas atrisināšanai. Pārējais ir jāizdara cilvēkam pašam.Mēs redzam, ka visas minētās īpašības ir patiesi nepieciešamas, lai mēs varētu palīdzēt apkārtējiem un būt par prasmīgiem padomdevējiem. Ir ļoti svarīgi tās sevī attīstīt. Ja tu cilvēkiem kaut ko piedāvā, īpaši, ja tas skar attiecības starp draudzes līderiem, ģimenē, ar priekšniecību, tad dod iespēju un laiku padomāt, lūgt Dievu un izprast tavu padomu, ļaujot pašiem izdarīt izvēli un pieņemt lēmumu. Ja cilvēks nav pieņēmis tavu piedāvājumu vai padomu, tu neesi pie tā vainīgs, un tev nevajag apvainoties. Tev tas ir jāuztver tā: tu savu esi padarījis, un cilvēkam ir tiesības rīkoties tā, kā viņš grib, jo viņš ir par to atbildīgs, nevis tu. Tāpēc ir ļoti svarīgi iemācīties neizdarīt uz cilvēkiem nekādu spiedienu. Tāda pieeja būtu nepareiza.Lai Dievs jūs svētī! Lai Viņa gudrība palīdz mums katru dienu atstāt pareizo iespaidu uz tiem cilvēkiem, kurus Dievs mums ir uzticējis.Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? III

    5. Mācekļu dzīvēs atnāca gudrība Dieva resursu pārvaldīšanai. Viņi kļuva par gudriem Dieva resursu pārvaldītājiem. Mācekļi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam un, lai varētu palīdzēt viens otram, to visu vajag izmantot pareizi. Viss, kas man ir, – tas nav mans, bet Dieva, un tālab es to izmantošu tā, kā to vēlas Dievs. Mācekļi bija Svētā Gara pilni, un viss, ko viņi darīja, notika Svētā Gara vadībā. Viņi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam, un ja Dievs viņiem sacīja: „Atnes to!”, viņi to darīja.
  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums II

    Bībele saka, ka ticība nāk no sludināšanas, bet sludināšana – no Dieva Vārda. Ja es jūtu, ka mana lūgšana – nav līmenī, kas man būtu jādara? Varbūt, ka ir jālasa grāmata par uzplaukumu vai dziedināšanu, vai jāklausās svētruna par atbrīvošanu un dzīves lāstu sagraušanu, vai jāsaka: „Sātans un viņa nešķīstie spēki ir vainīgi tajā, ka mana lūgšanu dzīve nav līmenī. Tie ir viņi, kas man traucē.” Par visu, kas notiek dzīvē, cilvēki bieži vaino sātanu. Kad es dzirdu svētrunas, kurās tiek pastāvīgi runāts par sātanu vai ļaunajiem gariem, es domāju, par ko tad mēs sludinām, kuru mēs pagodinām? Lasiet Evaņģēliju un tur jūs ieraudzīsiet, ka Jēzus ļoti īsi teica sātanam: „Izej no viņa”, un gāja tālāk. Sātans nav vainīgs tajā, ka tu nelūdz.
  • Kā mēs iegūstam vai saņemam dievbijību savā dzīvē?

    Pirmkārt, mums ir jāvēlas no visas sirds pāri visam iegūt dievbijību. (Sālamana pamācības 1:29) ”Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā…” Ja vien mēs nevēlēsimies, Dievs mums šīs bailes nedos. Mums tās ir jāuzlūko kā kaut kas pāri visam stāvošs, jo tās mums ir izmisīgi vajadzīgas.
  • DISCIPLĪNAS MĒRĶIS IR NOŽĒLA UN PAZUDUŠO DĒLU ATGIEŠANĀS

    9 Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies! ( Atkl.3:19)Mūsu reakcijai uz disciplīnu vajadzētu būt grēku nožēlai! Grēks tas nav tikai tas, kas attiecas uz mani personīgi, bet gan arī tas, ka esmu nodarījis kādam pāri. Balstoties uz Dieva Vārdu ļaujiet man teikt ļoti skaidri un konkrēti par to ka vecākiem vajadzētu izmantot žagaru vai rīksti savu bērnu disciplinēšanai, un tas varētu būt viens no disciplinēšanas veidiem.
  • Apslēptā gudrība

    Ir dārgumi, kuri dažiem cilvēkiem jau ir atklāti un kuri turpina atklāties katru dienu, bet ir cilvēki, kuriem šie dārgumi vēl nav pieejami. Dieva vārds – tas arī ir Dieva dārgums. Šodien runa ies tieši par Dieva vārdu un par mūsu attieksmi pret Vārdu. Cilvēkiem kuriem ir Bībele, tiem pieder īsts dārgums.
  • Nepareiza motivācija II

    3. Konkurences vai sacenšanās gars.Daži cilvēki tiek vadīti ar vēlēšanos pierādīt citiem, ka viņi arī ko spēj. Tie, kas ir šī gara vadīti nevar palikt mierā, ja redz ka kādam lietas iet labāk nekā viņiem pašiem. Šie cilvēki pastāvīgi kādam kaut ko pierāda, tāpēc ka nemitīgi sevi salīdzina ar citiem cilvēkiem. Tādi cilvēki dzīvo pēc citu cilvēku režīma, tāpēc ka viņiem pašiem nav tāda.