Pamācība lielākai Valstības ietekmei 2018. gadā. 1. daļa

Pēdējā, aizejošā gada svētdienas dievkalpojumā, mācītājs Rufuss runāja par to, kā mēs, kā Dieva tauta uz šīs zemes varam būt ietekmīgāki Tam Kungam. Dievam ir kaut kas liels un jauns, mums – Dieva tautai. Un iesākumā, mums ir jānotic šim jaunajam, tāpēc, ka mēs dzīvojam ticībā, ne pēc tā, ko redzam.
  1. gada sākumā mēs visi domājām par to, kas tad mūs sagaida šajā gadā. Bet šodien jau ir pienākusi šī gada pēdējā diena. Pēc dažām stundām šis gads ieies vēsturē, un jūs vairs nevarēsiet kaut ko mainīt vai arī ietekmēt šo aizejošo gadu. Dzīve līdzinās maratonam. Katra gada beigas iezīmējas ar kādu mūsu ceļa posma nobeigumu. Un tas mūs tuvina lielā ceļa galamērķim, kuru Dievs ir mums paredzējis. Pienāks diena, kad mēs stāvēsim Dieva priekšā un dosim atskaiti par savu dzīvi, par tiem izmantotajiem resursiem, kurus Viņš mums uzticēja. Tāpēc, mums ir jāapstājas un jāizanalizē aizejošais gads. Dievs mums dāvāja laiku un termiņus. Dievs dzīvo ārpus laika, bet cilvēku Viņš ielika laika ierobežojumā. Tāpēc mēs skaitam dienas un gadus. Katru gadu mēs kļūstam par vienu gadu vecāki. Ir svarīgi ne tikai kļūt vecākam, bet arī gudrākam, lai mūsu gars pastāvīgi atjaunotos. Ir cilvēki, kuri vienkārši noveco, bet nekļūst garīgi nobrieduši un gudri. Garīgais briedums un pieaugšana gudrībā nenotiek automātiski. Laiks – tā ir uzticēšanās no Dieva. Mums ir jāaizdomājas par to, ko mēs darām ar savu dzīvi un mums doto laiku. Mozus lūdza par to, lai Dievs viņam iemāca skaitīt dienas tā, lai iegūtu gudru sirdi.
Vairākums cilvēku skaita gadus, nevis dienas, viņi dzīvo no vienas dzimšanas dienas līdz nākamai. Bet Dievs aicina katru dienu skaitīt mūsu dienas.Šī gada noslēgumā un Jaunā gada priekšvakarā, Dievs ielika dažas domas mācītāja sirdī, kuras mums palīdzēs ieiet Jaunajā, 2018. gadā ar jaunu spēku un žēlastību.Mums ir sev pastāvīgi jāatgādina tas, kas ir svarīgs, tāpēc, ka cilvēkam ir raksturīgi aizmirst, un dzīvē daudz kas mēģina mūs aizvest no svarīgā. Dievam ir plāns, kuram ir jākļūst par pašu galveno mūsu dzīvē.

Līdzīgi raksti

  • Ūdens kristību mērķis un spēks

    Šajā svētdienā sludināja kalpotājs no Amerikas – apustulis Džons Bonne. Viņš runāja par ūdens kristību svarīgumu, mērķi un spēku. Daudzi cilvēki neizprot ūdens kristību nozīmīgumu un mērķi, uzskatot to par mazsvarīgu. Bet, ja mēs uzmanīgi izstudēsim Rakstus, tad ieraudzīsim, ka ūdens kristība slēpj sevī varenu spēku un svētības no Dieva.
  • Kā nopelnīt naudu?

    Šajā svētdienā mācītājs Rufus turpināja mācīt par finanšu sfēras pārvaldīšanu. Konkrētāk tika runāts par to, kā mēs varam nopelnīt naudu. Dieva gudrība ir praktiska un skar katru mūsu dzīves sfēru, arī naudas pelnīšanas sfēru. Vēl bez tā, Dieva gudrība ir augstāka par jebkuru citu gudrību. Dāvids teica, ka dēļ tā, ka viņš mācījās Dieva likumus un sekoja Dieva gudrībai, viņš bija veiksmīgāks par saviem skolotājiem (Psalms 119:97-100). Dieva likums – ir pamācības grāmata dzīvei un veiksmes avots visām dzīves sfērām.
  • Kristīgās dzīves skrējiens. 2.daļa.

    Dievs grib, lai mēs pienesam Viņam tīkamus augļus. Mēs jau pagājušajā dievkalpojumā runājām, ka ne visi augļi ir Dievam patīkami. Kad jūs skatāties uz savu dzīvi, ir ļoti svarīgi izanalizēt to, uz ko tiek tērēts jūsu laiks, kur un kam jūs esat veltījuši savas dzīves gadus. Laiks paskrien ļoti ātri. Bērnībā likās, ka laiks virzās ļoti lēni, bet ar gadiem jūs saprotat, ka laiks lido ar milzīgu ātrumu. Un mums ir jāķer mirkļi, iespējas, lai darītu to, kas ir pareizi, to, dēļ kā jūs Dievs radīja. Lai Dievs palīdz katram no mums neatlikt uz vēlāku laiku to, kas ir jāizdara tagad. Kamēr jūs domājat, ka kaut ko izdarīsiet vēlāk, pēkšņi jūs apzināsieties, ka laiks un dotā iespēja ir pagājuši, un vairs neatgriezīsies. Dievs saka, ka Viņš mums ir devis laiku tam, lai mēs darītu to, kam Viņš mūs ir radījis. Dievs katram no mums ir devis kalpošanu, kura mums ir jāpiepilda.
  • Uzticības un vairošanas principi

    Šajā svētdienā mācītājs Rufus runāja par dažiem Dieva principiem un, konkrēti, – par uzticības un pavairošanas (vairošanas) principiem. Uzticība noved pie pavairošanas, un tas attiecas uz visām mūsu dzīves sfērām. Pavairošana – tā ir balva no Dieva par uzticību. Būt uzticīgam nav viegli un bieži vien nav sevišķi ērti.