Partnerība ar Dievu dvēseļu glābšanas biznesā – 2/2 daļa

Dievs iemīlēja šo pasauli jau tad, kad pasaule par to vēl nezināja un nedomāja. Arī mums ir jāiemīl cilvēki, kuri šobrīd dzīvo šajā pasaulē – kad viņi par to nezina un pat nenojauš. Un tāpēc mums jāstaigā Dieva mīlestībā un jākultivē šī mīlestība savā sirdī. Bībelē ir teikts:   Tikai Dievs glābj un maina cilvēku dzīves, nevis mēs. Bet Dievs to dara caur mums, pievelkot cilvēkus Sev. Katrs no mums atnāca pie Dieva, pateicoties tam, ka kāds no cilvēkiem pauda mums Dievu un caur to pievilka mūs Viņam. Dieva mīlestība manā sirdī piesaistīs cilvēkus Dievam. Dieva mīlestībai manā sirdī jāizpaužas katru dienu, to nedrīkst slēpt no cilvēkiem. Ikreiz, kad Dieva mīlestība tiek izpausta manā dzīvē un atnes svētības citiem cilvēkiem, caur to tiek pagodināts Dievs, un Viņš pauž cilvēkiem Savu glābšanu. Jēzus pauda un pierādīja Savu mīlestību uz cilvēkiem, atdodot Savu dzīvību Golgātas krustā.Šis gads ir pasludināts par pļaujas gadu. Šajā laikā mums jāstrādā Dieva druvā, paužot Viņa mīlestību cilvēkiem. Lai iegūtu ražu, mums jāsēj daudz labu sēklu, un jāsēj visās mūsu dzīves sfērās. Bībelē ir teikts:   Jēzus ir ieinteresēts, lai cilvēki taptu glābti un pieaugtu, lai Dieva Valstībai būtu augļi, cilvēku dzīves taptu izmainītas un visa pasaule tiktu glābta. Un tālab katram Dieva bērnam jāsēj šīs dzīvības sēklas, glābšanas sēklas. Jēzus kļuva par sēklu, sējot Savu dzīvību pasaules glābšanai. Dievs grib glābt daudz cilvēku šajā laikā, kurā mēs ar jums dzīvojam. Katram no mums ir jābūt taisnības sēklām, kuras mums jāsēj pareizā augsnē un kuras vēlāk novedīs pie pļaujas. Bet, ja sēkla, kas iesēta zemē, nenomirs, tā nevarēs atnest augļus, un tādā gadījumā nekādas pļaujas nebūs. Jēzus kļuva par pirmo sēklu, kas nomira sev, lai atnestu Dievam glābšanas augli. Arī mums jākļūst par šīm sēklām, kuras nomirs sev un kuras tiks dēstītas pazudušo cilvēku sirds augsnē, lai būtu raža, lai būtu glābšanas auglis. Mīlestības izpaužas, kad nomirstam sev un dzīvojam Dieva mērķiem. Citā veidā mēs nevarēsim paust Dievu un atnest glābšanu šai pasaulē. Dievam vajadzīgs, lai mēs kļūstam par labo sēklu Viņa rokās, kuru Viņš varēs iesēt konkrētās vietās, konkrētā zemē. Tas ir svarīgi, jo bez sēklām pļaujas nebūs. Ja sēklas, iesētas zemē, nomirs sev, tad Dievs varēs izliet Savu mīlestību pār pazudušajiem cilvēkiem un paust viņiem glābšanu, ļaujot tiem baudīt Viņa mīlestības augli. Vai tu mīli cilvēkus? Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Var daudz ko darīt cilvēku labā un, tajā pašā laikā, nemīlēt cilvēkus. Darbošanās vai aktivitāte ne vienmēr ir Dieva mīlestības rādītājs vai izpausme. Tikai paužot (izrādot) cilvēkiem Dieva mīlestību, cilvēki tiek glābti. Var kaut ko darīt un, tajā pašā laikā, nedomāt par cilvēkiem, nepamanīt viņus sev visapkārt, bet koncentrēties uz sevi un savām problēmām. Lai Dievs ikvienam no mums iemāca mīlēt un rūpēties par cilvēkiem tā, kā to dara Viņš. Mēs varam lūgt un domāt par to, kā mēs praktiski varam izpaust Dieva mīlestību uz cilvēkiem. Ja mēs patiesi mīlēsim cilvēkus, tad noteikti lūgsim Dievu par viņu glābšanu.