Pestīšanas cerība

Dārgie brāļi un māsas! Es sveicu jūs šai brīnišķīgajā dienā. Es ticu, ka Dievam šodien priekš mums ir svaiga manna no debesīm. Lai jūsu dvēsele šai dienā tiek piesātināta ar Viņa žēlastību un labvēlību.Mēs jau vairākas nedēļas pēc kārtas runājam par Dieva bruņojumu, kas paredzēts uzvarai pēdējās dienās. Kā jūs jau zināt, pēdējās dienas būs īpašas ar to, ka vairosies nelikumības un nodevība. Jēzus runāja par to, ka tieši šī iemesla dēļ mīlestība daudzos atdzisīs. Taču Dievs pravietoja par to, ka tad, kad tumsa apklās zemi un krēsla tautas, pār Viņa bērniem, kuri dzīvos pēc Viņa vārda, staros gaisma un slava. Lai reāli ieietu šajā pravietojumā, mums ir jāapbruņojas šai pēdējo laiku kaujai ar visiem tiem Dieva ieročiem, kuri minēti 1.Vēstulē Tesaloniķiešiem 5:8-10.
„Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.”
Mēs jau daudz esam runājuši par ticības lomu un staigāšanu mīlestībā šajās pēdējās dienās. Šodien mēs uzsāksim sarunu par pestīšanas cerības lomu. Ticība ir vajadzīga tagadnei, pašreizējam brīdim. Ticībā, neatkarīgi no tā, kas notiek mums visapkārt, mums jau šobrīd ir dots miers. Ticībā mēs jau šobrīd ieejam Dieva mierā.
„Jo mēs, kas esam ticējuši, ieejam atdusā, kā Viņš ir teicis: kā esmu zvērējis Savās dusmās, tiem nebūs ieiet Manā atdusā, – lai gan darbi kopš pasaules radīšanas bija padarīti.”
No otras puses, ticība ir efektīva tikai tad, ja mēs staigājam mīlestībā. Tā kā ticība bez mīlestības nedarbojas, tad staigājot bez mīlestības, mūsu ticībai nebūs nekādas balvas.Kad mēs domājam par savu nākotni, cerība palīdz mums staigāt mierā.Cerība runā par gaidīšanu, – kaut kā gaidīšanu nākotnē, un tālab tu nosaki pareizās prioritātes un dzīvo saskaņā ar tām jau šodien.Tas ir tieši tas, ko darīja Ābrahāms.
„Ticībā viņš apmetās apsolītajā zemē kā svešinieks, dzīvodams teltīs ar Īzāku un Jēkabu, tā paša apsolījuma līdzmantiniekiem. Jo viņš gaidīja pilsētu ar stipriem pamatiem, kuras cēlējs un radītājs ir Dievs.”(Ebrejiem 11: 9-10).
Ābrahāms apsolītajā zemē dzīvoja ticībā, bet viņa ticība tika celta pamatojoties uz stipru cerību par gaidāmo pilsētu ar stipriem pamatiem, kuras cēlējs un radītājs ir Dievs.Tieši šīs gaidas (cerība) ietekmēja Ābrahāma dzīvesveidu apsolītajā zemē. Ābrahāms tur dzīvoja kā svešā zemē. Viņš dzīvoja teltīs, bet ne pilī, jo gaidīja labāku pilsētu.Ko tas šodien nozīmē priekš mums? Bībele saka, ka mēs esam piedzīvotāji un svešinieki uz šīs zemes.
„Mīļotie, es jūs pamācu kā piedzīvotājus un svešiniekus atturēties no miesas kārībām, kas karo pret dvēseli.” (1.Pētera 2:11).
Ārī Jēzus sacīja, ka mēs gan dzīvojam pasaulē, bet neesam no šīs pasaules.
“Viņi nav no pasaules, tāpat kā Es neesmu no pasaules.” (Jāņa 17:16).
Tie, kuri patiesi tic Jēzum Kristum, nepieder šai pasaulei. Mēs, kas esam Dieva bērni, pārstāvam citu dzimteni – debesu dzimteni.Es runāju par īstiem ticīgajiem, jo šodien ir daudz ticīgo, kuri tikai sauc sevi par kristiešiem, jo vairāk par Dievu viņi mīl šo pasauli un tā vietā, lai meklētu Debesu Valstības vērtības, viņi meklē to, kas ir pasaulē.Jēkaba vēstulē 4:4 ir teikts:
„Laulības pārkāpēju cilts, vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir Dieva ienaidība? Kas nu gribētu būt pasaules draugs, tas nostājas par Dieva ienaidnieku.”
Savukārt, Pirmā Jāņa Vēstule brīdina mūs par šo problēmu:
„Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības; jo viss, kas ir pasaulē – miesas kārība, acu kārība un dzīves lepnība – tas nav no Tēva, bet ir no pasaules. Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1.Jāņa 2:15-17).
Šajos fragmentos Dievs noteikti un skaidri pasaka mums to, kāda ir Viņa griba priekš mums. Ja tu sauc sevi par kristieti, tev vajadzētu ļoti nopietni izturēties pret šiem vārdiem, – ne kā pret ieteikumu vai spriedelējumu, bet kā pret brīdinājumu.
„Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1.Jāņa 2:17).
Mēs dzīvojam pasaulē, bet mēs nepiederam šai pasaulei. Iemācieties nospraust robežas un pieņemiet lēmumu nepārkāpt šīs robežas.Ābrahāms izprata šīs lietas, un tas palīdzēja viņam nesasaistīt sevi ar sadzīviskām lietām.Pestīšanas cerība – tā ir nākamās Dieva slavas gaidīšana, kas palīdz mums dotajā brīdī nekrist izmisumā vai nezaudēt fokusu, bet tiekties uz augstāko aicinājumu Kristū.Mēs turpināsim šo tēmu rīt!Lai Dievs jūs svētī un pasargā šai dienā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Praktiskā ticība pieprasa, lai mēs esam pateicīgi Dievam un citiem cilvēkiem

    Bez tam, es gribu lai mēs pamanām kaut ko vairāk. Jēzus teica: „Tava ticība tev ir palīdzējusi”. Bībeles tulkojumā krievu valodā – „ Tava ticība tevi ir izglābusi”. Tulkojumā angļu valodā šī Rakstu vieta skan nedaudz savādāk: „Tava ticība ir darījusi tevi veselu”, citā Bībeles tulkojumā šis pants ir tulkots „Tava ticība ir darījusi tevi neskartu”. Varētu teikt, ka šis cilvēks jau bija vesels. Bet, patiesībā, šis cilvēks atnāca pateikties Jēzum par to, ka Viņš atbrīvoja viņu no spitālības. Tādā gadījumā, par kādu vēl veselību Jēzus šeit runā? Runa ir par to svētību, kura ir domāta tikai pateicīgiem cilvēkiem, un kuru nesaņēma pārējie deviņi spitālīgie savas nepateicīgās sirds dēļ. Tikai viens no desmit samariešiem tika apbalvots ar šo svētību.
  • Ticība uz Jēzu – ir vienīgais, kas var novērst grēka krišanas sekas

    „Jūs zināt, ka Viņš ir atklājies, lai grēkus atņemtu, un grēku nav Viņā.” (1Jāņa 3:5).Jēzus nāca, lai paņemtu uz Sevi mūsu grēkus, citādi, mēs nevarētu glābties no traģēdijām, bēdām un nāves. Slava, Dievam par to, ka Viņš sūtīja Jēzu Kristu šajā pasaulē! Jēzus – ir pierādījums tam, ka Dievs mūs mīl. Ja, Dievs vēlētu cilvēkiem ļaunumu, tad Viņš nekad nebūtu mums Jēzu sūtījis.
  • Cik svarīgi ir sargāt savu sirdi, jo no tās iziet dzīvības avoti

    Lai no mums plūstu dzīvība, mums jāpiepildās ar šo dzīvību. Bībele saka, ka Jēzus Kristus ir ceļš, patiesība un dzīvība. Pieņemot Kristu par savu Kungu un Glābēju, mēs pieņemam Viņa dzīvību sevī. Taču šai dzīvībai ir nepārtraukti jānostiprinās mūsos, un tas ir iespējams tad, kad mēs piepildāmies ar Dieva Vārdu. Tu pats nosaki to, ar ko piepildīsi savu sirdi – Dieva Vārdu vai šīs pasaules vērtību sistēmu, svētumu vai grēku, ticību vai bailēm. Dieva Vārds atnes mūsu dzīvē ticību, spēku, veselību. Staigāšana svētumā ļauj mums redzēt Dieva spēka izpausmi mūsu dzīvē, ticība uz Dievu, balstīta uz Dieva Vārdu, savieno mūs ar Dievu un Viņa iespējām.
  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums III

    Ja mēs vēlamies efektīvu lūgšanu dzīvi, lūgšanai ir jākļūst par mūsu ieradumu. Lai tā notiktu, mums ir jābūt lūgšanu iemaņām, prasmei. Iemaņas dara mums zināmu to, kā vajag darīt to, kas mums jādara. Ja tu zini, ko vajag darīt, ja zini, kāpēc to vajag darīt, bet nezini, KĀ to vajag darīt, – tu nespēsi to padarīt par ieradumu. Tu nevarēsi uzzināt, kā vajag kaut ko darīt, līdz tam brīdim, kamēr nesāksi to darīt. Es neuzzināšu, kā vajag lūgt, līdz brīdim, kamēr es nesākšu lūgt. Esmu pārliecināts, ka mēs jau vismaz kaut ko zinām par lūgšanu. To, ko tu jau zini, tu vari sākt pielietot praksē. Un tādā veidā, atnāk iemaņas, prasme. Iemaņas atnāk no pastāvīgas zināšanu pielietošanas praksē.
  • Tas, ko esi gatavs ziedot jeb atdot, noteiks to, kas vēlāk ienāks tavā dzīvē

    Tas, no kā esi gatavs šķirties, noteiks to, kas nākotnē ienāks tavā dzīvē. Vakar mēs lasījām, ka Dievs aicināja Ābrahāmu atstāt savu zemi, sava tēva mājas un savus radiniekus, lai dotos uz to zemi, kuru Dievs viņam parādīs.„Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu” (1. Mozus, 12:1).
  • Kas virza tavu dzīvi?

    Ir kas tāds, kas virza tavu dzīvi, motivē un ietekmē tavas vērtības, nosaka tavu vērtību sistēmu. Daudzi ticīgie šodien ir nepareiza motīva vadīti. Lai mēs varētu dzīvot stratēģisku un nozīmīgu dzīvi, ļoti svarīgi ir uzdot sev jautājumus: „Kāpēc es daru to, ko daru?” „Kādi ir mani slēptie neizteiktie motīvi?” „Kāda vērtību sistēma pārvalda vai vada manu dzīvi?” „Kas ietekmē manus lēmumus un manu izvēli?” „Kas ietekmē mani tad, kad tiek runāts par naudu un laiku?” „Kas virza manu dzīvi?”