Plānošana palīdz mums atklāt priekš sevis dzīves mērķi un virzīt mūsu centienus šī mērķa realizēšanai

Miers jums šajā brīnišķīgajā dienā! Es vēlos šodien padalīties ar jums ar vārdu par plānošanas nozīmi. Plānam ir tiešs sakars ar mūsu nākotni. Plānot nozīmē ieskatīties nākotnē, izdarīt pieņēmumus par to, kāda būs mūsu rītdiena un sastādīt noteiktus rīcības soļus, lai mūsu dzīve ritētu nevis pašplūsmā, bet pēc noliktā kursa. Neviens neplāno vakardienu, un plānot šodienu arī jau ir par vēlu. Mēs plānojam nākamo dienu, nākamo nedēļu, nākamo mēnesi. Mēs plānojam nākotni. Tas kurš nevēlās domāt par nākotni, dzīvo tikai pagātnē vai arī tikai šodienā. Caur plānošanu mēs nosakam, kādi būs mūsu rīcības soļi, kā arī to, kādu rezultātu, atbilstoši mūsu rīcībai,  mēs vēlamies redzēt. Plānot nozīmē mērķtiecīgi domāt par savu nākotni, izmantojot priekš tā visu, uz šodienu,  pieejamo informāciju un iespējas, un gudri to pielietojot savai nākotnei. Plānot-tā ir viena no gudrības izpausmēm, tāpēc, tas kurš neplāno, tas parāda viesiem acīmredzami savu muļķību un nezināšanu.Plānošana palīdz mums atklāt priekš sevis dzīves mērķi un virzīt mūsu centienus šī mērķa realizēšanai. Bībele runā par to, ka: 
  „Kur nav atklāsmes, tur tauta kļūst mežonīga un nevaldāma; bet labi tam, kas rīkojas pēc bauslības! ” (Sāl. pam.29: 18).
 Citā tulkojumā jēdziens „atklāsme” tiek tulkots, kā izpirkšanas atklāsme no Dieva, bet vārds „mežonīga” tiek tulkots, kā bojāeja. Tātad, bez skaidras izpratnes par  izpirkšanas mērķi, Dieva tauta iet bojā, tāpēc ka ir mežonīga un nevaldāma. Tauta iet bojā, kad nav skaidras izpratnes par to, uz kurieni un kā tā dodas. Daudzi cilvēki iet bojā no tā, ka viņiem nav redzējuma vai izpratnes par dzīves mērķi. Tur, kur nav atklāsmes par Dievišķo likteni, tur nebūs ne virziena, ne plānu, ne stratēģijas. Bez atklāsmes par mērķi vai redzējumu, viss mūsu darbs novedīs mūs pie vilšanās. Bez atklāsmes par mērķi visi mūsu pūliņi nav ne uz ko virzīti. Plānošana palīdz mums atklāt savu mērķi dzīvē un virzīt mūsu pūliņus šī mērķa realizēšanai. Tas palīdz mums skaidri saprast savu mērķi dzīvē, saprast to kurp mēs virzamies. Cilvēks nevar sākt plānot, ja iesākumā viņš nesapratīs, kurp viņš dodas, vai ko viņš vēlās. Plānošana palīdz tikt skaidrībā ar līdzīga veida jautājumiem. Plānošana pieprasa no cilvēka konkrētu un skaidru mērķi. Dažreiz mūsu izpratne par mērķi vai uzdevumu ir pārāk miglaina, nekonkrēta un vispārīga. Lūk, kāpēc, mēdz būt grūti virzīties uz priekšu, lai sasniegtu mērķi. Taču plānošana palīdz mums būt konkrētiem attiecībā uz to, ko mēs vēlamies no dzīves, un kā mēs to sasniegsim. Vai tu esi noteicis, ko tu no dzīves vēlies? Uz ko tu virzi savus centienus dotajā brīdī? Vai tas atbilst taviem dzīves mērķiem vai misijai? Pirms tu piepildi savu kalendāru ar dažādām programmām un darbošanos, pajautā sev, ko es vēlos dzīvē sasniegt un kā šī rīcība palīdzēs sasniegt manu mērķi? Atceries, tas kurš neplāno, tas parāda visiem acīmredzami savu muļķību un nezināšanu. Mēs turpināsim šo tēmu rīt. Lai tas Kungs jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē?

    Ja tu šodien esi dzīvs un vari elpot, – tā ir žēlastība no Tā Kunga, un tas ir pietiekams iemesls tam, lai tu slavētu un pateiktos Dievam.Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par tēmu „Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē?”Kad mēs studējam Bībeli, mēs redzam daudzus cilvēkus, caur kuriem Dievs veicis lielus varoņdarbus. Dievs varēja īstenot Savus nodomus caur viņiem, pateicoties viņu atklāsmei vai sapratnei par noteicošajiem Dieva principiem. Lai arī šie cilvēki dzīvoja dažādās kultūrās, dažādos gadsimtos un laikos, tiem bija dažāds izglītības līmenis, pamatā, visiem šiem varoņiem ir daudz kas kopējs.
  • DISCIPLĪNAS MĒRĶIS IR NOŽĒLA UN PAZUDUŠO DĒLU ATGIEŠANĀS

    9 Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies! ( Atkl.3:19)Mūsu reakcijai uz disciplīnu vajadzētu būt grēku nožēlai! Grēks tas nav tikai tas, kas attiecas uz mani personīgi, bet gan arī tas, ka esmu nodarījis kādam pāri. Balstoties uz Dieva Vārdu ļaujiet man teikt ļoti skaidri un konkrēti par to ka vecākiem vajadzētu izmantot žagaru vai rīksti savu bērnu disciplinēšanai, un tas varētu būt viens no disciplinēšanas veidiem.
  • Pateicība – pielūgsmes pamats II

    Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja viņam dzīvību. Kad Jāzeps tika pārdots verdzībā, Dievs viņam izrādīja labvēlību. Dievs tik ļoti svētīja Jāzepa roku darbu, ka kungs iecēla viņu par pārvaldnieku saviem īpašumiem. Jāzeps nekad neaizmirsa šīs Dieva svētības. Apjausma par Dieva žēlastību piepildīja Jāzepa sirdi ar pateicību Dievam un savam kungam. Tieši pateicīga sirds neļāva Jāzepam ievainot vai apbēdināt Dievu.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! V

    Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, neko neupurēt, nedarīt neko labu sava mīlestības objekta labā. Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, nepavadīt laiku kopā ar to, kuru mīli. Tas vienkārši nav iespējams! Laiks – tā ir mūsu dzīve. Pavadot laiku kopā ar to, kuru tu mīli, tu ar to dāvā viņam daļu savas dzīves.Tam, lai nopelnītu naudu, ir vajadzīgs laiks, un lai tērētu naudu , arī ir nepieciešams laiks. Ja tev ir nauda, bet nav laika to tērēt, šī nauda nenesīs tev svētības. Ja tu pazaudēsi naudu, rīt var nopelnīt to atkal. Bet, ja tu pazaudēsi laiku, – to vairs nekad neatgūsi!
  • Ja gribi būt efektīvs kalpošanā Dievam, ja vēlies redzēt veiksmi savā dzīvē, – lūdz!

    Pēc tam, kad Jēzus bija lūdzis, – nolaidās Svētais Gars un Jēzus piepildījās ar Svēto Garu. Mēs jau runājām par to, ka tad, kad mēs lūdzam, mēs piepildāmies ar Svēto Garu, piepildāmies ar Dieva gudrību un spēku. Gribu piezīmēt, ka nav svarīgi, kā tu jūties lūgšanas laikā. Mēs nedzīvojam pēc sajūtām, bet ticībā. Pēc tam, kad Jēzus bija piepildījies ar Svēto Garu, Viņš tika Gara vadīts uz tuksnesi, kur Viņš lūdza un gavēja. Mēs redzam, ka Jēzus atkal lūdza.
  • Atskaitīšanās veidi kristieša dzīvē

    (1) Aprūpētājs – māceklis vai skolnieks.Šādas atskaitīšanās forma piemērs ir Mozus un Jozua, Ēlija un Elīsa, Pāvels un Timotejs. Šis atskaitīšanās veids paredz, ka jums ir māceklis, kurā jūs ieguldat visu sevi un palīdzat viņam pieaugt Dievā. Izmantojot šādu atskaitīšanās formu, jūs esat atbildīgs par savu mācekli, – bet viņš savukārt atskaitās jums. Tas palīdz pieaugt Kristū un staigāt paklausībā Tam Kungam un savam aprūpētājam un māceklim.