Plānošana palīdz mums atklāt priekš sevis dzīves mērķi un virzīt mūsu centienus šī mērķa realizēšanai

Miers jums šajā brīnišķīgajā dienā! Es vēlos šodien padalīties ar jums ar vārdu par plānošanas nozīmi. Plānam ir tiešs sakars ar mūsu nākotni. Plānot nozīmē ieskatīties nākotnē, izdarīt pieņēmumus par to, kāda būs mūsu rītdiena un sastādīt noteiktus rīcības soļus, lai mūsu dzīve ritētu nevis pašplūsmā, bet pēc noliktā kursa. Neviens neplāno vakardienu, un plānot šodienu arī jau ir par vēlu. Mēs plānojam nākamo dienu, nākamo nedēļu, nākamo mēnesi. Mēs plānojam nākotni. Tas kurš nevēlās domāt par nākotni, dzīvo tikai pagātnē vai arī tikai šodienā. Caur plānošanu mēs nosakam, kādi būs mūsu rīcības soļi, kā arī to, kādu rezultātu, atbilstoši mūsu rīcībai,  mēs vēlamies redzēt. Plānot nozīmē mērķtiecīgi domāt par savu nākotni, izmantojot priekš tā visu, uz šodienu,  pieejamo informāciju un iespējas, un gudri to pielietojot savai nākotnei. Plānot-tā ir viena no gudrības izpausmēm, tāpēc, tas kurš neplāno, tas parāda viesiem acīmredzami savu muļķību un nezināšanu.Plānošana palīdz mums atklāt priekš sevis dzīves mērķi un virzīt mūsu centienus šī mērķa realizēšanai. Bībele runā par to, ka: 
  „Kur nav atklāsmes, tur tauta kļūst mežonīga un nevaldāma; bet labi tam, kas rīkojas pēc bauslības! ” (Sāl. pam.29: 18).
 Citā tulkojumā jēdziens „atklāsme” tiek tulkots, kā izpirkšanas atklāsme no Dieva, bet vārds „mežonīga” tiek tulkots, kā bojāeja. Tātad, bez skaidras izpratnes par  izpirkšanas mērķi, Dieva tauta iet bojā, tāpēc ka ir mežonīga un nevaldāma. Tauta iet bojā, kad nav skaidras izpratnes par to, uz kurieni un kā tā dodas. Daudzi cilvēki iet bojā no tā, ka viņiem nav redzējuma vai izpratnes par dzīves mērķi. Tur, kur nav atklāsmes par Dievišķo likteni, tur nebūs ne virziena, ne plānu, ne stratēģijas. Bez atklāsmes par mērķi vai redzējumu, viss mūsu darbs novedīs mūs pie vilšanās. Bez atklāsmes par mērķi visi mūsu pūliņi nav ne uz ko virzīti. Plānošana palīdz mums atklāt savu mērķi dzīvē un virzīt mūsu pūliņus šī mērķa realizēšanai. Tas palīdz mums skaidri saprast savu mērķi dzīvē, saprast to kurp mēs virzamies. Cilvēks nevar sākt plānot, ja iesākumā viņš nesapratīs, kurp viņš dodas, vai ko viņš vēlās. Plānošana palīdz tikt skaidrībā ar līdzīga veida jautājumiem. Plānošana pieprasa no cilvēka konkrētu un skaidru mērķi. Dažreiz mūsu izpratne par mērķi vai uzdevumu ir pārāk miglaina, nekonkrēta un vispārīga. Lūk, kāpēc, mēdz būt grūti virzīties uz priekšu, lai sasniegtu mērķi. Taču plānošana palīdz mums būt konkrētiem attiecībā uz to, ko mēs vēlamies no dzīves, un kā mēs to sasniegsim. Vai tu esi noteicis, ko tu no dzīves vēlies? Uz ko tu virzi savus centienus dotajā brīdī? Vai tas atbilst taviem dzīves mērķiem vai misijai? Pirms tu piepildi savu kalendāru ar dažādām programmām un darbošanos, pajautā sev, ko es vēlos dzīvē sasniegt un kā šī rīcība palīdzēs sasniegt manu mērķi? Atceries, tas kurš neplāno, tas parāda visiem acīmredzami savu muļķību un nezināšanu. Mēs turpināsim šo tēmu rīt. Lai tas Kungs jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lūgšana – tā ir dvēseles izkratīšana Dieva priekšā

    Lūgšanas laikā es atveru savu dvāseli Dieva priekšā. Es ilgi neaizkavēšos pie šī jautājuma, jo mēs visi protam to darīt. Mēs protam atvērt savu dvēseli. Līdzko mēs atrodam kādas ausis, kas spējīgas uzklausīt, un līdzko mēs atrodam cilvēku, kuram uzticamies, mēs tūlīt pat atveram(izkratām) savu dvēseli. Mēs zinām, ka Dievs vienmēr ir priecīgs un gatavs mūs uzklausīt. Bez tam, Dievam it visā var uzticēties.
  • Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību II

    „Būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.”(Filipiešiem 1:6).Kāpēc Pāvels bija pārliecināts, ka Kungs pabeigs labo darbu, kuru Viņš iesācis ticīgo cilvēku dzīvēs? Rūpīgi aplūkojot kontekstā, jūs ieraudzīsiet, ka Pāvela pārliecība balstījās uz šo cilvēku attieksmi pret Dieva darbiem. Savas Vēstules iesākumā Pāvels runā par to, ka jau no paša sākuma, kopš šie cilvēki sāka staigāt ar Dievu, viņi ņēma līdzdalību evaņģēlijā.
  • Ejot cauri sāpēm, pārbaudījumiem vai grūtībām, iemācies visā tajā slavēt To Kungu!

    Sāpes un problēmas ir instrumenti, kurus Dievs izmanto mūsu garīgajai izaugsmei. Mēs mācamies paklausību caur ciešanām.„un, Dēls būdams, tomēr ir mācījies paklausību no tā, ko cietis. “ (Ebr.5: 8).Zelts tiek attīrīts ar ļoti augstas temperatūras palīdzību. Pārbaudījumi arī ir šī augstā temperatūra, kura mūs attīra. Mūsu ticībai ir jālīdzinās attīrītam zeltam.
  • Ko sevī ietver pielūgsme II

    “ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.”” . (Jāņa 4:23-24).Lai efektīgi pielūgtu Dievu, mums ir jāstaigā patiesībā par to, kādai ir jābūt pielūgsmei, lai tā būtu tīkama Dievam. Tāpat mums arī jābūt jūtīgiem pret Svēto Garu, Kurš ir mūsu galvenais Skolotājs visās lietās.
  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam III

    Mums arvien kā mērķi savā priekšā ir jāpatur Dieva aicinājumu uz pārmaiņām. Līdzko mēs nācām pie Dieva un iegājām Viņa Valstībā, par mūsu dienišķo maizi ir jākļūst vēlēšanās mainīties un pielīdzināties Kristum. Un tad, kad mēs sāksim mainīties, arī viss mums apkārt sāks mainīties saskaņā ar mūsu iekšējām izmaiņām. Tad pašas briesmīgākās situācijas sāks mainīties uz labo pusi, smagās problēmas sāks atrisināties. Un viss tas notiks vienlaicīgi ar mūsu rakstura un garīgās izaugsmes pārveidošanos.
  • Nekad neļaujiet nekam un nevienam traucēt jums kalpot

    Dārgais draugs, neatkarīgi no tā, cik briesmīgi cilvēki ir izturējušies pret tevi, ja tu vēlies dzīvē virzīties uz priekšu, tev ir jāzina kā sakoncentrēt savu uzmanību uz pareizām lietām un ieņemt pareizu dzīves pozīciju.Neskatoties uz visām dzīves nebūšanām, ja tu vēl aizvien vari koncentrēties uz to, lai izmantotu savas dāvanas un talantus, ja tu vari turpināt kalpot cilvēkiem, tad ļoti drīz tavs statuss izmainīsies. Tā notika ar Jāzepu. Tādā mērā, kā viņš kalpoja diviem faraona sulaiņiem, un nevis koncentrēja savu uzmanību uz citu cilvēku pārkāpumiem, durvis uz troni, ko Dievs viņam bija sagatavojis, drīzumā pavērās. Faraons sūtīja pēc Jāzepa un izveda viņu no cietuma.