Plānošana palīdz mums atklāt priekš sevis dzīves mērķi un virzīt mūsu centienus šī mērķa realizēšanai

Miers jums šajā brīnišķīgajā dienā! Es vēlos šodien padalīties ar jums ar vārdu par plānošanas nozīmi. Plānam ir tiešs sakars ar mūsu nākotni. Plānot nozīmē ieskatīties nākotnē, izdarīt pieņēmumus par to, kāda būs mūsu rītdiena un sastādīt noteiktus rīcības soļus, lai mūsu dzīve ritētu nevis pašplūsmā, bet pēc noliktā kursa. Neviens neplāno vakardienu, un plānot šodienu arī jau ir par vēlu. Mēs plānojam nākamo dienu, nākamo nedēļu, nākamo mēnesi. Mēs plānojam nākotni. Tas kurš nevēlās domāt par nākotni, dzīvo tikai pagātnē vai arī tikai šodienā. Caur plānošanu mēs nosakam, kādi būs mūsu rīcības soļi, kā arī to, kādu rezultātu, atbilstoši mūsu rīcībai,  mēs vēlamies redzēt. Plānot nozīmē mērķtiecīgi domāt par savu nākotni, izmantojot priekš tā visu, uz šodienu,  pieejamo informāciju un iespējas, un gudri to pielietojot savai nākotnei. Plānot-tā ir viena no gudrības izpausmēm, tāpēc, tas kurš neplāno, tas parāda viesiem acīmredzami savu muļķību un nezināšanu.Plānošana palīdz mums atklāt priekš sevis dzīves mērķi un virzīt mūsu centienus šī mērķa realizēšanai. Bībele runā par to, ka: 
  „Kur nav atklāsmes, tur tauta kļūst mežonīga un nevaldāma; bet labi tam, kas rīkojas pēc bauslības! ” (Sāl. pam.29: 18).
 Citā tulkojumā jēdziens „atklāsme” tiek tulkots, kā izpirkšanas atklāsme no Dieva, bet vārds „mežonīga” tiek tulkots, kā bojāeja. Tātad, bez skaidras izpratnes par  izpirkšanas mērķi, Dieva tauta iet bojā, tāpēc ka ir mežonīga un nevaldāma. Tauta iet bojā, kad nav skaidras izpratnes par to, uz kurieni un kā tā dodas. Daudzi cilvēki iet bojā no tā, ka viņiem nav redzējuma vai izpratnes par dzīves mērķi. Tur, kur nav atklāsmes par Dievišķo likteni, tur nebūs ne virziena, ne plānu, ne stratēģijas. Bez atklāsmes par mērķi vai redzējumu, viss mūsu darbs novedīs mūs pie vilšanās. Bez atklāsmes par mērķi visi mūsu pūliņi nav ne uz ko virzīti. Plānošana palīdz mums atklāt savu mērķi dzīvē un virzīt mūsu pūliņus šī mērķa realizēšanai. Tas palīdz mums skaidri saprast savu mērķi dzīvē, saprast to kurp mēs virzamies. Cilvēks nevar sākt plānot, ja iesākumā viņš nesapratīs, kurp viņš dodas, vai ko viņš vēlās. Plānošana palīdz tikt skaidrībā ar līdzīga veida jautājumiem. Plānošana pieprasa no cilvēka konkrētu un skaidru mērķi. Dažreiz mūsu izpratne par mērķi vai uzdevumu ir pārāk miglaina, nekonkrēta un vispārīga. Lūk, kāpēc, mēdz būt grūti virzīties uz priekšu, lai sasniegtu mērķi. Taču plānošana palīdz mums būt konkrētiem attiecībā uz to, ko mēs vēlamies no dzīves, un kā mēs to sasniegsim. Vai tu esi noteicis, ko tu no dzīves vēlies? Uz ko tu virzi savus centienus dotajā brīdī? Vai tas atbilst taviem dzīves mērķiem vai misijai? Pirms tu piepildi savu kalendāru ar dažādām programmām un darbošanos, pajautā sev, ko es vēlos dzīvē sasniegt un kā šī rīcība palīdzēs sasniegt manu mērķi? Atceries, tas kurš neplāno, tas parāda visiem acīmredzami savu muļķību un nezināšanu. Mēs turpināsim šo tēmu rīt. Lai tas Kungs jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lūgšana – tā ir divpusēja saruna

    Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es paskaidošu kāpēc. Sakiet, lūdzu, ko jūs varat pateikt Dievam tādu, ko Viņš jau nezinātu? Visu to, ko jūs sakāt Dievam, Viņš jau zina. Tev tā šķiet, ka neviens nezina to, caur ko tu šobrīd ej, ka neviens nezina, kādas ir tavas problēmas, ka neviens nezina, cik tev ir grūti. Iespējams, ka neviens neko nezina, bet tikai ne Dievs. Dievs zina visu! Un pat vairāk, – Dievs zina izeju no šīs situācija. Tādā gadījumā, kas ir svarīgāk, atnākt uz lūgšanām, izteikties un aiziet?
  • Nebaidies, celies un ej, un Dievs būs ar tevi!

    Vēl ir svarīgi zināt to, ka Jēzus zina VISU un Viņam ir visa apslēptā informācija, kas nepieciešama mūsu misijas īstenošanai. Tālab, ir tik svarīgi būt paklausīgam Jēzum – Tam, Kurš zina visu!Tad, kad Jēzum bija vajadzīga ēzeļa māte, uz kuras Viņam bija jāiejāj Jeruzālemē, Viņš zināja, kur vajag iet, un kur atrodas ēzeļa māte. Jēzus zināja, kas bija jāizdara, lai šo ēzeļa māti atvestu pie Viņa.
  • Ticības apliecinājuma princips

    Dievs palīdzēja Ābrahāmam noticēt Dievam, Kurš neesošu sauc par esošu. Tas arī ir ticības apliecinājuma princips. Dievs sauc to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu. Kad Dievs nosauca Ābrāmu par Ābrahāmu, viņam tajā laikā vēl nebija mantinieka. Bet, neskatoties uz to, pateicoties jaunajam vārdam, Ābrahāms sāka pats sevi saukt par „tēvu daudzām tautām”. Un katru reizi, kad viņš pats sāka sevi tā saukt vai arī kad viņu sauca kāds cits, skanēja apliecinājums tam, ko Dievs bija ieplānojis – Ābrahāms kļūs par tēvu daudzām tautām. Mēs redzam, ka Ābrahāms „pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām…”
  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba.Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību.Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51).Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!
  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu! II

    „Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā,”(Mateja :5:44). Bībeles tulkojumā krievu valodā : „Bet es jums saku; mīliet savus ienaidniekus, svētījiet tos, kas jūs nolād, dariet labu tiem, kas jūs ienīst un lūdziet par tiem kas dara jums pāri un vajā.Apbrīnojami, bet Jēzus pavēl mums MĪLĒT, SVĒTĪT, DARĪT LABU un LŪGT – par mūsu ienaidniekiem, par tiem, kuri mūs nolād, par tiem, kuri mūs neieredz, dara mums pāri un vajā mūs. Tā rīkojoties, mēs izpelnāmies paaugstināšanu no Dieva.
  • 26 pazīmes, kas norāda uz to, ka mums ir nepieciešama atmoda!

    1. Ka mūsos vairs nav tādas mīlestības uz Dievu, kāda tā bija agrāk.2. Ka pasaulīgās nodarbes un intereses kļūst priekš mums svarīgākas, kā mūžības jautājumi.3. Ka mums vieglāk ir skatīties televizoru vai lasīt pasaulīgās grāmatas un žurnālus, nekā lasīt Bībeli un lūgt.4. Ka mums ir ļoti vāja vēlēšanās lūgt vai arī mums vispār nav šādas vēlēšanās.5. Ka mums vairāk gribas pelnīt naudu(saņemt), nekā atdot naudu.