Plānošana palīdz mums atklāt priekš sevis dzīves mērķi un virzīt mūsu centienus šī mērķa realizēšanai

Miers jums šajā brīnišķīgajā dienā! Es vēlos šodien padalīties ar jums ar vārdu par plānošanas nozīmi. Plānam ir tiešs sakars ar mūsu nākotni. Plānot nozīmē ieskatīties nākotnē, izdarīt pieņēmumus par to, kāda būs mūsu rītdiena un sastādīt noteiktus rīcības soļus, lai mūsu dzīve ritētu nevis pašplūsmā, bet pēc noliktā kursa. Neviens neplāno vakardienu, un plānot šodienu arī jau ir par vēlu. Mēs plānojam nākamo dienu, nākamo nedēļu, nākamo mēnesi. Mēs plānojam nākotni. Tas kurš nevēlās domāt par nākotni, dzīvo tikai pagātnē vai arī tikai šodienā. Caur plānošanu mēs nosakam, kādi būs mūsu rīcības soļi, kā arī to, kādu rezultātu, atbilstoši mūsu rīcībai,  mēs vēlamies redzēt. Plānot nozīmē mērķtiecīgi domāt par savu nākotni, izmantojot priekš tā visu, uz šodienu,  pieejamo informāciju un iespējas, un gudri to pielietojot savai nākotnei. Plānot-tā ir viena no gudrības izpausmēm, tāpēc, tas kurš neplāno, tas parāda viesiem acīmredzami savu muļķību un nezināšanu.Plānošana palīdz mums atklāt priekš sevis dzīves mērķi un virzīt mūsu centienus šī mērķa realizēšanai. Bībele runā par to, ka: 
  „Kur nav atklāsmes, tur tauta kļūst mežonīga un nevaldāma; bet labi tam, kas rīkojas pēc bauslības! ” (Sāl. pam.29: 18).
 Citā tulkojumā jēdziens „atklāsme” tiek tulkots, kā izpirkšanas atklāsme no Dieva, bet vārds „mežonīga” tiek tulkots, kā bojāeja. Tātad, bez skaidras izpratnes par  izpirkšanas mērķi, Dieva tauta iet bojā, tāpēc ka ir mežonīga un nevaldāma. Tauta iet bojā, kad nav skaidras izpratnes par to, uz kurieni un kā tā dodas. Daudzi cilvēki iet bojā no tā, ka viņiem nav redzējuma vai izpratnes par dzīves mērķi. Tur, kur nav atklāsmes par Dievišķo likteni, tur nebūs ne virziena, ne plānu, ne stratēģijas. Bez atklāsmes par mērķi vai redzējumu, viss mūsu darbs novedīs mūs pie vilšanās. Bez atklāsmes par mērķi visi mūsu pūliņi nav ne uz ko virzīti. Plānošana palīdz mums atklāt savu mērķi dzīvē un virzīt mūsu pūliņus šī mērķa realizēšanai. Tas palīdz mums skaidri saprast savu mērķi dzīvē, saprast to kurp mēs virzamies. Cilvēks nevar sākt plānot, ja iesākumā viņš nesapratīs, kurp viņš dodas, vai ko viņš vēlās. Plānošana palīdz tikt skaidrībā ar līdzīga veida jautājumiem. Plānošana pieprasa no cilvēka konkrētu un skaidru mērķi. Dažreiz mūsu izpratne par mērķi vai uzdevumu ir pārāk miglaina, nekonkrēta un vispārīga. Lūk, kāpēc, mēdz būt grūti virzīties uz priekšu, lai sasniegtu mērķi. Taču plānošana palīdz mums būt konkrētiem attiecībā uz to, ko mēs vēlamies no dzīves, un kā mēs to sasniegsim. Vai tu esi noteicis, ko tu no dzīves vēlies? Uz ko tu virzi savus centienus dotajā brīdī? Vai tas atbilst taviem dzīves mērķiem vai misijai? Pirms tu piepildi savu kalendāru ar dažādām programmām un darbošanos, pajautā sev, ko es vēlos dzīvē sasniegt un kā šī rīcība palīdzēs sasniegt manu mērķi? Atceries, tas kurš neplāno, tas parāda visiem acīmredzami savu muļķību un nezināšanu. Mēs turpināsim šo tēmu rīt. Lai tas Kungs jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? III

    Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod labu rezultātu, pieprasa no mūsu puses piepūli un disciplīnu. Ja, lūgšana nekļūs par vienu no tādiem ieradumiem, tad mūsu lūgšanu dzīve nekad nekļūs efektīva un produktīva. Es gribu nocitēt sengrieķu filozofa Aristoteļa izteikumu par ieradumu: „Mēs esam tie, ko pastāvīgi un vairākkārtēji darām”. Citiem vārdiem sakot, mūsu būtība ir tas, ko mēs pastāvīgi darām. Tāpēc, ja mēs vēlamies būt pārāki kādā lietā, tad šai lietai ir jākļūst par mūsu ieradumu.
  • Kas ir tie cilvēki, kuriem Dievs atklāj Sevi un Savus noslēpumus?

    „..Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas To Kungu, kam ir sirsnīgs prieks par Viņa baušļiem!”(Psalms 112:1).„Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām.”(Salamana Pamācības 8:13).
  • Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!

    „Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”(Jāņa 8:12).Pats Jēzus mūs aicina uz to, lai mācāmies no Viņa, un tad mēs atradīsim mieru savai dvēselei un atbrīvosimies no ikkatras nastas, kas mūs nospiež.
  • Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.
  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? III

    Vēl viena balss, kuru mēs bieži dzirdam, -tā ir citu cilvēku balss vai cilvēciskā viedokļa balss. Šeit ietilpst ekspertu balss, piemēram, ārstu, kuri pasludina to, ko rāda medicīniskā aparatūra. Ārsts var teikt pacientam, ka tas nomirs pēc trīs dienām, jo par to liecina aparatūra, analīžu rezultāti un viņa medicīniskā pieredze. Slava Dievam par ārstiem, bet mums jāzina, ka pēdējais vārds vienmēr pieder Dievam. Dievs bieži vien saka ko pilnīgi pretēju tam, ko saka eksperti. Tādos gadījumos, ar cieņu izturoties pret dažādiem speciālistiem, vajag atlikt malā ekspertu slēdzienus un uzticēties Dievam, un ne cilvēkam. Ja tu vairāk uzticēsies ekspertu slēdzienam, bet ne Dieva Vārdam, Dievs nespēs tev dot dzīvību.
  • Lūgšana – tā ir dvēseles izkratīšana Dieva priekšā

    Lūgšanas laikā es atveru savu dvāseli Dieva priekšā. Es ilgi neaizkavēšos pie šī jautājuma, jo mēs visi protam to darīt. Mēs protam atvērt savu dvēseli. Līdzko mēs atrodam kādas ausis, kas spējīgas uzklausīt, un līdzko mēs atrodam cilvēku, kuram uzticamies, mēs tūlīt pat atveram(izkratām) savu dvēseli. Mēs zinām, ka Dievs vienmēr ir priecīgs un gatavs mūs uzklausīt. Bez tam, Dievam it visā var uzticēties.