Staigā gaismā un nedod vietu sātanam! II

Dieva miers un labvēlība lai vairojas jums šai dienā!Mēs turpinām risināt tēmu par Jēzus Kristus kundzību. Vakar mēs runājām par to, ka, ja mēs neatļaujam Jēzum Kristum būt par mūsu dzīves Kungu, ar to mēs dodam iespēju sātanam apmelot mūs un atņemt mums uzdrīkstēšanos nākt Dieva priekšā.
„Un Tas Kungs man ļāva redzēt augsto priesteri Jozuu stāvam Tā Kunga eņģeļa priekšā, un sātans stāvēja viņam līdzās pa labi, lai viņu apsūdzētu. Un Tā Kunga eņģelis teica sātanam: Tas Kungs lai norāj tevi, sātan! Jā, tiešām, lai liek tev klusēt Tas Kungs, kas izredzējis Jeruzālemi! Vai šis vīrs nav no uguns izrauta apdegusi pagale? Bet Jozuam bija mugurā netīras drēbes, kad viņš stāvēja eņģeļa priekšā.”(Caharijas 3:1-3).
Caharijas redzējums mums parāda, ka sātans atnāca Tā Kunga Eņģeļa priekšā līdz ar Jozuu – priesteri, kurš atnāca, lai aizlūgtu par Israēla tautu. Sātana mērķis bija stāties pretī šim priesterim, jo viņa drēbes bija netīras.Bet paldies Dievam par to, ka šajā redzējumā Caharija ieraudzīja, ka bez sātana, tur atradās arī Jēzus Kristus. Tā Kunga Eņģelis, par kuru tiek runāts pirmajā pantā – tas ir Jēzus Kristus, derības bērnu Aizstāvis un Advokāts.Dieva priekšā stāvēja ne tikai sātans, bet arī Jēzus Kristus.Ja sātans izteica apmelojumus par mūsu brāļiem Dieva priekšā, tad Jēzus Kristus stāvēja Dieva priekšā kā mūsu Advokāts un Tas, Kurš attaisno un aizstāv mūs Dieva troņa priekšā.1.Jāņa 2:1 ir rakstīts:
„Mani bērniņi, to es jums rakstu, lai jūs negrēkotu. Un, ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā – Jēzus Kristus, kas ir taisns.”(1.Jāņa 2:1).
Šī rakstu vieta atklāj mums to, ka mums ir Jēzus Kristus – mūsu Aizstāvis Tēva priekšā. Bet Dieva vēlēšanās ir, lai mēs negrēkojam, tāpēc, ka tad, kad mēs grēkojam Jēzus Kristus Asinis neapklāj vai nenosedz mūs. Tad, kad mēs grēkojam – tā ir pazīme tam, ka mēs saceļamies pret Dievu, pazīme tam, ka mēs neesam pazemīgi Dieva priekšā un neļaujam, lai Viņa kundzība un pārvalde paplašinātos mūsu dzīvē.Jēzus Kristus stāv pie Tēva labās rokas kā mūsu Advokāts. Jēzus Kristus mira par mums, Viņš ir mūsu Aizstāvis Dieva priekšā. Jēzus pie Krusta pienaglotās rokas kļuva par liecību tam, ka Viņš mira par mūsu grēkiem. Jēzus izlēja Savas Asinis mums par attaisnošanu.
„Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem. Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos. Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.”(1.Jāņa 1:7-9).
Jēzus Kristus kundzība palīdz mums staigāt apsardzībā pret sātana meliem, un tad Jēzus Kristus Asinis strādā mūsu labā.Dieva priekšā stāv ne tikai apmelotājs – sātans, bet arī mūsu Aizstāvis un Aizbildnis – Jēzus Kristus.Ja tu klausīsies apmelotāju, tad tu jutīsies netīrs, tev nebūs uzdrīkstēšanās nākt Dieva priekšā, tev tiks atņemta drosme.Bet, ja tu klausīsi savu Aizbildni – Jēzu Kristu, ja tu nāksi Viņa priekšā, nožēlojot savus grēkus, tad Jēzus Kristus Asinis attīrīs tevi.Lūk, cik svarīgi ir, lai mēs ik dienas staigātu zem Jēzus Kristus kundzības. Tajā ir ietverta ne tikai vara no Dieva, bet arī apsardzība no sātana apmelojumiem.Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Līdzcietības spēks II

    Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem.Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt.(Mateja 12:9-10).Mēs redzam šajā fragmentā slimu cilvēku, kuram bija nokaltusi roka. Tur bija arī farizeji, kuri zināja, ka Jēzus noteikti dziedinās šo cilvēku. Bet viņi tik un tā uzdeva Jēzum jautājumu, lai apsūdzētu Viņu. Un tas viss tikai tālab, ka farizeji dzīvoja pēc likuma burta, un brīvības likums paverdzināja viņus un pārvērta tos bezjūtīgos reliģiozos cilvēkos.
  • Sagatavošanās – tā ir atslēga uz efektīvu dzīvi

    Patiesībā, efektīva dzīve nav iespējama bez atbilstošas sagatavošanās. Jēzus gatavoja Sevi Savai kalpošanai, un tā Viņš risināja Savas efektīvās kalpošanas jautājumu. Bībelē maz kas ir teikts par pirmajiem 30 Jēzus dzīves gadiem. Evaņģēlijos vairāk tiek runāts par to, kā Jēzus kalpoja. Tomēr, ir jāsaprot, ka, pirms Jēzus izgāja Savas kalpošanas arēnā, Viņš pietiekami ilgi un nopietni gatavoja Sevi šai kalpošanai.
  • Dzīves mērķa meklēšana V

    Mēs turpinām studēt grāmatu Salamans Mācītājs, kurā tiek aprakstīti Salamana dzīves jēgas un mērķa meklējumi. Pēc tam, kad Salamans attālinājās no Dieva, viņš mēģināja rast laimi un baudījumu dažādās lietās un nodarbēs. Un mēs redzam, ka Salamans uzsāka virkni mēģinājumu, kas beidzās ar pilnīgu vilšanos. Gudriem cilvēkiem Salamana pieredze var kļūt par mācību un brīdinājumu tam, kādos ceļos nav vērts meklēt laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka Salamans meklēja apmierinājumu izglītībā, zināšanās, līksmībā un baudās, skaistumā, un tajā, ko radījušas cilvēka rokas. Pēc tā visa Salamans izdarīja secinājumu, ka neskatoties uz to, ka visas šīs lietas ir svarīgas un nepieciešamas šajā dzīvē, nekas no tā nevarēs darīt cilvēku laimīgu, ja no kopējās dzīves ainas tiks izslēgts Dievs.
  • Patiesība darīs jūs brīvus

    Šodien, daudzi cilvēki skraida turp, šurp, lai atrastu brīvību, glābšanu un laimi. Tomēr Dievs kaut kādā mērā uzliek atbildību katram no mums, atbrīvot sevi no sātana tīkliem.«Lai tavas acis neguļ un tavu acu plaksti lai nesnauž! Glāb sevi kā stirna no mednieka un kā putns no putnu ķērēja rokas!» (Salamana pamācības 6:4—5).
  • Lūgšana – tas ir spēka avots! II

    Jēzus ar Savu piemēru mums parāda, ka cilvēkam vienmēr būs lūgt un nebūs pagurt. Jēzus visus nakti lūdza, tāpēc, ka nākamajā rītā, kaut kam bija jānotiek un Viņš Sevi gatavoja jaunajai dienai. Viņš lūdza!„Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.” (Lūkas Ev. 6:19).Mēs atkal redzam, ka spēks un svaidījums pavadīja Jēzus kalpošanu, bet viss tas notika pēc tam, kad Viņš bija pavadījis laiku lūgšanā. Tas nebija cilvēciskais spēks, bet Dieva spēks, kurš izplatījās un pavadīja to, ko Jēzus darīja. Un tas bija rezultāts pastāvīgām lūgšanām. Jēzus vienmēr lūdza!