Staigā gaismā un nedod vietu sātanam! II

Dieva miers un labvēlība lai vairojas jums šai dienā!Mēs turpinām risināt tēmu par Jēzus Kristus kundzību. Vakar mēs runājām par to, ka, ja mēs neatļaujam Jēzum Kristum būt par mūsu dzīves Kungu, ar to mēs dodam iespēju sātanam apmelot mūs un atņemt mums uzdrīkstēšanos nākt Dieva priekšā.
„Un Tas Kungs man ļāva redzēt augsto priesteri Jozuu stāvam Tā Kunga eņģeļa priekšā, un sātans stāvēja viņam līdzās pa labi, lai viņu apsūdzētu. Un Tā Kunga eņģelis teica sātanam: Tas Kungs lai norāj tevi, sātan! Jā, tiešām, lai liek tev klusēt Tas Kungs, kas izredzējis Jeruzālemi! Vai šis vīrs nav no uguns izrauta apdegusi pagale? Bet Jozuam bija mugurā netīras drēbes, kad viņš stāvēja eņģeļa priekšā.”(Caharijas 3:1-3).
Caharijas redzējums mums parāda, ka sātans atnāca Tā Kunga Eņģeļa priekšā līdz ar Jozuu – priesteri, kurš atnāca, lai aizlūgtu par Israēla tautu. Sātana mērķis bija stāties pretī šim priesterim, jo viņa drēbes bija netīras.Bet paldies Dievam par to, ka šajā redzējumā Caharija ieraudzīja, ka bez sātana, tur atradās arī Jēzus Kristus. Tā Kunga Eņģelis, par kuru tiek runāts pirmajā pantā – tas ir Jēzus Kristus, derības bērnu Aizstāvis un Advokāts.Dieva priekšā stāvēja ne tikai sātans, bet arī Jēzus Kristus.Ja sātans izteica apmelojumus par mūsu brāļiem Dieva priekšā, tad Jēzus Kristus stāvēja Dieva priekšā kā mūsu Advokāts un Tas, Kurš attaisno un aizstāv mūs Dieva troņa priekšā.1.Jāņa 2:1 ir rakstīts:
„Mani bērniņi, to es jums rakstu, lai jūs negrēkotu. Un, ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā – Jēzus Kristus, kas ir taisns.”(1.Jāņa 2:1).
Šī rakstu vieta atklāj mums to, ka mums ir Jēzus Kristus – mūsu Aizstāvis Tēva priekšā. Bet Dieva vēlēšanās ir, lai mēs negrēkojam, tāpēc, ka tad, kad mēs grēkojam Jēzus Kristus Asinis neapklāj vai nenosedz mūs. Tad, kad mēs grēkojam – tā ir pazīme tam, ka mēs saceļamies pret Dievu, pazīme tam, ka mēs neesam pazemīgi Dieva priekšā un neļaujam, lai Viņa kundzība un pārvalde paplašinātos mūsu dzīvē.Jēzus Kristus stāv pie Tēva labās rokas kā mūsu Advokāts. Jēzus Kristus mira par mums, Viņš ir mūsu Aizstāvis Dieva priekšā. Jēzus pie Krusta pienaglotās rokas kļuva par liecību tam, ka Viņš mira par mūsu grēkiem. Jēzus izlēja Savas Asinis mums par attaisnošanu.
„Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem. Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos. Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.”(1.Jāņa 1:7-9).
Jēzus Kristus kundzība palīdz mums staigāt apsardzībā pret sātana meliem, un tad Jēzus Kristus Asinis strādā mūsu labā.Dieva priekšā stāv ne tikai apmelotājs – sātans, bet arī mūsu Aizstāvis un Aizbildnis – Jēzus Kristus.Ja tu klausīsies apmelotāju, tad tu jutīsies netīrs, tev nebūs uzdrīkstēšanās nākt Dieva priekšā, tev tiks atņemta drosme.Bet, ja tu klausīsi savu Aizbildni – Jēzu Kristu, ja tu nāksi Viņa priekšā, nožēlojot savus grēkus, tad Jēzus Kristus Asinis attīrīs tevi.Lūk, cik svarīgi ir, lai mēs ik dienas staigātu zem Jēzus Kristus kundzības. Tajā ir ietverta ne tikai vara no Dieva, bet arī apsardzība no sātana apmelojumiem.Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kalpošanas mērķis ir tajā, lai atvestu cilvēku pie Dieva

    Kad mēs kalpojam cilvēkiem, mums ir jāpārliecinās par to, ka visi mūsu labie darbi, rūpes par cilvēkiem, uzmundrinājuma vārdi, žesti un mīlestības darbi ir vērsti uz to, lai tuvinātu šos cilvēkus Jēzum un savienotu viņus ar Jēzu, un nevis uz to, lai pagodinātu paši sevi. Jums ir jāsaprot, ka tikai tad, kad cilvēki savienojas ar Dievu, viņu problēmas atrisinās. Ja mēs patiesi vēlamies palīdzēt cilvēkiem, tad mums ir jāsaprot, ka neviens labāk par mūsu Radītāju to nespēs izdarīt.
  • Kad neredzi izeju un viss rādās drūmās krāsās, – zemojies Dieva priekšā!

    „Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, palīdzi man!”(Mateja 15:25).”Daudziem ir tik grūti pat izrunāt šos vārdus: „Palīdzi man!”. Daudziem ir grūti atzīt to, ka viņiem ir nepieciešama palīdzība. Daudziem ir grūti atzīt savu bezspēcību kādā situācijā un griezties pēc palīdzības. Palīdzība neatnāk pie tiem, kas to nelūdz. Tikai pazemīgs cilvēks var lūgt palīdzību. Tikai sagrauts cilvēks ir spējīgs lūgt palīdzību. Šai sievietei bija salauzta, satriekta sirds, tālab viņa zemojās Jēzus priekšā un lūdza Viņam palīdzību. Zemosimies savās sirdīs Dieva priekšā, lai mēs pielūgsmē spētu nākt pie Dieva un lūgt Viņam palīdzību. Kad tev nepieciešama palīdzība, tev jāzemojas savā sirdī Dieva priekšā.
  • Plānošana palīdz mums atklāt priekš sevis dzīves mērķi un virzīt mūsu centienus šī mērķa realizēšanai

    Bībele runā par to, ka: „Kur nav atklāsmes, tur tauta kļūst mežonīga un nevaldāma; bet labi tam, kas rīkojas pēc bauslības! ” (Sāl. pam.29: 18).Citā tulkojumā jēdziens „atklāsme” tiek tulkots, kā izpirkšanas atklāsme no Dieva, bet vārds „mežonīga” tiek tulkots, kā bojāeja. Tātad, bez skaidras izpratnes par izpirkšanas mērķi, Dieva tauta iet bojā, tāpēc ka ir mežonīga un nevaldāma.
  • Vienotības svarīgums

    Šajā Rakstu vietā mēs lasām, ka cilvēkiem bija kopīgs mērķis un viena valoda, ka viņi bija stingri apņēmušies panākt iecerēto, tāpēc ir teikts, ka „tas ir tikai sākums viņu rīcībai, un turpmāk nekas, ko tie nodomājuši, vairs nebūs tiem neiespējams”. Dievs teica, ka šīs vienotības dēļ viņiem izdosies viss, ko tie nodomājuši. Bībelē Dievs ļoti bieži Savai tautai atgādina par vienotību. Vienotība ir ļoti svarīgs faktors, kas ļauj mums kā Dieva tautai jeb draudzei uz zemes īstenot Viņa gribu un savu aicinājumu.
  • Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu?

    Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana – ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži, cilvēki cenšas atklāt savu aicinājumu, bet tajā pašā laikā, viņi neņem vērā šīs mazās detaļas, no kurām sastāv viss process. Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, jo viņiem nav redzējums par savu dzīvi, vai arī viņiem nav sapratne, kā piepildīt šo redzējumu. Tāpēc, mēs centīsimies ar to visu tikt skaidrībā.Pirmais, kas mums būtu jāzina, ir tas, – ka esam dzimuši, lai risinātu noteiktu uzdevumu. Bībele runā par to, ka mūsu dzīvei ir noteikts mērķis un nozīme. Jūs neesat nejaušība! Jūs piedzimāt uz šīs zemes, ne dēļ tā, lai vienkārši aizņemtu kādu vietu un elpotu gaisu. Jums ir misija, kuru ir nepieciešams piepildīt un ir ceļš, pa kuru ir jānoiet. Jūs esat radīti tam, lai izrādītu rūpes un esat glābti, lai kalpotu. Par to tiek runāts daudzās Bībeles rakstu vietās. Konkrētāk, mēs runāsim par to, ko Pāvils ir uzrakstījis vēstulē Efeziešiem 2: 10:
  • Ciešanas kā disciplīnas mērs

    Viens no iemesliem kāpēc Dievs pieļauj ciešanas Savu bērnu dzīvēs ir, lai pievērstu mūsu uzmanību Sev, lai mainītu un disciplinētu mūs. Mēs zinām, ka Dievs būtībā maina mūs pēc Sava vārda . „ Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam. ”(2.Timot.3;16-17).