Staigāšana svētumā un mīlestībā uz Dievu cilvēkiem palīdzēs mainīties un pielīdzināties Jēzus Kristus tēlam!

Lai pieaug žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!

Es ticu, ka vārds, kurā es dalos ar jums šai rubrikā, stiprina jūs un palīdz jums turpināt jūsu ceļojumu uz mūžīgo dzīvību.

Vakar mēs ar jums runājām par to, ka izmaiņas un pārmaiņas mūsu dzīvē iestājas tad, kad mēs kļūstam par Dieva vārda darītājiem. Kad mēs pieņemam Dieva vārda patiesību, tad mūsu dzīvē atbrīvojas Dieva žēlastība, kas palīdz mums darīt to, ko cilvēciski izdarīt nemaz nav iespējams.

Cilvēks var būt gudrs un zinošs, un tomēr nemainīties. Lūk, kālab mēs redzam cilvēkus, kuri labi zina, ka cigaretes ir kaitīgas veselībai, bet tik un tā smēķē. Mēs varam skatīt cilvēku, kurš ir teoloģijas profesors, bet tik un tā dzer, necenzēti lamājas un dzīvo netiklībā. Tikai zināšanas vien nemaina cilvēku. Būt gudram un mācītam – tas ir labi! Taču, Dievs vēlas, lai mēs būtu cilvēki ar Dievišķu raksturu, kā Jēzum. Dievs vēlas formēt mūsos Savu tēlu, un vēlas, lai kā Svētā Gara auglis, par kuru ir rakstīts Vēstulē Galatiešiem, būtu mūsu acīmredzamās rakstura īpašības.

 

„Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības.”(Galatiešiem 5:22-23).

 

Lūk, kādas izmaiņas Dievs vēlas veikt mūsos. Dievs nevēlas, lai mēs būtu cilvēki ar „lielu galvu” un, tai pat laikā, ar „mazu sirdi”. Un vēl, Dievs negrib, ka mēs būtu cilvēki vien ar ārēju svētbijību, bet bez svētbijības spēka. Bībele aicina mūs izvairīties no tādiem cilvēkiem.

 

„Izrādīdami ārēju svētbijību, bet tās spēku noliegdami; un no tādiem izvairies.”

 

Cilvēkus, kuriem ir vien ārējā svētbijība, bet tie ir nolieguši tās spēku, Bībele sauc pat liekuļiem. Ja draudze ir pilna ar šādiem cilvēkiem, vai tad ir jābrīnās par to, ka daudzi cilvēki cenšas turēties tālāk no draudzes. Neticīgi cilvēki tīri neapzināti uzklausa Dievu, Kurš saka, ka no liekuļiem vajag turēties pa gabalu – no cilvēkiem, kuri tikai izliekas, bet kuriem nav svētbijības spēka.

Ja mēs nemainīsimies, mēs kļūsim par negatīvu reklāmu Dieva Valstībai un atgrūdīsim cilvēkus no Dieva.

Mēs varam runāt pareizas lietas, jo zinām to, kas ir pareizi. Taču, ja mēs paši nedzīvojam pareizi, tad cilvēki, kuri nonāk saskarsmē ar mums, attālināsies ne tikai no mums, bet arī no Dieva, Kuru mēs pārstāvam. Tad cilvēki ieraudzīs šo liekulību un neuztvers nopietni to, ko mēs apgalvojam.

Vai redzat, cik svarīgas un nepieciešamas ir izmaiņas ticīga cilvēka dzīvē.

Dievs nevēlas, lai mums būtu tikai ārēja svētbijība, un lai mēs tikai apgalvotu to, ka esam ticīgie. Dievs vēlas, lai mums būtu spēks, kurš palīdz uzturēt šo svētbijību. Spēks, kurš apstiprina vai apliecina svētbijību, – tas ir svētuma spēks. Spēja darīt zīmes un brīnumus nav svētbijīgas dzīves pazīme, jo arī sātans ir spējīgs darīt brīnumus. Tomēr, sātanam nav svētuma spēka, un tas nemāk mīlēt. Sātans var darīt brīnumus , bet nevar mīlēt un dzīvot svētumā Dieva priekšā.

Paldies Dievam par to, ka dzīve ar Dievu dod mums pilnīgi citu likteni – dzīvot svētu dzīvi, darīt brīnumus un mīlēt! Tieši tā dzīvoja Jēzus, Kura tēlam mēs esam aicināti līdzināties.

Lūk, kas par Jēzu Kristu ir teikts Vēstulē Romiešiem:

 

„ Mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas ar Savu augšāmcelšanos no mirušiem Svētajā Garā atklājies kā Dieva Dēls spēkā.” (Romiešiem 1:4).

 

Staigāšana svētumā un mīlestībā uz Dievu un cilvēkiem palīdzēs mums mainīties un pielīdzināties Jēzus Kristus tēlam!

 

Līdz rītam!

Lai Dievs jūs šodien bagātīgi svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).
  • Sējiet, strādājiet, lūdziet, plānojiet, bet arī rīkojieties!

    Es gribu šo vārdu sākt ar vienu stāstu: vienam cilvēkam bija brīnišķīgs dārzs, kurš atnesa bagātīgu un pārpilnu ražu. Kad kaimiņš to ieraudzīja, viņš uzreiz izlēma, ka nākamajā pavasarī iedēstīs arī sev dārzu. Tomēr, pēc tam, kad kaimiņš bija iesējis savu dārzu, viņš tajā vairāk neko nedarīja. Viņš dārzu nelaistīja, nekultivēja un neirdināja. Kad pienāca rudens, viņa dārzs bija aizlaists un aizaudzis ar nezālēm. Un protams, ka viņam nebija nekādas ražas.
  • Ja tu neierosināsi pārmaiņas, tad viņas tavā dzīvē nekad nesāksies

    Šodien Dievs vēlas mūs pārliecināt par to, ka pārmaiņas dzīvē nenotiek vienkārši tāpat, tās ir jāiniciē. Pārmaiņas cilvēka dzīvē sākās tikai tāpēc, ka kāds tās ir ierosinājis.«Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. Un Dievs sacīja: «Lai top gaisma.» Un gaisma tapa». (1. Mozus 1:1—3).
  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba.Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību.Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51).Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!
  • Mēs esam radīti tam, lai pagodinātu Dievu!

    Kā jūs justos, ja jums mugurā būtu netīras drēbes, pat ja tās būtu jaunas? Es domāju, ka jūs jutīsieties slikti. Tieši šādas izjūtas būs tiem, kuri vēlas izpatikt Dievam caur saviem labajiem darbiem, bet bez Kristus. Nav svarīgi, cik daudz labu darbu jūs darāt, – Dievs tik un tā nepieņems jūs līdz brīdim, kamēr jūs nenoticēsiet Jēzum.Dieva miers atnāk sirdī tāpēc, ka mēs iepazinām Jēzu un izzinājām to, ka Kristū mēs esam attaisnoti un Dieva pieņemti.
  • Dieva Vārds – tas ir ūdens

    Dieva Vārds – tas ir dārgums, pret kuru mums ir pareizi jāizturas un caur kuru mums ir nepieciešams nostiprināties mūžīgai dzīvībai, kuru dāvājis mums Dievs.Bībele saka:„Dieva gods ir kādu lietu apslēpt, bet ķēniņa gods ir kādu lietu izdibināt un noskaidrot.”(Sāl.pam.25:2)