Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem!

Dārgie draugi, es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par to, ka mēs varam turpināt tikties ar jums šajā rubrikā, stiprināt savu garu un baroties ar veselīgo Bībeles mācību, kura spējīga glābt mūsu dvēseles. Šodien es vēlētos sākt sarunu par tēmu „Svētlaime jeb gandarījums kalpojot cilvēkiem.” Kalpošana – tas ir visai izplatīts jēdziens ticīgu cilvēku vidū. Savā būtībā kalpošana nozīmē dot no visa: dot savus talantus un spējas, zināšanas un laiku, savu sirdi un savus resursus. Dieva Valstība tiek celta ar līdzīga veida došanu. Tava draudze tiek celta caur tavu došanu un kalpošanu. Bībele saka, ka svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Dievs svētī kalpotājus, tāpēc, ja tu vēlies sasniegt Dieva svētību virsotni, tad iemācies kalpot Dievam un cilvēkiem. Kalpošana – tā ir došana. Taču daudzi cilvēki domā, ka labāk ir tad, ja cilvēks saņem no citiem, nekā tad, ja viņš dod no sevis. Taču Bībele mums saka par to, ka mēs esam svētlaimīgāki tad, kad mēs meklējam iespēju tam, lai dotu, risinātu cilvēku problēmas un būtu par atbildi uz citu cilvēku vajadzībām. Kalpošana ir mūsu mīlestības apliecinājums uz Dievu un cilvēkiem. Kalpošana – tas ir ceļš uz paaugstināšanu. Divi augstākie baušļi, kurus Jēzus ir atstājis mums, skan šādi:
„Bet Jēzus tam sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” (Mateja 22:37-39)
Mīlestība uz Dievu vienmēr atstāj iespaidu uz to, kā mēs attiecamies pret citiem cilvēkiem. Tie, kuri mīl Dievu, tie arī kalpo Viņam. Bet kalpot Dievam mēs varam tikai kalpojot cilvēkiem, kuri radīti pēc Viņa tēla un līdzības. Tieši mīlestībai uz Dievu un cilvēkiem ir jākļūst par patieso motīvu mūsu kalpošanai. Pēc Savas augšāmcelšanās Jēzus vērsās pie Pētera ar jautājumu par to, vai tas mīl Viņu. Jēzus nejautāja Pēterim par to, vai viņš mīl avis. Jēzus Pēterim sacīja, ka tad, ja viņš mīl Dievu, viņam tas ir jāpierāda tādejādi, ka viņš ganīs Viņa avis. Nevar mīlēt Dievu, Kuru mēs neredzam, tā, ka tas neietekmētu to, kā mēs izturamies pret cilvēkiem, kurus redzam ik dienu. Dieva mīlestība mūsu sirdī pamudina mūs kaut ko dot no sevis, ar nolūku, lai kaut kādā veidā atvieglotu cilvēku dzīvi. Attiecības ar Dievu maina mūsu redzējumu attiecībā pret to, kas notiek mums visapkārt. Spilgts piemērs tam ir pravietis Jesaja.
„Tanī gadā, kad nomira ķēniņš Usija, es redzēju To Kungu sēžam uz augsta, cēla troņa, un Viņa tērpa apakšmala piepildīja svētnīcu. Serafi lidinājās pār Viņu, tiem bija katram seši spārni: ar diviem serafs apsedza savu vaigu, ar diviem savas kājas, un ar diviem viņš lidoja. Tie nemitīgi sauca cits aiz cita šos vārdus: “Svēts, svēts, svēts ir Tas Kungs Cebaots! Visa zeme ir pilna Viņa godības!” Sliekšņu pamati trīcēja no sauciena skaņām, un nams pildījās ar dūmiem. Tad es izsaucos: “Bēdas man, jo es esmu nāvei lemts! Es esmu cilvēks ar nešķīstām lūpām un dzīvoju tautas vidū, kam nešķīstas lūpas, un tagad nu es redzēju ar savām acīm Ķēniņu, To Kungu Cebaotu!” Tad pielidoja man klāt viens serafs, viņam rokā bija kvēlojoša ogle, ko viņš ar lūkšām bija paņēmis no altāra. Ar to viņš aizskāra manu muti un teica: “Redzi, tai aizskarot tavas lūpas, tavs noziegums ir deldēts un tavi grēki piedoti!” Un es dzirdēju Tā Kunga balsi sakām: “Ko lai Es sūtu? Kas būs mūsu vēstnesis?” Tad es atbildēju: “Redzi, es esmu še, sūti mani! (Jesajas 6:1-8)
Jēdzienu „mīlestība uz Dievu” var skaidrot dažādi, bet eksistē vismaz divas īpašības, kuras piemīt cilvēkiem, kuri mīl Dievu, un konkrēti: viņi pavada laiku ar Dievu un viņi ir paklausīgi Dievam. Jesaja devās uz templi pielūgt Dievu. Tas ir tas, ko mēs ar jums darām pastāvīgi. Mēs pavadām laiku vienatnē ar Dievu, mēs lasām Dieva vārdu, lai uzzinātu Viņa gribu, mēs nākam uz draudzi, apmeklējam mājas grupu. Viss tas ir noderīgs un tam ir sava vieta, bet tas ir nepietiekami tam, lai izpatiktu Dievam. Mums ir jāiet tālāk. Sadraudzības laikā ar Dievu Jesaja ieraudzīja trīs svarīgas lietas, kas mainīja viņa dzīvi. Bet par to mēs parunāsim rīt.Tas Kungs lai jūs svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāpēc cilvēka dzīvē rodas traģēdijas?

    Daudzi cilvēki jautā: „Ja, Dievs ir tik labs, kāpēc tad Viņš pieļauj tik daudz asaras, traģēdijas un bēdas šajā pasaulē? Ja, tas nav Dieva roku darbs, tad no kurienes rodas viss šis ļaunums? No kurienes rodas traģēdijas? Kur ir traģēdiju iesākums?Godīgi un ārēji nevainīgi cilvēki, kuri cieš, grib zināt, kāpēc un par ko, viņi cieš? Ticīgie, kuri ziedojušies un patiesi ar visu savu sirdi paļaujas uz Dievu, bet pie tā visa cieš un mokās, arī grib zināt, kāpēc tas viss notiek viņu dzīvēs.
  • Ko tu dari ar savu potenciālu?

    alants ir gandrīz tas pats, kas potenciāls. Līdzība par talantiem ir tas pats, kas līdzība par potenciālu. Potenciāls ir kaut kas tāds, kas pagaidām vēl ir nepilnīgs un to ir iespējams attīstīt un padarīt pilnīgu. Potenciāls sākotnēji ir neredzams, bet tas tik un tā ir. Lai potenciālu pārvērstu realitātē, tas ir jāattīsta. Pateicoties ieliktajam potenciālam, tu vari nomainīt to stāvokli, kurā tu atrodies šobrīd. Tev ir sākums un viss nepieciešamais priekš tā, lai tavs šīs dienas stāvoklis mainītos. Tā iemesla pēc ir nepieciešams attīstīt potenciālu un novest to līdz pilnībai.
  • Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!

    „Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”(Jāņa 8:12).Pats Jēzus mūs aicina uz to, lai mācāmies no Viņa, un tad mēs atradīsim mieru savai dvēselei un atbrīvosimies no ikkatras nastas, kas mūs nospiež.
  • Dieva vārds – ir neizmērojami plašs atklāsmes, zināšanu un gaismas avots

    „Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.„ (Psalms 19: 9).Vēl bez zināšanām par Dieva nodrošinājumu Kristū, katram cilvēkam ir nepieciešamas zināšanas par sātana stratēģiju un nodomiem. Ja mēs nepārvaldīsim šīs zināšanas, tad sātanam izdosies mums nodarīt zaudējumus.„Jo viņa nodomi mums labi zināmi. (2 Korintiešiem 2 : 11).
  • DISCIPLĪNAS MĒRĶIS IR NOŽĒLA UN PAZUDUŠO DĒLU ATGIEŠANĀS

    9 Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies! ( Atkl.3:19)Mūsu reakcijai uz disciplīnu vajadzētu būt grēku nožēlai! Grēks tas nav tikai tas, kas attiecas uz mani personīgi, bet gan arī tas, ka esmu nodarījis kādam pāri. Balstoties uz Dieva Vārdu ļaujiet man teikt ļoti skaidri un konkrēti par to ka vecākiem vajadzētu izmantot žagaru vai rīksti savu bērnu disciplinēšanai, un tas varētu būt viens no disciplinēšanas veidiem.
  • Stratēģiskā dzīve

    Mums ir nepieciešams saprast dzīves jēgu, un to kā mēs varam dzīvot stratēģiski. Lai mēs varētu dzīvot stratēģiski ir vairākas lietas, kas apliecina pašu dzīvi, kuras mums ir nepieciešams saprast. Tas kā mēs saprotam pašu dzīvi, ietekmē mūsu vērtības sistēmu.Šodien ir novērots, ka daudziem cilvēkiem ir nepareiza izpratne par dzīvi, tādēļ viņi dzīvo nepareizi, ar nepareizām tieksmēm, un neskatoties uz to, tā paša iemesla dēļ viņi ir pievilti.