Ticība – tā nav cīņa par Dieva apsolījumiem bez personīgām attiecībām ar Viņu II

Dārgie draugi, es priecājos sveikt jūs šai jaunajā dienā, un ticu, ka tas vārds, kuru Dievs mums šodien dod, būs mums par lielu uzmundrinājumu un stiprinājumu.Turpināsim sarunu par ticības lomu cīņā pār pēdējo dienu pārbaudījumiem. Vakar mēs runājām par to, ka ticība – tā nav cīņa par Dieva apsolījumiem bez personīgām attiecībām ar Viņu. Ticība – tās ir sirsnīgas savstarpējas attiecības ar Dievu, un ne vienkārši Bībeles rakstu vietu citēšana.Reiz Jāņa Kristītāja klātbūtnē Israēla bērni sāka apliecināt to, ka viņi ir Ābrahāma bērni, bet tai pat laikā viņiem nebija tik ciešas attiecības ar Dievu, kādas bija Ābrahāmam. Lūk, ko Jānis viņiem atbildēja:
„Tad nesiet pienācīgus atgriešanās augļus. Un neiedomājieties sacīt: mums ir Ābrahāms par tēvu. Jo es jums saku: Dievs no šiem akmeņiem var radīt Ābrahāmam bērnus.”(Mateja 3:8-9).
Šai fragmentā mēs redzam, ka Jānis vērsās pie tautas, kas bija sapulcējusies, lai kristītos. Viņš sacīja tiem, ka viņiem ir vajadzīga pareiza attieksme, ne vienkārši tukšs apliecinājums par to, ka Ābrahāms ir viņu tēvs. Ja jums ir tikai apliecinājums, bet nav dzīvu attiecību ar Dievu, tad Dievs jums paies garām, un ja Viņam to vajadzēs, Viņš no akmeņiem radīs Ābrahāmam dēlus.Ābrahāms – tas ir ticības tēvs. Viņš ir tēvs ne tikai tiem, kuri ir apgraizīti, bet arī tēvs katram, kurš staigā tās ticības pēdās, kura Ābrahāmam bija, kad tas vēl nebija apgraizīts. Bībeles apsolījumi pieder tikai Ābrahāma sēklai, bet viņa ģimene – tie ir ticības pēcnācēji.Lūk, tālab ir teikts:
„Kā arī par tēvu tiem, kas apgraizīti, protams, ja viņi ne vien ārīgi pieder pie tādiem, bet arī seko tai ticībai, kas bija mūsu tēvam Ābrahāmam jau tad, kad tas vēl nebija apgraizīts.”(Romiešiem 4:12).
„Tādēļ no ticības, lai pamatā būtu Dieva žēlastība, lai apsolījums būtu drošs visiem pēcnācējiem, ne vien tiem, kas pakļauti bauslībai, bet arī tiem, kas seko Ābrahāma ticībai. Viņš ir mūsu visu tēvs..”(Romiešiem 4:16).
Pateicoties Ābrahāma paklausībai Dievam, pateicoties viņa draudzībai un tuvajām attiecībām ar Dievu, Ābrahāms kļuva par ticības tēvu.Ticība – tās ir tuvas savstarpējās attiecības ar Dievu un nesaraujama saikne ar Viņu.Ticība – tā ir spēja redzēt, dzirdēt un pieņemt no Dieva.Tomēr bez svētas dzīves neviens neredzēs Dievu. Ticība ir cieši saistīta ar svētumu – ar svētu dzīvi.
„Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.”(Mateja 5:8).
„Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu,..”(Ebrejiem 12:14).
Daudzi nespēj redzēt Dievu, jo viņi nestaigā svētumā. Viņi pārāk daudz laika velta pārejošajām pasaulīgajām lietām. Savukārt šāds dzīvesveids ietekmē viņu spēju ticēt vai uzticēties Dievam. Draudzība ar pasauli un dzīve, kurai nav pareizo prioritāšu, atņem cilvēkam pārliecību Dievā. Cilvēks ar šādu dzīvesveidu nav spējīgs saskatīt, kā Dievs var atbildēt uz viņa lūgšanu, kā Dievs var atbrīvot viņu no briesmām, jo vairāk, cilvēks nespēj saprast, kā var mīlēt savu ienaidnieku.Savukārt ticības cilvēks ir spējīgs saskatīt Dievu, jo par Viņa likumiem tas pārdomā dienām un naktīm, un viņa dzīve ir fokusēta uz Dievu.Dārgais draugs, ticība – tas ir nopietns spēks! Bet ticība pieprasa draudzību ar Dievu.Jo ciešāka būs tava draudzība ar Dievu, jo efektīvāka būs tava ticība.Es lūdzu par to, lai šo pēdējo dienu grūtības nespēj vājināt tavas savstarpējās attiecības ar Dievu.Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije 

Līdzīgi raksti

  • Mēs esam Dieva vēstneši III

    Pēc tam, kad Jēzus pameta šo zemi un tika uzņemts debesīs, mūs Viņš atstāja uz zemes kā Savus vēstnešus vai sūtņus. Tālab, mums ir jāsaprot un ir jābūt dziļai atklāsmei par to garīgo varu un spēku, kas mums dota Kristū. Bībelē ir teikts, ka Kristus mūs darījis par ķēniņiem un priesteriem ar nolūku, lai mēs varētu valdīt uz zemes Viņa labad. Dievs vēlas, lai mēs ejam un nodarbojamies ar sava Debesu Tēva lietām vai biznesu. Mūsu Tēva bizness ir – caur mums atgriezt cilvēkus pie Viņa, salīdzināt cilvēkus ar Dievu. Dievs caur mums vēlas salīdzināt cilvēkus ar Sevi –„Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!” Dievs vēlas, lai mēs sludinātu salīdzināšanas vārdu. „Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu”. (2.Korintiešiem 5:19).
  • Kā mēs varam zināt ka savās dzīvēs esam dievbijīgi?

    Pirmais veids kā to zināt ir saprast, ka dievbijība izpaužas kā naids pret ļaunumu.Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām. (Salamana pamācības 8:13) (skatiet arī Sal.pam. 3:7; 14:16; 16:6; 23:17; Ijāba 1:1,8; II Kor. 7:1)
  • Ejot cauri sāpēm, pārbaudījumiem vai grūtībām, iemācies visā tajā slavēt To Kungu!

    Sāpes un problēmas ir instrumenti, kurus Dievs izmanto mūsu garīgajai izaugsmei. Mēs mācamies paklausību caur ciešanām.„un, Dēls būdams, tomēr ir mācījies paklausību no tā, ko cietis. “ (Ebr.5: 8).Zelts tiek attīrīts ar ļoti augstas temperatūras palīdzību. Pārbaudījumi arī ir šī augstā temperatūra, kura mūs attīra. Mūsu ticībai ir jālīdzinās attīrītam zeltam.
  • Kā mēs varam efektīvāk izpētīt Bībeli

    Pastāv dažādi veidi Bībeles izpētei.а) Bībeles personāžu dzīves izpēte .Pētīšanai es izvēlos vienu personāžu un izpētu viņa dzīves gājumu visas Bībeles ietvaros. Tas ir ļoti interesanti. Piemēram, tu izvēlies Dāvidu un izpēti viņa dzīvi Bībelē. Vai arī tu vari sākt izpētīt Izraēla ķēniņu valdīšanas vēsturi, vai Simsona dzīvi, vai Jāzepu, Pēteri, utt. Bībeles personāžu dzīves izpēte nesīs mums lielu labumu. Bībeles varoņu dzīves pieredze, viņu uzvaras, viņu reakcija, viņu ticība, viņu paļaušanās uz Dievu, viņu kļūdas – tas viss ir mums noderīgi. Izpētot Bībeles varoņus, mēs varēsim ieraudzīt, kad un kāpēc Dievs viņus svētīja.
  • Dievs vēlas, lai mūsu gudrība netiek balstīta uz cilvēcisko gudrību, šīs pasaules gudrību, bet uz Dieva gudrību!

    Tikai Dieva gudrība paredzēta mūsu slavai. Dieva gudrība sagādā slavu un paaugstina cilvēka dzīvi. Ļoti svarīgi ir atvērt savu sirdi un pieņemt Dieva gudrību. Šodien dzirdam, ka ir ķīniešu gudrība, krievu gudrība, bābeles gudrība utt. Tas ir tik brīnišķīgi, ka mums dāvāta Dieva gudrība. Dieva gudrība – tā ir pati augstākā gudrība no visām, kas eksistē. Tikai tā ir spējīga pārveidot cilvēka dzīvi un mainīt viņu no iekšienes.Lūk, tāpēc Dievs vēlas, lai mūsu ticība tiktu balstīta uz Dieva gudrību, un ne uz cilvēcisko gudrību.
  • Cik svarīgi ir būt uzticīgiem Dievam II

    Dievs paļaujas uz manu un tavu līdzdalību, tieši tāpat, kā Viņš paļāvās uz Mozus līdzdalību uzvarā pār faraonu. Mozus bija uzticams Dieva namā, tālab, neskatoties uz visu faraona varenību un spēku un uz to, ka tam bija milzīga armija, tik un tā, faraons nespēja apturēt Dieva tautas glābšanas un atbrīvošanas procesu.Jēzus Kristus bija uzticīgs Savai misijai, un, tieši tāpēc, visām pasaules tautām šodien ir kļuvusi iespējama grēku izpirkšana, glābšana un atbrīvošana caur Jēzu Kristu.