Tieši disciplīna pārvērš rīcībā jebkuru ideju.

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicinu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Vakar mēs uzsākām sarunu par to, ka Dievs mūs izmaina caur disciplīnu. Mēs runājām par to, ka katram cilvēkam ir savi sapņi un cerības, bet to realizācijai daudziem no mums pietrūkst disciplinētības. Mēs arī runājām, ka grandiozie plāni un vēlmes izmainīt savu dzīvi uz labo pusi var atnākt pie mums Dieva vārda lasīšanās laikā, klausoties svētrunas, lasot labas grāmatas vai satiekoties ar veiksmīgiem cilvēkiem. Mēdz būt, ka vēlēšanās izmainīties rodas mūsos pēc nepareizu lēmumu pārciestām sāpēm, kurus esam pieņēmuši pagātnē. Tāda veida situācijās mums rodas dažādas idejas, kā īstenot šīs pārmaiņas. Tātad, mums var būt dažādas idejas par pārmaiņām, taču šīs idejas automātiski nepārvērtīsies pārmaiņās. Idejai jāpieaug par vēlēšanos. Un tad, tādā mērā, kā šīs vēlmes pieņemas spēkā, cilvēks pieņem lēmumu. Tad kad tu pieņem lēmumu, – tas jau ir nopietni! Bet daudzi cilvēki paliek tikai šajā etapā. Lieta tāda, ka jums no lēmuma ir jāpāriet uz rīcību. Lēmumam jāpāriet rīcībā, lai atnāktu reālas pārmaiņas mūsu dzīvē. Tātad, pārmaiņu īstenošanas process – tā ir pāreja no
idejas
 
uz vēlēšanos
 
uz lēmumu
 
uz rīcību
 
uz pārmaiņām
Ideāls piemērs tam ir Līdzība par pazudušo dēlu, kuru Jēzus stāsta Lūkas Evaņģēlija 15 nodaļā. Pazudušais dēls, nokļuvis negatīvu apstākļu ietekmē, kas radās dēļ viņa nepareizās rīcības, saprot, ka tā dzīvot vairāk nedrīkst. Pazudušajam dēlam rodas ideja, ka jāatgriežas mājās pie tēva. Pazudušais dēls bija apsēsts ar šo ideju, tāpēc viņš pieņem lēmumu atgriezties mājās. Tomēr pazudušais dēls neapstājās pie šī lēmuma pieņemšanas, bet viņš sāka rīkoties. Un tieši tāpēc viņa dzīvē atnāca pārmaiņas! Daudziem cilvēkiem šodien ir kaudze dažādu ideju un augstsirdīgu vēlmju, bet vairums no šiem cilvēkiem tā arī nepārvērš savas vēlmes rīcībā, jo viņi nav izlēmīgi. Ir arī tādi cilvēki, kuri iet tālāk par to, – viņi pieņem lēmumu. Ir cilvēku kategorija, kuri pat uzsāk kaut ko darīt, bet tik un tā viņu dzīvē nav īpašu pārmaiņu, jo viņi nenoved uzsākto lietu līdz galam. Es vēlos jums parādīt to, ka nepietiek ar labām idejām vai vēlmēm, lai pārdzīvotu pārmaiņas savā dzīvē. Lēmuma pieņemšana ir svarīgs pārmaiņu aspekts, tomēr arī ar to vēl nepietiek. Pieņemtais lēmums bez rīcības neatnesīs nekādu pozitīvu rezultātu. Tomēr, rīcība bez disciplinētības arī nenovedīs ne pie kā laba. Tāpēc es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka patiesas pārmaiņas mūsu dzīvē nav iespējamas bez disciplīnas. Ideja + Vēlēšanās + Lēmums + Rīcība + Disciplīna = Veiksme un pārmaiņas. Ideja + Vēlēšanās + Lēmums + Rīcība – Disciplīna = Sakāve un Pārmaiņu neesamība . Bez disciplīnas mēs neredzēsim savā dzīvē vēlamās pārmaiņas. Pozitīvas pārmaiņas dzīvē un veiksme pieder disciplinētiem cilvēkiem visos līmeņos! Tieši disciplīna pārvērš rīcībā jebkuru ideju. Pateicoties disciplinētībai ideja kļūst par realitāti, kļūst par miesu. Pateicoties disciplinētībai mūsu dzīvē atnāk paaugstinājums un veiksme! Lai Tas Kungs jūs svētī!  Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievbijība II

    Piesaukt Dievu – tas nozīmē stabilas lūgšanu dzīves esību.Lūgšana tuvina mūs Dievam un atbrīvo Viņa nodrošinājumu, jo Viņš ir tuvu visiem tiem, kuri piesauc Viņu.Vēl mēs runājām par to, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dievu Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Bīties Dievu – tas nozīmē novērstie no ļauna, darīt labu, meklēt mieru un dzīties pēc miera. Dievišķais nodrošinājums un garš mūžs – tā ir balva tiem, kuri bīstas Dievu. Tāpat mēs runājām par to, ka Dievam ir noslēpumi, kuri domātie tiem ļaudīm, kuri ir ziedojušies, tiem, kuri piesauc Viņa Vārdu un staigā Dievbijībā.
  • Mūsu bagātība – tas ir mūsu dievbijīgais raksturs un atjaunotais prāts!

    „Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju. Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.”(1.Timotejam 6: 9-12).
  • Ticība uz Jēzu – ir vienīgais, kas var novērst grēka krišanas sekas

    „Jūs zināt, ka Viņš ir atklājies, lai grēkus atņemtu, un grēku nav Viņā.” (1Jāņa 3:5).Jēzus nāca, lai paņemtu uz Sevi mūsu grēkus, citādi, mēs nevarētu glābties no traģēdijām, bēdām un nāves. Slava, Dievam par to, ka Viņš sūtīja Jēzu Kristu šajā pasaulē! Jēzus – ir pierādījums tam, ka Dievs mūs mīl. Ja, Dievs vēlētu cilvēkiem ļaunumu, tad Viņš nekad nebūtu mums Jēzu sūtījis.
  • Vienotības svarīgums

    Šajā Rakstu vietā mēs lasām, ka cilvēkiem bija kopīgs mērķis un viena valoda, ka viņi bija stingri apņēmušies panākt iecerēto, tāpēc ir teikts, ka „tas ir tikai sākums viņu rīcībai, un turpmāk nekas, ko tie nodomājuši, vairs nebūs tiem neiespējams”. Dievs teica, ka šīs vienotības dēļ viņiem izdosies viss, ko tie nodomājuši. Bībelē Dievs ļoti bieži Savai tautai atgādina par vienotību. Vienotība ir ļoti svarīgs faktors, kas ļauj mums kā Dieva tautai jeb draudzei uz zemes īstenot Viņa gribu un savu aicinājumu.
  • Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību

    Lieta tajā, ka labvēlība jāsēj ne tikai attiecība uz citiem cilvēkiem, bet arī attiecībā uz Dievu un Viņa darbiem virs zemes. Valstības svētību līmenis, kurš darbosies tavā dzīvē, būs atkarīgs no tā, kāda būs tava attieksme pret Valstības lietām.„Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi, jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos, lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,”(Psalms 102 :14-16).
  • Garīgā disciplīna

    Paradokss ir tajā, ka vairums kristiešu, kuri disciplinē sevi citās savas dzīves sfērās lai sasniegtu panākumus – darbā vai savā karjerā – tai pat laikā, neuzskata par vajadzīgu disciplinēt sevi ar mērķi, lai sasniegtu dievbijību. Runa iet par labiem kristiešiem, kuri ir uzticīgi Dzīvā Dieva draudzes locekļi. Tie ir cilvēki, kuri mīl Dieva vārdu un bieži demonstrē patiesu entuziasmu attiecībā uz Dieva darbiem. Tomēr, neesot pietiekamai garīgajai disciplīnai, viņi samazina savu efektivitāti Dieva Valstībā.