Tieši disciplīna pārvērš rīcībā jebkuru ideju.

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicinu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Vakar mēs uzsākām sarunu par to, ka Dievs mūs izmaina caur disciplīnu. Mēs runājām par to, ka katram cilvēkam ir savi sapņi un cerības, bet to realizācijai daudziem no mums pietrūkst disciplinētības. Mēs arī runājām, ka grandiozie plāni un vēlmes izmainīt savu dzīvi uz labo pusi var atnākt pie mums Dieva vārda lasīšanās laikā, klausoties svētrunas, lasot labas grāmatas vai satiekoties ar veiksmīgiem cilvēkiem. Mēdz būt, ka vēlēšanās izmainīties rodas mūsos pēc nepareizu lēmumu pārciestām sāpēm, kurus esam pieņēmuši pagātnē. Tāda veida situācijās mums rodas dažādas idejas, kā īstenot šīs pārmaiņas. Tātad, mums var būt dažādas idejas par pārmaiņām, taču šīs idejas automātiski nepārvērtīsies pārmaiņās. Idejai jāpieaug par vēlēšanos. Un tad, tādā mērā, kā šīs vēlmes pieņemas spēkā, cilvēks pieņem lēmumu. Tad kad tu pieņem lēmumu, – tas jau ir nopietni! Bet daudzi cilvēki paliek tikai šajā etapā. Lieta tāda, ka jums no lēmuma ir jāpāriet uz rīcību. Lēmumam jāpāriet rīcībā, lai atnāktu reālas pārmaiņas mūsu dzīvē. Tātad, pārmaiņu īstenošanas process – tā ir pāreja no
idejas
 
uz vēlēšanos
 
uz lēmumu
 
uz rīcību
 
uz pārmaiņām
Ideāls piemērs tam ir Līdzība par pazudušo dēlu, kuru Jēzus stāsta Lūkas Evaņģēlija 15 nodaļā. Pazudušais dēls, nokļuvis negatīvu apstākļu ietekmē, kas radās dēļ viņa nepareizās rīcības, saprot, ka tā dzīvot vairāk nedrīkst. Pazudušajam dēlam rodas ideja, ka jāatgriežas mājās pie tēva. Pazudušais dēls bija apsēsts ar šo ideju, tāpēc viņš pieņem lēmumu atgriezties mājās. Tomēr pazudušais dēls neapstājās pie šī lēmuma pieņemšanas, bet viņš sāka rīkoties. Un tieši tāpēc viņa dzīvē atnāca pārmaiņas! Daudziem cilvēkiem šodien ir kaudze dažādu ideju un augstsirdīgu vēlmju, bet vairums no šiem cilvēkiem tā arī nepārvērš savas vēlmes rīcībā, jo viņi nav izlēmīgi. Ir arī tādi cilvēki, kuri iet tālāk par to, – viņi pieņem lēmumu. Ir cilvēku kategorija, kuri pat uzsāk kaut ko darīt, bet tik un tā viņu dzīvē nav īpašu pārmaiņu, jo viņi nenoved uzsākto lietu līdz galam. Es vēlos jums parādīt to, ka nepietiek ar labām idejām vai vēlmēm, lai pārdzīvotu pārmaiņas savā dzīvē. Lēmuma pieņemšana ir svarīgs pārmaiņu aspekts, tomēr arī ar to vēl nepietiek. Pieņemtais lēmums bez rīcības neatnesīs nekādu pozitīvu rezultātu. Tomēr, rīcība bez disciplinētības arī nenovedīs ne pie kā laba. Tāpēc es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka patiesas pārmaiņas mūsu dzīvē nav iespējamas bez disciplīnas. Ideja + Vēlēšanās + Lēmums + Rīcība + Disciplīna = Veiksme un pārmaiņas. Ideja + Vēlēšanās + Lēmums + Rīcība – Disciplīna = Sakāve un Pārmaiņu neesamība . Bez disciplīnas mēs neredzēsim savā dzīvē vēlamās pārmaiņas. Pozitīvas pārmaiņas dzīvē un veiksme pieder disciplinētiem cilvēkiem visos līmeņos! Tieši disciplīna pārvērš rīcībā jebkuru ideju. Pateicoties disciplinētībai ideja kļūst par realitāti, kļūst par miesu. Pateicoties disciplinētībai mūsu dzīvē atnāk paaugstinājums un veiksme! Lai Tas Kungs jūs svētī!  Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Grēkam ir savas sekas!

    Cik gan šodien pasaulē ir daudz ciešanu pateicoties tēvu un māšu bezatbildībai. Cik daudz bērnu šodien cieš no viņu vecāku alkohola vai narkotiku atkarības, kuri savas personīgās labsajūta dēļ pamet savas ģimenes un bērnus.Grēks – lūk kas šodien ir galvenais ciešanu, traģēdiju un slimību cēlonis uz zemes.
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt?

    Kāds teiks: „Slava, Dievam, man jau ir šis ieradums”. Es esmu priecīgs par tevi. Kāds, iespējams, teiks: „Es jau centos to darīt, bet man nekas nesanāca.” Arī par tevi es esmu priecīgs. Mana lūgšana ir, lai šis vārds palīdz tev uzvarēt pār vājībām un nepastāvību šajā jautājumā.Pirmais, uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību, ir tas, ka lūgšana – ir mīlestības attiecības ar Dievu. Kāpēc es par to runāju un kāpēc, tas ir svarīgi lūgšanu ieraduma attīstībai? Mēs jau runājām par to, ka lūgšana – nav dažādu veidu apgūšana, kā pārliecināt Dievu darīt to, ko mēs gribam. Un, viens no iemesliem, kāpēc ticīgie maz lūdz, – ir īpašas vajadzības trūkums.
  • Kāda ir atskaitīšanās cena un nosacījumi

    Lai kļūtu par cilvēku, kurš ir gatavs atskaitīties, ir jāmaksā zināma cena. Efektīvai atskaitīšanās sistēmai ir zināmi nosacījumi. Ja tu patiešām vēlies kļūt par cilvēku, kurš ir gatavs atskaitīties, tad tev ir jāņem vērā sekojoši nosacījumi:Atskaitīšanās prasa spējas un vēlēšanos mācīties .
  • Dievs mums ir atklājis daudzus noslēpumus, kurus citi nesaprot, tāpēc mums ir iemesls slavēt un pateikties Dievam

    Mēs varam pateikties Dievam par to, ka mums ir atklāti Viņa darbi un brīnumi. Mēs jau tagad varam redzēt un demonstrēt Dieva darbus savā dzīvē.Mums ir jākļūst kā bērniem, lai personīgi pārdzīvotu Dievu. Kad mēs sākam strīdēties ar Dievu, domājot, ka mēs zinam un saprotam vairāk nekā Dievs, tad mēs kļūstam gudri paši savās acīs un zaudējam piekļuvi Dieva gudrībai un noslēpumiem.
  • Es visu spēju, Tā spēka kas mani dara stipru!

    Saskaņā ar Dieva vārdu, mums jau ir dāvāts viss, kas mums ir vajadzīgs, lai mēs īstenotos šajā dzīvē. Mums jau ir dāvāts no Dieva viss, kas nepieciešams pilnvērtīgai dzīvei. Nav tādas vajadzības mūsu dzīvē, par kuru Dievs vēl nebūtu parūpējies. Vienīgais kas mums vajadzīgs, tas ir iepazīt Dievu un Viņa dārgos apsolījumus, lai mēs varētu pārvarēt pasaulē valdošo iekāri un īstenot savu aicinājumu Dievā.“Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē”.
  • Lai tas tev ir kā likums, ka tu neko nedarīsi bez lūgšanas!

    Viens pazīstams misionārs, kurš dzīvoja 18. gadsimtā, teica, kad mēs strādājam, tad mēs strādājam, bet tad, kad mēs lūdzam, tad strādā Dievs. Ir atšķirība starp mūsu spēku un Dieva spēku. Šī cilvēka vārdi apkopo visu, ko es jums cenšos pateikt. Kad mēs strādājam, tad mēs esam ierobežoti savos spēkos, bet tad, kad mēs lūdzam, – tad vairs nav nekādi ierobežojumi, tāpēc, ka Dievs ir bez robežām. Lūgšana atbrīvo Dieva spēku tam, ko mēs darām. Tāpēc, nepaļausimies uz sevi un saviem spēkiem, bet paļausimies uz Dievu un uz Viņa neierobežoto spēku.