Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! IV

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva mūsu Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Dievs ir labs pret mums vienmēr, jo Viņš mūs ir iemīlējis ar mūžīgu mīlestību!Jau vairākas dienas mēs runājam par to, ka spēja uzupurēties ir kā atspulgs mūsu mīlestībai. Mēs aplūkojām dažus Noas dzīves momentus. Noa bija cilvēks, kurš ne tikai vārdos, bet patiesi mīlēja Dievu. Šīs mīlestības labad Noa piekrita kļūt par atraidīto savā paaudzē, piekrita pasargāt sevi svētumā, piekrita būt paklausīgs Dievam it visā. Un, redzot tādus upurus no Noa puses, Dievs nepalika parādā. Noam un visai viņa ģimenei tika dāvāta dzīvība un nodrošinājums no Dieva. Noa bija cilvēks, kura sirds bija pārpildīta ar mīlestību un pateicību Dievam. Noa uzcēla Dievam altāri, viņš slavēja Viņu.Es jums teikšu, ka dziedāt Dievam, slavēt Viņu, priecāties Viņa klātbūtnē – tas nav grūti, vienkārši domā par Viņa labvēlību, pat ja tev ir ļoti slikti, atrodi kaut ko savā dzīvē, par ko tu vari pateikties Dievam. Pat tad, kad tev šķiet, ka tavā dzīvē viss brūk un tava situācija ir vissliktākā, tik un tā turpini ticēt – tu vienkārši neesi sastapies ar situāciju, kas ir sliktāka par tavējo. Bet tad, kad tu ieraudzīsi tādu situāciju, tev šķitīs, ka tu dzīvo paradīzē.Atrodi to, par ko pateikties Dievam, un lai tavas pateicības upuris ikdienas ir uz tavām lūpām.Atrodi laiku, lai pavadītu to kopā ar Dievu. Cilvēks, kurš mīl Dievu, noteikti atradīs laiku priekš Viņa. Altāris ir vajadzīgs tam, lai pienestu upuri. Un pats pirmais upuris, kas mums jāpienes Dievam, – tas ir mūsu laiks. Atceries, laiks ir dārgāks par naudu, laiks – tas ir pats vērtīgākais, kas mums ir! Laiks – tā ir dzīvība!
„Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam!”(Psalms 90:12).
Lai Dievs palīdz mums izprast šo patiesību, ka bez laika pavadīšanas ar Dievu, kurš ir dzīvības un mīlestības avots, mēs pakāpeniski nomirsim.
“Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu!” (Jesajas 55:6).
Tikai Dievs var mums dāvāt gudrību un spēku, lai mēs varētu iet pa šo dzīvi, tāpēc laiks, kas pavadīts kopā ar Viņu, netiks iztērēts velti.
„Viņš nogurušajiem dod spēku un vairo stiprumu nespēcīgajiem. Jaunekļi piekūst un pagurst, un jauni vīri sabrūk, bet, kas paļaujas uz To Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi iet un nenogurst.”(Jesajas 40:29-31).
Ar Dievu!Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Attaisnošanās vai ziedošanās?

    No mūsu ziedošanās Dievam un savam aicinājumam ir atkarīga mūsu laime un apmierinājums kā šajā pasaulē, tā arī nākamībā. Sātans to ļoti labi zina, tāpēc, viņš jebkādā veidā cenšas aizvest mūs sāņus no paša galvenā dzīvē. Sātans grib, lai ziedošanās vietā jūs atrodat dažādus attaisnojumus vai atrunas attiecībā uz to, lai neko nedarītu.Tieši par tādu cilvēku kategoriju Jēzus izstāstīja vienā no Savām līdzībām. Ļaudis, kuri aprakstīti šajā līdzībā, tā vietā, lai ziedotu sevi Dievam un Viņa aicinājumam, attaisnojās vai aizbildinājās. Bet kā tas ir ar jums? Vai jūs šodien aizbildināties, vai arī jūs esat ziedojušies Dievam un Viņa Valstības darbiem. Izlasīsim pašu līdzību.
  • Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir!

    Katrs cilvēks ir unikāls Dieva radījums. Katrs cilvēks ir apveltīts ar unikālām spējām un talantiem. Uz šīs zemes nav neviena nevajadzīga cilvēka, nav mazsvarīga talanta vai spēju. Viss, ko Dievs saka, – tas kādam ir vajadzīgs, tas iecerēts ar nolūku, lai kādu svētītu. Palūkojies uz sevi šodien savādāk, no jauna, kā uz unikālu un Dieva apdāvinātu personību vienīgajā eksemplārā. Nav otra tāda, kāds esi tu. Tu – unikāla Dieva iecere! Bet, dažkārt mums traucē tas, ka sākam sevi salīdzināt ar citiem, sākam skaust citus tikai tāpēc, ka viņiem ir tas, kā nav mums. Līdz ar to mēs pārstājam novērtēt to, ko Dievs mums piešķīris, un tālab mēs bieži vien vienkārši neko nedarām.
  • Kā mēs varam saņemt piedošanu no Dieva

    Dievs piedod mums mūsu grēkus pamatojoties uz Jēzus Kristus upuri. Tomēr, vispirms mums ir jāatzīstas Viņa priekšā savos grēkos, jāizsūdz savi grēki un jānožēlo tie.„Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.”(1.Jāņa 1:9).
  • Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu!

    Mums nav grūti pateikties tad, kad viss ir kārtībā, kad Dievs atbild uz mūsu lūgšanām, – tad mēs pateicamies Dievam un sajūsmināmies par Viņu. Bet, atliek tikai Dievam atbildēt mums ne tā, kā mēs to vēlamies, bet tā, kā būtu labāk priekš mums, kā mēs sākam domāt, – bet kāpēc vispār ir jālūdz. Taču Bībele aicina mūs pateikties Dievam par visu. Bībele aicina mūs darīt to skaļi, lai arī citi cilvēki to sadzirdētu. Pateicies Dievam, slavē Viņu, dziedi Viņam – skaļā balsī!
  • Pateicība – pielūgsmes pamats

    Pielūgsme – tā ir dzīve, kas ziedota Dievam un ciešas attiecības ar Radītāju.Bībele saka, ka Dievs meklē Sev pielūdzējus.„ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:23-24).
  • No kā ir atkarīgs tavs liktenis? II

    „Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī! Lai tie neizslīd no tavas apziņas un redzes loka; saglabā tos savā sirdī! Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina. Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”(Salamana pam. 4:20-23).Balstoties uz šo rakstu vietu varam apliecināt, ka tavas un manas dzīves kursam, tavam un manam liktenim nav jāatrodas citu cilvēku rokās. Ņem savu likteni savās rokās!