«Tavs vārds, Kungs, stāv nelokāmi debesīs uz mūžīgiem laikiem! » (Ps.119:89).
Mūsu misija uz zemes ir – Dieva gribas piepildīšana un Viņa Valstības nostiprināšana. Tam, kas nostiprināts debesīs, ir jātop nostiprinātam uz zemes. Tam, kas sasaistīts debesīs, ir jātop sasaistītam uz zemes. Ja mēs būsim Dieva Nams, Dieva vēstneši uz zemes, tad spēsim atspoguļot Dieva godību un atnest Dieva kultūru. Pieņemot lēmumu, mēs nedrīkstam būt atkarīgi no ārējiem apstākļiem vai cilvēku viedokļa. Ja Dieva Vārds saka, ka Jēzus brūcēs mēs esam dziedināti, tad nav svarīgi, ko saka ārsti un kādu diagnozi viņi pasludina, svarīgi ir tas, ko saka Dievs. Svarīgi ir, kam es ticu. Nozīme ir tikai tam, ko Dievs ir teicis Savā Vārdā. Tas ir tieši tas, ko sauc par staigāšanu ticībā. Ticība, tā ir substance, kura palīdz mums ticēt Dieva vārdam pat tad, kad mēs vēl neredzam nekādus pierādījumus vai tā( vārda) izpausmes (skat. Ebrejiem 11:1). Bībelē ir teikts, ka bez ticības Dievam nevar izpatikt. Ja gribam izpatikt Dievam, mums jābūt ticībai. Ticība nav atkarīga no tā, ko cilvēki par to vai par mani domā. Ja Dievs ir teicis, tad man ar to pietiek, un es tam ticu. Tikai Dievs ir taisns un patiess. Lai jūsu ticība Dievam un Viņa Vārdam ietekmē jums apkārt esošos cilvēkus, jūsu ģimeni un radus. Neļaujiet it nevienam ierobežot jūs jūsu ticībā Dievam. Neklausies tajos, kuri saka, ka esi par jaunu vai vecu tam, lai Dievs runātu uz tevi vai lietotu tevi kalpošanai Viņa valstībā. Dievs var lietot katru no mums – tādu, kāds šodien esi. Mums jāatver savu sirdi un jāļauj Dievam lietot mūs tā, kā Viņš to vēlas. Ļaujiet Dievam lietot jūs Viņam par slavu. Lai mums ir tāda pati ticība kāda tā bija Jozuam un Kālebam. Mūsu ticība spēj pieaugt tikai caur izaicinājumiem dzīvē. Tieši tādos brīžos mēs varam pārbaudīt un pielietot savu ticību. Rakstos ir teikts, ka mēs ejam no slavas uz slavu, no spēka uz spēku, no uzvaras uz uzvaru. Starp uzvarām vienmēr ir cīņas, kurās tad arī tiek pārbaudīta mūsu ticība. Tieši cīņā mēs pielietojam savu ticību, audzinot to.
« Tad mācekļi piegāja pie Jēzus atsevišķi un sacīja: “Kāpēc mēs viņu nevarējām izdzīt?”
Bet Jēzus tiem saka: “Jūsu mazticības dēļ; jo patiesi Es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, – un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams. Bet šī suga neiziet citādi kā vien ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību » (Маteja 17:19-21).
Dotajā Rakstu vietā ticība tiek salīdzināta ar sinepju graudiņu, kurš ir pats mazākais no graudiem. Taču, pat ja mūsu ticība būs tik maza kā sinepju graudiņš, ar to pietiks, lai mēs varētu pārbīdīt kalnus. Katrā ticības graudā ir milzīgs Dieva potenciāls un spēja augt. Neskatoties uz to, ko tev nākas šodien savā dzīvē pārvarēt, tev jānotic Dieva Vārdam. Un tev ne tikai jātic Vārdam, tev arī jāļauj savai ticībai Dieva Vārdam pastāvīgi pieaugt. Tev jābūt nelokāmam savā ticībām – līdz tam laikam, kamēr šis mazais ticības graudiņš nepārvērtīsies varenā kokā. Pat ja tev ir pavisam maza ticība, Dievs saka, lai tu runā uz savas problēmas kalnu, saviem apstākļiem, – un tas no tavas dzīves pazudīs – ticībā. Bībelē ir teikts:
«Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana – no Kristus pavēles» (Romiešiem 10:17).
Ticības pretmets ir bailes. Šodien masu informācijas līdzekļi ir pārpilni ar negatīvismu. Tie ir elles meli. Sātans mēģina jūs iebiedēt, lai jūs nenoticētu tam, ko saka Dievs. Mēs spēsim izdot no sevis tikai to, kas atrodas mūsu sirdī.