Lai jūs varētu baudīt Dieva labvēlību, jums jāattīsta sevī Dievišķais raksturs

Labdien, dārgais draugs!
Lūk, jau vairākas nedēļas pēc kārtas es vēršos pie jums ar vārdu par labvēlības spēku. Es ceru, ka šie aicinājumi pamudina jūs uz to, lai jūs pārskatītu savu dzīvi un tādejādi vēl vairāk baudītu Dieva labvēlību.
Šodien vēlos pabeigt sarunu par šo tēmu ar šādu domu: tam, lai jūs varētu baudīt Dieva labvēlību, jums jāattīsta sevī Dievišķo raksturu.
Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā arī pateicība. Noslēgumā, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka cilvēka raksturs var vai nu paātrināt, vai kavēt labvēlības darbību cilvēka dzīvē.

Lai staigātu labvēlībā, gan Dieva, gan cilvēku priekšā, nepieciešams kļūt par cilvēku ar Dievišķu raksturu.
Jāzeps, par kuru mēs tik daudz runājām, bija cilvēks ar Dievišķu raksturu. Viņš bija dievbijīgs un Dievu mīlošs cilvēks. Jāzeps bija godīgs un uzticams cilvēks, tāds, kura teiktajam vārdam varēja uzticēties. Tieši tāpēc, Potifars uzticēja viņam visu savu īpašumu un pat nepieļāva domu, ka tas varētu aizbēgt no viņa vai nodot viņu.

„Bet Jāzeps tika novests uz Ēģipti, un ēģiptietis Potifars, faraona galma vīrs, sardzes priekšnieks, to nopirka no ismaēliešiem, kas viņu turp bija noveduši.Bet Tas Kungs bija ar Jāzepu un visam, ko vien tas darīja, lika labi izdoties. Un viņš piemājoja sava kunga, ēģiptieša, namā. Kad viņa īpašnieks redzēja, ka Tas Kungs bija ar viņu un ka visam, ko vien tas darīja, Tas Kungs lika viņa rokās labi izdoties, tad Jāzeps atrada labvēlību viņa acīs, viņam kalpodams, un viņš to iecēla par sava nama pārvaldnieku un ielika visu, kas tam bija, viņa rokās. Un no tā laika, kad viņš to bija iecēlis par pārvaldnieku savam namam un pār visu, kas tam bija, Tas Kungs Jāzepa dēļ svētīja ēģiptieša namu, un Tā Kunga svētība bija pār visu, kas tam piederēja gan namā, gan tīrumā. Viņš uzticēja visu, kas tam bija, Jāzepa rokām, un viņš nerūpējās pats ne par ko, izņemot par maizi, ko tas ēda. Bet Jāzeps bija skaists augumā un glīts izskatā.”
(1.Mozus 39:1-6).

Potifars, izpētot Jāzepa dzīvi, pārliecinājās par to, ka viņa namā nav neviena cita tik uzticama cilvēka, kāds bija Jāzeps, tālab arī Potifars iecēla Jāzepu par sava nama pārvaldnieku.

Jāzeps ne tikai neaizbēga no sava kunga, bet vēl pavairoja visu, kas viņam piederēja.
Jāzeps bija labs pārvaldnieks.
Cilvēka spējām piemīt ļoti svarīga loma, bet tikai spējas nevarēs aizvest cilvēku tur, kur to spēj aizvest raksturs.

Daudziem cilvēkiem nav problēmu ar spējām, – viņiem doti daudzi talanti un spējas. Tomēr, daudziem spējīgiem cilvēkiem pietrūkst rakstura, kurš atbilstu viņu talantiem un spējām.
Ir daudz talantīgu cilvēku, bet tiem nedrīkst uzticēt nopietnas lietas, jo tie biznesā uzvedas negodīgi. Ja tu esi cilvēks ar apšaubāmu raksturu, citiem cilvēkiem būs grūti tev uzticēties. Ja tev nevar uzticēties, tad tu pats sev atņem, laupi labvēlību.
Spējas var virzīt tevi uz priekšu tavā dzīvē, bet tikai raksturs spēs noturēt tevi vietā, kurā atrodies pašreiz. Daudzus šodien atlaiž no darba vai izslēdz no skolas, un ne jau tāpēc, ka viņi ir mazāk spējīgi par citiem, bet tāpēc, ka viņiem trūkst rakstura. Viņi ir vai nu nepastāvīgi, vai arī neuzticami, vai negodīgi biznesā, vai arī netur doto vārdu un nepilda savus solījumus.

Raksturs – tā nav dāvana, bet izvēle. Ikviens cilvēks ir atbildīgs par sava rakstura attīstību un izveidi.
Jāzeps veidoja savu raksturu. Viņš neļāva dzīves apstākļiem ietekmēt viņa ticību Dievam un viņa attiecības ar cilvēkiem. Jāzeps kalpoja jebkuros apstākļos, – apstākļos, kad cilvēki izturējās pret viņu labi, un arī tad, kad tie izturējās slikti. Jāzeps bija pastāvīgs dievbijīgā raksturā.
Jāzepa raksturs atvēra viņam dzīves plašumus un, tieši raksturs, kļuva par instrumentu tam, lai tiktu atbrīvota labvēlība viņa dzīvē. Jāzeps baudīja labvēlību tur, kur tas likās neiespējami, turklāt, tā bija labvēlība, kā no Dieva puses, tā arī no cilvēku puses.

Lai tavā dzīvē, Jēzus Kristus vārdā, arvien ir redzama Dieva labvēlība!

Dieva mierā!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāds, tad patiesībā – izskatās atbildīgs cilvēks? III

    „…Tu(Dievs) esi pār Savu vārdu paaugstinājis Savus apsolījumus.”(Psalms 138:2). Mēs esam Dieva bērni, radīti pēc Dieva tēla un līdzības. Ja mūsu Dievs atbild par to, ko Viņš ir teicis, tieši to pašu Viņš gaida arī no mums. Bez tam, Dievs nedomā, ka mums pašiem būs ar to visu jātiek galā, – mums ir dots Palīgs, Skolotājs, Mierinātājs, Advokāts – Svētais Gars, Kurš vienmēr ir kopā ar mums.

    „...Tu(Dievs) esi pār Savu vārdu paaugstinājis Savus apsolījumus.”(Psalms 138:2). Mēs esam Dieva bērni, radīti...

  • Tur, kur ir dzīvība, ir arī cerība

    Cerība ir viens no Kristiešu ticības lieliskākajiem vārdiem. Tas ir vārds ko neglābts cilvēks nevar lietot, jo saskaņā ar Bībeli (Efeziešiem 2:11-13) neglābtajiem nav cerības. Ja jūs lasāt šo vārdu šodien un jūs neesat pieņēmuši Jēzu kā savu Kungu un Glābēju, tad jūsu cerība sākās ar šo soli. Ja jūs vēlaties izdarīt šo soli bet jūs īsti nesaprotat ko tas nozīmē un kā to izdarīt, lūdzu izlasiet mūsu bukletu: Jēzus ko tu nepazini vai apmeklē lapu:kļūšana par Dieva draugu.

    Cerība ir viens no Kristiešu ticības lieliskākajiem vārdiem. Tas ir vārds ko neglābts cilvēks nevar lietot, jo...

  • Cilvēkam, kurš pastāvīgi piepilda savu sirdi ar Dieva Vārdu ir vairākas priekšrocības II

    2.Dieva Vārds ir labākais līdzeklis, lai attīrītu cilvēka sirdi. Tas ir nopietns iemesls, kādēļ mums vajadzētu lasīt Dieva Vārdu. Vārds attīra mani. Jēzus mani jau ir attīrījis caur Savām Asinīm tajā momentā, kad nožēloju grēkus. Es esmu tīrs un man ir pieejams Dievs bez jebkādas apsūdzības. Bet neskatoties uz to, man tik un tā ir nepieciešama ikdienas attīrīšanās.

    2.Dieva Vārds ir labākais līdzeklis, lai attīrītu cilvēka sirdi. Tas ir nopietns iemesls, kādēļ mums vajadzētu...

  • Vai dotajā brīdī lūgšana ir prioritāte tavā dzīvē?

    Ko tas nozīmē, – padarīt kaut ko par prioritāti savā dzīvē? Aplūkosim to no praktiskā viedokļa. Ikdienā katram no mums ir ļoti daudz darīšanu, un šīs darīšanas prasa laiku. Katram no mums ir 24 stundas, bet darbi prasa – 72stundas. Lai visu paveiktu, tev ir nepieciešamas 72 stundas, bet tavā rīcība ir tikai 24. Padarīt kaut ko par savu prioritāti, – tas nozīmē, organizēt savus darbus tā, lai priekšroka tiktu dota galveno darbu veikšanai, to, kuri nevar gaidīt un kurus nedrīkst nepadarīt.

    Ko tas nozīmē, - padarīt kaut ko par prioritāti savā dzīvē? Aplūkosim to no praktiskā viedokļa. Ikdienā katram no...

  • Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē

    Ziedošanās un vēlme piepildīt Dieva gribu atspoguļojas attiecībā uz to, kā un ar ko mēs pavadām savu laiku. Jēzus dzīvē mēs redzam, ka Viņš atzina par labāku pavadīt laiku ar tiem cilvēkiem, kuri līdzīgi Viņam vēlējās piepildīt Dieva gribu. Ja jūs esat tādu cilvēku ielenkumā, kuri nekur nevirzās šajā dzīvē, tad arī jūs drīz vien varat pazaudēt savu mērķi un virzienu savai dzīvei. Ja jūs daudz laika pavadāt kopā ar cilvēkiem, kuriem nav redzējuma par savu dzīvi, tad arī jūs drīz vien nebūsiet spējīgi redzēt savu mērķi dzīvē.

    Ziedošanās un vēlme piepildīt Dieva gribu atspoguļojas attiecībā uz to, kā un ar ko mēs pavadām savu laiku. Jēzus...

  • Analizē savu darbību un savas dienas!

    Ja mēs ar jums neapstāsimies, kā to darīja Dievs, lai analizētu to, ko mēs darām vai uz kurieni virzāmies savā dzīvē, mēs varam nokļūt ne tur, kur vēlējāmies, iegūt ne to, ko gaidījām. Tādēļ, ka šai dzīvē ir tik ļoti viegli novirzīties sāņus, ir tik viegli iestigt dažnedažādās izklaidēs un bezvērtīgās nodarbēs, mums nepieciešams pastāvīgi apstāties, lai pārdomātu un izanalizētu to, kas notiek mūsu dzīvē, vai tas ir labi, vai kaut kas ir jāmaina, vai ejam pareizajā virzienā.

    Ja mēs ar jums neapstāsimies, kā to darīja Dievs, lai analizētu to, ko mēs darām vai uz kurieni virzāmies savā...