Veidojot uzticamus un neapstrīdamus pierādījumus! II

Sveicinu jūs, dārgie draugi!Es pateicos Dievam par jums, un ticu, ka šī diena atnesīs jums lielas svētības tādā mērā, kā jūs pārdomāsiet vārdu, kuru Dievs mums šodien dod.Mēs turpinām runāt par to, ka mums nav vienkārši jāsēž un jāgaida brīnuma atnākšana savā dzīvē, bet mums pašiem ir jāveido šis brīnums.Vakar mēs uzsākām sarunu par Annu, kurai bija ļoti smagi dzīves apstākļi. Šai sievietei nebija bērnu, un tajos laikos tas skaitījās negods un bija par pazīmi lāstam, turklāt viņas sāncense viņu pastāvīgi izsmēja. Ārēji visa šī situācija izskatījās bezcerīga. Gadiem ilgi šīs sievietes dzīvē nekas nemainījās. Un tomēr paskatīsimies, ko tad, atrodoties šajos apstākļos, darīja Anna?Annu apbēdināja un viņas dvēsele skuma, bet, neskatoties uz to, viņa lūdza Dievu un rūgti raudāja Viņa priekšā.
„Un viņas dvēsele bija pilna skumju, tā lūdza nepārtraukti To Kungu un gauži raudāja.”(1.Samuēla 1:10).
Dievs nesvētīja Annu tālab, ka viņa bija sarūgtināta, vai tālab, ka viņa bēdājās un pasīvi gaidīja to, lai Dieva žēlastība atnāk viņas dzīvē. Tieši otrādi, savās bēdās un sarūgtinājumā Anna sauca uz Dievu. Lūk, kas lika pamatus brīnuma atnākšanai un neapstrīdamam ticības pierādījumam Annas dzīvē.Tad, kad tu esi sarūgtināts, neieņem pasīvu pozīciju, gaidot brīnumu, nenolaid rokas! Saproti, ka tad, kad tu apvienosi savu sarūgtinājumu ar lūgšanām uz Dievu, brīnums noteikti notiks.Viens no iemesliem, kāpēc daudzi cilvēki savās dzīvēs šodien neredz taustāmas Dieva svētības, ir tajā, ka viņi tīksminās, apjūsmo savas skumjas un bēdas, taču vairāk arī neko nedara.Lūgšana kļuva par balstu vai pamatu pārmaiņām, un Anna tai pieķērās. Ja tu savā dzīvē vēlies piedzīvot neapgāžamus pierādījumus par Dieva iejaukšanos līdzīgi tam, kā tas notika Annas dzīvē, tad beidz tikai bēdāties. Beidz tīksmināties par savām sāpēm, savām neveiksmēm un savām bēdām. Celies un lūdz Dievu!Kad mēs ieejam lūgšanu istabā, mēs pārvēršam sarūgtinājumu liecībā!Dāvids sacīja:
 „Kad taisnie sauc, tad Tas Kungs viņus uzklausa un viņus izglābj no visām viņu bēdām.”(Psalms 34:18).
Dievs tevi dzird tikai tad, kad tu sauc uz Viņu, un ne tad, kad tu peldies savās bēdās, kurni vai rīko sevis žēlošanas ceremoniju.Eksistē ticības kliedziens(vaimanas), kuru Dievs dzird vienmēr, jo šajā kliedzienā Dievs dzird saucienu pēc palīdzības un pēc tā, lai Dievs iejauktos. Šajā lūgšanu kliedzienā Viņš redz ticību Taisnajam, Taisnīgajam, Mīlošajam un Visvarenajam Dievam.Lai arī cik briesmīgi tev izskatītos tavi apstākļi, nepadodies! Dievam nekas nav neiespējams! Lūdz! Skaļi sauc uz Dievu pēc palīdzības un pēc tā, lai Viņš iejauktos, un Viņš atnāks un atbildēs! Ja tu sāksi paļauties uz Dievu un nesīsi visas savas vajadzības pie Viņa kājām, tava situācija kardināli izmainīsies.Turpināsim rīt!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā ieiet savā kalpošanā III

    Mēs runājam par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs jau noskaidrojām, ka, pirmkārt, mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot Dievam ar savām spējām un talantiem. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt savu potenciālu. Vēl mēs runājām par to, ka katram no mums ir jānoskaidro tas, ar ko mēs varam kalpot. To noskaidrot mums var palīdzēt izglītība, uzkrātā pieredze, spējas un talanti, iegūtās iemaņas un prasmes.
  • Jums ir jādomā globāli un vērienīgi!

    Dieva Valstība ir kas vairāk, kā vienkārši draudze, tālab šo Valstību nevar noslēpt draudzes sienās.Bībele saka, ka jūs esat – zemes sāls un gaisma pasaulei, bet tas nozīmē, ka jūsu kalpošanai ir jāiziet ārpus draudzes robežām un jāietekmē pilsēta, valsts un pasaule. Ir jādomā par to, kā pasālīt zemi un apgaismot(izglītot) pasauli.Ir jāiesāk lokāli, bet jādomā vērienīgi un globāli. ”Jūs …. būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam” – saka Jēzus Apustuļu darbu Grāmatā 1:8.
  • Nezināšana – ir cilvēka personīgā izvēle

    Nezināšana atdala cilvēku no Dieva dzīvības, jo viņš neko nezina par Dieva nodrošinājumu.„Savas nezināšanas dēļ un sirds apcietinātības dēļ, aptumšojušies savā sapratnē un atsvešinājušies dzīvībai, kas no Dieva” (Efeziešiem 4:18).Dēļ nezināšanas, cilvēka prāts aptumšojās, sirds apcietinās un viņš atsvešinās, atdalās no Dieva dzīvības.
  • Disciplinēts cilvēks – tas ir tas, kurš paverdzina sevi

    Disciplinēts cilvēks pakļauj sevi uzstādītajiem likumiem un kārtībai. Ja jums nepastāv nekādi noteikumi vai likumi, ja jums neeksistē vārds „kārtība”, tad jūs esat nedisciplinēts cilvēks, un garīgā izaugsme jums ir vienkārši neiespējama. Garīgā izaugsme, kas saistīta ar pozitīvām pārmaiņām cilvēka dzīvē, neattiecas uz nedisciplinētu cilvēku.Ja cilvēkam nav disciplīnas, tad nav svarīgi, cik daudz likumu vai noteikumu tiks uzstādīti, viņš tik un tā tos pastāvīgi pārkāps.
  • Ticība – tā ir paklausība Dievam!

    Vai tu gribi piedzīvot Dievu un Viņa spēku savā dzīvē? Tad uzticies Dievam un parādi savu uzticēšanos caur paklausību Viņam. Bībele saka, ka bez ticības Dievam nevar patikt. Ja tu neizpatīc Dievam, tad tu nevari arī piedzīvot Viņa klātbūtni un Viņa spēku. Tad, kad Dievs atklāj vai parāda tev to, ko Viņš grib darīt, tev tūlīt pat vajag atsaukties Viņa aicinājumam. Tā ir pazīme tavai pašatdevei un pazīme tam, ka tu arī turpmāk gribi klausīt Dieva balsij. Nepaklausība nocietina sirdi un dara mūs nespējīgus dzirdēt no Dieva.
  • Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību

    Lieta tajā, ka labvēlība jāsēj ne tikai attiecība uz citiem cilvēkiem, bet arī attiecībā uz Dievu un Viņa darbiem virs zemes. Valstības svētību līmenis, kurš darbosies tavā dzīvē, būs atkarīgs no tā, kāda būs tava attieksme pret Valstības lietām.„Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi, jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos, lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,”(Psalms 102 :14-16).