Kad jūs Dievam sakāt „Jā!”, tad arī apstākļi jums sacīs: „Jā, kungs!” III

Miers jums, dārgie, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, cik svarīgi ir ziedot sevi Dieva Valstības darbiem un tam aicinājumam, kāds Dievam ir priekš jums. Ziedot sevi Tam Kungam – tas jums ir pa spēkam, jo Dievs gatavojas jūs atbalstīt. Bez šī atbalsta jūs neko nespēsiet izdarīt. Bet ir svarīgi saprast, ka Dievs nevarēs jūs atbalstīt līdz brīdim, kamēr Viņš neieraudzīs, ka jūsu sirds ir pilnīgi uzticīga Dievam. Jūs saprotat, ka runa neiet par jūsu apstākļiem, bet par jūsu sirds attieksmi. Jūsu dzīvē vienmēr būs kādi grūti apstākļi, un tie būs katram cilvēkam. Bet, neskatoties uz visām šīm grūtībām, daudzi cilvēki pieņem pareizos lēmumus, kuri ļauj Dievam nostiprināt un atbalstīt šos cilvēkus. Aplūkosim Pāvila piemēru, kurš sacīja:
„Bet es gribu, brāļi, lai jūs zinātu, ka tas, kas ar mani notiek, ir drīzāk sekmējis evaņģēliju, ka manas važas ir kļuvušas Kristū zināmas visā virssardzē un arī visiem citiem, un ticības brāļu vairākums, kas uzticējušies manām važām, ar vēl lielāku drosmi bezbailīgi sludina Dieva vārdu.” (Filipiešiem 1:12-14).
Bieži vien var likties, ka tādiem cilvēkiem, kā Pāvils, viss dzīvē padevās viegli. Tā nav patiesība! Patiesība ir tajā, ka nevienam nenākas viegli, citādi to nevarētu nosaukt par cenu. Katram ir jāmaksā pašuzupurēšanās cena. Lai kļūtu par patiesu Jēzus mācekli, katram ir jāņem savs krusts. Un tātad, kāpēc Pāvila apstākļi sekmēja Evaņģēlija sludināšanas izplatīšanos un virzīšanos, tai pat laikā, kad tādi pat apstākļi citu cilvēku dzīvēs traucē viņiem virzīt Dieva darbus? Atbilde ir ļoti vienkārša – visos šajos apstākļos Pāvils pieņēma pareizos lēmumus, kuri atbrīvoja Dieva žēlastību un spēku. Pāvila sirds pilnībā bija uzticīga Tam Kungam, tālab Dievs piepildīja Savus apsolījumus Pāvila dzīvē, – Dievs atbalstīja Pāvilu un pārvērta viņa spiedīgos apstākļus jaunās iespējās.
„..jo Tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas….”(2.Laiku 16:9).
Dievs neuzlūko cilvēka vaigu, Viņš to pašu paveiks jūsu dzīvē, ja vien jūs parādīsiet Viņam savu uzticību un ziedošanos. Nomainiet savu attaisnošanos pret ziedošanos, un tad jūs sāksiet piedzīvot savā dzīvē Dieva žēlastības bagātības. Lūk, kā uz to visu skatījās Pēteris:
„Tad nu pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai Viņš jūs paaugstinātu savā laikā. Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu, jo Viņš gādā par jums. Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt. Tam turieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē. Bet visas žēlastības Dievs, kas jūs Kristū ir aicinājis Savā mūžīgajā godībā, Tas jūs pēc īsām ciešanām pats sagatavos, stiprinās, spēcinās, darīs pastāvīgus.” (1.Pētera 5:6-10).
Dievs paaugstinās un svētīs katru, kurš ziedos sevi Dievam un Viņa Valstības darbiem. Lai Dievs tevi svētī šai dienā un dod tev sapratni! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mēs esam radīti tam, lai pagodinātu Dievu!

    Kā jūs justos, ja jums mugurā būtu netīras drēbes, pat ja tās būtu jaunas? Es domāju, ka jūs jutīsieties slikti. Tieši šādas izjūtas būs tiem, kuri vēlas izpatikt Dievam caur saviem labajiem darbiem, bet bez Kristus. Nav svarīgi, cik daudz labu darbu jūs darāt, – Dievs tik un tā nepieņems jūs līdz brīdim, kamēr jūs nenoticēsiet Jēzum.Dieva miers atnāk sirdī tāpēc, ka mēs iepazinām Jēzu un izzinājām to, ka Kristū mēs esam attaisnoti un Dieva pieņemti.
  • Pestīšanas cerība II

    Ābrahāma piemērs mums šodien ir kā modelis tam, kā mums jādzīvo šajā pasaulē, un vēl – tas palīdz mums izprast pestīšanas cerības lomu pēdējo laiku kaujā.Tālab, ka Ābrahāmam bija pestīšanas cerība, viņš ne pie kā neturējās šajā pasaulē un neļāva bagātības valdzinājumam traucēt viņa attiecībām ar Dievu.Ja tev ir pestīšanas cerība, tad dotajā brīdī tev ir viegli staigāt ticībā, un neatkarīgi no tā, kas tev ir vai kā tev nav, – tev ir viegli priecāties jau šobrīd.
  • Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu!

    Mums nav grūti pateikties tad, kad viss ir kārtībā, kad Dievs atbild uz mūsu lūgšanām, – tad mēs pateicamies Dievam un sajūsmināmies par Viņu. Bet, atliek tikai Dievam atbildēt mums ne tā, kā mēs to vēlamies, bet tā, kā būtu labāk priekš mums, kā mēs sākam domāt, – bet kāpēc vispār ir jālūdz. Taču Bībele aicina mūs pateikties Dievam par visu. Bībele aicina mūs darīt to skaļi, lai arī citi cilvēki to sadzirdētu. Pateicies Dievam, slavē Viņu, dziedi Viņam – skaļā balsī!
  • Kāpēc Jēzus slavēja un pateicās Dievam?

    Jēzus pateicās Dievam par to ka Dievs atklājās daudziem cilvēkiem un ka tie varēja pieņemt gaismu no debesīm. Tajā mēs redzam Jēzus attieksmi pret Dievišķajām atklāsmēm un tas ir piemērs, lai arī mēs rīkotos tāpat. Mums ir jāciena Dievišķās atklāsmes tieši tāpat kā to darīja Jēzus. Mēs varam pateikties Dievam par visu to ko Viņš mums atklāj. Bībele runā par Dievišķo gudrību kā par noslēpumainu un dārgu gudrību, kas ir apslēpta daudziem. Ne visiem atklājas Dievišķā gudrība.
  • Dzīves mērķa meklēšana III

    Mēs ar jums runājam par cilvēka centieniem atrast savas dzīves mērķi. Līdz šim par piemēru mēs ņēmām Salamana – Dāvida dēla dzīvi. Salamans ir pats gudrākais cilvēks uz zemes. Mēs redzējām, ka sava ceļa sākumā Salamans ieguva gudrību un bagātību, jo viņš mīlēja Dievu un iepazina Viņu. Bet Salamana dzīvē bija arī tāds periods, kad viņš aizgāja no Dieva un sekoja citiem dieviem. Tieši šajā laikā Salamans mēģināja piesātināt savu dvēseli ar dažādām lietām, viņš meklēja apmierinājumu dažādās lietās. Bet, galu galā, Salamans saprata, ka bez Dieva laime un apmierinājums šajā dzīvē nav iespējams.
  • Kad mēs paklausām, tad atbrīvojās Dieva spēks, lai veiktu nepieciešamo iejaukšanos

    Bībele par paklausību saka sekojošo: «Ja jūs būsit Man padevīgi un paklausīgi, tad jūs baudīsit zemes svētību» (Js.1:19). Vai baudīsim zemes svētības vai nē, tas ir atkarīgs no mūsu paklausības.Kāzu mielastā, Kānā Galilejā, Marija teica kalpotājiem: «… ko Viņš jums teiks, to darait!» (Jņ.2:5). Kad viņi izdarīja to, ko Jēzus teica, tad arī brīnums notika.