Grēks – ir viens no galvenajiem traģēdiju un visu iespējamo lāstu avotiem uz mūsu zemes

Es pateicos Dievam par jums un ticu, ka šī diena atnesīs jums lielas svētības, tādā mērā, kā jūs pārdomāsiet par Vārdu, kuru Dievs mums šodien dod.

Mēs ar jums runājam par to, kā var traģēdijas vai ciešanas, kuras ir mūsu dzīvē, pārvērst triumfā un uzvarā. Mēs noskaidrojām, ka līdz brīdim, kamēr netiks atrisināts grēka jautājums – tikmēr, bēdām un ciešanām nebūs robežu uz zemes. Grēks – ir viens no galvenajiem traģēdiju un visu iespējamo lāstu avotiem uz mūsu zemes. Tāpēc, Dievs sūtīja Jēzu Kristu uz zemes, lai caur Viņa upuri, kurš tika samaksāts par mūsu grēkiem, mēs atbrīvotos no grēka un lāsta varas, kas valda šajā nešķīstajā pasaulē. Debesu Tēvs pierādīja Savu mīlestību uz mums caur rīcību, ļaujot Savam Dēlam, Jēzum Kristum, mirt krustā, lai mēs tiktu attaisnoti.

„Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Rom.5: 8).

Un tā, mēs redzam, ka šodien pasaulē, grēks ir viens no traģēdiju avotiem. Dārgais lasītāj, tu vari atvieglot mocības šajā pasaulē, pievienojoties to cilvēku armijai, kuri ļaunumu uzvar ar mīlestības spēku. Pateicoties tam, ka Mozus pieņēma pareizo lēmumu, mēs redzējām, kā izglābās divi miljoni ebreju. Caur tavu pareizo lēmumu, Dievs var svētīt tavu ģimeni, tavu pilsētu, tavu valsti un visu pasauli.

Ja, tu vēl neesi pieņēmis Jēzu Kristu par savu Kungu un Glābēju, ja tu vēl piedzīvo kaislīgu vēlēšanos uz nepareizām lietām, ja tu vēl pretojies acīmredzamai Dieva gribai, ja tev ir nedabiska apetīte uz kaut ko grēcīgu, ja tu vēl dzīvo pēc acumirklīgas baudas principiem, tad zini, – ka tu ar savu dzīvi palielini sāpes un ciešanas uz šīs zemes.

Apstājies un lūdz Dievam piedošanu, atver savu dzīvi Viņa Dievišķajam spēkam un mīlestībai, uzaicini Jēzu Kristu savā sirdī un pasludini Viņu par savas dzīves Kungu un Glābēju. Un tad, tu kļūsi par Dieva žēlastības instrumentu, par instrumentu, kas atvieglina cilvēku sāpes, kas ir mierinājuma un gaismas avots.

“Tātad, kā viena cilvēka vainas dēļ, pasaulē ienācis grēks, un ar grēku – nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši;
Jo, ja jau viena cilvēka pārkāpuma dēļ nāve caur šo vienu kļuvusi par valdnieci, cik daudz vairāk tie, kas saņēmuši žēlastības un taisnības dāvanas pārpilnību, kļūs dzīvības valdnieki caur šo vienu Jēzu Kristu!” (Romiešiem.5:12,17).

Grēks ir Nāves valstības sākums. Ar nāvi, šeit netiek domāta acumirklīga, fiziskās dzīves nāve, bet no Radītāja dzīvības atdalīta cilvēka pakāpeniska iznīcināšana.

Garīgā nāve – ir grēka un nepaklausības rezultāts, kurā cilvēkam tiek atņemta Dieva slava (aizsardzība).

„Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības…” (Romiešiem 3:23).

Nāve – ir Dieva klātbūtnes atņemšana, kura nepieciešama, lai cilvēks varētu dzīvot pilnvērtīgi dzīvot. Kad pirmo reizi caur Ādamu un Ievu pasaulē ienāca grēks, tad viņi uzreiz pamanīja, ka viņi ir kaili un slēpās no Dieva.

„Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru. Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda.  Tad viņu abu acis tapa atvērtas, un viņi atzina, ka viņi bija kaili, un viņi savija vīģes lapas un taisīja sev gurnu apsējus.  Tad viņi sadzirdēja Dieva Tā Kunga balsi, kas dārzā staigāja dienas vēsumā; tad cilvēks un viņa sieva paslēpās starp dārza kokiem Dieva Tā Kunga priekšā. Un Dievs Tas Kungs sauca cilvēku, sacīdams: “Kur tu esi?” (1 Mozus 3:6-9).

Slava, kura bija viņu apģērbs, uzreiz pazuda, tāpēc, ka grēks ienāca viņu dzīvē un tādā veidā, viņi kļuva lāsta un ļaunuma ievainoti.

Grēks deva sākumu ļaunumam. Pirmais, kurš grēkoja, bija sātans, tāpēc sātans ir visa ļaunuma sākums.

Bet, par to mēs rīt parunāsim!

Ar Dieva mieru!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā mēs varam saņemt piedošanu no Dieva

    Dievs piedod mums mūsu grēkus pamatojoties uz Jēzus Kristus upuri. Tomēr, vispirms mums ir jāatzīstas Viņa priekšā savos grēkos, jāizsūdz savi grēki un jānožēlo tie.„Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.”(1.Jāņa 1:9).
  • Pestīšanas cerība

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.”Mēs jau daudz esam runājuši par ticības lomu un staigāšanu mīlestībā šajās pēdējās dienās. Šodien mēs uzsāksim sarunu par pestīšanas cerības lomu. Ticība ir vajadzīga tagadnei, pašreizējam brīdim. Ticībā, neatkarīgi no tā, kas notiek mums visapkārt, mums jau šobrīd ir dots miers. Ticībā mēs jau šobrīd ieejam Dieva mierā.
  • Pati labākā un ietekmīgākā svētruna, kuru mēs varam sludināt, – tā ir svētruna, kuru sludina mūsu dzīve

    Mana dzīve sludina pat tad, kad es par to nezinu. Lūk, kāpēc ir tik svarīgi mainīties, lai mūsu dzīve varētu atspoguļot un atbilst tam, ko mēs sludinām ar savu muti. Mums ir jāsludina ar savu dzīvi, un ne tikai vārdiem. Tā ir Dieva griba priekš mums.Dievs maina mūs ne tikai caur grūtībām un pārbaudījumiem, bet arī caur Savu laipnību un žēlastību.
  • Kāds ir Dieva nodoms cilvēkam uz šīs zemes

    Mēs ar jums ieraudzījām, ka, lai cilvēks būtu spējīgs piepildīt savu aicinājumu uz zemes, Dievs viņu ir radījis pēc Sava tēla un līdzības. Tas ir pirmais nepieciešamais noteikums tam, lai cilvēks varētu piepildīt savu misiju uz zemes. Otrkārt, mēs ieraudzījām, ka pateicoties tam, ka cilvēks tika radīts pēc Dieva tēla un līdzības, Dievs varēja svētīt cilvēku. Dievs Savā vārdā mums parāda, ka, ja cilvēks virzīsies savā aicinājumā, tad visi eņģeļi palīdzēs viņam, tad debesis atbalstīs un palīdzēs cilvēkam tajā, ko viņš dara. Lai mēs varētu nest sevī un izplatīt ap sevi dzīvību, lai mēs varētu būt ķēniņi un priesteri uz zemes, ļoti svarīgi ir, lai mūsos būtu Dieva tēls un līdzība.
  • Cienīgs mērķis dzīvei

    Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā:„Jo es gaidu un ceru, ka es nevienā vietā nepalikšu kaunā, bet kā vienmēr, tā arī tagad atklātībā Kristus tiks pagodināts manā miesā vai ar dzīvību, vai ar nāvi. Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums. Bet, ja dzīvot miesā man ir darba auglis, tad es nezinu, ko lai izvēlos? Mani spiež no abām pusēm; es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāk.
  • Priecājies tai Kungā!

    Bībeles tulkojumā krievu valodā ir teikts, ka „labprātīgu devēju Dievs mīl” (2. Korintiešiem, 9:7). Bībeles tulkojumā latviešu valodā turpat ir teikts, ka ”priecīgu devēju Dievs mīl”. Dievs mīl nevis vienkārši izpildītājus, bet gan priecīgus devējus. Mums ir svarīgi ne tikai kalpot Dievam, bet darīt to ar prieku.